Paplašinātā meklēšana

Meklējam jo.

Atrasts vārdos (364):

Atrasts vārdu savienojumos (5):

Atrasts skaidrojumos (8683):

(Cīnīties) uz dzīvību vai (arī un) nāvi (Cīnīties) neatlaidīgi, nežēlojot dzīvību.
(Cīnīties) uz dzīvību un (arī vai, uz) nāvi (Cīnīties) neatlaidīgi, nežēlojot dzīvību.
(Ne)ļauties izjokoties (ne)ļaut izjokot sevi.
(Pa)dzīt (retāk plēst) velnu (Pa)jokot. Arī (pa)muļķot kādu.
(Pie)locīt (retāk salocīt) pūru folkl (sa)gādāt (parasti aužot, adot, izšujot) nepieciešamo nākamajai ģimenes dzīvei.
nihilisms 19. gadsimta sešdesmitajos gados raznočincu vidū izplatīts progresīvs krievu sabiedriskās domas virziens, kas vērsās pret dzimtbūšanu, muižnieku kultūras reakcionārajām tradīcijām un principiem.
kilovatstunda 3,6 miljoni vatsekunžu.
cīpslene Acs ārējā apvalka daļa, kas apņem acs ābola mugurējo un sānu daļu un veido acs baltumu.
Simpātiskais acs iekaisums Acs asinsvadu apvalka iekaisums, kas rodas veselajā acī pēc perforējoša ievainojuma otrā acī.
momentāns Acumirklīgs. Ļoti ātri pārejošs.
pigmentplankums Ādas plankums, kas rodas, pastiprināti veidojoties kādam pigmentam.
pīne Adījuma elements, ko veido, krustojot valdziņus dažādās kombinācijās.
rajons Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība, kas apvieno vairākas administratīvi teritoriālas pamatvienības (piemēram, ciemus, pilsētas, pilsētciematus) vai ietver pilsētas daļu, iekļaujoties savukārt kā sastāvdaļa augstākā administratīvi teritoriālā vienībā.
pulks Administratīvi un saimnieciski patstāvīga karaspēka daļa, kas sastāv no bataljoniem, divizioniem vai eskadriļām.
ieadīt Adot ieveidot (adījumā, piemēram, rakstu, joslu).
raukt Adot, tamborējot mazināt adījumā, tamborējumā (valdziņu, cilpiņu) skaitu. Adot, tamborējot mazināt valdziņu, cilpiņu skaitu (adījumā, tamborējumā).
Aģitācijas brigāde Aģitatoru grupa, kas veic aģitācijas darbu noteiktā rajonā.
onikss Ahāts, kurā baltas joslas mijas ar melnām.
Lēnām pa (arī pār) tiltu! Aicinājums nesteigties, būt uzmanīgam (kur ejot, virzoties). Aicinājums nepārsteigties (ko darot).
Lēnām pa (arī pār) tiltu! Aicinājums nesteigties, būt uzmanīgam (kur ejot, virzoties). Aicinājums nepārsteigties (ko darot).
ieaijāt Aijājot iemidzināt (1).
atairēties Airējot (piemēram, laivu), atvirzīties nost (sānis, atpakaļ) _imperf._ Airēties nost (sānis, atpakaļ).
atairēties Airējot (piemēram, laivu), atvirzīties, atkļūt šurp. _imperf._ Airēties šurp Airējot (piemēram, laivu), atvirzīties, atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
apairēt Airējot apbraukt (ap ko, kam apkārt).
apairēt Airējot apvirzīt (ap ko, kam apkārt, piemēram, laivu). _imperf._ Airēt apkārt.
aizairēt Airējot attālināt (piemēram, laivu). _imperf._ Airēt prom. Airējot nogādāt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
atairēt Airējot atvirzīt (piemēram, laivu) nost (sānis, atpakaļ) _imperf._ Airēt nost (sānis, atpakaļ).
atairēt Airējot atvirzīt (piemēram, laivu) šurp _imperf._ Airēt šurp Airējot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
ieairēt Airējot iebraukt (kur iekšā).
ieairēties Airējot iemācīties labi airēt. Airēt, kamēr airēšana sāk labi veikties.
ieairēt Airējot ievirzīt (kur iekšā, piemēram, laivu).
ieairēties Airējot ievirzīties (kur iekšā).
izairēt Airējot izbraukt.
izairēt Airējot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml., piemēram, laivu).
izairēt Airējot izvirzīt (piemēram, laivu) cauri (kam), caur (ko).
izairēties Airējot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izairēties Airējot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
noairēt Airējot nobraukt (visu attālumu, ceļa gabalu).
noairēt Airējot nobraukt (visu laikposmu).
noairēt Airējot nobraukt nost, gar (ko).
pārairēt Airējot pārvirzīt (pāri kam, pār ko, piemēram, laivu).
pārairēt Airējot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pārairēties Airējot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
paairēt Airējot pavirzīt (piemēram, laivu kur, kādā virzienā u. tml.). Airēt (piemēram, laivu) nelielu attālumu, neilgu laiku.
paairēt Airējot pavirzīt (piemēram, laivu) garām (kam), arī gar (ko).
paairēt Airējot pavirzīt (piemēram, laivu) zem (kā), arī (kam) apakšā.
paairēt Airējot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.). Airēt nelielu attālumu, neilgu laiku.
paairēt Airējot pavirzīties garām (kam), arī gar (ko).
paairēt Airējot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
paairēties Airējot pavirzīties.
pieairēt Airējot pievirzīt (piemēram, laivu, pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
pieairēt Airējot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
pieairēties Airējot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk). Pieairēt.
saairēt Airējot savirzīt (piemēram, vairākas, daudzas laivas, kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
noairēt Airējot virzīt (piemēram, laivu, kā) un pabeigt virzīt.
noairēt Airējot virzīt (piemēram, laivu, visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt virzīt.
noairēt Airējot virzīt un pabeigt virzīt (piemēram, laivu) nost, gar (ko).
irties Airējot virzīties (kurp). Airēties.
airēties Airējot virzīties (kurp). Irties.
noairēties Airējot virzīties un pabeigt virzīties nost, gar (ko).
apairēties Airējoties apbraukt (ap ko, kam apkārt). _imperf._ Airēties apkārt.
aizairēties Airējoties attālināties. _imperf._ Airēties prom. Airējoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
lanolīns Aitu vilnas tauki, ko iegūst, attaukojot vilnu.
aizbultēties Aizbultējot (parasti durvis), nodrošināties (kādā telpā).
aizvākt Aizdabūt projām (piemēram, pierunājot).
aizlīmēt Aizdarīt, aizklāt (uzlīmējot ko virsū).
aizlīmēt Aizdarīt, aiztaisīt ar līmi (salīmējot malas, galus u. tml.). _imperf._ Līmēt ciet.
aizlakot Aizdarīt, pārklājot ar laku. _imperf._ Lakot ciet.
aiztaisīt Aizdarīt, sastiprināt kopā pogājot, sprādzējot u. tml.
izdedzināt Aizdedzinot sabojāt no vidus (par ko degošu vai karstu). Ilgstoši iedarbojoties, iznīcināt (kam vidu, arī to, kas atrodas kam vidū) - par uguni.
aizlikt Aizdot (parasti naudu), samaksājot cita vietā.
noklīst Aizejot (no citiem), apmaldīties, nespēt orientēties, neatrast ceļu atpakaļ.
atstāt Aizejot pamest (draugus, biedrus, ģimeni).
pamest Aizejot pārtraukt sakarus, neinteresēties, nerūpēties vairs (par kādu).
nomākt Aizēnojot, aizņemot platību, radīt (citam augam) nelabvēlīgus augšanas apstākļus (par augiem).
Aiziet ar garu degunu Aiziet, neiegūstot cerēto, nekā nedabūjot.
pastiepties Aizņemot (kādu platību, telpu), mazliet iesniegties (tajā), parasti šaurā, garā joslā.
izstiept Aizņemot kādu platību, telpu, būt izvirzītam, sniegties šaurā, garā joslā.
izstiepties Aizņemot kādu platību, telpu, sniegties (šaurā, garā joslā).
nopogāties Aizpogājot savam apģērbam visas pogas, cieši aizdarīt to.
nopogāt Aizpogājot visas pogas, cieši aizdarīt (ko).
aizsargjosla Aizsardzībai iekārtota josla.
atšaudīties Aizsargājoties šaut (parasti atkāpjoties, bēgot). Ar šaušanu aizstāvēties pret pretinieka uzbrukumu.
kulise Aizsargjosla, ko veido vairākas aukstumizturīgu kultūraugu rindas.
radioprotektors Aizsarglīdzeklis (parasti viela), kas paaugstina organisma izturību pret jonizējošo starojumu.
paslēpt Aizsedzot (ar ko), novietojot (kur), panākt, ka (ķermeņa daļa) nav saskatāma.
aizmiglot Aizsegt, pārklāt (acis), traucējot, pavājinot iespēju saredzēt.
aizbarikādēt Aizsprostot (ar dažādiem priekšmetiem, parasti cīņā, gatavojoties cīņai).
aizbarikādēties Aizsprostot (ar dažādiem priekšmetiem) pieeju sev. Izveidot sev slēpni (parasti cīņā, gatavojoties cīņai).
mīnēt Aizsprostot (ko) ar mīnām. Gatavot uzspridzināšanai (ko), novietojot mīnas.
izlāpīties Aizstājot (ar ko mazāk vērtīgu, mazāk derīgu), iztikt.
ciet Aizstājot verba priedēkli aiz-, norāda, ka darbības objekts tiek ar ko slēgts, pildīts u. tml.
vaļā Aizstājot verba priedēkli at-, norāda, ka darbības objekts tiek atdarīts, atvērts, atslēgts u. tml.
ciet Aizstājot verba priedēkli sa-, norāda, ka darbības objekts tiek siets, tīts u. tml.
ciet Aizstājot verba priedēkli sa-, norāda, ka darbības objekts tiek tverts, ķerts u. tml.
kompensēt Aizstājot, līdzsvarojot (ar ko), mazināt, novērst (kā iedarbību, arī defektu).
nocietinājums Aizstāvēšanās būve (piemēram, tranšeja, ložmetējligzda, dots, cietoksnis), arī nocietināts rajons. Vieta, kur ir šāda būve.
Atbalsta punkts Aizstāvēšanās rajona, pozīcijas nocietinātā un apbruņotā daļa.
Atbalsta punkts Aizstāvēšanās rajona, pozīcijas nocietinātā un apbruņotā daļa.
pāriet Aizstiepjoties, plešoties kādā virzienā, pakāpeniski iegūt citas iezīmes, pārvērsties par ko citu (par reljefa veidojumiem, augāju).
atgriezt Aizšķērsojot (ceļu), neļaujot piekļūt, nepieļaut (ko).
aizjozt Aiztaisīt (jostu). Aiztaisīt (piemēram, mēteli ar jostu).
internēt Aizturēt un atbruņot (karojošas valsts karavīrus, kas nokļuvuši neitrālas valsts teritorijā). Turēt (karojošas valsts pilsoņus, kas nokļuvuši neitrālas valsts teritorijā) un atņemt (tiem) brīvību līdz kara beigām
pārtvert Aizturēt, iznīcināt (piemēram, lidojošu pretinieka lidaparāta).
aizstiept Aizvest, nogādāt (parasti, pārvarot pretestību, pierunājot u. tml.).
aizdzīt Aizvirzīt (ko), piemēram, stumjot, grūžot (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
špagats Akrobātikas figūra, kuru veidojot vingrotājs sēdus izvērš kājas tā, ka tās, visā garumā skarot grīdu, vingrošanas rīka virsmu u. tml., veido taisnu līniju.
atkarot Aktīvi darbojoties, iegūt, atņemt (to, kas pieder citam).
sargāt Aktīvi darbojoties, panākt, ka (kādam) nenotiek kas nevēlams.
izcīnīties Aktīvi pretojoties, pārvarēt grūtības, briesmas.
Taisīt karjeru Aktīvi, parasti savtīgi, darbojoties, izvirzīties (darbā vai citā darbības nozarē).
Taisīt karjeru Aktīvi, parasti savtīgi, darbojoties, izvirzīties (darbā vai citā darbības nozarē).
pārvarēt Aktivizējot savu gribu, ar savu rīcību, izturēšanos panākt, ka (kas nevēlams) nespēj kavēt ko paveikt, sasniegt.
pārvarēt Aktivizējot savu gribu, arī pakļaujoties kā cita ietekmei, panākt, ka (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) vājinās, arī izbeidzas.
Pārvarēt sevi Aktivizējot savu gribu, panākt, ka (nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) vājinās, nekavē ko paveikt, sasniegt.
Uzveikt sevi Aktivizējot savu gribu, panākt, ka nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis izbeidzas, nekavē ko paveikt u. tml.
Uzvarēt sevi Aktivizējot savu gribu, panākt, ka nevēlams psihisks vai fizoloģisks stāvoklis izbeidzas, nekavē ko paveikt u. tml.
pārvarēt Aktivizējot savu gribu, spēt pārciest (slimību), spēt paciest (sāpes).
listerioze Akūta dzīvnieku un cilvēku infekcijas slimība, kam raksturīgi centrālās nervu sistēmas, limfmezglu un dažādu iekšējo orgānu bojājumi.
gripa Akūta infekcijas slimība, kam raksturīga paaugstināta temperatūra, augšējo elpošanas ceļu iekaisums un organisma vispārēja intoksikācija.
katars Akūta infekcijas slimība, ko augšējos elpošanas ceļos izraisa mikrobi.
paragripa Akūta, vīrusu izraisīta infekcijas slimība, kam raksturīgs augšējo elpošanas ceļu iekaisums.
miežgrauds Akūts, strutojošs plakstiņa malas skropstu maisiņa vai tauku dziedzera, vai arī plakstiņa saistaudu platnītes dziedzera iekaisums.
aizāķēt Āķējot aizlikt (aiz kā).
ieāķēt Āķējot iestiprināt (kur iekšā). Ielikt (āķi) cilpā.
pieāķēt Āķējot piestiprināt (pie kā, kam klāt).
saāķēt Āķējot savienot.
uzmetināt Āķējot, kabinot u. tml. novietot virsū (uz kā, kam).
sīkamatnieks Amatnieks, kas ražo preces nelielā vairumā un ar vienkāršiem ražošanas līdzekļiem, parasti mājas apstākļos, neizmantojot algotu darbaspēku.
mierstarpnieks Amatpersona (pirmsrevolūcijas Krievijā), ko iecēla no vietējo muižnieku vidus 1861. gada 19. februāra likuma realizēšanai, strīdu un sūdzību izmeklēšanai muižnieku un zemnieku starpā.
virsnieks Amatpersona bruņotajos spēkos (arī, piemēram, policijā), kurai ir attiecīgā militārā vai speciālā dienesta pakāpe un kura veic komandiera un priekšnieka pienākumus.
referents Amatpersona, kas ziņo par kādiem noteiktiem jautājumiem, sniedz konsultācijas tajos, arī veic kādus noteiktus uzdevumus.
mikroampērs Ampēra miljonā daļa.
skaidrot Analizējot, sistematizējot faktus, atzinumus u. tml., konstatēt (kā) būtiskās īpašības, arī cēloņus. Būt tādam, kas satur informāciju par (kā) būtiskajām īpašībām, arī cēloņiem.
idille Antīkās bukoliskās dzejas paveids. Dzejolis, kas attēlo mierīgas, bezrūpīgas dzīves ainas, ar dabu cieši saistītu lauku ļaužu dzīvi.
pericentrs Ap kādu debess ķermeni riņķojoša objekta orbītas punkts, kas atrodas vistuvāk šim debess ķermenim.
vidusjosta Ap vidukli apjožama josta.
vidussiksna Ap vidukli apjožama siksna.
pagleznojums Apakšējais gleznojums (parasti vienā tonī), kurā, piemēram, izstrādātas gaismēnas, attēlojamo priekšmetu apjomi.
krekls Apakšveļas gabals, kas sniedzas pāri jostas vietai.
rotonda Apaļa būve (piemēram, celtne, paviljons, zāle u. tml.), ko pārsedz kupols, kurš balstās uz sienām vai kolonnām.
kserogrāfs Aparāts attēlu iegūšanai, izmantojot elektriski uzlādētas selēna plāksnes gaismjutīgumu.
aspirators Aparāts gāzes un gaisa ķīmiskā sastāva noteikšanai, kā arī putekļu, mitruma daudzuma u. tml. konstatēšanai tajos.
Ugunsdzēsības aparāts Aparāts, ar kuru degšanas zonā ievada uguni slāpējošas vielas.
Soļu skaitītājs Aparāts, kas paredzēts ejot veiktā attāluma mērīšanai; pedometrs.
pedometrs Aparāts, kas paredzēts ejot veiktā attāluma mērīšanai.
elektrokardiogrāfs Aparāts, kas reģistrē elektriskos potenciālus, kuri rodas, sirds muskulim darbojoties.
radiofons Aparatūra runas un mūzikas pārraidīšanai, izmantojot elektromagnētiskos viļņus.
zigota Apaugļota šūna, kas rodas dzimumprocesā, savienojoties divām dzimumšūnām.
šļūcenes Apavi, kuru virsa sedz tikai pēdas priekšējo daļu.
prēmija Apbalvojums (par izciliem sasniegumiem, nopelniem, piemēram, kādā darba jomā, zinātnē, tehnikā, literatūrā un mākslā), ko piešķir valsts vai sabiedriskas organizācijas, iestādes, uzņēmumi.
Goda raksts Apbalvojums, ko piešķir, piemēram, pilsētu un rajonu darbaļaužu deputātu padomju izpildu komitejas, sabiedriskās organizācijas par panākumiem sociālistiskajā sacensībā, ražošanā, par sasniegumiem zinātnē, kultūras darbā, sportā.
Goda raksts Apbalvojums, ko piešķir, piemēram, pilsētu un rajonu tautas deputātu padomju izpildu komitejas, sabiedriskās organizācijas par panākumiem sociālistiskajā sacensībā, ražošanā, par sasniegumiem zinātnē, kultūras darbā, sportā.
kremēt Apbedījot sadedzināt (mirušo), parasti speciālā krāsnī.
apvārsmot Apdzejot.
izēst Apēst (kā iekšējo, vidējo, arī labāko daļu).
noēst Apēst (parasti virsējo daļu no kā).
termoficēt Apgādāt (piemēram, pilsētu, tās rajonu, celtni, uzņēmumu) ar siltuma enerģiju (piemēram, ierīkojot siltumtīklu).
izgaismot Apgaismojot izcelt (ko, parasti tumšākā apkaimē).
zibspuldze Apgaismošanas ierīce, ko lieto fotografēšanā, lai iegūtu ļoti spilgtu gaismu no īpašas spuldzes, tai spēji uzliesmojot.
sagatavoties Apgūt (piemēram, profesijai nepieciešamās zināšanas, iemaņas). Trenējoties iegūt spējas veikt (noteiktu uzdevumu).
jaka Apģērba gabals (parasti adīts), kas sniedzas mazliet pāri jostasvietai un kam priekšpusē ir aizdare.
pušķis Apģērba, arī apavu dekoratīvs elements - pavedienu sasējums vienkopus vai mezglā, atstājot to galus brīvus.
uztaustīt Apjaust, domājot, pētījot atrast (piemēram, parādības būtību).
hipertrofija Apjoma pārmērīga palielināšanās (muskuļiem, orgāniem).
hipotrofija Apjoma pārmērīga samazināšanās (muskuļiem, orgāniem).
pamatīgs Apjomīgs, liels.
tēls Apjomīgs, parasti skulpturāls, (kā) atveidojums.
garums Apjoms (piemēram, tekstam).
mērogs Apjoms, arī vēriens, plašums.
mērs Apjoms, daudzums. Pakāpe, robeža.
vēriens Apjoms, parasti plašs (darbībai, pasākumam u. tml.).
ietvars Apjoms, robeža (darbības sfērai, zināšanu nozarei u. tml.).
rāmis Apjoms, robeža (darbības sfērai, zināšanu nozarei u. tml.).
uzjozt Apjozt (jostu, siksnu u. tml.).
apjozties Apjozt sev (ko).
prāģeris Apkārtceļojošs muzikants (Latvijā).
noskaņa Apkārtējo apstākļu kopums, kas, parasti emocionāli, ietekmē cilvēku.
atmosfēra Apkārtējo apstākļu kopums.
vide Apkārtējo apstākļu, arī ļaužu kopums, kurā noris cilvēka dzīve.
reibonis Apkārtējo priekšmetu griešanās sajūta vai līdzsvara traucējumi, kas parasti saistīti ar sliktu dūšu, vemšanu, samaņas zaudēšanu, troksni ausīs, dzirdes pasliktināšanos, nistagmu.
negods Apkaunojoša, arī negodīga rīcība.
negods Apkaunojošs (cilvēka) stāvoklis, kas izraisa citu cilvēku nicinājumu, nosodījumu.
negods Apkaunojošs (pieviltas) sievietes tikumiskais stāvoklis.
izveidot Apkopojot, sakārtojot noteiktās attieksmēs, radīt (piemēram, jēdzienus, spriedumus).
izsaukt Aplaudējot aicināt (mākslinieku) vēlreiz parādīties uz skatuves.
atplaucēt Aplejot ar verdošu ūdeni, panākt, ka atlobās, ka var atdalīt
atestāts Apliecība (par mācību iestādes nobeigšanu, zinātniskā grāda iegūšanu u. tml.), ko izdod likumos paredzētajos gadījumos un kam ir juridiska nozīme noteikta fakta apliecināšanā.
apjozt Aplikt, apsiet (joslu, siksnu u. tml. ap vidu).
pārlūkot Aplūkojot pārbaudīt, pārkontrolēt (ko). Aplūkojot pārbaudīt, pārkontrolēt (ko) vēlreiz, no jauna.
