Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
nomizot
nomizot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.Mizojot atdalīt (kam) mizu.
PiemēriNomizot kāli.
1.1.Mizojot atdalīt (mizu).
PiemēriNomizot gurķim plānu mizu.
2.Ēdot, parasti ko skābu, padarīt jutīgus, sāpīgus (zobus).
PiemēriVakarā Haris atnesa ābolus un izdalīja tos Kasparam un Reinim. Pats ēst atteicās, jo, zaļos budzīšus grauzdams, jau esot nomizojis zobus.
2.1.intrans.; pareti Kļūt jutīgam, sāpīgam, parasti kā skāba iedarbībā (par zobiem). Nomizoties.
PiemēriĀzim zobi.. nomizoja..
3.sar. Nopērt.
PiemēriTēvocis Juris, reizēm pārskaities par Valda nedarbiem.., grābj rokās siksnu un nomizo puisi..
Avoti: 5. sējums