pretsitiens
pretsitiens -a, v.
1.Sitiens, ar kuru reaģē uz citu sitienu.
PiemēriViņa pirmie pretsitieni tūliņ iedvesa bijāšanu pretiniekiem.
2.reti Prettrieciens, arī pretuzbrukums.
Piemēri..priekšpostenis ziņoja, ka pa ievainotā partizāna pēdām tuvojas pirmā vāciešu ķēde. «Komandieru padome» nolēma dot pretsitienu.
Avoti: 6-2. sējums