(Visu) kopā ņemot Aplūkojot vienā veselumā, kopumā. Arī rezumējot.
Vispār (arī kopā) ņemot, arī (visu) kopā ņemot Aplūkojot vienā veselumā, kopumā. Arī rezumējot.
Vispār (arī kopā) ņemot, arī (visu) kopā ņemot Aplūkojot vienā veselumā, kopumā. Arī rezumējot.
koncentrs Apmācības pakāpe, kam ir pamatos tāds pats saturs kā citām pakāpēm, bet kas atšķiras ar vielas apjomu un sarežģītību.
Mainīt gredzenus Apmainīties gredzeniem saderinoties, laulājoties.
Mīt gredzenus Apmainīties gredzeniem saderinoties, laulājoties.
Pārmīt gredzenus Apmainīties gredzeniem saderinoties, laulājoties.
uzacs Apmatojuma lokveida josla virs acs dobuma.
palikt Apmesties, iemājot (kur, kādā vietā), arī dzīvot (kur, pie kāda).
siet Apņemot ar auklu, stiepli u. tml. un veidojot tajā, piemēram, mezglus, tinumus, padarīt ciešu vai ciešāku, stingru vai stingrāku (kā kopumu).
siet Apņemot ar auklu, stiepli u. tml. un veidojot tajā, piemēram, mezglus, tinumus, savienot (ko kādā kopumā, veidojumā). Šādā veidā savienojot (ko), radīt (tā kopumu, veidojumu).
aptvert Apņemot no visām pusēm, ierobežot, iežogot. Apjozt.
apjozt Apņemt (ar jostu, siksnu u. tml.).
pārjozt Apņemt, savilkt, pārsiet (piemēram, ar jostu, siksnu).
nogrābt Apprecēt. Izveidot attiecības (ar kādu), pakļaujot (to) savai ietekmei.
izprecēties Apprecēties un atstāt līdzšinējo dzīvesvietu.
saziedināt Apputeksnējot sakrustot.
saziedēties Apputeksnējoties sakrustoties.
Apraust uguni Apraust ar pelniem kvēlojošas ogles tā, lai no tām vēlāk varētu iekurt uguni.
Apraust uguni Apraust ar pelniem kvēlojošas ogles tā, lai no tām vēlāk varētu iekurt uguni.
apsvērt Aprēķināt paredzot, izplānojot.
budžets Aprēķins par (ģimenes, atsevišķas personas) ieņēmumiem un izdevumiem Šādu ieņēmumu un izdevumu apjoms.
lāpīties Aprobežoties (piemēram, ar rīcībā esošiem nelieliem, nepietiekamiem līdzekļiem, krājumiem), iztikt, aizstājot (ar ko mazāk vērtīgu, derīgu).
kopt Aprūpēt (piemēram, bērnu, slimnieku), gādājot, parasti par tīrību, ēdināšanu, ārstēšanas režīma ievērošanu.
aplēkāt Aprūpēt, izdabājot un apkalpojot.
ierūsēt Aprūsējot, sarūsējot kļūt tādam, ko grūti izkustināt, izņemt.
pavadīt Apsargājot, arī uzraugot doties līdzi (kādam).
patrulēt Apsargāt kādu teritoriju, uzturēt kārtību, kontrolēt stāvokli kādā teritorijā, to apbraukājot vai apstaigājot (par karavīru, miliču, kārtības sargu u. tml. grupu).
atskalot Apskalojot atsegt, padarīt vaļēju, redzamu.
apraudzīt Apskatot, pavērojot (laiku pa laikam) pārbaudīt, uzmanīt (parasti bērnus, lopus, saimniecību u. tml.).
apvizmot Apspīdēt ar vizmojošu gaismu. Apvizēt (1).
apvizuļot Apspīdēt ar vizuļojošu gaismu.
pagrīde Apstākļi, kuros noris nelegāla politiska darbība, ievērojot konspirāciju. Dzīve, darbība šādos apstākļos.
stāties Apstāties (ejot, braucot u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
redakcija Apstrādājams (piemēram, tekstam, skaņdarbam), kas izveidots, precizējot satura izteiksmi, labojot kļūdas u. tml., un parasti paredzēts laišanai klajā. Viena un tā paša darba (piemēram, teksta, skaņdarba) atšķirīgs variants.
fabrikāts Apstrādājošās rūpniecības produkts. Fabrikas, rūpnīcas izstrādājums.
uzkārst Apstrādājot (audumu), izveidot uz (tā) virsmas irdenu, pūkainu, mīkstu no dzijām izvilktu šķiedru galu virsslāni.
izšķiedrot Apstrādājot (koksni), izdalīt šķiedras.
rušināt Apstrādājot (parasti augsni) ar kādu rīku vai rokām, panākt, ka (tā) kļūst irdena; arī irdināt (1).
lāgot Apstrādājot (piemēram, detaļu), padarīt (to) ģeometriski pareizu.
nokodināt Apstrādājot ar ķimikālijām, atdalīt nost.
drāzt Apstrādājot ar nazi vai citu asu rīku kādu materiālu, gatavot (priekšmetu).
virpot Apstrādājot ar virpu (cietu materiālu, piemēram, metālu, koku), veidot (kādu priekšmetu). Strādājot ar podnieka virpu, veidot (keramikas izstrādājumu).
tecināt Apstrādājot izejvielas, kādu materiālu, iegūt (parasti vielu).
izgaismot Apstrādājot pakļaut (filmu) gaismas iedarbībai.
izsaldēt Apstrādājot pakļaut zemas temperatūras iedarbībai.
uzpūst Apstrādājot palielināt apjomu un izveidot porainu konsistenci.
glancēt Apstrādājot panākt, ka kļūst gluds, spīdīgs (parasti fotopapīrs).
pārstrādāt Apstrādājot pārveidot par ko citu.
izkopt Apstrādājot, uzlabojot ierīkot.
pielāgot Apstrādājot, veidojot (piemēram, priekšmetu), panākt, ka (tā) forma atbilst (kā cita) formai.
apdarināt Apstrādāt (baļķi, celmu), nocērtot, nomizojot lieko, nevajadzīgo.
preparēt Apstrādāt (ko), gatavojot (parasti ilgstošai) uzglabāšanai.
darināt Apstrādāt (parasti nocirstu, nozāģētu koku), nocērtot, nozāģējot zarus.
apdarināt Apstrādāt (piemēram, sakņaugus, sēnes), nogriežot, nomizojot nevajadzīgo.
nodarināt Apstrādāt un pabeigt apstrādāt (parasti nocirstu, nozāģētu koku), nocērtot, nozāģējot zarus.
kalandrēt Apstrādāt, velmējot, gludinot u.tml. un vienlaicīgi žāvējot.
spiedienapstrāde Apstrāde, izmantojot spiedienu. Spiedapstrāde.
spiedapstrāde Apstrāde, izmantojot spiedienu. Spiedienapstrāde.
rupjapstrāde Apstrāde, kurā veido pamatformu, aptuvenu virsmu, noņemot lielāko liekā materiāla slāni, atstājot uzlaidi gludapstrādei.
iemērkt Apstrādes procesā iegremdēt ūdenī (linus). Apstrādājot iegremdēt (linus ūdenī).
aizzilējis Apsūbējis, pārklājoties, piemēram, ar putekļiem.
denuncēt Apsūdzēt (kādu), slepeni ziņojot.
pārsējs Aptinams, apliekams, uzliekams materiāls, ko izmanto brūču, ķermeņa daļu ārstēšanā, to aizsargāšanai no saskares ar ārējo vidi. Pārsējums, kas izdarīts ar šādu materiālu.
sliņķis Aptuveni 60 centimetrus garš, gauss, lēnīgs mugurkaulnieks (Dienvidamerikas mežos), kas parasti visu mūžu pavada viena koka vainagā, karājoties pie zariem.
Mīt (arī kāpt) uz papēžiem Apvainojoši uzmanīt, uzraudzīt, arī aizskart.
Mīt (arī kāpt) uz papēžiem Apvainojoši uzmanīt, uzraudzīt, arī aizskart.
izsmiekls Apvainojoši, arī pazemojoši mazs, niecīgs (parasti par atalgojumu).
izsmiekls Apvainojošs (bieži ļauns), arī nicīgs, dzēlīgs vērtējums.
paskvila Apvainojošs, zobgalīgs, parasti anonīms, sacerējums.
novaldīt Apvaldīt (cilvēku), neļaujot (tam) ko darīt, izturēties kā.
cirksnis Apvidus starp gūžu un vēdera apakšējo daļu.
apkopot Apvienojot (faktus, materiālus), vispārināt, secināt.
sakomponēt Apvienojot atsevišķas daļas, elementus, izveidot (ko veselu, piemēram, mākslas darbu).
komponēt Apvienojot atsevišķas daļas, elementus, veidot (ko veselu, piemēram, mākslas darbu, tekstu).
(Ar) kopējiem (retāk kopu) spēkiem Apvienojot spēkus, zināšanas, kolektīvi, grupā (darīt).
(Ar) kopu (biežāk kopējiem) spēkiem Apvienojot spēkus, zināšanas, kolektīvi, grupā (darīt).
kopā Apvienojot, savienojot, veidojot vienu veselu. Apvienojumā, savienojumā.
kodificēt Apvienot (likumus, noteikumus, normas u. tml.) jaunizveidotā sistēmā, izveidojot attiecīgu kodeksu.
rekombinēties Apvienoties pretējas zīmes jo niem vai pozitīviem joniem un elektroniem, veidojot neitrālus atomus un molekulas.
Dziesmu diena Apvienotu koru sarīkojums (pilsētā, rajonā), kas notiek dziesmu svētku starplaikā.
atriebt Apzināti izdarīt (ko), atmaksājot (kādam par viņa ļaunprātību, sagādātajām ciešanām u. tml.).
atriebties Apzināti izdarīt (ko), atmaksājot (kādam par viņa ļaunprātību, sagādātajām ciešanām u. tml.).
Celt neslavu Apzināti izplatīt nepatiesas ziņas (par kādu), aizskarot (viņa) godu, graujot (viņa) reputāciju.
pāriet Apzināti pārmainīt, padarīt citādu nekā iepriekš (savas darbības, rīcības veidu). Pārtraukt iepriekšējo (darbību, rīcību) un sākt darīt ko citu.
pastila Apžāvēts sīkporains konditorejas izstrādājums, ko pagatavo, putojot saldinātu augļu biezeni (ar olas baltumu vai bez tā).
atskaņot Ar atskaņām panākt, ka dzejoļa rindu beigas skan vienādi vai līdzīgi.
taisīt Ar attiecīgām darbībām (savienojot detaļas, apstrādājot virsmu, pakļaujot fizikāliem vai ķīmiskiem procesiem u. tml.) panākt, ka (kas, piemēram, priekšmets, veidojums, viela) gūst vēlamo veidu, formu, sastāvu, kļūst derīgs izmantošanai. Arī gatavot (1).
vingrināt Ar attiecīgām darbībām, vingrinājumiem panākt, arī, attiecīgi iedarbojoties, būt par cēloni, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļa) kļūst piemērots (kādas darbības, uzdevuma) veikšanai, iegūst (kādu fizisku vai psihisku) īpašību, spēju.
trenēt Ar attiecīgām darbībām, vingrinājumiem panākt, arī, attiecīgi iedarbojoties, būt par cēloni, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļas) kļūst piemērots (kādu darbību, uzdevumu) veikšanai, iegūst (kādu psihisku vai fizisku īpašību, iemaņu, spēju).
pavairot Ar attiecīgiem paņēmieniem (piemēram, dalot cerus, sējot, stādot) palielināt (augu) daudzumu.
Deju grīda Ar cietu materiālu segts, dejošanai iekārtots laukums.
apdziedāt Ar dziesmām cildināt, slavināt. Arī apdzejot.
pasaule Ar dzīvi saistīto apkārtējo parādību un norišu kopums.
grimēt Ar grimu mainīt ārējo izskatu.
atpērties Ar grūtībām ejot, braucot (pa smilšainu, dubļainu, staignu ceļu), atkļūt.
aizpērties Ar grūtībām ejot, braucot (pa smilšainu, dubļainu, staignu ceļu), attālināties.
izelsot Ar grūtībām, skaļi elpojot, pateikt, izrunāt. Izelst.
siet Ar īpašiem paņēmieniem (piemēram, šujot, līmējot) saistīt (grāmatas, burtnīcas u. tml.) lapas un vākus.
maisīt Ar īpašiem paņēmieniem apvienojot, savienojot (ko), gatavot (kā) kopumu.
šūt Ar īpašiem paņēmieniem veidojot savienojuma joslu, saistīt (kāda materiāla, parasti metāla, koka, detaļas, priekšmetus). Veidot (savienojumu) kāda materiāla, parasti metāla, koka, detaļām, priekšmetiem.
slēgt Ar īpašu ierīci radīt vai pārtraukt nosprostojumu (piemēram, cauruļvadā). Ar īpašu ierīci mainīt (kā, piemēram, iekaltas, mehānisma) darbības režīmu, arī (kā, piemēram, detaļu, elementu) savstarpējo stāvokli.
iemest Ar īpašu paņēmienu novietot (zvejas rīku) ūdenī zvejošanai, makšķerēšanai.
izmest Ar īpašu paņēmienu novietot (zvejas ūdenī zvejošanai, makšķerēšanai (parasti no laivas, kuģa).
mest Ar īpašu paņēmienu virzīt ūdenī (zvejas rīku) zvejošanai, makšķerēšanai.
grebt Ar īpašu rīku izdobjot, veidot, darināt (no cieta materiāla).
pārstudēt Ar jauniem mēģinājumiem, vairāk vai mazāk koriģējot, pārveidot (jau iepriekš izrādītu iestudējumu).
rakt Ar kājām vai purnu raust zemi (piemēram, ko meklējot) - par dzīvniekiem.
izdedzināt Ar kodīgu vielu radīt, izveidot (kur caurumu, robu u. tml.). Iedarbojoties radīt (kur caurumu, robu u. tml.) - par kodīgu vielu.
kompradors Ar kolonizatoriem cieši saistīts iezemiešu tirgotājs, starpnieks starp ārzemju kapitālu un vietējo tirgu (ekonomiski atpalikušajās, arī atkarīgajās zemēs).
Dekrēta laiks Ar likumu noteikts laiks, kas atšķiras no joslas laika.
nolikums Ar likumu pamatots normatīvs akts, kas regulē kādu valsts dzīves jomu vai noteic kāda valsts orgāna uzdevumus, struktūru, kompetenci. Attiecīgi sankcionēts normatīvs akts, ko pieņem sabiedriska organizācija kādas darbības regulēšanai.
veidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka rodas (piemēram, teksts, projekts, mākslas darbs, teorija). Apkopojot, sakārtojot noteiktās attieksmēs, radīt (piemēram, priekšstatu).
vadīt Ar noteiktām darbībām, izmantojot attiecīgās ierīces, panākt, ka (transportlīdzeklis) pārvietojas vēlamajā virzienā, arī ar vēlamo ātrumu, iekārtu režīmu.
kokss Ar oglekli bagāts cietais kurināmais, ko iegūst, karsējot kurināmo, piemēram, akmeņogles, kūdru, naftas paliekas bez gaisa piekļūšanas.
noteikti Ar pārliecību, nešauboties, arī nenovirzoties, neapstājoties (ko darīt).
rīvēt Ar piespiedienu vairākkārt vilkt (ar ko) šurp turp (pa kādu virsmu, parasti ķermeņa daļu, piemēram, ziežot, masējot). Ar šādu kustību ziest (ķermeņa daļā zāles). Berzēt (1).
berzēt Ar piespiedienu vairākkārt vilkt (ar ko) šurp turp (pa kādu virsmu, piemēram, tīrot, ieziežot, masējot).
videne Ar plēvēm norobežots rajons pie ķermeņa viduslīnijas, kas sadala krūšu dobumu labajā un kreisajā pusē.
appogāt Ar pogām piestiprināt (kam visapkārt). Pogājot nostiprināt (to, kas apņemts apkārt).
atvairīt Ar pretdarbību, aizsargājoties novērst, samazināt (sitienu, triecienu u. tml.).
noķert Ar pūlēm paspējot ierasties laikā, nenokavēt (satiksmes līdzekli).
saskriet Ar pūlēm, parasti daudz, intensīvi strādājot, sagādāt, iegūt.
ietusnīt Ar pūlēm, parasti tusnījot, ievirzīties (kur iekšā).
notusnīties Ar pūlēm, parasti tusnījot, noiet, nonākt. Notusnīt (2).
notusnīt Ar pūlēm, parasti tusnījot, noiet, nonākt. Notusnīties (2).
uztusnīt Ar pūlēm, parasti tusnījot, uziet, uzkāpt.
mērķēt Ar skatienu, koordinējot kustības, censties panākt, lai kas mests trāpītu (kur).
tēmēt Ar skatienu, koordinējot kustības, censties panākt, lai kas mests, ar roku virzīts u. tml. trāpītu (kur).
grūstīt Ar spēcīgu, strauju kustību vairākkārt skart (kādu). Vairākkārt grūst (priekšmetu), mainot (tā) stāvokli, virzienu vai pārvietojot (to). Stumdīt.
uzlidot Ar spēcīgu, strauju virzību brīdi atrauties no zemes, arī ūdens (par transportlīdzekļiem, arī braucējiem tajos).
iedzīt Ar spēku bīdot, stumjot, ievirzīt (kur iekšā).
piedzīt Ar spēku bīdot, stumjot, pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
šķaidīt Ar spēku iedarbojoties, bojāt, iznīcināt (ko).
izgriezt Ar spēku pagriezt (parasti roku kādam), izraisot sāpes, arī sakropļojot. Arī izmežģīt.
spārdīt Ar straujām kājas kustībām vairākkārt sist (cilvēkam vai dzīvniekam) uzbrūkot, aizsargājoties. Ar straujām kājas kustībām vairākkārt sist (pa ko), lai (to), piemēram, pārvietotu, sabojātu.
spert Ar strauju kājas kustību sist (cilvēkam vai dzīvniekam) uzbrūkot, aizsargājoties. Ar strauju kājas kustību sist (pa ko), piemēram, lai (to) pārvietotu, sabojātu.
lēkt Ar strauju kustību, parasti ar atspērienu, atraujoties no pamata, atstāt (piemēram, braucošu transportlīdzekli) vai iekļūt (tajā).
nosvilpt Ar svilpjošu skaņu virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko) - parasti par lodi, šāviņu.
nosvilpot Ar svilpojošu skaņu virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko) - parasti par lodi, šāviņu.
notriekt Ar triecienu novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.). Ar triecienu novirzīt (nost no kurienes), ļaujot, arī panākot, ka nokrīt zemē.
piedošana Ar vārdiem vai izturēšanos izpausts savstarpējo konflikta attiecību izlīdzinājums.
atvēzēties Ar vēzienu atvirzīt atpakaļ roku, daļēji arī ķermeni (sagatavojoties sitienam, triecienam u. tml.).
sarīvēt Ar, parasti stipru, piespiedienu vairākkārt vilkt (ar ko pa ķermeņa daļas virsmu, piemēram, ziežot, masējot). Arī saberzēt (1).
šeihs Arābu klejotāju cilts vai cilšu savienības galva.
izskalot Ārdoši iedarboties uz reljefu, iežiem (par ūdeņiem). Ārdoši iedarbojoties, radīt (ko).
virspuse Ārējā puse (9) (priekšmetam, veidojumam), kas robežojas ar apkārtējo vidi. Arī virsma (1).
pieredze Ārējās pasaules jutekliski empīriskais atspoguļojums, kas izveidojies mijiedarbībā ar šo pasauli, veidojot pamatu zināšanām par to.
slodze Ārējo fizikālo, parasti spēka, faktoru iedarbība (uz ko).
apdare Ārējo, redzamo detaļu galīgs izstrādājums.
ariozo Ārijas paveids ar mazāku apjomu un brīvāku, rečitatīvam tuvāku formu.
tredjūnija Arodbiedrība (Lielbritānijā, Austrālijā, Jaunzēlandē un dažās citās valstīs, kuras ietilpst Sadraudzībā), kas apvieno strādājošos galvenokārt pēc profesijas.
benzoskābe Aromātiska skābe, konservējoša viela, ko lieto rūpniecībā, mājsaimniecībā, medicīnā.
objekts Ārpus cilvēka un neatkarīgi no cilvēka apziņas eksistējošā ārējā pasaule, materiālā realitāte.
saārstēt Ārstējot izraisīt ko nevēlamu.
aizdziedēt Ārstējot panākt, ka (brūce, čūla u. tml.) aizdzīst. Sadziedēt.
aizdziedēt Ārstējot panākt, ka (ievainota ķermeņa daļa) aizdzīst.
izārstēt Ārstējot panākt, ka (slimais) kļūst pilnīgi vesels.
izārstēt Ārstējot pilnīgi novērst (slimību).
izārstēties Ārstējoties kļūt pilnīgi veselam.
vagot Art, veidojot vagas (1).
vainagartērija Artērija, kas aptver sirdi no abām pusēm, pamazām sazarojoties sīkākos asinsvados.
