dižens
dižens -ais; s. -a, -ā
diženi apst.
1.Ļoti liels, arī skaists, izskatīgs.
PiemēriPie dīķa auga dižena liepa. Es atgāzu galvu un brīnījos. Nē, tik lielu koku mūsu vecajās mājās nebija.
1.1.Ļoti nozīmīgs (parasti par parādībām sabiedrībā).
PiemēriLaikmets, kurā mēs dzīvojam, ir patiešām dižens, tam piemīt liels vēriens, plaša elpa..
2.Ļoti spēcīgs, varens.
PiemēriCeļu uz brīvību cērt Lāčplēsis, diženais vīrs.
3.Cēls.
PiemēriMeža un nakts vientulībā cilvēka dvēsele, zema vai dižena, - neapzinīgi kā sapnī atklāja savus dziļumus..
Avoti: 2. sējums