uzplīkšķināt
uzplīkšķināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju
uzplīkšināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; intrans.; retāk
1.Īsu brīdi, arī reizēm plīkšķināt (kādam, kam, pa ko).
Piemēri«Jūs esat šejienes skolotājs?» dragūns.. vaicā... viņš pablenž uz smīnētāju pusi un ar nagaiku uzplīkšina pa zābakstulmu.
1.1.trans.
PiemēriEglīšu pagalmā pastnieks apgrieza zirgus,.. uzplīkšinājis pātagu, aizbrauca..
Avoti: 8. sējums