dīžāties
dīžāties -ājos, -ājies, -ājas, pag. -ājos; refl.; sar.
1.Nepacietīgi, strauji mīdīties (parasti par zirgiem).
Piemēri..[zirgs] spēji apturēts, dīžādamies kašņāja kājām sniegu un grūstīja kamanas..
1.1.Jājot panākt, ka zirgs mīdās uz vietas.
PiemēriBaronēns jāšus dīžājas pa pagalmu un uzmudinādams bļaustās.
Avoti: 2. sējums