nojauta
nojauta -as, s.
Nepietiekami apzināta, nevalodiskā uztverē pamatota neskaidra izjūta par ko gaidāmu, arī esošu, iedvesmas radīta doma.
PiemēriBriesmu nojauta.
- Briesmu nojauta.
- Pareiza nojauta.
- Par spīti sarūgtinājumam un ļaunām nojautām, es cieši aizmigu..
- Vai joprojām viņas pieņēmumi nedibinās galvenokārt uz nojautām un priekšsajūtām, ka Askolds ar visu būtību tiecas, raujas, laužas prom?
- Nakts bija silta, dūmakaina, tāpēc redzamība slikta. Viņš gāja vairāk pēc nojautas, nebūdams pilnīgi pārliecināts, ka nenomaldīsies.
Avoti: 5. sējums