Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
zvilus
zvilus apst.
zvilu apst.
Pussēdus vai pusguļus, arī guļus (atrasties, būt novietotam u. tml.).
PiemēriViņa sēd uz izklāta lielā lakata, Teodors guļ zvilus, ielicis galvu Martai klēpī.
Avoti: 8. sējums