sakarīgs
sakarīgs -ais; s. -a, -ā
sakarīgi apst.
1.Tāds, kura sastāvdaļas, elementi ir sakārtoti sistēmiskā, loģiskā, labi uztveramā secībā (piemēram, par tekstu, domāšanas procesu, darbību kopumu).
PiemēriSakarīgs stāstījums.
- Sakarīgs stāstījums.
- Sakarīgi atbildēt.
- Sakarīga rīcība.
- Zinta: Es ielaužos pie jums tik vēlā stundā... Neko sakarīgu nevaru pateikt... Bet biju tik apjukusi un tik nelaimīga, es tā pārdzīvoju, ka...
- Lasīšana prasīja piespiešanos, burti ar pūlēm savirknējās sakarīgos vārdos ar zināmu nozīmi.
- Tālākais norisinājās kā ļaunos murgos. Mana apziņa vairs nedarbojās sakarīgi, bet it kā ar atsevišķiem uzliesmojumiem.
2.Saprātīgs, mērķtiecīgs, arī līdzsvarots (par cilvēku).
PiemēriSakarīgs cilvēks.
- Sakarīgs cilvēks.
3.Tāds, kam ir raksturīga sakarība (parasti par priekšmetu, parādību kopumu).
PiemēriIr laukos tādas mājas, kas uzreiz jums iedveš uzticību: jau no pašiem vārtiem. Te viss ir sakarīgs, ne šļaugani, ne šķērsām.
- Ir laukos tādas mājas, kas uzreiz jums iedveš uzticību: jau no pašiem vārtiem. Te viss ir sakarīgs, ne šļaugani, ne šķērsām.
- Viens no svarīgākajiem telpas topoloģiskajiem raksturlielumiem ir sakarīgums. Ja telpa ir vienkārši sakarīga, tad bezgalība metriskajā nozīmē ir identiska ar bezgalību vispārīgākā, topoloģiskā nozīmē.
Avoti: 7-1. sējums