dēļ
dēļ priev. (aiz pārvaldāmā vārda) ar vsk. vai dsk. ģen.
1.Norāda uz cēloni, iemeslu.
PiemēriTrokšņa dēļ nevarēja gulēt.
2.Norāda uz to, kā labā, kā interesēs kas notiek vai tiek darīts.
PiemēriMāte uzupurējās bērnu dēļ.
3.Norāda uz nolūku.
Piemēri..labākas nākotnes dēļ es eju [cīņā].
Stabili vārdu savienojumiManis dēļ (arī pēc).
Avoti: 2. sējums