novazāt
novazāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
1.sar. Novalkāt, nolietot tā, ka kļūst ļoti netīrs, neizskatīgs. Arī padarīt netīru, notraipīt.
PiemēriTā biju apfantazējis Ernesta [lugas tēla] novazāto, saspeķoto garderobi, ka reiz starpbrīdī paņēmu noļukušo jēreni nepatikā ar pirkstu galiem un tāpat to šalles skrandu.
1.1.pārn. Pārāk bieži lietojot (ko), padarīt (to) parastu, apnīkstošu.
PiemēriJā, tik daudz gan viņš [dzejnieks] bija papūlējies, lai.. nebūtu liekvārdības, nebūtu novazātu dzejas gleznu.
2.vienk. Bezmērķīgi novadāt sev līdzi (kādu).
Avoti: 5. sējums