Spieķa artērija Artērija, kas atrodas gar apakšdelma ārējo malu tuvu ādai.
palatalizēt Artikulēt (līdzskani) ar mēles priekšējo daļu, vienlaikus paceļot arī mēles muguras vidējo daļu pret cietajām aukslējām.
mīkstināt Artikulēt (līdzskani) ar mēles priekšējo daļu, vienlaikus paceļot arī mēles muguras vidējo daļu pret cietajām aukslējām. Palatalizēt.
akreditēšanās Ārvalsts diplomātiskā pārstāvja pilnvaru iesniegšana, stājoties amatā.
cirtiens Asa, skarba atbilde (reaģējot uz aizvainojumu).
izmist Asi pārdzīvojot kādu nelabvēlīgu notikumu, izjust pilnīgu bezcerību, zaudēt spēju saprātīgi apsvērt un mērķtiecīgi rīkoties.
mauraga Asteru (kurvjziežu) dzimtas daudzgadīgs stīgojošs lakstaugs ar lancetiski sakārtotām zilganzaļām lapām un dzelteniem ziediem.
radioastronomija Astronomijas nozare, kas pēti kosmiskos objektus, izmantojot to izstarotos vai atstarotos radioviļņus.
atčivināt Atbildēt (smalkā balsī, ātri, arī daudz runājot).
atjokot Atbildēt ar joku. Uz joku atbildēt ar joku.
noformēt Atbilstoši noteiktām prasībām, noteiktiem mērķiem izveidot (parasti celtnes, telpas, priekš meta) ārējo izskatu.
nolaist Atbrīvojot (kā) uzvilkto, uzlocīto u. tml. malu, galu, panākt, ka (tas) noslīd lejā un nokarājas nobīdīt uz leju (ko paceltu) tā, ka (tas) aizsedz ko, ir priekšā kam.
izcirst Atbrīvojot no kokiem un krūmiem, izveidot (ceļu, stigu u. tml.).
cirst Atbrīvojot no kokiem un krūmiem, veidot (ceļu, stigu u. tml.).
izrauties Atbrīvojoties (no tā, kas saista, aiztur), strauji izkļūt (no kurienes, kur u. tml.).
Novelt uz (kāda) pleciem Atbrīvojoties no kā nevēlama, nepatīkama (piemēram, darba, pienākuma), panākt, ka to uzņemas kāds cits.
Novelt uz (kāda) pleciem Atbrīvojoties no kā nevēlama, nepatīkama (piemēram, darba, pienākuma), panākt, ka to uzņemas kāds cits.
atvaļinājums Atbrīvojums no tiešajiem darba pienākumiem, saglabājot darba vietu (amatu). Attiecīgais laika posms.
izpirkt Atbrīvot (kādu) samaksājot, atlīdzinot.
debloķēt Atbrīvot (piemēram, cietoksni, nocietinātu rajonu, apdzīvotu vietu) no pretinieka blokādes, aplenkuma.
dot Atbrīvot (vietu), ļaujot izmantot (citam).
izpinkāt Atbrīvot no pinkām (parasti sukājot, ķemmējot).
izgulēt Atbrīvoties (no slimības), ievērojot gultas režīmu. Guļot miegā, atbrīvoties (no kāda stāvokļa).
nomest Atbrīvoties (piemēram, no kādas varas), likvidējot, iznicinot (to).
nokratīt Atbrīvoties (piemēram, no kādas varas), likvidējot, iznīcinot (to).
tīrīt Atdalīt (ko nevajadzīgu) no kā, gatavojot to tālākai apstrādei, izmantošanai.
noņemt Atdalīt (ko, parasti locekli) no organisma (operējot).
dobt Atdalīt (ko), veidojot dobumu.
atlodēt Atdalīt (salodētas detaļas), izkausējot lodmetālu.
izņemt Atdalīt (svešķermeni) no organisma (parasti operējot).
tīrīt Atdalīt ko nevajadzīgu (no kā), gatavojot (to) tālākai apstrādei, izmantošanai.
izņemt Atdalīt no veselā, no kopuma kā nederīgu, nevajadzīgu (piemēram, svītrojot, izgriežot).
šķirt Atdalīt, norobežot (platību, telpu no citas platības, telpas), veidojot (ko).
Iejusties (kāda) lomā Atdarināt kādu, attiecīgi darbojoties, izturoties.
Iejusties (kāda) lomā Atdarināt kādu, attiecīgi darbojoties, izturoties.
Gatavības apliecība Atestāts par vidējo izglītību.
atvairīties Atgaiņājoties izvairīties. Neļaut tuvoties, piekļūt.
timpānija Atgremotajā dzīvnieku priekškuņģa pārmērīga izplešanās, tajā uzkrājoties gāzēm. Timparūts.
timpanīts Atgremotāju dzīvnieku priekškuņģa pārmērīga izplešanās, tajā uzkrājoties gāzēm. Timpānija.
atstiepties Atgulties (parasti, iztaisnojot augumu).
atdabūt Atgūt (spēku, enerģiju, arī iepriekšējo stāvokli).
atkāpties Atiet (no kāda), atstājot viņu vienu pašu, arī netraucējot, liekot mierā.
atdzīvoties Atjaunojoties dzīvības procesiem organismā, atgūt spēju dzīvot.
reprodukcija Atjaunošanās, saglabājot (organisma) specifiskumu no paaudzes paaudzē.
rehabilitēt Atjaunot (kādam) iepriekšējās tiesības, arī iepriekšējo godājamo sociālo stāvokli (parasti ar juridisku aktu).
restaurēt Atjaunot iepriekšējo (iestudējumu, izrādi, lugas tēlu izveidi).
reproducēties Atjaunoties, saglabājot (organisma) specifiskumu no paaudzes paaudzē.
atjokoties Atjokot. Ar jokiem atrunāties.
atjozties Atjozt sev (parasti jostu).
nojozt Atjozt un noņemt (ko apjoztu).
pelde Atkailināta ķermeņa vai tā daļu pakļaušana, piemēram, gaisa, tvaika, ūdens, dūņu, smilšu iedarbībai, iegremdējot, novietojot to attiecīgajā vidē.
atgūt Atkal iegūt (iepriekšējo izteiksmi) - par acīm, seju.
atgūt Atkal iegūt (iepriekšējo stāvokli, īpašības) - par parādībām, priekšmetiem.
atgūt Atkal iegūt, radīt (iepriekšējo psihisko vai fizisko stāvokli).
pamest Atkāpjoties atdot pretiniekam (piemēram, pilsētu, frontes rajonu u. tml.) - par karaspēku.
atstāt Atkāpjoties atdot pretiniekam (pilsētu, frontes rajonu u. tml.) - par karaspēku.
nostiprināt Atkārtojot, ar vingrinājumiem padarīt (zināšanas, iemaņas, prasmi) noturīgas, viegli izmantojamas.
pārmēdīt Atkārtot (kāda) vārdus, izrunājot (tos) komiski, nievīgi. Šādi atdarināt (kāda runu, balss skaņas).
dažs Atkārtotā lietojumā vai savienojumā «dažs - cits» norāda uz vairāku dzīvu būtņu, priekšmetu vai parādību savstarpējo sakaru, secību.
mēģināt Atkārtoti, arī pa daļām, parasti speciālista vadībā, izpildīt (piemēram, lomu, skaņdarbu, deju), gatavojot, veidojot izrādi, priekšnesumu.
cilāt Atkārtoti, vairākkārt ņemt rokā (piemēram, apskatot, meklējot).
dižjūra Atklātā jūra (pretstatā līcim, jomai).
(Ie)mest sejā (arī acīs) Atklāti (pa)teikt ko nepatīkamu, arī aizvainojošu.
Mest acīs (arī sejā) Atklāti teikt ko nepatīkamu, arī aizvainojošu.
Spļaut acīs (arī sejā) Atklāti teikt ko nievājošu, nicinošu.
piekraukāt Atklepojot (ko), piepildīt (ar to, piemēram, trauku).
Radioaktīvie atkritumi Atkritumi, kas rodas, apstrādājot radioaktīvās vielas.
krāt Atlicināt, neiztērēt, lai vairotu (naudu, arī citas materiālas vērtības). Atlicinot, neiztērējot vairot.
sakrāt Atlicinot, arī neiztērējot pakāpeniski palielināt (kā, parasti naudas, arī citu materiālu vērtību) daudzumu.
pamflets Atmaskojošs, parasti satīrisks, sacerējums (piemēram, par kādu aktuālu sabiedrisku vai politisku parādību).
apsūdzēt Atmaskojot, pārmetot vērsties (pret ko) ar nosodījumu.
polārblāzma Atmosfēras augšējo slāņu spīdēšana, kas novērojama polārajos apgabalos krāsainu loku, staru, joslu veidā.
kapuce Atpakaļ atmetama, pie mēteļa apkakles piestiprināta galvassega. Zem zoda sastiprināma cepure (sievietēm, bērniem), kas cieši aptver galvu, brīvu atstājot tikai sejas daļu.
pasāža Ātrā tempā atskaņojama augšupejoša vai lejupejoša skaņu secība.
Iedot kurvīti (retāk kurvi) Atraidīt (piemēram, to, kas bildina, aicina dejot).
(Ie)dot kurvi (biežāk kurvīti) Atraidīt (piemēram, to, kas bildina, aicina dejot).
(Ie)dot kurvīti (retāk kurvi) Atraidīt (piemēram, to, kas bildina, aicina dejot).
atjozt Atraisīt, attaisīt vaļā (jostu). Attaisīt (ko sajoztu).
Panorāmas ritenis Atrakciju iekārta - liels rotējošs ritenis, no kura var aplūkot plašu apkārtni.
Piesiet (savu) sirdi Atrast ko interesantu, aizraujošu.
bekoncūka Ātraudzīgas šķirnes cūka, kura, intensīvi barota, ātri pieaug, veidojot liesu gaļu ar plānu speķa kārtu.
aizmesties Ātri (ejot, skrejot), attālināties. _imperf._ Mesties prom. Aizlikties.
aizmesties Ātri (ejot, skrejot), nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
palaisties Ātri (piemēram, ejot, skrienot, braucot) pavirzīties.
aizlaisties Ātri attālināties (braucot, skrienot, jājot). Ātri nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
aizlikties Ātri attālināties (ejot, skrejot). _imperf._ Likties prom, ātri ejot, skrejot, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.). Aizmesties.
aiztraukt Ātri attālināties. Aizjoņot, aizdrāzties.
plomba Ātri cietējošs materiāls, ar ko piepilda (kā) plaisas, caurumus. Šāda materiāla kopums, ar ko ir piepildīta (kā) plaisa, caurums.
laisties Ātri doties, virzīties (piemēram, ejot, skrienot kur, kādā virzienā) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
apsteigt Ātri ejot, skrienot vai braucot, tikt (kādam) garām. Panākt (kādu) un aizsteigties (tam) priekšā. Apdzīt [1].
izskriet Ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - parasti par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
izskriet Ātri izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - parasti par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
mesties Ātri kustēties, veidojot soļus (par kājām).
apskriet Ātri pārskatīt (apkārtējo) - par acīm, skatienu. Ātri apskatīt.
Ieskriet (arī saskrieties) krūtīs Ātri pārvietojoties, atsisties (pret kādu). Pēkšņi sastapties (ar kādu).
Sadurties (arī saskrieties, ieskriet) krūtīs Ātri pārvietojoties, atsisties (pret kādu). Pēkšņi sastapties (ar kādu).
Saskrieties (arī sadurties, ieskriet) krūtīs Ātri pārvietojoties, atsisties (pret kādu). Pēkšņi sastapties (ar kādu).
ieskriet Ātri pārvietojoties, atsisties (pret šķērsli).
uzskriet Ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam, arī uz kā), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to) - par cilvēkiem un dzīvniekiem. Ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam, arī uz kā), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam. Arī uzgrūsties (3).
pārskriet Ātri pārvietojoties, veikt (kādu attālumu).
paskriet Ātri pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.) par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
paskriet Ātri pavirzīties garām (kam), arī gar (ko) - par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
paskriet Ātri pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā (par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos).
gumiarābiks Ātri sacietējoši sveķi, ko izdala dažu sugu akācijas un ko lieto par līmvielu.
Locīt kājas Ātri skriet. Arī dejot.
traukt Ātri virzīties (par transportlīdzekļiem, braucējiem tajos).
traukties Ātri virzīties (par transportlīdzekļiem, braucējiem tajos).
Ar steigu Ātri, arī tūlīt, nekavējoties.
eksprompts Ātri, improvizējot uzrakstīts (parasti humoristisks) dzejolis.
iedrāzties Ātri, steigā pārvietojoties, neviļus, negribēti atsisties (pret šķērsli).
Nomazgāt ar asinīm (negodu, apvainojumu u. tml.) Atriebt vai atriebties, nogalinot vai ievainojot apvainotāju.
Nomazgāt ar asinīm (negodu, apvainojumu u. tml.) Atriebt vai atriebties, nonāvējot vai ievainojot apvainotāju.
sargāt Atrodoties (kam) tuvumā, vērojot, uzmanot (to), panākt, ka (tas) netiek nozagts, bojāts u. tml.
šķirt Atrodoties kur, būt tādam, kas atdala (platību, telpu no citas platības, telpas) - piemēram, par kā kopumu, veidojumu, joslu.
ieslēgt Atrodoties vai novietojoties (kur), ietvert, apņemt no vairākām vai visām pusēm.
grimt Atrodoties, aizstiepjoties tālumā, arī attālinoties kļūt grūti saredzamam.
slīgt Atrodoties, aizstiepjoties tālumā, arī attālinoties, kļūt grūti saredzamam.
murdēt Atrodoties, arī pārvietojoties (kur), radīt paklusu, neskaidru troksni (par cilvēkiem).
pārdalīt Atrodoties, izveidojoties (kur), būt par cēloni tam, ka (kas) sadalās divās daļās.
traucēt Atrodoties, pārvietojoties (kur), apgrūtināt, arī padarīt neiespējamu (darbību, stāvokli). Arī būt nepiemērotam (kādam, kam), neiederīgam (kur).
aulekši Ātrs (parasti zirga) skrējiens straujos lēcienos.
lēkši Ātrs (parasti zirga) skrējiens straujos lēcienos. Aulekši.
nodaļa Atsevišķa, savā kompetencē patstāvīgi funkcionējoša vienība (iestādē, uzņēmumā).
rikošetēt Atsisties pret ko un kustēties eftā virzienā (par lidojošu priekšmetu, piemēram, lodi, šāviņu).
atbildēt Atskanēt vai parādīties, it kā reaģējot (uz iepriekšējo)
Precīza atskaņa Atskaņa, kas rodas, ja skaņas, sākot ar pēdējo uzsvērto rindas patskani, ir vienādas.
Precīza atskaņa Atskaņa, kas rodas, ja skaņas, sākot ar pēdējo uzsvērto rindas patskani, ir vienādas.
pauzēt Atskaņojot skaņdarbu, pārtraukt skanējumu atbilstoši paužu apzīmējumiem nošu rakstā.
saspēlēt Atskaņot, tēlot (ko) skatuves mākslā, saskaņojot savas darbības (ar kādu). Arī samēģināt.
atblāzmot Atspoguļot (ko blāzmojošu).
atmirgot Atspoguļot (ko mirgojošu).
atblāzmoties Atspoguļoties (kur) - par ko blāzmojošu.
atblāzmot Atspoguļoties (kur) - par ko blāzmojošu. Atblāzmoties.
Nolaist līdz pēdējam tūkstotim Atstājot (ko) novārtā, nerūpējoties, pakļaut (ko) postažai. Nolaist līdz beidzamajam.
Nokāpt no kuģa, arī nokāpt krastā (arī malā) Atstājot kuģi, kas piestājis krastā, nokļūt uz sauszemes. Pārtraukt strādāt par jūrnieku.
Kāpt krastā Atstājot ūdens transportlīdzekli, kas piestājis krastā, doties uz sauszemi.
Kāpt krastā Atstājot ūdens transportlīdzekli, kas piestājis krastā, doties uz sauszemi.
Nokāpt malā (arī krastā) Atstājot ūdens transportlīdzekli, kas piestājis krastā, nokļūt uz sauszemes.
laistīties Atstarojot gaismu, izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu daudzkrāsainību, krāsas spilgtumu.
plaiksnīties Atstarojot gaismu, izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu krāsu.
spīguļot Atstarojot gaismu, mirgot.
spīgot Atstarojot gaismu, mirgot. Spīguļot.
lāsmot Atstarojot gaismu, nevienmērīgi ne visai spoži vai arī spoži daudzkrāsaini spīdēt.
lāsot Atstarojot gaismu, nevienmērīgi ne visai spoži vai arī spoži daudzkrāsaini spīdēt. Lāsmot.
ņirbēt Atstarojot gaismu, nevienmērīgi spīdēt (par ko tādu, kam virsmā ir sīki nelīdzenumi).
lāsmot Atstarojot gaismu, spīdēt nevienmērīgi tā, ka mainās krāsas toņi.
lāsot Atstarojot gaismu, spīdēt nevienmērīgi tā, ka mainās krāsas toņi.
laistīties Atstarojot gaismu, spīdēt, būt spodram.
laistīties Atstarojot gaismu, spoži, nevienmērīgi spīdēt dažādās krāsās vai vienas krāsas dažādos toņos (piemēram, par ko caurspīdīgu, spožu, arī nelīdzenu, liektu).
zaigot Atstarojot mainīga stipruma gaismu, spilgti, spoži spīdēt, laistīties (dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos) - par priekšmetiem. Arī būt dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos (par gaismu, krāsu, spožumu).
zalgot Atstarojot mainīga stipruma gaismu, spilgti, spoži, parasti ar metālisku spīdumu, spīdēt, laistīties (dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos) - par priekšmetiem. Arī būt dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos (par gaismu, krāsu, spožumu).
vizuļot Atstarojot mainīga stipruma, nevienmērīgu gaismu, spīdēt, mirdzēt.
dūriens Atstarpe no viena dūruma vietas līdz otrai (šujot ar adatu).
šķīriens Atstarpe, kas stellēs veidojas starp šķēriem, pārvietojoties nīšstāviem, un ir paredzēta auda ievadīšanai.
Aiziet ļaudīs (arī (plašajā) pasaulē, dzīvē) Atstāt dzimto māju, līdzšinējo dzīvi. Uzsākt patstāvīgas dzīves gaitas.
Aiziet (plašajā) pasaulē (arī ļaudīs, dzīvē) Atstāt dzimto māju, līdzšinējo dzīvi. Uzsākt patstāvīgas dzīves gaitas.
Aiziet plašajā pasaulē (arī ļaudīs, dzīvē) Atstāt dzimto māju, līdzšinējo dzīvi. Uzsākt patstāvīgas dzīves gaitas.
Aiziet (plašajā) pasaulē (arī ļaudīs, dzīvē) Atstāt dzimto māju, līdzšinējo dzīvi. Uzsākt patstāvīgas dzīves gaitas.
izceļot Atstāt līdzšinējo dzīvesvietu (parasti uz ilgāku laiku un tālu no pastāvīgās dzīvesvietas). Aizceļot (parasti par daudziem vai visiem).
rādiuss Attālums no rotējoša ķermeņa rotācijas ass līdz riņķa līnijas punktam, ko apraksta kāds šī ķermeņa elements.
grāds Attālums starp burtstabiņa augšējo un apakšējo sieniņu. Izmērs (burtiem). Biezne.
biezne Attālums starp burtstabiņa augšējo un apakšējo sieniņu. Izmērs (burtiem). Grāds.
augstums Attālums starp virsotni un pretējo pamatu (ģeometriskā figūrā vai ķermenī).
platums Attālums šķērsvirzienā no (kā) izplatības joslas vienas malas līdz otrai.
rindstarpa Attālums, josla starp iesētu, iestādītu augu rindām.
sadurrindstarpa Attālums, josla starp vagās iesētu, iestādītu augu rindām.
solis Attālums, kāds, cilvēkam ejot, izveidojas starp kāju pēdām. Sena garuma mērvienība - aptuveni 70-80 centimetri.
izmanīties Attapīgi, veikli rīkojoties, pagūt vai spēt (ko izdarīt).
pamanīties Attapīgi, veikli rīkojoties, pagūt vai spēt (ko izdarīt). Izmanīties (2).
