dīžāties
dīžāties -ājos, -ājies, -ājas, pag. -ājos; refl.; sar.
1.Nepacietīgi, strauji mīdīties (parasti par zirgiem).
Piemēri..[zirgs] spēji apturēts, dīžādamies kašņāja kājām sniegu un grūstīja kamanas..
- ..[zirgs] spēji apturēts, dīžādamies kašņāja kājām sniegu un grūstīja kamanas..
- Dzeltenās puķes izplatīja patīkamu pļavu smaržu, govis visas sāka nepacietīgi maut, raustīt saites un dīžāties, kamēr pasvieda pa klēpim pureņu.
1.1.Jājot panākt, ka zirgs mīdās uz vietas.
PiemēriBaronēns jāšus dīžājas pa pagalmu un uzmudinādams bļaustās.
- Baronēns jāšus dīžājas pa pagalmu un uzmudinādams bļaustās.
Avoti: 2. sējums