pagale
pagale -es, dsk. ģen. -ļu, s.
No apaļkoka, arī no tā šķilas nozāģēts, parasti atskaldīts, neliels koksnes gabals, kas paredzēts kurināšanai.
PiemēriCirst bērza pagales.
- Cirst bērza pagales.
- Visu ziemu mēs kurinām bērza malku. Vectēvs skalda pagales, ka skan vien.
- ..es attaisu krāsns durtiņas un metu krāsnī malkas pagales vienu pakaļ otrai. Viņas deg sprakšķēdamas, rūkdamas.
- ..nesaskaņas brīžiem kļūst tik asas, ka draud šķiršanās. Kurš no abiem vainīgs? Sena paruna saka, ka viena pagale nedeg.
- sal. «Salna!» dārznieks iekliedzās un aizdegās dusmās kā sveķaina pagale.
- sal. Līzes acis sprēgāja kā pagales.
Stabili vārdu savienojumiGrēka pagale.
- Grēka pagale idioma — sar. Cilvēks, kas grēko, rīkojas nosodāmi.
Avoti: 6-1. sējums