āķīgs Attapīgs, atjautīgs, arī viltīgs. Tāds, kas ir spējīgs sagādāt dažādus pārsteigumus, izdarīt ko negaidītu, veikli izmantojot situāciju, faktus (par cilvēku).
atdot Atteikties (no kā, piemēram, piekāpjoties).
apdziedāt Attēlot dziesmā, dzejolī.
atspulgs Attēls (kas rodas uz kādas virsmas, tai atstarojot gaismu).
elektrofotogrāfija Attēlu iegūšana, izmantojot vielas fotovadītspēju.
autotipija Attēlu reproducēšanas paņēmiens, fotografējot tos caur rastru un izgatavojot metāla klišeju.
robeža Attiecīgajā apjomā, kopumā, attiecīgajos nosacījumos, kādos noris darbība, eksistē kāds stāvoklis, parādība, piemīt pazīmes.
rits Attiecīgajos priekšrakstos noteikts kulta darbību kopums.
tvert Attiecīgi iedarbojoties, virzīt (ko) detaļā, elementā u. tml., arī apturēt (ko kustīgu) - par iekārtām, ierīcēm u. tml.
ierīkot Attiecīgi novietojot, ievietojot (kur), uzstādīt, izveidot (ierīci, mehānismu, aparatūru u. tml.).
nicināšana Attieksme, kurai raksturīga uzsvērta necieņa, (kā) vērtības, derīguma noliegums, arī pazemojoša nevērība, savas pārākuma apziņas izpaudums (pret kādu). Nicinājums.
nicinājums Attieksme, kurai raksturīga uzsvērta necieņa, (kā) vērtības, derīguma noliegums, arī pazemojoša nevērība, savas pārākuma apziņas izpaudums (pret kādu). Nicināšana.
reducēties Attīstības gaitā samazināties pēc apjoma (par orgāniem). Attīstības gaitā kļūt tādam, kam vienkāršojas uzbūve.
izziedēt Attīstīt ziedu un uzziedēt, kavējot sulīgas saknes veidošanos (parasti par divgadīgiem sakņaugiem).
pāraugt Attīstoties, palielinoties pārsniegt (piemēram, apjomu, robežas, ietvarus) - par parādībām sabiedrībā.
ieiet Attīstoties, pārveidojoties pāriet (jaunā stadijā, stāvoklī).
pāraugt Attīstoties, pilnveidojoties atteikties no agrākajiem, kļūdainajiem uzskatiem, atbrīvoties no traucējošām, arī maldīgām izjūtām.
uzplaukt Attīstoties, pilnveidojoties sasniegt augstāku pakāpi (par parādībām sabiedrībā).
uzzelt Attīstoties, pilnveidojoties sasniegt augstāku pakāpi (par parādībām sabiedrībā).
pārcelt Atveidot (izloksnes vārda skaņas) literārās valodas formā, ievērojot (to) rašanās vēsturiskos un pozicionālos nosacījumus.
atspoguļot Atveidot (psihē, spriedumos ārējo pasauli).
notēlot Atveidot imitējot, atdarinot. Arī izlikties (1).
tvert Atveidot, iekļaut, arī interpretēt (parasti mākslas darbā). Veidot (parasti mākslas darbu, tā elementu), ievērojot noteiktu viedokli, prasības u. tml.
Zibināt zobus Atverot un aizverot muti (runājot, smejoties u. tml.), padarīt redzamus zobus.
Zibināt zobus Atverot un aizverot muti (runājot, smejoties u.tml.), padarīt redzamus zobus.
atbangot Atvirzīties šurp (par viļņiem, bangām). Bangojot atvirzīties (kur, līdz kādai vielai u. tml.).
atkāpties Atvirzīties, atiet atpakaļ (sānis, nost) - parasti atmuguriski. _imperf._ Kāpties atpakaļ (sānis, nost). Kāpjoties atpakaļ (sānis, nost), nonākt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
pašķirties Atvirzoties (citam no cita), paejot sānis, atbrīvot ceļu, arī izveidot brīvu vietu.
pārliecība Atziņa, atziņu kopums, kas indivīdam izveidojas par parādībām dabā un sabiedrībā un kas nosaka tā personības galvenās īpašības, darbības virzību, attieksmes pret apkārtējo pasauli un cilvēkiem.
pieņemt Atzīt par pareizu, arī pastāvošu, eksistējošu. Būt mierā (ar ko).
gļotāda Audi, kas izklāj ar ārējo vidi saistītos dobumus un cauruļveida orgānus (cilvēka vai dzīvnieku organismā).
emalja Audi, kas veido zoba ārējo kārtu.
seroza Audu kārta, kas klāj mugurkaulnieku ķermeņa dobumus un apņem orgānus, kas atrodas šajos dobumos.
skleroze Audu vai orgānu blīvuma palielināšanās, specifisko elementu vietā savairojoties saistaudiem.
batika Auduma rotāšana, izveidojot uz tā rakstu ar kausētu vasku un pēc tam iegremdējot audumu krāsu šķīdumā.
rožceliņš Auduma tehnika, kam raksturīgs pārveidots trinīša pamatsējums un sīkrakstainas joslas.
velvets Audums (parasti kokvilnas), kam labajā pusē ir īsas, biezas, reljefas rievas veidojošas plūksnas.
izaudzēt Audzējot iegūt.
izaudzēt Audzējot izveidot (piemēram, jaunu šķirni).
izmēģināt Audzējot pārbaudīt (piemēram, kā kvalitāti, īpašības, piemērotību kam).
pāraudzināt Audzinot panākt, ka (cilvēks) maina līdzšinējos paradumus, rakstura, personības īpašības, attīstās vēlamajā virzienā.
pārveidne Auga daļa, kas ir radusies, pārveidojoties kādam tā orgānam.
uzmava Auga saknes galotnes daļa, ko aptver blīvs šūnu slānis, kas aizsargā saknes augšanas joslu no ievainošanas.
stīga Auga vasa ar gariem gulošiem, ložņājošiem vai kāpelējošiem posmiem.
siltummīļi Augi vai dzīvnieki, kas ir cēlušies galvenokārt zemeslodes siltajās un karstajās joslās un ir neizturīgi pret samērā zemu pozitīvu temperatūru.
polderis Auglīga sauszemes platība, kas atrodas zemāk par apkārtējo ūdenstilpju līmeni un kas ir norobežota ar dambjiem, lai tā neapplūstu.
spraukties Augot kļūt garākam, apjomīgākam (kādā vidē) - par augiem, to daļām.
pāraugt Augot pārsniegt (tuvu augošu augu) garumā, parasti, nomācot, traucējot (tā) attīstību.
stīgot Augot veidot stīgas (par augiem). Būt ložņājošam (par augiem, to daļām).
uzbriest Augot, attīstoties palielināties apjomā (par augiem, to daļām).
sabriest Augot, attīstoties sasniegt briedumu, kļūt apjomīgākam (par augiem, to daļām). Piebriest.
aizaugt Augot, pārveidojoties sašaurināties vai pilnīgi aizsprostoties.
vīties Augot, stiepjoties garumā, griezties spirālē (parasti ap ko) - par augiem, to daļām.
tīteņaugs Augs ar vijīgu vai kāpelējošu stumbru (piemēram, efeja). Vīteņaugs.
krustojums Augs, kas iegūts, krustojot dažādu šķirņu, sugu vai ģinšu augus. Hibrīds.
siderācija Augsnes mēslošana ar augu zaļo masu, izaudzējot tos līdz noteiktai iāzei un iestrādājot augsnē. Zaļmēslošana.
arkls Augsnes pamatapstrādes rīks (ar kuru apvērš un drupina arumsloksni, iestrādājot augsnē augu atliekas, mēslojumu).
tinkšķis Augsta, dzidra skaņa, kas rodas, piemēram, vibrējot metāla, stikla priekšmetiem.
virspavēlnieks Augstākā amatpersona bruņotajos spēkos, kas vada atsevišķu bruņoto spēku veidu, arī stratēģiska mēroga militāras operācijas.
ģenerālis Augstākā komandējošā sastāva karavīra dienesta pakāpe daudzu valstu armijās. Karavīrs, kam ir šāda vai arī ģenerālmajora, ģenerālleitnanta, ģenerālpulkveža, armijas ģenerāļa dienesta pakāpe.
valsts Augstākā sistemātikas vienība bioloģijā. Augstākā rajonēšanas vienība floristikā.
ģeneralitāte Augstākais (bruņoto spēku) komandējošais sastāvs.
karavadonis Augstākais komandieris. Augstākā komandējošā sastāva karavīrs.
rekords Augstākais tehniskais rezultāts, kas sasniegts kādā sporta veidā oficiālās sacensībās, ievērojot oficiālos sacensību noteikumus.
Vasas pārveidnes Augstāko augu orgāni, kas ārējo apstākļu un veicamās papildfunkcijas ietekmē izveidojušies no vasas un krasi atšķiras no tās.
Kursa projekts Augstāko mācību iestāžu studenta vai vidējo speciālo mācību iestāžu audzēkņa patstāvīgi izstrādāts darbs (beidzot attiecīgo mācību pakāpi), kas sastāv no rasējumiem un aprēķiniem.
Kursa projekts Augstāko mācību iestāžu studenta vai vidējo speciālo mācību iestāžu audzēkņa patstāvīgi izstrādāts darbs (beidzot attiecīgo mācību pakāpi), kas sastāv no rasējumiem un aprēķiniem.
Kursa darbs Augstāko mācību iestāžu studenta vai vidējo speciālo mācību iestāžu audzēkņa patstāvīgi uzrakstīts darbs izvēlētajā specialitātē (beidzot attiecīgo mācību pakāpi).
korona Augsti jonizētas, stipri retinātas, plazmas apgabals ap Sauli.
roka Augšējā ekstremitāte (cilvēkam) no pleca locītavas līdz pirkstgaliem. Šīs ekstremitātes apakšējā daļa (parasti plauksta, arī plauksta kopā ar apakšdelma apakšējo daļu).
ziemeļblāzma Augšējo atmosfēras slāņu spīdēšana, kas novērojama polārajos apgabalos krāsainu loku, staru, joslu veidā. Polārblāzma.
pacēlums Augšup ejošs (piemēram, ceļa) gabals, posms.
termika Augšupejoša gaisa plūsma, kas izveidojas virs samērā siltas vietas Zemes virsā.
kāpums Augšupejošs (parasti ceļa, kalna) slīpums.
sveķi Augu (retāk kukaiņu) vielmaiņas galaprodukts - bezkrāsains, dzeltens vai brūns, viskozs, gaisā sacietējošs šķidrums (dažkārt ar raksturīgu smaržu, garšu).
hidroponika Augu audzēšana barības šķīdumos vai augsnes aizstājējos.
ozolpaparde Augu dzimta, kurā ietilpst augi ar īsu, ložņājošu sakneni un (parasti) plīvuru.
orhideja Augu dzimta, kurā ietilpst daudzgadīgi lakstaugi ar pamīšām lapām, ziediem vārpās vai ķekaros (piemēram, orhideja, dzegužpuķe, naktsvijole).
ķirbjaugi Augu dzimta, kurā ietilpst viengadīgi vai divgadīgi lakstaugi ar ložņājošu vai kāpelējošu, retāk stāvu, zarainu stublāju, lielām lapām, dzelteniem starveida ziediem un daudzsēklu augļiem (piemēram, ķirbji, gurķi). Šīs dzimtas augi.
magnolija Augu dzimta, pie kuras pieder mūžzaļi vai vasarzaļi koki un krūmi (ziemeļu puslodes subtropu joslā).
meristēma Augu embrionālo šūnu grupa - veidotājaudi, kas strauji dalās un izveido visus pārējos audus.
fitocenoze Augu kopums, kam ir noteikta struktūra un noteiktas attiecības ar apkārtējo vidi (piemēram, mežs, stepe).
lipeklis Augu olbaltumviela - elastīgs, viskozs receklis, ko iegūst, piemēram, atskalojot no kviešu miltu mīklas cieti un ūdenī šķīstošās vielas.
pelde Augu pakļaušana ūdens iedarbībai, tos iegremdējot.
plazmolīze Augu šūnas ķermeņa saspiešanās un atdalīšanās no apvalka, kas noris, šūnu ievietojot koncentrētā sāls vai cukura šķīdumā.
bioģeocenoze Augu un dzīvnieku sistēma, kas izveidojas saistībā ar attiecīgo zemes virsmas rajonu, tā mikroklimatu, ģeoloģisko uzbūvi, ūdens režīmu.
ieauklēt Auklējot iemidzināt bērnu miegā.
izauklēt Auklējot, kopjot izaudzināt (bērnu).
uzauklēt Auklējot, kopjot uzaudzināt (bērnu).
rasols Aukstais ēdiens - salāti, kas gatavoti no vārītas vai ceptas gaļas, vārītiem dārzeņiem (piemēram, kartupeļiem, bietēm), olām un skābētiem vai marinētiem gurķiem, pievienojot krējumu vai krējumu ar majonēzi un garšvielas.
apaulekšot Aulekšojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt). _imperf._ Aulekšot apkārt. Apauļot.
pāraulekšot Aulekšojot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
ataulekšot Aulekšojot atklāt šurp. _imperf._ Aulekšot šurp. Aulekšojot atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
aizaulekšot Aulekšojot attālināties. _imperf._ Aulekšot prom. Aizauļot.
ieaulekšot Aulekšojot ievirzīties (kur iekšā).
izaulekšot Aulekšojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izaulekšot Aulekšojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
aizaulekšot Aulekšojot nokļūt (kur, pie kā, aiz kā, līdz kādai vietai u. tml.).
pāraulekšot Aulekšojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
paaulekšot Aulekšojot pavirzīties.
pieaulekšot Aulekšojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
uzaulekšot Aulekšojot uzskriet (parasti par zirgu).
apauļot Auļojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt). _imperf._ Auļot apkārt. Apaulekšot.
pārauļot Auļojot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
atauļot Auļojot atkļūt šurp _imperf._ Auļot šurp. Auļojot atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
aizauļot Auļojot attālināties. _imperf._ Auļot prom. Aizaulekšot.
ieauļot Auļojot ievirzīties (kur iekšā).
izauļot Auļojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izauļot Auļojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
aizauļot Auļojot nokļūt (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.).
pārauļot Auļojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pieauļot Auļojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
ataurot Aurojot atsaukt.
ataurot Aurojot atsaukties (uz saucienu, aicinājumu).
pieaurot Aurojot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
saaurot Aurojot panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa.
ieaurot Aurojot panākt, ka skaņas izplatās (kur iekšā).
izaurot Aurojot radīt (skaņas). Aurojot izpaust.
saauroties Aurojot sazināties.
vidusauss Auss daļa starp ārējo un iekšējo ausi.
šatiersega Austa, parasti vilnas, sega ar vienas un tās pašas krāsas dažādu toņu joslainu salikumu.
gongs Austrumāzijas tautu metāla sitamais mūzikas instruments izliekta bronzas diska veidā (izmanto arī signalizēšanai). Metāla gabals, ko skandina signalizējot.
otoskleroze Ausu slimība, kam raksturīga pakāpeniska progresējoša dzirdes pasliktināšanās, kā arī trokšņi abās ausīs.
autorloksne Autora darba apjoma noteikšanas vienība (pēc teksta zīmju vai rindu skaita vai ilustrāciju laukuma lieluma). Teksts šādas vienības apjomā.
rulete Azarta spēle, kurā spēlētājam jānosaka, kāds būs numurs, numuru grupa uz rotējošas, sektoros sadalītas ripas tās apstāšanās brīdī.
stādīt Badā veidā ievietojot augsnē augus, to daļās, veidot (piemēram, dārzu, mežu).
nobadoties Badojoties ļoti novājināt sevi, arī aiziet bojā.
izbagarēt Bagarējot viscaur padziļināt, iztīrīt.
nobalansēt Balansējot noturēt (ko) līdzsvarā. Arī līdzsvarot (ko).
pabalēt Balējot kļūt mazliet, daļēji neskaidram, pavāji saredzamam.
izbalēt Balējot kļūt neskaidram, vāji saredzamam.
izbālēt Bālējot kļūt neskaidram, vāji saredzamam.
padekatrs Baletā - deja četriem dejotājiem.
variācija Baletā - neliela deja, arī dejas daļa, ko izpilda viens vai vairāki dejotāji.
balerīna Baleta māksliniece, baletdejotāja.
primabalerīna Baleta trupas vadošā dejotāja, kas izpilda galvenās lomas.
pabalot Balojot kļūt mazliet neskaidram, vājāk saredzamam.
balotēt Balsojot izšķirt jautājumu (par kādas personas ievēlēšanu). Balsojot izlemt (kādu jautājumu).
izbalsot Balsojot neievēlēt (piemēram, līdzšinējā amatā).
ievēlēt Balsojot nodot (personai) pilnvaras (veikt valsts vai sabiedrisku amatu).
izvēlēt Balsojot nodot (personai) pilnvaras (veikt valsts vai sabiedrisku amatu). Ievēlēt.
vēlēt Balsojot veidot (cilvēku grupu kādu uzdevumu veikšanai).
pārbalsot Balsojot, piedaloties vēlēšanās, pārspēt (kādu) ar iegūto balsu skaitu.
Baltijas vācieši Baltijā (galvenokārt Latvijā, Igaunijā), parasti vairākās paaudzēs, dzīvojoši vācieši.
Zīda kokons Balts vai iedzeltens olveida kokons, kas izveidots no zīda pavediena, ko iekūņojoties ap sevi tin zīdvērpējs.
iebalzamēt Balzamējot padarīt (miruša cilvēka vai beigta dzīvnieka ķermeni) ilgi saglabājamu.
Melnā sotņa Banda, kas cīnījās pret revolucionāro kustību, nogalinot progresīvus sabiedriskos un politiskos darbiniekus, rīkojot ebreju grautiņus (1905.-1907. gada revolūcijas laikā).
iebangot Bangojot ievirzīties (kur iekšā).
pārbangot Bangojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par viļņiem, bangām.
aplidot Barā, pūlī lidojot, lidinoties ielenkt, aptvert (kādu objektu) no vairākām pusēm, virzīties visapkārt.
nodot Bargi nosodīt, pārmācīt (piemēram, noperot, izrājot).
mīkstbarība Barība (mājputniem), ko gatavo no miltiem ar pienu, piena sūkalām, gaļas buljonu vai ūdeni, piejaucot vārītus kartupeļus, sasmalcinātu sulīgo barību, zaļbarību, dzīvnieku valsts barību.
kultūra Barojošā vide šāda kopuma audzēšanai.
kultūra Barojošā vide šādas kolonijas audzēšanai.
nobarot Barojot (dzīvnieku), panākt, ka (tam) veidojas ķermeņa vajadzīgā, vēlamā masa.
pārbaroties Barojoties pārāk daudz pieņemties masā (par dzīvniekiem).
nobaroties Barojoties pieņemties masā (par dzīvniekiem).
Taisīt pīpi Bāzt tabaku pīpē, gatavojoties smēķēt.
izbēdāt Bēdājoties (dziļi) pārdzīvot.
pārbēdāt Bēdājoties pārciest (ko).
epilogs Beigu daļa (daiļdarbā), kurā vēstīts par darbojošos personu tālāko likteni.
uzvalnēt Berot, kraujot (ko) virsū, izveidot (no tā, piemēram, dambi).
bārstīt Bērt izkliedējot (parasti vairākkārt vai ilgstoši).
Rites berze Berze, kas rodas, vienam ķermenim ripojot pa kādu citu ķermeni.
Rites berze Berze, kas rodas, vienam ķermenim ripojot pa kādu citu ķermeni.
trīt Berzējot (ar ko, pret ko), panākt, ka (kas, parasti asmens, instrumenta, darbarīka griezējdaļa.) kļūst ass vai asāks. Asināt.
ieberzēt Berzējot (ko), panākt, ka (tajā) iesūcas (piemēram, ziede, šķidrums).
trīt Berzējot (pret ko), panākt, ka (nagi) kļūst asi vai asāki (par dzīvniekiem).
Izberzēt (arī izberzt) miegu no acīm Berzējot acis, pilnīgi atmosties.
Izberzt (arī izberzēt) miegu no acīm Berzējot acis, pilnīgi atmosties.
Izberzēt (arī izberzt) miegu no acīm Berzējot acis, pilnīgi atmosties.
noberzēt Berzējot atdalīt nost.
izberzēt Berzējot iztīrīt, izslaucīt (parasti acis).
izrīvēt Berzējot iztīrīt.
izberzēt Berzējot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
Vilkt uguni Berzējot ko (parasti sērkociņu), panākt, ka rodas uguns.
