delverēt
delverēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; intrans.
1.Delverēties.
PiemēriAr visu sparu Kaupurs nodomāja ķerties pie darba, delverēts, prieki un nieki dzīti bija bez gala un malas līdz apnikai.
2.pareti Iet, nevienādi soļojot, klūpot.
Piemēri«Iesim te taisni!» viņa iesaucās.. Es pieķēros pie groza stīpas un delverēju līdzi pa arumiem.
Avoti: 2. sējums