uzupurēties
uzupurēties -ējos, -ējies, -ējas, pag. -ējos; refl.
Pašaizliedzīgi ko darīt, atsakoties no kā, liedzot ko sev cita labā. Arī ziedoties.
Piemēri..viņa atzina par savu pienākumu uzupurēties brāļa labā, jo nu tas.. uz laiku laikiem viņas acīs pārvērtās izcilā cilvēkā, kam nevar liegt godbijību.
- ..viņa atzina par savu pienākumu uzupurēties brāļa labā, jo nu tas.. uz laiku laikiem viņas acīs pārvērtās izcilā cilvēkā, kam nevar liegt godbijību.
- Mis Nemnaude: Man vajag kam uzupurēties, jo tas ir skaisti; bet kam lai es ziedojos?
- Viņa bija laimīga. Draugi, kas spēj uzupurēties un aizstāvēt, riskējot ar dzīvību, ir jāvērtē. Nav izslēgts, ka uzbrucējiem bija rokā nazis vai kāds sitamais.
- Bet [lugas varone] Mirdza, tā kā tā savu iecerēto iegūt nespēdama, augstsirdīgi uzupurējas un iet nāvē viņu [abu mīlētāju] vietā.
Avoti: 8. sējums