aizkvēpt
aizkvēpt parasti 3. pers., -kvēpst, pag. -kvēpa; intrans.
1.Pārklājoties ar kvēpiem vai sodrējiem, kļūt necaurredzamam.
PiemēriAizkvēpis logs.
- Aizkvēpis logs.
- Aizkvēpis lampas cilindrs.
- ..kārtī uzsprausts, ceļu radīdams, līgojās aizkvēpis vējlukturis.
- ..es redzu viņa [akmens nama] Kaulaino muguru un aizkvēpušās logu acis.
1.1.Piesūkties, pārklāties (ar dūmiem, kvēpiem, arī putekļiem).
PiemēriLīdz ar gaismu sakas atkal šaušana.. Gaiss aizkvēpis. Debesis tumšas, dūmu pilnas.
- Līdz ar gaismu sakas atkal šaušana.. Gaiss aizkvēpis. Debesis tumšas, dūmu pilnas.
- ..debesis pār Vidzemes augstieni aizkvēpa ar kauju dūmiem.
- Pelēka, ogļu putekļiem piekūpējusi osta sagaidīja balto kuģi. Aizkvēpušas debesis pletās pāri pilsētai.
1.2.Daļēji aizpildīties, aizķept (parasti ar kvēpiem).
PiemēriSkurstenis aizkvēpis.
- Skurstenis aizkvēpis.
- pārn. Tuvojās krēsla...Blicam [strēlniekam] arvien grūtāk nācās saredzēt ienaidnieku.. Un bija jau arī acis dūmu aizkvēpušas un putekļu izgrauztas.
Avoti: 1. sējums