pretsitiens
pretsitiens -a, v.
1.Sitiens, ar kuru reaģē uz citu sitienu.
PiemēriViņa pirmie pretsitieni tūliņ iedvesa bijāšanu pretiniekiem.
- Viņa pirmie pretsitieni tūliņ iedvesa bijāšanu pretiniekiem.
- Viņš [bokseris] piecēlās un ieņēma parasto stāju. Sitiens! Pretsitiens! Sitiens! Pretsitiens!
- pārn. Skolēni, sajutuši viņā stingrību un attapību, necentās eksperimentēt ar disciplīnas pārkāpumiem. Jaunā skolotāja prata dot pretsitienu..
2.reti Prettrieciens, arī pretuzbrukums.
Piemēri..priekšpostenis ziņoja, ka pa ievainotā partizāna pēdām tuvojas pirmā vāciešu ķēde. «Komandieru padome» nolēma dot pretsitienu.
- ..priekšpostenis ziņoja, ka pa ievainotā partizāna pēdām tuvojas pirmā vāciešu ķēde. «Komandieru padome» nolēma dot pretsitienu.
Avoti: 6-2. sējums