Vilkt uguni Berzējot ko (parasti sērkociņu), panākt, ka rodas uguns.
izberzēt Berzējot likvidēt.
noberzēt Berzējot notīrīt, nospodrināt, arī nogludināt (priekšmeta) virsmu, ārpusi.
ieberzēt Berzējot panākt, ka (piemēram, ziede, šķidrums) iesūcas (kur iekšā).
pārberzēt Berzējot pārdalīt. Berzējot radīt (kam) caurumu, bojājumu. Pārberzt (1).
izberzēt Berzējot radīt, izveidot (kur caurumu, iedobumu). Berzējot izbojāt.
izbraucīt Berzējot, braukot padarīt mīkstāku vai līdzenāku.
pārbrucināt Berzējot, rīvējot pārdalīt. Berzējot, rīvējot radīt (kam) caurumu, bojājumu.
apbružāt Berzējot, skalojot daļēji notīrīt, nomazgāt.
zuzēt Berzējoties citam gar citu, vibrējot gaisa plūsmā, radīt klusas, vienmērīgas skaņas (piemēram, par augiem, smiltīm). Atskanēt šādām skaņām.
zadēt Berzējoties citam gar citu, vibrējot gaisa plūsmas iedarbībā u. tml., radīt klusas, samērā augstas, vienmērīgas skaņas (piemēram, par augiem, to daļām). Būt tādam, kurā skan šādas skaņas (par vietu, telpu, vidi).
sanēt Berzējoties citam gar citu, vibrējot gaisa plūsmas iedarbībā u. tml., radīt klusas, samērā augstas, vienmērīgas skaņas (piemēram, par augu daļām, smiltīm, stieplēm). Atskanēt šādām skaņām.
zimzēt Berzējoties citam gar citu, vibrējot gaisa plūsmas iedarbībā u. tml., radīt pazemas, skanīgas, vienmērīgi stieptas skaņas (piemēram, par augu daļām, smiltīm, stieplēm). Atskanēt šādām skaņām.
pārdeldēt Beržaties, rīvējoties būt par cēloni tam, ka (kam) rodas caurums, bojājums.
spodrināt Beržot, tīrot, klājot ar attiecīgu vielu u. tml., panākt, ka (kas) kļūst spodrs (1) vai spodrāks.
pildpālis Betona vai dzelzsbetona pālis, ko izgatavo, betonejot gruntī novietotā tērauda caurulē vai grunts urbumā.
uzbetonēt Betonējot izveidot, uzbūvēt.
uzbetonēt Betonējot piestiprināt (uz kā, kam).
sabetonēt Betonējot savienot, sasaistīt; betonējot izgatavot, izveidot.
(Ar) vieglu roku Bez apdomāšanās, arī nežēlojot mantu, naudu (ko darīt).
(Ar) vieglu roku Bez apdomāšanās, arī nežēlojot mantu, naudu (ko darīt).
nolinčot Bez tiesas sprieduma izpildīt sodu, parasti nonāvējot (parasti Amerikas Savienotajās Valstīs).
kvass Bezalkoholisks dzēriens, ko gatavo no ogām, augļiem, pievienojot raugu.
draiskuļot Bezbēdīgi, pārgalvīgi, arī nerātni izturēties. Arī jokot.
vārtīties Bezdarbībā, arī slimojot gulšņāt.
Inteliģentais bezdarbnieks Bezdarbnieks ar vidējo vai augstāko izglītību.
Inteliģentais bezdarbnieks Bezdarbnieks ar vidējo vai augstāko izglītību.
hlorūdeņradis Bezkrāsaina, smacējoša gāze ar asu smaku.
benzīns Bezkrāsaina, šķidra, viegli uzliesmojoša degviela, ko iegūst no naftas.
formalīns Bezkrāsains vai iedzeltens šķidrums ar asu, slāpējošu smaku.
Simpatētiskā tinte Bezkrāsains vai ļoti gaiss šķidrums, ko lieto slepenrakstā, kurš kļūst redzams tikai, iedarbojoties uz to, piemēram, ar ultravioletajiem stariem, ķīmiskajiem reaģentiem.
sabīdelēt Bīdelējot pagatavot (miltus).
sabīdelēt Bīdelējot sasmalcināt (graudus).
sabīdīt Bīdot (kā) speciālās detaļas, elementus citu citam virsū, citu citā iekšā, samazināt (tā) apjomu.
piebiedēt Biedējot izraisīt (kādam ko nevēlamu, parasti slimību).
aizbiedēt Biedējot likt attālināties. _imperf._ Biedēt prom. Aizdzīt.
pārbiedēt Biedējot panākt, ka (kādu) ļoti spēcīgi pārņem bailes. Būt par cēloni tam, ka (kādu) ļoti spēcīgi pārņem bailes. Pārbaidīt.
atbiedēt Biedējot panākt, ka attālinās. Atbaidīt (1).
Saviesīgā biedrība Biedrība, kas nodarbojās ar kultūras, arī izklaidējošu sarīkojumu organizēšanu.
margapmale Biezs dēlis vai metāla stienis, kas sedz augšējo apšuvuma joslu (laivai vai koka kuģim).
apdeldēt Bieži atkārtojot, padarīt neinteresantu.
nodrāzt Bieži lietojot, padarīt (piemēram, vārdu, izteicienu) parastu, apnīkstošu.
nodeldēt Bieži lietojot, padarīt (piemēram, vārdu, izteicienu) parastu, apnīkstošu. Nodrāzt [1] (3).
apņurcīt Bieži ņemot rokās, auklējot, nogurdināt, pamocīt (mazu dzīvnieku).
vazāt Bieži pieminēt (kādu) sarunās, avīžu rakstos (parasti nosodot, saistībā ar ko kompromitējošu). Pārāk bieži lietojot (ko), padarīt (to) parastu, apnīkstošu.
nospietoties Bieži spietojot, novājināties (par bišu saimi).
čakarēt Bikstīt, rušināt, rakņāt (parasti, ko meklējot).
simetrija Bināro sakarību īpašība, kas atspoguļo dotās sakarības risināšanas neatkarību no kārtības, kādā sakarību veidojošie objekti sakārtoti objektu pārī.
radiobioloģija Bioloģijas nozare, kas pētī jonizējošā starojuma iedarbību uz dzīviem organismiem.
biometrija Bioloģiskajos pētījumos iegūto datu matemātiskas apstrādāšanas paņēmienu kopums.
stāvkocis Bišu mājoklis - izdobts, vertikāli novietots koka bluķis.
vietraudzis Bites, kas izraugās bišu saimes spieta turpmāko mājokli.
pārbizot Bizojot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
atbizot Bizojot atkļūt šurp (par govīm). _imperf._ Bizot šurp. Bizojot atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
aizbizot Bizojot attālināties. _imperf._ Bizot prom. Bizojot nokļūt (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.).
iebizot Bizojot ievirzīties (kur iekšā).
izbizot Bizojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izbizot Bizojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
pārbizot Bizojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
sabizot Bizojot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopuma, veidojuma, arī kur) - parasti par vairākām, daudzām govīm.
atsārms Blakusprodukts, kas rodas, izgatavojot celulozi.
Zodiakālā gaisma Blāvs ķīļveida spīdums uz nakts debess fona zodiaka joslā.
apblāzmot Blāzmojot apspīdēt. Mazliet apgaismot.
sablēdīt Blēdījot iegūt, dabūt; blēdījot panākt, ka iegūst, dabū.
atblēties Blējot atsaukties (par aitu, kazu).
pieblēt Blējot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpa, apkārtne).
izblietēt Blietējot padarīt pilnīgi blīvu, izlīdzināt.
sablietēt Blietējot panākt, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, blīvs, līdzens.
pieblietēt Blietējot saplacināt, padarīt blīvu, līdzenu.
receklis Blīva, samērā elastīga masa, kas izveidojas, kādu vielu iedarbībā sabiezējot šķidrumam (piemēram, asinīm, olbaltumvielām). Šādas masas gabals.
ieblīvēt Blīvējot ievirzīt (kur iekšā).
ieslānīt Blīvi kraujot, ievietot (kur iekšā).
aizslānīt Blīvi kraujot, novietot (kam priekšā).
pieslānīt Blīvi kraujot, piepildīt.
uzpūsties Bojājoties (traukā esošajiem) produktiem, parasti konserviem, deformēties - par trauku, tā daļu.
sadzeltēt Bojājoties iegūt dzeltenu, dzeltenīgu nokrāsu (par dažiem produktiem).
piesmakt Bojājoties iegūt nepatīkamu smaku (parasti par pārtikas produktiem).
iesmakt Bojājoties iesākt smakot.
sačākstēt Bojājoties kļūt, parasti ļoti, viscaur, irdenam, nestipram, arī caurumainam.
čūla Bojājums (ādā, gļotādā). Lēni dzīstoša, parasti strutojoša, brūce.
lauzt Bojāt (piemēram, nevērīgi lietojot). Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek bojāts (piemēram, nevērīgi lietojot).
konjektūra Bojāta vai nesalasāma teksta izlabošana vai restaurēšana, pamatojoties uz minējumiem. Izlabojamais vai restaurējamais teksts.
sabombardēt Bombardējot, sagraut, iznīcināt.
ģeobotānika Botānikas nozare, kas pētī augu segu, kā arī to veidojošo augu kopu uzbūvi, attīstību, izvietojuma likumsakarības.
nobradāt Bradājot (pa ko, pāri kam), notraipīt (to).
sabradāt Bradājot (pa ko, pāri kam), padarīt (to), parasti ļoti, viscaur, slapju, netīru.
sabradāt Bradājot (pa ko, pāri kam), parasti ļoti, viscaur, notraipīt, saslapināt (parasti apavus, kājas).
sabradāt Bradājot (pa ko, pāri kam), sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznicināt (to).
nobradāt Bradājot (pa ko), notraipīt, saslapināt (parasti apavus, kājas).
nobradāties Bradājot (pa ko), notraipīties, saslapināties.
iebradāt Bradājot iemīt (piemēram, taku, pēdas).
iebradāt Bradājot iespiest (kur iekšā).
izbradāt Bradājot izbojāt, arī izpostīt.
nobradāt Bradājot izveidot (taku, ceļu u. tml.).
izbradāt Bradājot padarīt nelīdzenu, grumbuļainu.
atpakaļbrauciens Brauciens uz iepriekšējo vietu.
uzbraukt Braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to) - par cilvēkiem, arī transportlīdzekļiem. Braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
ieskriet Braucot, jājot ātri ievirzīties (kur iekšā). Ātri ievirzīties (kur iekšā) - par transportlīdzekļiem.
izbraukāt Braukājot izbojāt, daļēji iznīcināt.
izbraukāt Braukājot izvingrināt.
izbraukāt Braukājot pabūt (daudzās vai visās vietās). Braukājot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā).
pārbraukāt Braukājot pabūt (visā teritorijā, daudzās vai visās kādas teritorijas vietās).
izbraukāt Braukājot padarīt nelīdzenu (parasti ceļu).
nobraukāt Braukājot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu).
sabraucīt Braukot (velkot, raujot) savākt (piemēram, ogas, lapas, ziedus).
sabraucīt Braukot (velkot, raujot) savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
noripot Braukt (visu laikposmu) un pabeigt braukt (par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos).
Braukt soļiem (arī soļos) Braukt samērā lēnām, zirgam nerikšojot.
slīdēt Braukt, parasti vienmērīgā, klusā gaitā (par ripojošiem transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos).
kreisēt Braukt, veicot izlūkošanu, apsargājot krastu vai kuģus, uzbrūkot pretinieka kuģiem (par kuģi, tā apkalpi).
iela Brauktuve šādā joslā.
iebrāzmot Brāzmojot ievirzīties (kur iekšā).
nobremzēt Bremzējot apturēt (transportlīdzekli).
nobremzēt Bremzējot pārtraukt (transportlīdzekļa kustību).
piebremzēt Bremzējot piebraukt.
trejbridis Bridnis, ar ko zvejo trīs cilvēki.
piebriest Briestot ievērojami palielināties apjomā (par augiem, to daļām). Nogatavojoties ievērojami palielināties apjomā.
mala Brīva josla, kas ierobežo lappuses tekstu, attēlus.
radiopilots Brīvi lidojošs balons, kas atstaro radioviļņus un ar ko nosaka vēja ātrumu, tā virzienu mākoņos un aiz tiem.
savvaļnieks Brīvprātīgais (bruņotajos spēkos).
sabrošēt Brošējot izveidot (brošūru, grāmatas bloku u. tml.).
dzērvene Brūkleņu dzimtas mūžzaļi, ložņājoši puskrūmi ar rožainiem ziediem un sarkanām, sulīgām, skābām ogām.
rūsa Brūni dzeltens plankums, kas rodas, oksidējoties taukiem (parasti uz zivīm).
brūnogles Brūns (retāk melns) iezis, kas veidojies, daļēji pārogļojoties augu atliekām, arī atsevišķi šī ieža gabali.
monitors Bruņām klāts mazas iegrimes karakuģis ar spēcīgu artilēriju krasta bateriju un kuģu iznīcināšanai piekrastes rajonos.
minnezengers Bruņniecības laika lirisko dzejoļu un dziesmu sacerētājs un dziedonis (12.-14. gadsimta Vācijā).
pārraut Bruņotā cīņā panākt, ka pretinieks kādā (aizstāvēšanās joslas) vietā zaudē pretošanās spējas.
nobružāt Bružājot atdalīt, arī novirzīt nost.
sabružāt Bružājot sabojāt, parasti pilnīgi.
nobružāt Bružājot, nevērīgi lietojot, padarīt ļoti neizskatīgu.
pabružāt Bružājot, nevērīgi lietojot, padarīt neizskatīgāku.
izbuknīt Buknījot izgrūstīt. Buknījot pārmācīt, sodīt.
frikadeles Buljonā vārītas maltas gaļas lodītes.
Pikējošais bumbvedējs Bumbvedējs, kas ir konstruēts bumbu nomešanai, pikējot uz mērķi.
aizzēģelēt Burājot attālināties. Burājot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
pārburāt Burājot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
paburāt Burājot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.). Burāt nelielu attālumu, neilgu laiku.
paburāt Burājot pavirzīties garām (kam), arī gar (ko).
paburāt Burājot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
pieburāt Burājot piebraukt (burukuģi, burulaivu u. tml. pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
pieburāt Burājot piebraukt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
aizburbuļot Burbuļojot aizplūst.
aizvirt Burbuļojot aizplūst. Aizburbuļot.
ieburbuļot Burbuļojot ievirzīties (kur iekšā).
izburbuļot Burbuļojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izburbuļot Burbuļojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
Latīņu burti Burti, kas ietilpst latīņu alfabētā un tajos alfabētos, kas veidoti uz latīņu alfabēta pamata.
Slepenais karš Buržuāzisko valstu slepena cīņa ar pretinieku, organizējot politiskas diversijas, pret valdību vērstu propagandu, izplatot provokatoriskas baumas iedzīvotāju vidū u. tml.
ietvert Būt (kam) cieši visapkārt, ierobežojot no vairākām vai visām pusēm (piemēram, par apvalku).
pacelties Būt augstākam (par apkārtējo).
kāpt Būt augšupejošam (piemēram, par līkni). Mainīties no zemākas pakāpes uz augstāku (piemēram, par gradāciju).
vadāt Būt ilgāku laiku (ar jaundzimušiem mazuļiem) kopā, (tos) mācot, sargājot u. tml. (parasti par putniem).
stīgot Būt izveidotam, atrasties (kur) pavediena, stieples, šauras joslas u. tml. veidā.
turēties Būt joprojām lietojamam, derīgam izmantošanai (parasti, neraugoties uz bojājumiem).
pavadīt Būt klāt (kādam aizejot, aizbraucot), lai atvadītos, arī palīdzēt sagatavoties (kādam, kas dodas uz kurieni).
plosīties Būt ļoti kustīgam, izturēties skali, parasti rotaļājoties, priecājoties. Arī draiskuļoties.
No (arī aiz) dusmām (vai) plīst (arī sprāgt), arī sprāgt (arī plīst) (vai) pušu no (arī aiz) dusmām Būt ļoti sadusmotam, bieži nespējot valdīt pār sevi.
No (arī aiz) dusmām (vai) (pušu) pārsprāgt Būt ļoti sadusmotam, bieži nespējot valdīt pār sevi.
No (arī aiz) dusmām (vai) pušu pārsprāgt Būt ļoti sadusmotam, bieži nespējot valdīt pār sevi.
No (arī aiz) dusmām (vai) sprāgt (arī plīst), arī sprāgt (arī plīst) (vai) pušu no (arī aiz) dusmām Būt ļoti sadusmotam, bieži nespējot valdīt pār sevi.
aiziet Būt novietotam (joslās, līnijās, virknēs u. tml.).
iet Būt novietotam, atrasties (joslā, līnijā).
sākties Būt par (kā) robežu, pirmo izplatības daļu, joslu.
rosināt Būt par (kādas darbības, norises u. tml.) izraisītāju, veicinātāju. Būt par cēloni tam, ka (piemēram, kādā nozarē, darbības jomā) sākas aktīva darbība.
pāraudzināt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks) maina līdzšinējos paradumus, rakstura, personības īpašības, attīstās vēlamajā virzienā.
spiest Būt par cēloni tam, ka (kāds) ko dara pret savu gribu, atšķirīgi no saviem nodomiem, arī pakļaujoties apstākļiem.
velt Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, dūmi, garaiņi) izplatās griežoties, mutuļojot.
pabalināt Būt par cēloni tam, ka (kas) balējot kļūst mazliet neskaidrs, pavāji saredzams.
mirdzināt Būt par cēloni tam, ka (kas) spilgti spīd, atstarojot, parasti ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu, gaismu.
uzpūst Būt par cēloni tam, ka (piemēram, kuņģis, zarnas), fizioloģisku traucējumu dēļ piepildoties ar gāzi, šķidrumu, palielinās apjomā.
vajāt Būt par cēloni tam, ka izraisās grūtības, neērtības, traucējumi (kādam), parasti ilgstoši, arī nemitīgi atkārtojoties (piemēram, par slimībām, nelabvēlīgiem apstākļiem).
paņemt Būt par cēloni tam, ka jāzaudē (parasti tuvs cilvēks, tam nomirstot, aizejot bojā).
Lauzt gaismas staru (arī gaismu) Būt par cēloni tam, ka mainās gaismas izplatīšanās virziens, tai pārejot no kādas vides citā.
Lauzt gaismu (arī gaismas staru) Būt par cēloni tam, ka mainās gaismas izplatīšanās virziens, tai pārejot no kādas vides, citā.
pārsniegt Būt pēc apjoma, satura plašākam nekā parasts (piemēram, par darbības, informācijas apjomu).
spīdēt Būt spožam, atstarojot gaismu (par acīm, asarām tajās). Būt labi redzamam (par acu atstaroto gaismu).
paspēt Būt tādā stāvoklī, kad ir iespējams (ko izdarīt) pirms kādas citas, tūlīt sekojošas darbības.
saskanēt Būt tādā stāvoklī, tādās attiecībās, kad būtiskās (piemēram, psihes, rakstura, personības) īpašības, darbības vērstība ir līdzīgas, kopīgas un nodrošina vēlamo savstarpējo saskarsmi.
patrulēt Būt tādam, ar ko karavīru, miliču, kārtības sargu u. tml. grupa brauc, apsargājot kādu teritoriju, uzturot kārtību, kontrolējot stāvokli kādā teritorijā.
mirdzināt Būt tādam, kam (kas) spīd, atstarojot spilgtu, parasti ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu, gaismu.
plīvot Būt tādam, kam bieži mainās kustības virziens, arī apjoms (piemēram, par gāzu plūsmu, liesmām, sīku daļiņu kopumu).
staigāt Būt tādam, kam ir spēja pārvietoties, ejot ar kājām.
turpināt Būt tādam, kam joprojām pastāv (dzīvība, eksistence, attīstība) kāda (tas) posmā.
padoties Būt tādam, kam kādas iedarbības rezultātā viegli izmainās, parasti forma, apjoms.
skaut Būt tādam, kas augot, veidojoties cieši kļaujas pie stumbra (parasti par lapām). Būt tādam, kam augot, veidojoties lapas cieši kļaujas pie stumbra (par augiem).
glabāt Būt tādam, kas joprojām ietver (ko) sevī, neļauj izzust.
turēt Būt tādam, kas neļauj (kam) mainīt iepriekšējo, arī vēlamo stāvokli. Būt par balstu, pamatu (kam).
vainagot Būt tādam, kas noslēdz (kā) augšējo daļu.
pārsniegt Būt tādam, kas pēc apjoma, masas, vērtības u. tml. ir lielāks (salīdzinot ar kā cita apjomu, masu, vērtību u. tml.).
pārsniegt Būt tādam, kas pēc apjoma, masas, vērtības u. tml. ir lielāks (salīdzinot ar mērvienībās, skaitļos raksturoto).
