saverkšķīties
saverkšķīties parasti 3. pers., -verkšķījas, pag. -verkšķījās
saverkšīties parasti 3. pers., -verkšījas, pag. -verkšījās; refl.; sar.; retāk
1.Saviebties (par seju, tās daļām). Samiegties, arī samirkšķināties (par acīm).
PiemēriKatjas grumbainā seja saverkšķījusies, melnās peles acis dursta ārsti kā nagliņas.
1.1.Izveidoties sejā (piemēram, par smaidu, grimasi).
PiemēriAcis gan jāoperējot steidzami, teica ārsti. «Ja jāoperē, jāoperē,» piekrita Gatis, cenšoties uzmundrinoši pasmaidīt, bet smaids saverkšķījās greizā grimasē.
2.Sačokuroties, sačervelēties.
PiemēriSaverkšķījušās pastalas.
3.Samudžināties (piemēram, par dziju).
PiemēriDzijas saverkšķīsies.
Avoti: 7-1. sējums