izauklēt
izauklēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Auklējot, kopjot izaudzināt (bērnu).
PiemēriVecāmāte izauklējusi gan savus bērnus, gan mazbērnus.
1.1.Izšūpot rokās, arī klēpī (zīdaini, bērnu), paauklēt.
PiemēriNāc, es tevi labi izauklēšu!
2.Ilgākā laikā (rūpīgi, neatlaidīgi) izveidot (parasti domas, jūtas).
Piemēri..viņš [rakstnieks] rauga izteikt kādu ilgākās pārdomas izauklētu domu, raksturojumu, pārliecību.
Avoti: 3. sējums