Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
(Ie)dzīt strupceļā (arī sprukās sar.)
(Ie)dzīt strupceļā (arī sprukās sar.)
Panākt, arī būt par cēloni, ka (kāds) nonāk bezizejas stāvoklī.
Piemēri..nepratu un nevarēju stāties šai sievietei pretī, viņa mani viegli iedzina strupceļā, un es atkal nezināju, ko sacīt, kā turpināt aizsākto sarunas pavedienu.