notrūkties
notrūkties -trūkstos, -trūksties, -trūkstas, pag. -trūkos; refl.
Nobīties.
Piemēri..Skaidrīte vienā elpas vilcienā paziņoja: «Es, Mārīt, sazvanījos ar Arčibaldu. Viņš neņems līdzi Judīti. Viņa dāma būsi tu.» - «Kas tas par Arčibaldu?» Māra, nedaudz notrūkusies, iesaucās.
- ..Skaidrīte vienā elpas vilcienā paziņoja: «Es, Mārīt, sazvanījos ar Arčibaldu. Viņš neņems līdzi Judīti. Viņa dāma būsi tu.» - «Kas tas par Arčibaldu?» Māra, nedaudz notrūkusies, iesaucās.
- Režisori Edmunda [nedabisko] smiešanos sākumā slavējuši, vēlāk paši notrūkusies, mēģinājuši uzvest uz dabiskuma sliedēm, bet jau bijis par vēlu...
- sal. Kluss un tāds kā notrūcies skraidīja apkārt Sprūde.
Avoti: 5. sējums