žņaugt Būt tādam, kas spiežot, parasti kaklu, traucē elpošanu. Arī būt tādam, kas, cieši apkļaujoties, spiež (parasti kaklu), traucējot elpošanu.
saņemties Būt tādam, kur augi kļūst spēcīgāki, apjomīgāki, pieaug (apjomā, spēkā) - piemēram, par tīrumu, dārzu.
skaloties Būt tādam, kur nemitīgi plūst ūdens, veidojot viļņus, arī vairākkārt atsitoties pret ko (par ūdenstilpi).
murdēt Būt tādam, kur, kam atrodoties, arī pārvietojoties, rodas pakluss, neskaidrs troksnis (parasti par vietu, telpu).
staigāt Būt tādam, pa kuru ir iespējams pārvietoties ejot (piemēram, par purvu).
zaļot Būt zaļam, veidojoties asniem, stublājiem, zariem, lapām (par augiem, to daļām, arī par augu kopumu). Būt ar zaļām lapām vai skujām (par augiem).
šķirt Būt, atrasties (starp ko) - piemēram, par attālumu, arī kādu veidojumu, joslu.
spīgot Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu), izcelties apkaimē ar savu krāsu.
spīguļot Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu), izcelties apkaimē ar savu krāsu.
mirgot Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu), izcelties apkaimē ar savu krāsu. Būt ļoti tīram.
vizēt Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu). Izcelties apkārtnē ar savu krāsu, košumu.
vizmot Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu). Izcelties apkārtnē ar savu krāsu, košumu.
vizuļot Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu). Izcelties apkārtnē ar savu krāsu, košumu.
būvtehniķis Būvdarbu speciālists ar vidējo arodizglītību.
piebūvēt Būvējot (ko), papildināt (gatavu celtni ar to).
pievadīt Būvējot (piemēram, vadu, cauruļu sistēmu), pievienot (to kādam objektam).
apbūvēt Būvējot aizņemt (zemes gabalu, teritoriju) ar celtni vai celtnēm.
aizbūvēt Būvējot aizsprostot (ko).
aizbūvēties Būvējot ēku, izveidot ar to šķērsli, aizsegu (kam priekšā).
iebūvēt Būvējot ievietot (būvē). Izlietot būvē (piemēram, būvmateriālu).
sabūvēt Būvējot izveidot (ko) lielākā daudzumā. Būvējot izveidot (kā lielāku daudzumu). Sacelt (2).
sabūvēt Būvējot izveidot (ko), parasti no vairākām, daudzām sastāvdaļām.
sabūvēt Būvējot izveidot (vairākas, daudzas celtnes kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
uzbūvēt Būvējot izveidot, izgatavot (parasti sarežģītas ierīces, mašīnas, instrumentus).
izbūvēt Būvējot izveidot.
iebūvēt Būvējot novietot (celtni, arī iekārtas priekšmetu) nekustīgi starp kādiem objektiem, iekārtas priekšmetiem.
pārbūvēt Būvējot pārveidot (celtni, būvi, tās daļu) citādu, par ko citu.
bloķēt Būvējot, ierīkojot apvienot (piemēram, celtnes, ierīces).
Keramzīta oļi Būvmateriāls, ko iegūst, apdedzinot rotējošās krāsnīs noteikta sastāva granulētus mālus.
Keramzita oļi Būvmateriāls, ko iegūst, apdedzinot rotējošās krāsnīs noteikta sastāva granulētus mālus.
kokaplasts Būvmateriāls, ko iegūst, pārklājot finiera plāksni ar karsta polistirola slāni.
būvgruži Būvmateriālu atkritumi, kas rodas būvējot.
kreozots Caurspīdīgs, iedzeltens eļļains šķidrums, ko iegūst, pārstrādājot koksni vai akmeņogles.
Šķīstošais stikls Caurspīdīgs, parasti bezkrāsains, sacietējis sakausējums, ko veido nātrija vai kālija oksīds un silīcija dioksīds un ko lieto, piemēram, par līmējošu, blīvējošu materiālu.
kapilārs Caurule ar tievu iekšējo kanālu.
dūmcaurule Caurule siltuma pārnešanai no dūmgāzēm uz ūdeni vai gaisu (tvaika ģeneratoros, gaisa sildītājos).
traheja Cauruļveida elpošanas orgāns (uz sauszemes dzīvojošiem posmkājiem, piemēram, kukaiņiem, daļai zirnekļu), pa kuru gaiss bez asiņu starpniecības plūst tieši uz audiem, orgāniem.
tunelis Cauruļveida iešuve (apģērba gabalam) ieveramās gumijas, jostas u. tml. ievēršanai.
celaine Celos darināta josta, prievīte, apauda.
cirst Celt (koka ēku), darināt (tās daļu), parasti par darba rīku lietojot cirvi.
bozt Celt stāvus spalvu, sarus (piemēram, gatavojoties uzbrukumam vai aizsardzībai) - par dzīvniekiem.
bozties Celt stāvus spalvu, sarus (piemēram, gatavojoties uzbrukumam vai aizsardzībai) - par dzīvniekiem.
slieties Celties stāvus (no sēdus vai guļus stāvokļa), parasti taisnojot, stiepjot ķermeni, arī censties ieņemt vertikālu stāvokli.
mūris Celtnes daļa, celtnes elementa daļa, arī atsevišķs objekts, kas veidots no dabiskiem vai mākslīgiem materiāliem (parasti tos sastiprinot ar javu), vai arī no kādas masas (to lejot vai blietējot).
sienmale Celtnes sienas malējā josla. Telpa gar celtnes sienu.
vibroizolācija Celtņu, iekārtu, mašīnu, aparātu vai cilvēku aizsardzība pret mehāniskām svārstībām (vibrācijām, triecieniem), kas rodas, darbojoties mehānismiem, pārvietojoties transportlīdzekļiem u. tml.
acetilceluloze Celulozes esteris, ko iegūst, etiķskābes anhidrīdam iedarbojoties uz celulozi.
Ceļojošais kino Ceļojošā kinoiekārta.
vagants Ceļojošs aktieris viduslaiku Eiropā, kas dziedāja, parasti pret baznīcu vērstas, dziesmas un rīkoja izrādes.
nerrs Ceļojošs aktieris, jokdaris.
skomorohs Ceļojošs komediants Kijevas Krievzemē, Krievijā (no 11. gadsimta līdz 19. gadsimtam).
menestrels Ceļojošs tautas dzejnieks un dziesminieks (viduslaiku Francijā un Anglijā).
komivojažieris Ceļojošs tirdzniecības firmas pārstāvis, kas piedāvā pircējiem preces pēc paraugiem.
pauninieks Ceļojošs, parasti ebreju tautības, sīktirgotājs (galvenokārt feodālisma laikā), kas preces iznēsā vai izvadā lauku iedzīvotājiem.
atceļot Ceļojot atkļūt šurp. _imperf._ Ceļot šurp. Ceļojot atkļūt (kur, pie kā u. tml.).
aizceļot Ceļojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
izceļot Ceļojot pabūt (daudzās vai visās vietās). Ceļojot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā). Apceļot.
apceļot Ceļojot pabūt dažādās (kādas teritorijas, kāda apvidus) vietās. Ceļojot aptvert (visu teritoriju).
noceļot Ceļojot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu).
sastiepties Ceļot, nesot (ko smagu), stipri pastiepjoties, izraisīt sev sāpes kādā ķermeņa daļā; izraisīt sev sastiepumu (1); arī sastaipīties.
sastaipīties Ceļot, nesot (ko smagu), stipri pastiepjoties, izraisīt sev sāpes kādā ķermeņa daļā. Iztaisīt sev sastiepumu (1). Arī sastiepties (1).
uzdabūt Ceļot, stumjot, veļot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur). Ceļot, stumjot, veļot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
mājupceļš Ceļš uz savu dzīvesvietu, mājokli.
atceļš Ceļš, arī gājiens, brauciens atpakaļvirzienā, uz iepriekšējo vietu. Atpakaļceļš.
slīdceļš Ceļš, arī īpaša josla, kas paredzēta (kā) pārvietošanai slīdes kustībā.
robežceļš Ceļš, kas atrodas gar (kādas teritorijas) robežu vai sadala to divās paralēlās joslās.
rituļceļš Ceļš, kas ir veidots no rotējošiem veltņiem, cilindriem.
atpakaļceļš Ceļš, pa kuru dodas atpakaļ uz iepriekšējo vietu. Gājiens, brauciens atpakaļvirzienā, uz iepriekšējo vietu. Atceļš.
sacementēt Cementējot savienot, sasaistīt. Cementējot izveidot.
karot Censties ar fizisku spēku (kādu) pieveikt, pārspēt (parasti ķildojoties).
gaiņāties Censties atbrīvoties (no kā uzmācīga, traucējoša, piemēram, vēcinot ar asti, kustinot galvu) - par dzīvniekiem.
gainīties Censties atbrīvoties (no kā uzmācīga, traucējoša, piemēram, vēcinot ar asti, kustinot galvu) - par dzīvniekiem.
kauties Censties atbrīvoties (no uzmācīgiem dzīvniekiem) gaiņājoties, sitot u. tml.
minēt Censties izdomāt (ko), domājot censties atrast (piemēram, atbildi).
Ķerties pie (pēdējā, arī beidzamā) salmiņa Censties izmantot pēdējo, parasti ne sevišķi izdevīgo, iespēju, lai, piemēram, ko panāktu.
Ķerties pie pēdējā (arī beidzamā) salmiņa Censties izmantot pēdējo, parasti ne sevišķi izdevīgo, iespēju, lai, piemēram, ko panāktu.
Ķerties pie (pēdējā, arī beidzamā) salmiņa Censties izmantot pēdējo, parasti ne sevišķi izdevīgo, iespēju, lai, piemēram, ko panāktu.
diedelēt Censties izraisīt, iemantot (vēlamu attieksmi pret sevi), parasti, pazemojot sevi.
ubagot Censties izraisīt, iemantot vēlamu attieksmi pret sevi, vēlamu stāvokli, parasti, pazemojot sevi.
kalt Censties labi iegaumēt (parasti, daudzreiz atkārtojot).
konkurēt Censties panākt pārākumu, priekšrocības (kādā jomā). Sacensties (ar kādu, savā starpā) par labākiem rezultātiem.
klusināt Censties panākt, ka (kāds) apklust. Censties pārtraukt (kādu), neļaujot turpināt runāt, dziedāt, smieties u. tml.
Zīlēt kafijas biezumos Censties paredzēt, nepamatojoties uz ko konkrēti. Izteikt nepamatotus minējumus.
tvarstīt Censties sagūstīt (kādu), meklējot, vajājot (to).
uzdienēt Centīgi strādājot, iegūt paaugstinājumu darbā.
uzkalpoties Centīgi strādājot, iegūt paaugstinājumu darbā.
uzstrādāties Centīgi strādājot, iegūt paaugstinājumu darbā.
uzdienēties Centīgi strādājot, iegūt paaugstinājumu darbā. Uzstrādāties, uzkalpoties (1).
uzcīnīties Centīgi strādājot, pūloties iegūt, piemēram, paaugstinājumu amatā, sasniegt materiālu labklājību.
kodols Centrālā (stumbra) daļa, kas sastāv no atmirušiem audiem un ir sausāka par ārējo slāni.
apbrūnināt Cepot, grauzdējot padarīt no virspuses brūnu (piemēram, gaļu, maizi). Kausējot padarīt brūnu (piemēram, sviestu).
taisīt Cepot, vārot u. tml., veidot patērēšanai derīgu (ēdienu). Raudzējot, destilējot, jaucot sastāvdaļas u. tml., veidot patērēšanai derīgu (dzērienu).
piecirst Cērtot izveidot (kam) vēlamo formu, veidu, parasti, (to) pielāgojot.
šeihs Ciema vecākais (dažām Tuvo un Vidējo Austrumu tautām).
izcienāt Cienājot izdalīt (daudz vai visu).
žņaugt Cieši apkļaujoties, spēcīgi spiest (parasti ķermeņa daļu) - piemēram, par apģērba gabalu.
sajozt Cieši apņemt, piemēram, ar joslu, siksnu (apģērba gabalu).
sajozt Cieši apņemt, savilkt (piemēram, jostu, siksnu) kam apkārt.
Raut sērkociņu Cieši berzējot sērkociņu (gar ko), panākt, ka tas sāk degt.
(Uz)raut (arī (uz)vilkt) sērkociņu Cieši berzējot sērkociņu (gar ko), panākt, ka tas sāk degt.
Uzraut (arī uzvilkt) sērkociņu Cieši berzējot sērkociņu (gar ko), panākt, ka tas sāk degt.
Uzvilkt (arī uzraut) sērkociņu Cieši berzējot sērkociņu (gar ko), panākt, ka tas sāk degt.
Vilkt (arī raut) sērkociņu Cieši berzējot sērkociņu (gar ko), panākt, ka tas sāk degt.
drīvēt Cieši blīvējot, pildīt (piemēram, nelielas spraugas ar pakulām, lupatām).
taļļa Cieši piegulošs bezpiedurkņu (parasti sieviešu, bērnu) veļas gabals, kas aptver ķermeņa augšdaļu līdz jostasvietai. Apģērba gabala daļa, kas aptver ķermeņa augšdaļu līdz jostasvietai un kas parasti ir sašaurināta jostasvietā.
sakniebt Cieši sakļaut (ķermeņa daļas, parasti lūpas, pirkstus). Cieši sakļaujot lūpas, aizvērt (muti).
Kāpt (arī mīt) uz papēžiem Cieši sekot, pietuvoties. Apvainojoši uzmanīt, uzraudzīt, arī aizskart.
Ieurbt skatienu (arī acis) Cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā). Vērīgi, pētījoši raudzīties, lai ko saskatītu, uzzinātu.
(Ie)urbt skatienu (arī acis) Cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā). Vērīgi, pētījoši raudzīties, lai ko saskatītu, uzzinātu.
Urbt skatienu (arī acis) Cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā). Vērīgi, pētījoši raudzīties, lai ko saskatītu, uzzinātu.
puskokss Cietais kurināmais, ko iegūst, termiski apstrādājot, piemēram, ogles, kūdru, karsējot tās speciālās krāsnīs bez gaisa piekļūšanas līdz 500.
jonīti Cietas, ūdenī un organiskos šķīdinātājos nešķīstošas vielas, kuru joni var apmainīties ar ārējās vides joniem.
iecietēt Cietējot ieveidoties. Kļūt cietam.
pārcietēt Cietējot kļūt pārāk grūti sakožamam (par pārtikas produktiem).
piecietēt Cietējot pielipt (pie kā, kam klāt).
stikls Ciets, amorfs materiāls, ko iegūst, pārdzesējot vielu kausējumu.
ogle Ciets, degošs iezis (parasti melnā vai brūnā krāsā), kas veidojies, pārakmeņojoties vai daļēji pārogļojoties augu atliekām. Arī atsevišķs šī ieža gabals.
ebonīts Ciets, tumšs materiāls, ko iegūst, vulkanizējot kaučuku ar lielu daudzumu sēra.
Uz velna paraušanu Cik vien iespējams, no visa spēka, arī nebēdājot ne par ko.
Uz velna paraušanu Cik vien iespējams, no visa spēka, arī nebēdājot ne par ko.
iecilāt Cilājot iejaukt (ēdienā).
mīt Cilājot kājas (ejot, staigājot, arī stāvot uz vietas), spiest, skart (ko) ar tām.
izcilāt Cilājot pārvietot (daudz vai visu).
pārcilāt Cilājot vairākkārt pārvietot (uz citu vietu).
pārcilāt Cilājot, parasti aplūkojot, ņemt un likt pēc kārtas (daudzus vai visus) no kāda kopuma. Cilājot, parasti aplūkojot, ņemt un likt pa sastāvdaļām (kādu kopumu daļēji vai pilnīgi).
izcilāt Cilājot, rakņājot zemi, izkustināt (piemēram, auga saknes, zemi).
kasīda Cildinoša vai pamācoša satura dzejolis (Austrumu literatūrā) ar atskaņām pirmajās divās rindās vai ik pēc rindas.
spole Cilindiveida vai konusveida priekšmets, arī rotējoša detaļa, elements (ar paplatinājumu galos vai bez tā), uz kura ko uztin vai no kura ko notin. Šāds priekšmets, arī detaļa, elements kopā ar tam uztīto materiālu.
pārcilpot Cilpojot atgriezties (miteklī, uzturēšanās vietā u. tml.) - par dzīvniekiem.
iecilpot Cilpojot ieskriet (kur iekšā) - parasti par zaķi.
izcilpot Cilpojot izskriet (parasti par zaķi).
nocilpot Cilpojot noskriet (par dzīvniekiem).
pārcilpot Cilpojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par dzīvniekiem.
pacilpot Cilpojot pavirzīties (par dzīvniekiem).
piecilpot Cilpojot pieskriet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par dzīvniekiem.
sacilpot Cilpojot saskriet (par vairākiem, daudziem).
uzcilpot Cilpojot uzskriet (par dzīvniekiem).
atcilpot Cilpojot, skrienot lēcieniem atkļūt šurp (par dzīvniekiem). _imperf._ Cilpot šurp. Cilpojot, skrienot lēcieniem atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
aizcilpot Cilpojot, skrienot lēcieniem, attālināties (par dzīvniekiem). _imperf._ Cilpot prom.
tjurki Ciltis, cilšu grupas, kas dzīvo starp persiešiem Irānas kalnu un pustuksnešu rajonos; šo cilšu, cilšu grupu pārstāvji.
Krūšu reģistrs Cilvēka balss diapazona zema josla.
šarlatānisms Cilvēka darbība kādā nozarē (parasti medicīnā), kurā tas nav lietpratējs, nolūkā iegūt ko sev vēlamu, izmantojot citu cilvēku uzticību. Arī blēdība, krāpšana.
pakaļa Cilvēka iegurņa joslas mugurējā daļa. Dibens (4).
pāraugsme Cilvēka līdzšinējo paradumu, rakstura, personības īpašību pozitīva pārveidošanās.
ligzda Cilvēka mājoklis, māja.
lizda Cilvēka mājoklis.
jūtas Cilvēka pārdzīvojums, attieksme pret apkārtējo pasauli un pašam pret sevi. Emocijas.
kultūra Cilvēka radītajos apstākļos izaudzēta (mikroorganismu) kolonija.
kultūra Cilvēka radītajos audzēšanas apstākļos.
gūža Cilvēka vai dzīvnieka ķermeņa daļa starp muguras apakšējo galu un augšstilbu.
Vēdera dobums Cilvēka vai mugurkaulnieku ķermeņa sekundārā dobuma daļa (starp krūšu dobumu un iegurņa joslu).
mājinieki Cilvēki, kas dzīvo vienā un tai pašā mājoklī.
mājinieki Cilvēki, kas paliek mājoklī (pretstatā tiem, kas īslaicīgi izgājuši, izbraukuši).
pakaļpalicēji Cilvēki, kas, piemēram, ejot, braucot, paliek aizmugurē (kādam, kam).
darbaļaudis Cilvēki, kuri eksistences līdzekļus, ienākumus iegūst ar savu darbu, neekspluatējot svešu darbaspēku.
leijerkastnieks Cilvēks (parasti apkārtklejojošs), kas par atlīdzību spēlē leijerkasti. Leijerkastes spēlētājs.
audzēknis Cilvēks (parasti jaunietis), kas mācās kādā (parasti vispārizglītojošajā, vidējā speciālajā) mācību iestādē vai arī pirmsskolas bērnu iestādē.
zubrilka Cilvēks (parasti skolēns), kas daudz mācās (parasti, daudzreiz atkārtojot).
pazinējs Cilvēks, kam ir plašas, dziļas zināšanas (kādā jomā), pareiza, iejūtīga izpratne.
jokdaris Cilvēks, kam patīk jokot. Cilvēks, kas uzjautrina, izklaidē, izraisa smieklus.
Pazudušais dēls Cilvēks, kas aizgājis no savas ģimenes vai kolektīva, nepakļaujoties to dzīves tradīcijām un nosacījumiem, prasībām.
Pazudušais dēls Cilvēks, kas aizgājis no savas ģimenes vai kolektīva, nepakļaujoties to dzīves tradīcijām un nosacījumiem, prasībām.
atskujotājs Cilvēks, kas atskujo kokus.
cirtējs Cilvēks, kas ceļ koka ēku, darina tās daļu, parasti par darba rīku lietojot cirvi.
Joku plēsējs Cilvēks, kas daudz joko. Jautrs cilvēks, jokdaris.
dejotājs Cilvēks, kas dejo.
robežnieks Cilvēks, kas dzīvo pie (kā) robežas, cilvēks, kas dzīvo robežjoslā.
nelegālists Cilvēks, kas dzīvo, darbojas konspimtīvi, slepus no varas iestādēm, neievērojot likuma, oficiāla rīkojuma aizliegumu.
klaidonis Cilvēks, kas eksistē bez pastāvīgas dzīves un darba vietas, arī neievērojot morāles normas. Cilvēks, kas pastāvīgi klaiņo no vienas vietas uz citām un ir bez noteikta eksistences pamata.
partneris Cilvēks, kas ko dara (piemēram, dejo, spēlē) pārī ar citu, kopā ar citiem. Viens no cilvēkiem, kurus saista kopīga darbība, pasākums.
zobgalis Cilvēks, kas mēdz ironiski, arī, parasti nedaudz, nievīgi, izsmējīgi jokot, izteikties.
rūcējs Cilvēks, kas mēdz paust savu īgnumu, runājot zemā balsī.
formālists Cilvēks, kas nekritiski ievēro formalitātes, ignorējot konkrētos apstākļus.
doktrinārs Cilvēks, kas nekritiski un pedantiski ievēro kādu doktrīnu, abstraktus principus, neievērojot dzīves īstenību.
komersants Cilvēks, kas nodarbojas ar liela apjoma privāttirdzniecību.
sīktirgotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar neliela apjoma tirdzniecību.
ogļdeģis Cilvēks, kas nodarbojas ar ogļu ieguvi, pakļaujot organiskās vielas karstuma iedarbībai.
lieltirgotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar plaša apjoma tirdzniecību.
renegāts Cilvēks, kas noliedz savu līdzšinējo, parasti politisko, pārliecību un pievienojas šīs pārliecības pretiniekiem.
