jo1
jo pakārtojuma saiklis.
1.Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz pamatojuma attieksmi starp tiem.
PiemēriViņi pavisam lēnām tika uz priekšu, jo vējš pūta taisni sejā un trieca vai no kājām.
- Viņi pavisam lēnām tika uz priekšu, jo vējš pūta taisni sejā un trieca vai no kājām.
- Visai tālu tā jūra te nemaz nevar būt, jo baltie jūras putni bieži vien te laižas pāri.
- Puskālis nogulēja visu svētdienu, jo iemiga tikai no paša rīta.
- Vairāk Selderiņš nedzird, jo runātāji nozūd aiz ēkas stūra.
2.Saista patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu.
PiemēriMāte pēdīgi nosaka, ka tūliņ visiem jāiet gulēt, ka dzēsīšot pašlaik uguni nost. Jo, lai gan svētki, tomēr agri jāceļas apkopt lopus.
- Māte pēdīgi nosaka, ka tūliņ visiem jāiet gulēt, ka dzēsīšot pašlaik uguni nost. Jo, lai gan svētki, tomēr agri jāceļas apkopt lopus.
- ..izdzirdusi Līvijas vārdu, tā neteica neko, steigšus pagāja garām, ar pūlēm valdīdamās. Jo māte redzēja tikai vienu - Kristapa dzeršanu un Kristapa draudzību ar Līviju.
3.atkārtojumā: jo - jo Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem.
PiemēriJo augstāk kāpa saule, jo siltāks metās gaiss..
- Jo augstāk kāpa saule, jo siltāks metās gaiss..
- Jo tuvāk Ventspilij, jo biežāk atsedzas neauglīgā jūrmalas smilts..
- Mikus tēvs: Tas Mikus mani jo dienas, jo vairāk izlutina..
Stabili vārdu savienojumiJo dienas (arī gadus), jo.
- Jo dienas (arī gadus), jo — Ar katru dienu (arī gadu).
3.1.Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem, kā arī uz pretnostatījuma jēdzienisko attieksmi starp tiem.
PiemēriJo steidz, jo ķeras.
- Jo steidz, jo ķeras.
- Kura zāle tad bez košanas? Jo vairāk kož, jo drīzāk sadzīs, veca lieta.
Avoti: 4. sējums