novazāt
novazāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
1.sar. Novalkāt, nolietot tā, ka kļūst ļoti netīrs, neizskatīgs. Arī padarīt netīru, notraipīt.
PiemēriTā biju apfantazējis Ernesta [lugas tēla] novazāto, saspeķoto garderobi, ka reiz starpbrīdī paņēmu noļukušo jēreni nepatikā ar pirkstu galiem un tāpat to šalles skrandu.
- Tā biju apfantazējis Ernesta [lugas tēla] novazāto, saspeķoto garderobi, ka reiz starpbrīdī paņēmu noļukušo jēreni nepatikā ar pirkstu galiem un tāpat to šalles skrandu.
- ..izrauj no svārku iekškabatas divas saplūkātas, galīgi novazātas žurnāla burtnīcas..
- ..tur bija kāda staignāka vieta, un viņai negribējās sabrist kājas un novazāt brunču malu.
1.1.pārn. Pārāk bieži lietojot (ko), padarīt (to) parastu, apnīkstošu.
PiemēriJā, tik daudz gan viņš [dzejnieks] bija papūlējies, lai.. nebūtu liekvārdības, nebūtu novazātu dzejas gleznu.
- Jā, tik daudz gan viņš [dzejnieks] bija papūlējies, lai.. nebūtu liekvārdības, nebūtu novazātu dzejas gleznu.
- Novazāti glaimi, nodilušas asprātības un banāli joki jaucas ar sievietes neīstiem smiekliem.
- ..direktora vārds ir pavisam novazāts. Tagad jau katrai bankai, katrai fabrikai un gandrīz vai katrai bodei ir pašai savs direktors.
2.vienk. Bezmērķīgi novadāt sev līdzi (kādu).
Avoti: 5. sējums