Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
dižciltīgums
dižciltīgums -a, v.; parasti vsk.
1.neakt. Dižciltība1.
PiemēriLepoties ar savu dižciltīgumu.
2.Dižciltība2.
PiemēriBezsugas kveksītis, atradenis, bet Imants nemainītu ne pret vienu citu, ne pret vilka staltumu, ne buldoga dižciltīgumu.
Avoti: 2. sējums