pieglaimoties
pieglaimoties -ojos, -ojies, -ojas, pag. -ojos; refl.
Glaimojot, arī iztopot censties iegūt (kāda) labvēlību.
Piemēri«Tu jau pats zini, kā reizēm ir,» Valks, kā murniekmeistaram pieglaimoties vēlēdamies, ierunājās citā mēlē.
- «Tu jau pats zini, kā reizēm ir,» Valks, kā murniekmeistaram pieglaimoties vēlēdamies, ierunājās citā mēlē.
- Ar skatītāju jārēķinās. Bet ir starpība - izpatikt, pieglaimoties vai celt viņu līdz savam līmenim.
- pārn. Viņa aiz siksnas veda to atpakaļ uz būdu. Suns lūkojās viņā, luncinādams asti, cenzdamies pieglaimoties..
Avoti: 6-2. sējums