apsmiekls
apsmiekls -a, v.; parasti vsk.
1.Dzēlīga, nicīga zobgalība. Izsmiekls.
Piemēri..[Soņa] strādāja, nelikdamās zinis par jautājumu un izaicinājumu krusu, kas to apbēra no visām pusēm. Dzilnam bija grūti ticēt, ka cilvēks spējīgs panest tik daudz apsmiekla un nievu.
- ..[Soņa] strādāja, nelikdamās zinis par jautājumu un izaicinājumu krusu, kas to apbēra no visām pusēm. Dzilnam bija grūti ticēt, ka cilvēks spējīgs panest tik daudz apsmiekla un nievu.
Stabili vārdu savienojumiKrist (arī nonākt) (ļaužu) apsmieklā.
- Krist (arī nonākt) (ļaužu) apsmieklā idioma — Nonākt tādā situācijā, kas izraisa apsmieklu.
- Likt (ļaužu) apsmieklā idioma — Nostādīt (kādu) tādā situācijā, kas izraisa apsmieklu.
1.1.Stāvoklis, fakts u. tml., kas izraisa zobgalības, izsmieklu.
Piemēri«Ij lāci dancot iemāca.., tad nu gan būtu apsmiekla lieta, ka cilvēku nevarētu iemācīt strādāt.»
- «Ij lāci dancot iemāca.., tad nu gan būtu apsmiekla lieta, ka cilvēku nevarētu iemācīt strādāt.»
- Robertam jau sen vajag jauna uzvalka. Viņam tur [pilsētā] katru dienu jādzīvo starp kungiem, nevar gluži par apsmieklu staigāt.
- Viņam [vecajam Klāvam], kas līdz šim visur par godīgu cilvēku pazīts, nu jāiet cietumā... par apsmieklu visai pasaulei... Briesmīgi! Briesmīgi!
Stabili vārdu savienojumiPar apsmieklu.
- Par apsmieklu — Par cēloni zobgalībām, ņirgām, izsmieklam.
Avoti: 1. sējums