apsolīt
apsolīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Dot solījumu (ko paveikt, izdarīt).
PiemēriApsolīt laboties.
1.1.Dot solījumu (ko iedot, atdot, nodot lietošanā, piešķirt u. tml.).
PiemēriZēns apsolīja draugam savu jauno grāmatu.
Stabili vārdu savienojumiApsolītā zeme.
2.t. poēt. Solīt, ka atdos par sievu.
PiemēriKur, tautieti, vakar biji, Kur tu biji aizvakar? Šodien mani māmulīte Jau citam apsolīja.
Avoti: 1. sējums