sakarnieks
sakarnieks -a, v.
sakarniece -es, dsk. ģen. -ču, s.
1.Karavīrs, kas uztur, nodrošina sakarus (piemēram, starp karaspēka daļām, apakšvienībām).
PiemēriTikko zirgi iegriezās pulka štāba zemnīcu rajonā, es.. ar savu sakarnieku aizsūtīju izlūkrotas komandierim pavēli.
- Tikko zirgi iegriezās pulka štāba zemnīcu rajonā, es.. ar savu sakarnieku aizsūtīju izlūkrotas komandierim pavēli.
- Tūlīt aizsūtīju pie divīzijas komandiera.. sakarnieku ar rīkojumu iesūtīt salā nocietinājušos vāciešu aizmugurē spēcīgu mobilu grupu un apslāpēt uguni.
- Nadežda Kijeka kļuva par sakarnieci. Nodaļa, kurā viņa dienēja, uzturēja sakarus ar aviācijas karaspēka daļu.
2.Sakaru, iestādes darbinieks.
PiemēriLabi telefona sakari starp pilsētu un laukiem, starp kolhoziem.. veicina panākumus darbā un sadzīvē. Paplašināt, uzlabot un uzturēt šos sakarus priekšzīmīgā kārtībā - tas ir sakarnieku pienākums.
- Labi telefona sakari starp pilsētu un laukiem, starp kolhoziem.. veicina panākumus darbā un sadzīvē. Paplašināt, uzlabot un uzturēt šos sakarus priekšzīmīgā kārtībā - tas ir sakarnieku pienākums.
- ..cik reižu šī paša telefona dēļ viņš šķendējies vietējā sakaru nodaļā... Bet sakarnieki viņu mierināja: būs, būs.
3.v.; vēst. Ziņnesis.
PiemēriSakarnieku arods ir ļoti sens, un to pazina jau pirms mūsu ēras. Skrējēju stafetes un jātnieku ziņneši bija pazīstami Indijā, Peru, Meksikā, Persijā.
- Sakarnieku arods ir ļoti sens, un to pazina jau pirms mūsu ēras. Skrējēju stafetes un jātnieku ziņneši bija pazīstami Indijā, Peru, Meksikā, Persijā.
Avoti: 7-1. sējums