plikšķēt
plikšķēt parasti 3. pers., plīkšķ, pag. plikšķēja
plikšēt parasti 3. pers., pliks, pag. plikšēja; intrans.; retāk
Radīt īslaicīgu, paklusu troksni, piemēram, par šķidruma lāsēm, kas atsitas pret ko, vai par kādiem priekšmetiem, kas atsitas (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaras ar to. Atskanēt šādam troksnim.
PiemēriLietus lāses plikšķ uz palodzes.
- Lietus lāses plikšķ uz palodzes.
- Es dzirdu, ka dobji šalc mežs, es dzirdu, ka lietus lāses pliks slapjajā pagalma.
- Basas kāju pēdas plikšēja riebīgā glumā lipeklī.
- «Līdzko es palieku viena un apkārt kluss, ausīs tūliņ ataust Zengbuša [fabrikas] dūkoņa ar plikšķošām siksnām.»
- Koridorā plikšķ pumpis.
Avoti: 6-2. sējums