Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
miermīlis
miermīlis -ļa, v.
miermīle -es, dsk. ģen. -ļu, s.
Saticīgs, draudzīgs, arī rāms cilvēks.
Avoti: 5. sējums