Verga dvēsele Cilvēks, kas padevīgi, iztapīgi, zaudējot pašcieņu, pakļaujas (kāda) gribai, varai.
varmāka Cilvēks, kas piespiež citus pakļauties savai gribai, uzspiež citiem savu gribu, piemēram, neļaujot izpausties to tieksmēm, interesēm.
mīkstmēlis Cilvēks, kas runā iztapīgi, arī glaimojoši. Runīgs cilvēks.
peršinieks Cilvēks, kas sacer (parasti sliktas kvalitātes) dzejoļus.
ubags Cilvēks, kas sagādā eksistences līdzekļus ubagojot. Arī nabags (1).
pansionārs Cilvēks, kas saņem no kāda uzturu, parasti pie tā īrējot istabu, gultasvietu.
varonis Cilvēks, kas sevišķi grūtos apstākļos, briesmās pašaizliedzīgi pilda savu pienākumu, aizstāv kādus ideālus, cīnās par tiem, pat riskējot ar savu veselību, dzīvību vai upurējot to.
pusmājamatnieks Cilvēks, kas strādā mājās pēc līguma ar rūpniecības uzņēmumu, izmantojot tā materiālus, detaļas, tehniskos palīglīdzekļus.
kalpotājs Cilvēks, kas strādā saskaņā ar darba līgumu garīgu darbu vai neražojošu fizisku darbu.
tiesnesis Cilvēks, kas vada (kā) sacensības, sekojot noteikumu ievērošanai, izšķirot, strīdus.
bļitkotājs Cilvēks, kas zvejo zivis ar vizuli (ledū izcirstā āliņģī).
šarlatāns Cilvēks, kas, nebūdams lietpratējs kādā nozarē (parasti medicīnā), tajā darbojas nolūkā iegūt ko sev vēlamu, izmantojot citu cilvēku uzticību. Arī blēdis, krāpnieks.
nodevējs Cilvēks, kas, sadarbojoties ar pretinieku (parasti sniedzot ziņas), apdraud (piemēram, valsts, organizācijas, atsevišķu personu) drošību, intereses.
miljonārs Cilvēks, kura darba rezultātu var vērtēt ar miljonu vai vairākiem miljoniem (kādās mērvienībās).
miljonārs Cilvēks, kura īpašumus vērtē ar miljonu vai ar vairākiem miljoniem (kādās naudas vienībās).
multimiljonārs Cilvēks, kura īpašumus vērtē ar vairākiem miljoniem (kādās naudas vienībās).
kājpamesls Cilvēks, pret kuru izturas nievājoši, pazemojoši.
Cīnīties līdz pēdējai asins lāsei (arī līdz pēdējam asins pilienam) Cīnīties neatlaidīgi, nežēlojot dzīvību.
Cīnīties līdz pēdējam asins pilienam (arī līdz pēdējai asins lāsei) Cīnīties neatlaidīgi, nežēlojot dzīvību.
Cīnīties līdz pēdējam asins pilienam (arī līdz pēdējai asins lāsei) Cīnīties neatlaidīgi, nežēlojot dzīvību.
Cīnīties līdz pēdējam (retāk beidzamajam) elpas vilcienam Cīnīties neatlaidīgi, nežēlojot dzīvību.
Cīnīties uz dzīvību vai (arī un) nāvi Cīnīties neatlaidīgi, nežēlojot dzīvību.
aizstāvēt Cīnoties, aktīvi rīkojoties, aizsargāt.
prestidižitators Cirka (estrādes) mākslinieks, kas demonstrē trikus, izmantojot pirkstu un plaukstu veiklību.
cikls Cita citai sekojošas, savstarpēji saistītas norises, kas veido noteiktu, no nākamā atšķirīgu periodu.
jukas Citam citu pārtraucot, traucējot.
kluss Citiem nezinot, neievērojot. Paslepus.
kaskāde Cits citam nepārtraukti sekojošu elementu apvienojums akrobātikā.
virkne Cits citam sekojošu elementu, skaitļu u. tml. kopums.
virkne Cits citam sekojošu parādību, norišu u. tml. kopums.
ķēde Cits citam sekojošu, savstarpēji saistītu norišu, faktu u. tml. virkne.
Cūku bēres Cūku kaušana un sekojošais mielasts.
Cūku bēres Cūku kaušana un sekojošais mielasts.
karamels Cukura sairšanas produktu brūnas nokrāsas maisījums, kas radies, biešu vai niedru cukuru karsējot no 120 līdz 200°C temperatūrā. Stiklainas vai amorfas konsistences produkts, kas radies, karsējot cieti un cukuru saturošas izejvielas.
graizījumi Cukurrūpniecības atkritumi, kas rodas, pārstrādājot cukurbietes.
sarūķēt Čakli strādājot, savākt, sagatavot.
piečalot Čalojot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
pārčāpot Čāpojot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
iečāpot Čāpojot ieiet, ienākt (kur iekšā).
izčāpot Čāpojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izčāpot Čāpojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
nočāpot Čāpojot noiet.
pārčāpot Čāpojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pačāpot Čāpojot pavirzīties.
piečāpot Čāpojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
uzčāpot Čāpojot uziet, uznākt.
šmīkstināt Čāpstināt (piemēram, skaļi ēdot, viļājot pa muti ēdienu).
iemute Čaulītes cietā, ar tabaku nepildītā daļa (papirosiem), ko smēķējot tur mutē.
cepeškrāsns Četrstūraina (skārda) ierīce (parasti iebūvēta plītī), ko, sakarsējot no visām pusēm, izmanto (piemēram, maizes, cepešu, pudiņu) cepšanai.
žņaudzējčūska Čūsku dzimta, pie kuras pieder lielas un vidēji lielas čūskas ar spēcīgu, muskuļotu ķermeni, kuras medījumu nobeidz, apvijoties ap to un nožņaudzot.
tundra Dabas (arī veģetācijas, augšņu) zona, kas izveidojusies arktiskajā un subarktiskajā joslā (galvenokārt ziemeļu puslodē) un kam raksturīga zema vidējā gaisa temperatūra, augsts gaisa mitrums, īss veģetācijas periods.
pļava Dabisko vai sēto zālaugu platība, kur zāli izmanto pļaušanai vai ganīšanai. Zālājs (mēreni vēsā, nokrišņiem bagāta klimata joslās), kurā ir bieza lakstaugu (galvenokārt graudaugu) sega.
dzīt Dabūt vienkopus (vedot, stumjot u. tml.).
sagrābt Dabūt, iegūt, piemēram, savā īpašumā, rīcībā (parasti, rīkojoties savtīgi, negodīgi).
Literārā tiesa Daiļdarba apspriešana, analīze, veidojot to kā tiesas procesu.
Literāra tiesa Daiļliteratūras darbu apspriešana, analīze, veidojot to kā tiesas procesu.
šķibīt Dalīt (parasti raujot, griežot, cērtot) nost (augus, to daļas).
skūt Dalīt nost no ādas ar ko asu, arī vibrējošu, rotējošu (apmatojumu, parasti bārdu).
plīst Dalīties atsevišķos gabalos, arī plaisāt, parasti tiekot stieptam, spiestam dažādos, pretējos virzienos.
jaukt Dalot atsevišķās daļās (piemēram, ārdot, laužot, graujot), likvidēt (ko veselu, viengabalainu).
lejasgals Daļa (teritorijas malā), kas (pēc reljefa) atrodas zemāk par pārējo apkārtni.
papēdis Daļa (zeķei), kas aptver pēdas mugurējo daļu.
ieskicēt Daļēji attēlot, neatklājot pilnīgi (parasti daiļdarbā).
apārstēt Daļēji izārstēt. Ārstējot mazliet uzlabot veselības stāvokli.
apravēt Daļēji izravējot nezāles, apkopt (augus).
apravēt Daļēji izravējot nezāles, apkopt (piemēram, dārzu).
pusjokodamies Daļēji jokodamies.
pusjokodams Daļēji jokodams.
pusjokojot Daļēji jokojot.
puspajokam Daļēji jokojot.
atslogot Daļēji samazināt slodzi, darbības apjomu.
plazma Daļēji vai pilnīgi jonizēta gāze, kas rodas gāzu izlādē zvaigžņu atmosfērās, augstu temperatūru procesos un iekārtās, kurās tiek sintezēti vieglie atomu kodoli.
sastiepums Daļējs plīsums, arī sāpes (locekļa mīkstajos audos), kas rodas, ja pārāk strauji, stipri pastiepj locekli nepareizā virzienu.
elementārdaļiņas Daļiņas, kurām pašreizējā fizikas attīstības līmenī nevar piedēvēt noteiktu iekšējo struktūru.
Daļiņu izkliede Daļiņu (piemēram, fotona, elektrona, neitrona) kustības virziena maiņa, kuru izraisa to mijiedarbība ar citām daļiņām vai ar ārējo lauku.
Daļiņu izkliede Daļiņu kustības virziena maiņa, kuru izraisa to mijiedarbība ar citām daļiņām vai ar ārējo lauku.
dāma Dambretes spēlē: kauliņš, kas sasniedzis pretinieka lauciņu pēdējo rindu, iegūstot pārvietošanās priekšrocības.
piedangāt Dangājot padarīt ļoti netīru.
izdangāt Dangājot padarīt viscaur bedrainu, nelīdzenu (piemēram, ceļu). Dangājot radīt, izveidot (kur bedres, iedobumus u. tml.).
strādāt Darba procesā, darbojoties izmantot (ko). Darboties (ar ko).
raspuska Darba rati ar platu virsu, tērauda apkaluma riteņiem un līdzenu, virs riteņiem paceltu grīdu, zem kuras brīvi var griezties priekšējo riteņu ass.
Darba intensitāte Darba spraigums, strādājoša cilvēka enerģijas patēriņš noteiktā laika vienībā.
Darba intensitāte Darba spraigums, strādājoša cilvēka enerģijas patēriņš noteiktā laika vienībā.
Pie darba Darbā. Strādājot.
skrāpis Darbarīks ar asiem paaugstinājumiem (kā) virsmas tīrīšanai, apstrādei, (to) skrāpējot.
Kapājamā dzelzs Darbarīks lapu, sakņu u. tml. sasmalcināšanai kapājot.
Podnieka virpa (arī ripa) Darbgalds ar rotējošu ripu māla trauku veidošanai.
Lauka (arī lauku) darbi Darbi, kas veicami, apstrādājot laukus.
stihija Darbība, darbības joma, kas (kādam) ir ļoti patīkama, atbilst (tā) interesēm, spējām.
denunciācija Darbība, process --> denuncēt. Ziņojums ar denuncējošu saturu.
iestrāde Darbība, process --> iestrādāt (5). Tas, kas ir iegūts strādājot, darba procesā (parasti rezerve, virsplāna produkcija).
nozveja Darbība, process --> nozvejot (1).
reprodukcija Darbība, process --> reproducēt (1). Tas (piemēram, attēls, teksts), kas ir iegūts, reproducējot (ko).
stāžs Darbības ilgums (kādā nozarē). Laiks, kas ir nepieciešams, lai, strādājot (kādā specialitātē), darbojoties (kādā organizācijā), iegūtu pieredzi, paaugstinātu kvalifikāciju, arī noteiktu piemērotību.
piestrādināt Darbinot panākt, ka (iekārtas, ierīces, detaļas, elementi) noregulējas, iegūst pareizu savstarpējo novietojumu.
izmēģināt Darbinot, lietojot pārbaudīt (piemēram, kā kvalitāti, īpašības, piemērotību kam).
sačakarēt Darbojoties (ap ko), sabojāt (to), parasti pilnīgi.
izkalpoties Darbojoties ar pārmērīgu centību, sasniegt paaugstinājumu, ievērojamu stāvokli (piemēram, darbā), iegūt (saimnieka, priekšnieka) labvēlību.
noiet Darbojoties iztērēt visu (parasti atsperes) enerģiju (piemēram, par pulksteni).
iestrādāties Darbojoties noregulēties, iegūt nepieciešamo ātrumu, kustīgumu u. tml. (par ierīcēm).
piegādāt Darbojoties pievadīt (piemēram, strāvu, ūdeni) - par ierīcēm, mehānismiem u. tml.
tusnīt Darbojoties radīt aprautas šņācošas skaņas (par ierīcēm, iekārtām u. tml.).
sprauslāt Darbojoties radīt citu citam ātri sekojošus trokšņus (parasti vibrācijas, gāzes izplūdes dēļ) - par iekārtām, ierīcēm u. tml.
vaimanāt Darbojoties radīt gari stieptas gaudojošas skaņas (piemēram, par sirēnu).
stenēt Darbojoties radīt mainīga skaļuma, šņācošas skaņas (par lencēm, iekaltām u. tml.).
zvanīt Darbojoties radīt noteiktas frekvences skaņas (piemēram, par aparatūras signālierīci, arī par iekārtu, piemēram, transportlīdzekli, ar šādu signālierīci). Atskanēt šādām skaņām.
pakšķēt Darbojoties radīt paklusus, īslaicīgus, ritmiskus trokšņus (piemēram, par iekārtām, ierīcēm). Atskanēt šādam troksnim.
klaudzēt Darbojoties radīt spalgu, samērā skaļu troksni (par mašīnām, mehānismiem).
vaidēt Darbojoties radīt stieptas, šņācošas, arī neskaidras skaņas (par motoriem, ierīcēm u. tml.). Arī būt tādam, kur atskan šādas skaņas (par zemi, gaisu, telpu).
pukstēt Darbojoties sarauties pēc atslābuma (par sirdi).
samalt Darbojoties sasmalcināt (parasti par dzirnavām).
malt Darbojoties smalcināt (ko) - parasti par dzirnavām.
spindzēt Darbojoties, arī tiekot pakļautam spiediena, trieciena u. tml. iedarbībai, radīt smalkas, augstas, vienmērīgas skaņas (piemēram, par iekārtām, ierīcēm, priekšmetiem).
uzdurties Darbojoties, rīkojoties, parasti nejauši, negaidīti, saskarties (piemēram, ar ko vajadzīgu, vēlamu).
uzgrūsties Darbojoties, rīkojoties, parasti nejauši, negaidīti, saskarties (piemēram, ar ko vajadzīgu, vēlamu).
Vārīties savā sulā Darboties, neievērojot citus cilvēkus, apstākļus, situāciju.
čubināties Darboties, rīkoties, kārtojot (piemēram, guļasvietu).
līgumdarbs Darbs, ko veic, pamatojoties uz līgumu.
gabaldarbs Darbs, par kuru maksā darba algu saskaņā ar veikumu, neievērojot darba ilgumu.
akorddarbs Darbs, par kuru maksā darba algu saskaņā ar veikumu, neievērojot darba ilgumu. Gabaldarbs.
kūtssolis Darbu kopums, kas jāveic kūtī, kopjot lauksaimniecības dzīvniekus. Šo darbu veikšana. Kūts solis.
Kūts solis Darbu kopums, kas jāveic kūtī, kopjot lauksaimniecības dzīvniekus. Šo darbu veikšana. Kūtssolis.
māksla Darbu kopums, kuri ir radīti, tēlaini atspoguļojot īstenību.
uzmest Darināt (ko), izveidojot cilpas. Izveidot (cilpas).
mest Darināt (ko), veidojot cilpas. Darinot ko, veidot (cilpas).
madarot Darināt (tekstilizstrādājumu), veidojot rotājumu uz auduma krāsošanas procesā.
knipelēt Darināt mežģīnes, veidojot cilpas un sienot dažāda veida mezglus.
steigties Darīt ko ātri, arī tūlīt, nekavējoties. Censties izdarīt, cik iespējams ātrāk.
ķēmoties Darīt ko muļķīgu, arī neglīti jocīgu. Muļķoties, ākstīties.
jaukt Darīt nekārtīgu (priekšmetu kopu, vietu, kur ir vairāki priekšmeti), izvietojot izklaidus, izsvaidot u. tml. atsevišķus priekšmetus. Kliedēt (ko tādu, kas atrodas vienkopus).
vārtīt Darīt netīru, parasti, vāļājot pa zemi, netīru virsmu, pieļaut, ka kļūst netīrs, ļaujot vairākkārt skart zemi, netīru virsmu.
atspirdzināt Darīt spirgtu (aizdzenot nogurumu, dodot jaunus spēkus, uzlabojot garastāvokli).
Izpirkt grēkus Darīt tā, lai izlabotu (iepriekšējo darbību, izturēšanos).
Izpirkt grēkus Darīt tā, lai izlabotu (iepriekšējo darbību, izturēšanos).
teikties Darīt zināmu (kādu faktu, domu u. tml.), parasti runājot. Sacīties (1).
sacīties Darīt zināmu (kādu faktu, domu u. tml.), parasti runājot. Teikties (1).
klejotājs Darītājs --> klejot.
atbildēt Darot (ko), rīkojoties, sajust atbildību (pret ko, kā priekšā).
sabarot Daudz barojot, panākt, ka (dzīvnieks) pilnīgi paēd.
piekladzināt Daudz runājot (parasti vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku), padarīt (to) zināmu (daudziem kādā vietā, apkārtnē u. tml.).
pierunāt Daudz runājot, būt par cēloni tam, ka (kas) notiek, izraisās.
Laist darbā mēli Daudz runājot, censties pārliecināt, pierunāt kādu. Arī aprunāt.
Laist darbā mēli Daudz runājot, censties pārliecināt, pierunāt kādu. Arī aprunāt.
Laist darbā mēli Daudz runājot, censties pārliecināt, pierunāt kādu. Arī aprunāt.
Ievingrināt mēli Daudz runājot, iegūt veiklību runāšanā.
Ievingrināt mēli Daudz runājot, iegūt veiklību runāšanā.
atmīt Daudz staigājot, padarīt sāpīgas (kājas, nagus). Atspaidīt.
noplēsties Daudz strādājot, nomocīties, nopūlēties.
sastrādāt Daudz strādājot, padarīt (rokas), parasti cietas, raupjas, tulznainas.
sastrēbties Daudz strebjot, pilnīgi paēst, arī padzerties.
pietērgāt Daudz tērgājot, izplatīt ziņas, parasti nepatiesas (daudziem, plašākā apkārtnē).
pietaurēt Daudz un skaļi runājot, panākt, ka (kas) kļūst zināms (parasti daudziem plašākā apkārtnē).
vītņgriezis Daudzasmeņu instruments ārējo vītņu uzgriešanai.
vītņurbis Daudzasmeņu instruments iekšējo vītņu iegriešanai.
raizāle Daudzgadīga, ātraudzīga stiebrzāle, ko audzē pļavās, zālājos, ganībās.
staģe Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas augs ar stāvu stumbru, pamīšām, daļēji skaujošām lapām un dzelteniem ziediem kurvīšos.
zemteka Daudzgadīgs cūknātru (vīrceļu) dzimtas lakstaugs, kam ir ložņājošs stumbrs, pretēji sakārtotas eliptiskas vai olveida lapas, skraji sīku, gaišzilu ziedu ķekari. Ārstniecības veronika.
tradeskancija Daudzgadīgs dekoratīvs lakstaugs ar stāvu vai ložņājošu stublāju un ziliem, sārtiem, retāk baltiem ziediem.
pelargonija Daudzgadīgs gandreņu dzimtas augs ar dažādas krāsas ziediem, ieapaļām lapām, kam virspusē ir brūngani joslaini riņķi.
niedre Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs ar garām, šaurām, cietām lapām un ložņājošu sakneni.
kāpukvieši Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs ar cietām, zilganām lapām un garu, ložņājošu sakneni (jūras piekrastes smiltājos). Kāpu kvieši.
Kāpu kvieši Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs ar cietām, zilganām lapām un garu, ložņājošu sakneni (jūras piekrastes smiltājos). Kāpukvieši.
