uzkabināt
uzkabināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
Kabinot novietot, arī nostiprināt virsū (uz kā, kam).
PiemēriViņš iegāja guļamistabā, novilka svārkus un vesti, kārtīgi uzkabināja uz krēsla atzveltnes..
- Viņš iegāja guļamistabā, novilka svārkus un vesti, kārtīgi uzkabināja uz krēsla atzveltnes..
- Meitene.. pavirši pakāra mēteli uz vadža, nevis uzkabināja uz pleciņiem..
- Uz ielas abi uzkabināja acenes ar plaukstas lieluma tumšiem stikliem.
- Svētdienas rītos viņš agri jo agri kājās. Sāpošas. Iztin no avīzes platmali ar cietām malām, uzkabina krūtežu, piepogā kravati..
Avoti: 8. sējums