Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
iespītēt
iespītēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; intrans.
Izdarīt (kādam) par spīti.
PiemēriTiju mazliet uzjautrināja Alvila precības ar Ināru Veldri. Kāpēc viņš tā darīja? Lai iespītētu viņai, Tijai?
Avoti: 3. sējums