gnīda
gnīda -as, s.
1.Uts oliņa.
PiemēriGalvas utis apmetas cilvēka matos; pie matiem tās pielīmē savas oliņas - gnīdas.
2.arī v. (v. dat. gnīdam); vienk. Nicināms, arī mazvērtīgs cilvēks.
PiemēriŠūmanis.. savās mājās pirmais uzrunāja tikai uradņiku, Teteri.. Visi pārējie bija tikai gnīdas un tārpi..
2.1.Skopulis. Mantrausis.
PiemēriTas bijis turpat kaimiņa saimnieks, īsts gnīda; kas otram bijis, to vajadzējis viņam dabūt, lai kas.
Avoti: 3. sējums