Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
izauklēt
izauklēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Auklējot, kopjot izaudzināt (bērnu).
PiemēriVecāmāte izauklējusi gan savus bērnus, gan mazbērnus.
  • Vecāmāte izauklējusi gan savus bērnus, gan mazbērnus.
  • Mazos pilsoņus [bērnu namos] izauklē sirsnīgu audzinātāju nenogurstošās rokas..
  • Grūti, ai, grūti bērnus izauklēt, Grūti bez bērniem būt.
  • pārn. Bangas zaļganas izauklē jūra, Atplūst devītais vilnis un plīst.
  • pārn. Trauksmainie 1905. gada revolūcijas sagatavošanas gadi un pati revolūcija izauklēja J. Raini par dramatisku rakstnieku..
  • pārn. Teātri izauklēja tā laika progresīvās sabiedrības doma..
1.1.Izšūpot rokās, arī klēpī (zīdaini, bērnu), paauklēt.
PiemēriNāc, es tevi labi izauklēšu!
  • Nāc, es tevi labi izauklēšu!
2.Ilgākā laikā (rūpīgi, neatlaidīgi) izveidot (parasti domas, jūtas).
Piemēri..viņš [rakstnieks] rauga izteikt kādu ilgākās pārdomas izauklētu domu, raksturojumu, pārliecību.
  • ..viņš [rakstnieks] rauga izteikt kādu ilgākās pārdomas izauklētu domu, raksturojumu, pārliecību.
  • ..[jaunie skolotājā] aizklīda uz dažādiem Latvijas novadiem, lai mācītu bērnus un viņiem iedvestu kaut daļu no nemiera, ko paši agrāk mantojuši un Valmierā vēl lielāku izauklējuši..
  • ..leģenda [Raiņa drāmā].. ieguvusi gluži citu, jaunu idejisku saturu, kas pauž dziļos pārdzīvojumos izauklētās dzejnieka atziņas..
Avoti: 3. sējums