apsmiekls
apsmiekls -a, v.; parasti vsk.
1.Dzēlīga, nicīga zobgalība. Izsmiekls.
Piemēri..[Soņa] strādāja, nelikdamās zinis par jautājumu un izaicinājumu krusu, kas to apbēra no visām pusēm. Dzilnam bija grūti ticēt, ka cilvēks spējīgs panest tik daudz apsmiekla un nievu.
Stabili vārdu savienojumiKrist (arī nonākt) (ļaužu) apsmieklā.
1.1.Stāvoklis, fakts u. tml., kas izraisa zobgalības, izsmieklu.
Piemēri«Ij lāci dancot iemāca.., tad nu gan būtu apsmiekla lieta, ka cilvēku nevarētu iemācīt strādāt.»
Stabili vārdu savienojumiPar apsmieklu.
Avoti: 1. sējums