patmīlība
patmīlība -as, s.; parasti vsk.
Pārspīlēta pašcieņa, arī viegla aizvainojamība, kad tiek aizskartas personīgās intereses, apšaubīts pašvērtējums. Arī egoisms.
PiemēriSīka patmīlība.
- Sīka patmīlība.
- Slimīga patmīlība.
- Paglaimot drauga patmīlībai.
- Pārvarēt savu patmīlību.
- ..man kādreiz gadās aizrauties patmīlība, iedomībā un pašapmierinātība..
- ..ciemā atkal parādījās brālis Teodors. Šoreiz viņš apmetās un savas sapulces noturēja pie Rumbaiņiem. Meņģeļu laulātais pāris no sākuma gan jutās aizskarts savā patmīlībā un uz pirmo sapulci nemaz negāja..
- Viņa patmīlība stipri sūrstēja, ja tika apšaubīts kāds viņa nodoms.
Avoti: 6-1. sējums