notrusēt
notrusēt parasti 3. pers., -trus, pag. -trusēja; intrans.
Satrusot atdalīties nost, arī iegūt bojājumu.
PiemēriSausumā notrusējusi zāle.
- Sausumā notrusējusi zāle.
- Māte ar vienu roku drusku sakārto pagalam plānos, notrusējušos matus..
- Lai notrus galvai mati, kad saimnieks cepures nedod!
Avoti: 5. sējums