sprigans
sprigans -ais; s. -a, -ā
sprigani apst.
1.Možs, kustīgs, arī enerģisks (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
PiemēriMeitene bija daiļa un sprigana, tāds nemierīgs un dziesmots radījums - gandrīz vairāk līdzīga priecīgam ķivulim nekā cilvēka bērnam..
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriSpriganas balsis.
1.2.Mirdzošs (par acīm), kustīgs, možs (par skatienu).
PiemēriMatu sprogas viņai nemaz nevēlas turēties mierā, zilās acis - spriganas, jautras.
1.3.reti Tāds, kas dzirkst (par dažiem dzērieniem).
PiemēriTādas limonādes nebija nekur citur: auksta un sprigana tā saldēja zobus un dūra mēlē ar sīkām, asām adatiņām.
Avoti: 7-2. sējums