apsolīt
apsolīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Dot solījumu (ko paveikt, izdarīt).
PiemēriApsolīt laboties.
- Apsolīt laboties.
- Apsolīt palīdzēt.
- Pēdīgi mākslinieks apsolīja, ka rīt izkārtne būs gatava..
- «Dzirnavas rūks, lai tur vai kas!» apsolīja Vanags.
- Bet četrinieks algebrā tomēr būs - to viņš [skolnieks] apsolīs pats sev.
1.1.Dot solījumu (ko iedot, atdot, nodot lietošanā, piešķirt u. tml.).
PiemēriZēns apsolīja draugam savu jauno grāmatu.
- Zēns apsolīja draugam savu jauno grāmatu.
- ..kolhozniece.. pieprasīja pusotras tonnas cementa, kas viņai jau pavasarī apsolītas.
- ..sirds tev tik pilna sāpīgu ilgu un dzīves alku, ka tu spētu acumirklī apsolīt vairākus gadus no sava mūža par vienu vienīgu brīvu dienu - pat par dažām stundām.
- ..kareivjiem bija apsolīta ziemas atpūta, šīs [kalnu] pārejas apsargājot.
Stabili vārdu savienojumiApsolītā zeme.
- Apsolītā zeme idioma — Vieta, kur kāds ļoti vēlas vai cenšas nokļūt. Laimes, pārticības, labklājības simbols.
2.t. poēt. Solīt, ka atdos par sievu.
PiemēriKur, tautieti, vakar biji, Kur tu biji aizvakar? Šodien mani māmulīte Jau citam apsolīja.
- Kur, tautieti, vakar biji, Kur tu biji aizvakar? Šodien mani māmulīte Jau citam apsolīja.
Avoti: 1. sējums