Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
dēlis
dēlis -ļa, v.
1.Zāģmateriāls, kas iegūts, garenvirzienā sazāģējot baļķi (apaļkoku) dažus centimetrus biezās plāksnēs.
PiemēriOzola dēlis.
  • Ozola dēlis.
  • Egles dēlis.
  • Priedes dēlis.
  • Dēļu grēda.
  • Dēļu sēta.
  • Dēļu grīda.
  • Dēļu būda.
  • Ratu dēļi.
  • Fabrikā baļķus laiž mašīnā un griež plānās šķēlēs, kuras sauc par dēļiem.
  • Daudzās mežmalās vēl bija savesti baļķi, kas pavasarī gaidīja gaterus, lai apaļos stumbrus sagrieztu plankās un dēļos..
  • I un II šķiras dēļus lieto logu, durvju, kāpņu izgatavošanai, starpstāvu pārseguma sijām, grīdām, fasādes apšuvumam u. tml.
  • Bezgalīgas platības [okeāna dibenā] aizņem dažāda sadalījuma līdzenumi. Te tie ir ideāli līdzeni, gludi kā dēlis,.. te atkal tos klāj haotiski blāķu, pauguru, izciļņu un dziļu iedobumu sablīvējumi.
  • Iedomājieties, kas par zemi - līdzena kā dēlis, neviena uzkalna ne gravas.
Stabili vārdu savienojumiIet kā pa dēli. Līdzens (arī gluds) kā dēlis.
2.Plāksne (parasti zīmējumu, ziņojumu, arī dažu ierīču piestiprināšanai).
PiemēriRasējamais dēlis.
  • Rasējamais dēlis.
  • Slēdžu dēlis.
  • Vienā malā pie koka atradās ziņojumu dēlis ar piespraustu «Zibeni».
  • Garš gaitenis ar dažādiem tiesas sēžu paziņojumu melnajiem dēļiem, kas nokārti apdrukātām papīru lapām.
Stabili vārdu savienojumiSadales dēlis.
Avoti: 2. sējums