dižens
dižens -ais; s. -a, -ā
diženi apst.
1.Ļoti liels, arī skaists, izskatīgs.
PiemēriPie dīķa auga dižena liepa. Es atgāzu galvu un brīnījos. Nē, tik lielu koku mūsu vecajās mājās nebija.
- Pie dīķa auga dižena liepa. Es atgāzu galvu un brīnījos. Nē, tik lielu koku mūsu vecajās mājās nebija.
- Joprojām pienāk labas vēstis no zvejas rajoniem - visiem diži lomi, dažiem pat par daudz diženi: tīkli tik pilni, ka nav bijis iespējams visu spaili izcelt.
1.1.Ļoti nozīmīgs (parasti par parādībām sabiedrībā).
PiemēriLaikmets, kurā mēs dzīvojam, ir patiešām dižens, tam piemīt liels vēriens, plaša elpa..
- Laikmets, kurā mēs dzīvojam, ir patiešām dižens, tam piemīt liels vēriens, plaša elpa..
2.Ļoti spēcīgs, varens.
PiemēriCeļu uz brīvību cērt Lāčplēsis, diženais vīrs.
- Ceļu uz brīvību cērt Lāčplēsis, diženais vīrs.
3.Cēls.
PiemēriMeža un nakts vientulībā cilvēka dvēsele, zema vai dižena, - neapzinīgi kā sapnī atklāja savus dziļumus..
- Meža un nakts vientulībā cilvēka dvēsele, zema vai dižena, - neapzinīgi kā sapnī atklāja savus dziļumus..
- Vārti [Rīgas pilij] runā diženu, svinīga pacēluma un monumentalitātes pilnu valodu..
Avoti: 2. sējums