Kāpu kvieši Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs ar cietām, zilganām lapām un garu, ložņājošu sakneni (jūras piekrastes smiltājos). Kāpukvieši.
vārpata Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs, kam ir ložņājošs saknenis vai kas aug cerā un kura ziedkopas ir saliktas vārpas.
sētvija Daudzgadīgs ķirbjaugu dzimtas augs ar ložņājošu stumbru, staraini daivainām vai šķeltām lapām un melnām ogām.
kosa Daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošiem sakneņiem, stāvu, zarainu vai bezzaru stublāju ar dobiem posmiem.
liāna Daudzgadīgs lakstaugs vai kokaugs ar garu, vijīgu vai kāpelējošu stumbru.
sētložņa Daudzgadīgs panātru (lūpziežu) dzimtas augs ar ložņājošu stumbru, apaļīgām lapām un sīkiem, violetiem ziediem.
zeltene Daudzgadīgs prīmulu dzimtas lakstaugs ar stāviem vai ložņājošiem stublājiem, lancetiskām vai ovālām lapām, spilgti dzelteniem ziediem un augli - pogaļu.
rasaskrēsliņš Daudzgadīgs rožu dzimtas lakstaugs ar ložņājošu sakneni, staraini daivainām lapām un sīkiem, zaļganiem ziediem lapu žāklēs.
kalme Daudzgadīgs smaržīgs lakstaugs ar ložņājošu sakneni (ūdenstilpju malās, mitrās vietās).
priekškuņģis Daudzkameru kuņģa priekšējo daļu (spurekļa, acekņa, grāmatnieka) kopums (atgremotājiem).
tremolēt Daudzkārtēji, secīgi atkārtojot divas skaņas, intervālus, akordus, radīt attiecīgu (melodijas, mūzikas instrumenta, balss) skanējumu.
lāsmojums Daudzkrāsains nevienmērīgs ne visai spožs vai arī spožs (kā) spīdums, arī nevienmērīgs (kā) spīdums, kas rodas, atstarojot gaismu.
lāsojums Daudzkrāsains nevienmērīgs ne visai spožs vai arī spožs (kā) spīdums, arī nevienmērīgs (kā) spīdums, kas rodas, atstarojot gaismu. Lāsmojums.
iekalt Daudzreiz atkārtojot, (mehāniski) iemācīties.
iezubrīt Daudzreiz atkārtojot, mehāniski iemācīties. Iekalt (4).
Krāteru jūra Daudzu krāteru sablīvējums noteiktā Mēness virsmas rajonā.
masa Daudzums, arī apjoms (piemēram, vielai).
pusmiljons Daudzums, skaits 500 000. Puse miljona (Z).
sadauzīt Dauzot, plēšot, arī neuzmanīgi, nevīžīgi rīkojoties, parasti pilnīgi, sabojāt, padarīt nelietojamu. Neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) ar sitienu tiek, parasti pilnīgi, sabojāts, padarīts nelietojams.
sālsmaize Dāvana, ko kādam pasniedz, apciemojot viņu jaunā dzīvesvietā vai darbavietā.
individualizēt Dažādot (ko), pielāgojot katram indivīdam vai priekšmetam.
valcis Dažādu darbmašīnu daļa - spiede, kas sastāv no diviem vai vairākiem rotējošiem cilindriem.
karuselis Dažādu, strauji cits citam sekojošu notikumu, iespaidu u. tml. kopums.
variācija Dažu (kā) struktūras elementu, to savstarpējo attiecību maiņa. Tas, kas ir radies šādas maiņas rezultātā.
manna Dažu ķērpju sugu augs (zemeslodes sausajos apgabalos).
izdebatēt Debatējot noskaidrot.
pamale Debess josla apvāršņa tuvumā.
zodiaks Debess sfēras josla (16 grādu plata), kuras centrālā līnija ir ekliptika.
rentgendefektoskopija Defektu konstatēšana materiālos un izstrādājumos no tiem, izmantojot rentgenstarojumu.
pārasmens Deformēta, atlocījusies asmens daļa, metāliska atskabarga, kas izveidojusies, pretējo asmens pusi trinot, asinot.
dzirkstele Degošas vai kvēlojošas vielas atsevišķa daļiņa.
ugunslode Degošs, liesmojošs lodveida veidojums.
piekūpēt Degot, arī garojot (kam), tikt pārklātam, piemēram, ar kvēpiem, sodrējiem, parasti no iekšpuses.
kvēlot Degt bez liesmām, izstarojot, parasti sarkanu, gaismu.
zvērot Degt bez liesmām, izstarojot, parasti sarkanu, gaismu.
lēkāt Degt raustoties, strauji mainot apjomu, formu (par uguni, liesmām).
gāze Degvielas pieplūde (iekšdedzes dzinējos).
divdeja Deja (priekšnesums), ko izpilda divi dejotāji.
solo Deja vai dejas daļa, ko (priekšnesuma) izpilda viens dejotājs.
izdejot Dejā, dejojot atveidot, izpaust.
raksturdeja Deja, kas izveidota, atlasot un pārveidojot atsevišķus tautas dejas izteiksmes līdzekļus, dažkārt papildinot tos ar klasiskās dejas elementiem vai modernās dejas izteiksmes līdzekļiem.
solodeja Deja, ko (priekšnesumā) izpilda viens dejotājs.
kadriļa Deja, kura sastāv no vairākām figūrām un kurā piedalās pāra skaits dejotāju pāru, kas novietojas cits citam pretī. Šīs dejas mūzika.
atdejot Dejojot atkļūt šurp. _imperf._ Dejot šurp. Dejojot atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
aizdejot Dejojot attālināties. Dejojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
iedejot Dejojot iemēģināt, atklāt (piemēram, skatuvi, zāli).
iedejot Dejojot ievirzīties (kur iekšā).
izdejot Dejojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izdejot Dejojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
sadejoties Dejojot kopā (ar kādu), iegūt prasmi saskanīgi dejot.
piedejot Dejojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
uzdejot Dejojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Dejojot uzvirzīties uz kādas vietas.
nodejot Dejojot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), nost.
deja Dejošana.
dancot Dejot (1).
diet Dejot (1).
kratīties Dejot (parasti modernās sarīkojumu dejas).
lēkt Dejot (strauju deju).
nodejot Dejot (visu laikposmu) un pabeigt dejot.
izdēt Dējot izvadīt no organisma (olu).
mīdīties Dejot nelielā telpā vai blīvā dejotāju pulkā. Neveikli, nemākulīgi dejot.
izdēt Dējot novietot (kur olu).
stilot Dejot pārspīlēti moderni, arī pārspīlēti manierīgi.
piedēt Dējot piepildīt (ko) ar olām.
šeikot Dejot šeiku.
šīberēt Dejot šīberi (3).
tvistot Dejot tvistu.
nodejot Dejot un pabeigt dejot (deju).
izdejot Dejot un pabeigt dejot (deju). Nodejot.
valsēt Dejot valsi.
raksturdejotājs Dejotājs, kura dotības ir piemērotas raksturdeju izpildīšanai.
santpaulija Dekoratīvs lakstaugs, kam ir biezas, ar matiņiem klātas lapas garos kātos, vijolītēm līdzīgi violeti, zili, sārti vai balti ziedi. Sanpaulija.
sanpaulija Dekoratīvs lakstaugs, kam ir biezas, ar matiņiem klātas lapas garos kātos, vijolītēm līdzīgi violeti, zili, sārti vai balti ziedi. Santpaulija.
zebrīna Dekoratīvs, daudzgadīgs telpu augs ar svītrainām lapām, ložņājošiem vai nokareniem stublājiem, kas mezglu vietās sakņojas.
sadeldēt Deldējot, parasti pilnīgi, sabojāt (priekšmetus).
jostiņa Dem. --> josta.
seismozondēšana Derīgo izrakteņu izlūkošana, pamatojoties uz nelielu mākslīgu sprādzienu radīto seismisko viļņu novērojumiem.
pārdestilēt Destilējot pārvietot citā traukā.
uzskaitīt Detalizēti iegrāmatot, fiksēt (kā, piemēram, faktu, līdzekļu, krājumu, arī platības) daudzumu, apjomu u. tml.
zobstienis Detaļa (parasti prizmatiska), kam izveidoti īpaša profila zobi (3) un kas kopā ar zobratu veido pārvadu, ko lieto taisnvirziena kustības iegūšanai no rotējoša zobrata.
spiedze Detaļa (piemēram, flautai, stabulei) gaisa strāvas virzīšanai uz (tās) iekšējo virsmu.
ass Detaļa, kas tur rotējošas mehānisma daļas.
pārbēgt Dezertējot pāriet pretinieka pusē (parasti, pārkļūstot pāri frontes līnijai).
dežūrbrigāde Dežurējošā brigāde.
dežūrmāsa Dežurējošā medicīnas māsa.
dežūrārsts Dežurējošais ārsts.
dežūrvirsnieks Dežurējošais virsnieks.
sadiedelēt Diedelējot iegūt, dabūt.
junda Dienas gaitu beigu ceremonija (parasti bruņotajos spēkos).
vakarjunda Dienas gaitu beigu signāls, arī dienas gaitu beigu ceremonija (parasti bruņotajos spēkos). Vakara junda.
Vakara junda Dienas gaitu beigu signāls, arī dienas gaitu beigu ceremonija (parasti bruņotajos spēkos). Vakarjunda.
junda Dienas gaitu sākuma vai beigu signāls (parasti bruņotajos spēkos).
uzdienēt Dienējot (karadienestā, policijā u. tml.), iegūt augstāku dienesta pakāpi.
uzdienēties Dienējot (karadienestā, policijā u. tml.), iegūt augstāku dienesta pakāpi. Uzdienēt (1).
uzkalpoties Dienējot (karadienestā, policijā u. tml.), iegūt augstāku dienesta pakāpi. Uzdienēties (1).
ģenerālleitnants Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (Padomju Armijā - dienesta pakāpe starp ģenerālmajora un ģenerālpulkveža pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
kapteinis Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (Padomju Armijā - dienesta pakāpe starp vecākā leitnanta un majora pakāpēm, buržuāziskās Latvijas armijā - starp kapteiņleitnanta un pulkvežleitnanta pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
pulkvedis Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (Padomju. Armijā - dienesta pakāpe starp apakšpulkveža un ģenerālmajora pakāpēm, buržuāziskās Latvijas armijā - starp pulkvežleitnanta un ģenerāļa pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
apakšpulkvedis Dienesta pakāpe vairāku valstu armijās (Padomju Armijā - dienesta pakāpe starp majora un pulkveža pakāpēm, pirmsrevolūcijas Krievijas armijā - dienesta pakāpe starp kapteiņa (rotmistra) un pulkveža pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
debess Dieva (dievu, mitoloģisku būtņu) mājoklis, svētlaimes vieta, kur pēc nāves nonāk labo cilvēku dvēseles. Arī paradīze.
kungs Dieva uzrunas forma (parasti lūgšanā). Cieņas izteikšanas forma, runājot par dievu, arī Jēzu Kristu.
asns Dīgļi, kas attīstījušies no sēklām, tās diedzējot.
dzejdarība Diletantiska, nemākulīga dzejošana.
dzejdaris Diletantisku, nemākulīgu dzejoļu sacerētājs.
nodilt Dilstot kļūt plānākam, arī īsākam, samazināties izmēros, daļēji zaudēt sākotnējo formu.
izdīrāt Dīrājot (ādu), izgriezt (daļu no tās).
nodīrāt Dīrājot atdalīt nost (ādu beigtam dzīvniekam).
atdīrāt Dīrājot atdalīt.
izdiskutēt Diskutējot noskaidrot.
Balss saites Divas balsenes krokas, kas vibrējot veido toni.
Balss saites Divas balsenes krokas, kas vibrējot veido toni.
špalera Divas cilvēku rindas, kas ir izveidotas ceļa, joslas u. tml. malās, pa kuru virzās kāda godināma vai apsargājama persona.
klejojošs Divd. --> klejot.
dublets Divi ātri viens otram sekojoši šāvieni no šaujamieroča. Šāviens ar diviem šaujamieroča stobriem reizē.
pāris Divi dejotāji - vīrietis un sieviete.
tačanka Divjūga atsperrati ar tajos uzstādītu balsta ložmetēju (pilsoņu karā Krievijā no 1918. līdz 1920. gadam).
grotmasts Divmastu un trīsmastu buru kuģa otrais (visaugstākais) masts no priekšgala. Četrmastu un vairākmastu buru kuģa ikviens masts starp priekšējo un pakaļējo mastu.
saarums Divos pretējos aršanas gājienos kopā savērstas augsnes sloksnes.
ūdensodi Divspārņu kārtas dzimta, pie kuras pieder kukaiņi, kam ir raksturīgi ūdenī dzīvojoši bezkrāsaini, caurspīdīgi kāpuri. Šīs dzimtas kukaiņi.
kvocients Divu lielumu attiecība ģeometriskajā progresijā - lielums, ar ko reizina kādu progresijas locekli, lai iegūtu tam sekojošo.
izdobt Dobjot izveidot (priekšmetu).
izdzirdīt Dodot bagātīgi dzert, bagātīgi pacienājot, izlietot (visu dzērienu vai noteiktu tā daudzumu).
kultūrfilma Dokumentāla kinofilma ar izglītojošu saturu.
būvprojekts Dokumenti būves realizēšanai (piemēram, zīmējumi, paskaidrojoši apraksti, maketi).
vērtspapīrs Dokuments (piemēram, akcija, obligācija, vekselis, čeks), kurā ir izteiktas mantiskās, parasti saistību, tiesības un kuru nepieciešams uzrādīt, šīs tiesības realizējot.
Gatavības apliecība Dokuments par vispārizglītojošās vidējās mācību iestādes beigšanu.
liecība Dokuments, kas atspoguļo vispārizglītojošas skolas audzēkņa sekmes par mācību gadu, tā ceturkšņiem.
Darba nespējas lapa, arī slimības lapa Dokuments, ko PSRS ārstniecības iestādes izsniedz strādājošiem pārejošas darba nespējas gadījumos un uz kura pamata piešķir pārejošās darba nespējas pabalstu.
Darba nespējas lapa Dokuments, ko PSRS ārstniecības iestādes izsniedz strādājošiem pārejošas darba nespējas gadījumos un uz kura pamata piešķir pārejošās darba nespējas pabalstu. Slimības lapa.
Slimības lapa, arī darba nespējas lapa Dokuments, kuru PSRS ārstniecības iestādes izsniedz strādājošiem pārejošas darba nespējas gadījumos un uz kura pamata piešķir pārejošas darba nespējas pabalstu.
Darba nespējas lapa, arī slimības lapa Dokuments, kuru PSRS ārstniecības iestādes izsniedz strādājošiem pārejošas darba nespējas gadījumos un uz kura pamata piešķir pārejošās darba nespējas pabalstu.
secinājums Doma, spriedums, kas veidots, pamatojoties uz, piemēram, vērojumiem, eksperimentiem, faktiem, atzinumiem, spriedumiem.
pārdomāt Domājot analizēt, vispusīgi izvērtēt (ko).
izdomāt Domājot atrast (atbildi uz kādu jautājumu), izlemt (ko). Pabeigt domāt, risināt (domu).
padomāt Domājot izveidot (piemēram, atziņu).
nodomāt Domājot izveidot spriedumu, secinājumu.
aizdomāties Domājot nokļūt (piemēram, līdz kādai atziņai).
aizdomāties Domājot un fantazējot pilnīgi iejusties, iedziļināties (citos, tālos apstākļos).
gudrot Domās vai runājot pievērsties (kādam jautājumam, parasti vairākkārt) un censties izdomāt, izlemt (to). Prātot, domāt.
atrast Domāšanas rezultātā (piemēram, analizējot, izdarot matemātisku darbību u. tml.) noteikt, konstatēt, izsecināt.
pamatkrāsa Dominējošā krāsa (piemēram, kādā vidē, apkārtnē).
kolorīts Dominējošais krāsu tonis vai krāsu kopiespaids (piemēram, telpā, vienotā priekšmetu kopumā).
šķirties Dot kādam (naudu, materiālas vērtības), piemēram, maksājot par pirkumu.
saukt Dot, parasti pastāvīgu, nosaukumu, vārdu. Runāt ar kādu vai par kādu, izmantojot šādu nosaukumu, vārdu.
izkustēties Doties uz kurieni (uz laiku atstājot, piemēram, parasto dzīves, darba vietu). Doties uz kurieni (parasti, pārvarot iekšēju pretestību).
atdragāt Dragājot, ar triecienu atdalīt.
atspurgt Draiski, smejoties atbildēt, atteikt (parasti īsi).
atdelverēt Draiskuļojot atklāt šurp. _imperf._ Delverēt šurp. Draiskuļojot atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
aizdelverēt Draiskuļojot attālināties, aizklīst.
mākties Draudīgi, naidīgi tuvoties. Tuvojoties, uzbrūkot piespiest (pretinieku) atkāpties.
piedrāzt Drāžot izveidot (kam) vēlamo formu, parasti, (to) pielāgojot.
iedresēt Dresējot iemācīt (dzīvnieku) veikt noteiktas darbības.
izdresēt Dresējot izmācīt (dzīvnieku) veikt noteiktas darbības.
piedrīvēt Drīvējot izlabot.
piedrīvēt Drīvējot piepildīt (plaisu, spraugu, caurumu).
apdrukāt Drukājot (iespiežot) pārklāt ar rakstu zīmēm vai attēliem.
uzdrukāt Drukājot izveidot (piemēram, attēlu, tekstu) virsū (uz kā, kam).
piedrukāt Drukājot pārklāt (piemēram, lappusi) ar lakstu zīmēm, attēliem.
grauzties Drupinot, urbjoties virzīties (kur iekšā) - par instrumentiem, mehānismiem.
atdūdot Dūdojot atsaukties (par baložiem).
piedūdot Dūdojot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
apkūpināt Dūmojot, kūpinot dūmus, pārklāt (ko ar kvēpiem, sodrējiem). Apkvēpināt. Nokvēpināt.
piedungot Dungojot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
iedungot Dungojot panākt, ka skaņa izplatās (kur iekšā).
rakt Durt lāpstu zemē un vērst augsnes virskārtu (piemēram, ko veidojot augsnes virskārtā).
pusdurvis Durvis ar atsevišķi atveramu augšējo daļu.
pukoties Dusmojoties, rājoties paust neapmierinātība.
rondo Dzejas forma (rondeles variants), karā sākuma rindas vai arī pirmās rindas sākuma vārdi atkārtojas dzejoļa vidū vai beigās noteiktā secībā. Šādā formā uzrakstīts dzejolis.
rondele Dzejas forma, kurā ir trīspadsmit vai četrpadsmit rindas trijos pantos un divas atskaņas. Šādā formā uzrakstīts dzejolis.
triolets Dzejas forma, kuras astoņrindu strofā pirmā rinda atkārtojas ceturtajā un septītajā rindā, bet otrā rinda - astotajā rindā. Šādā formā uzrakstīts dzejolis.
klauzula Dzejas rindas beigu zilbes, sākot ar pēdējo uzsvērto zilbi.
vārsma Dzejas valodas ritma organizācijas pamatvienība, kas balstās uz uzsvērtu un neuzsvērtu zilbju, paužu u. c. valodas elementu noteiktu izkārtojumu. Atsevišķa rinda dzejolī.
elēģija Dzejolis ar skumju noskaņu.
rubajs Dzejolis četrrindes formā ar atskaņotu pirmo, otro un ceturto rindu.
gazele Dzejolis, kas sastāv no divrindēm un kam pirmās divas rindas saistītas ar atskaņu, kura atkārtojas katra panta otrajā rindā.
monorims Dzejolis, kurā atkārtojas viena un tā pati atskaņa.
akrostihs Dzejolis, kura rindu pirmie burti (lasot no augšas uz leju) veido kādu vārdu vai frāzi.
rīme Dzejolis, pants, parasti diletantisks, nemākulīgs.
vārsma Dzejolis, pants.
pantiņš Dzejolis, parasti ar vienkāršu, arī vāju saturu un formu.
dzeja Dzejolis.
pants Dzejolis. Arī dzeja.
refrēns Dzejoļa daļa, kas periodiski atkārtojas ar nemainītu tekstu.
tituldzejolis Dzejoļu krājuma dzejolis, kura virsraksts saskan ar krājuma nosaukumu.
dziesmot Dzejot.
dziedāt Dzejot. Sacerēt dzejoļus.
Malārijas odi Dzēlējodu dzimtas kukaiņi, malārijas plazmodiju pārnēsāji.
Malārijas odi Dzēlējodu dzimtas kukaiņi, malārijas plazmodiju pārnesēji.
Asa mēle Dzēlīga, izsmejoša, zobgalīga valoda.
Asa mēle Dzēlīga, izsmejoša, zobgalīga valoda.
kodīgs Dzēlīgs, ļauni izsmejošs.
pūžņi Dzeltenīgi zaļš, duļķains, biezs, smakojošs šķidrums, kas uzkrājas organisma audos vai dobumos baktēriju izraisīta iekaisuma rezultātā. Strutas.
furacilīns Dzeltens pulveris ar dezinficējošām īpašībām.
Vagonu parks Dzelzceļa tiklā ejošais vagonu kopums.
profildzelzs Dzelzs sagatave, arī izstrādājums, kas parasti ir iegūts velmējot un kam ir noteikta šķērsgriezuma forma.
vibrovelmēšana Dzelzsbetona konstrukciju elementu izgatavošana, izmantojot vibrācijas.
vibroštancēšana Dzelzsbetona konstrukciju elementu vai detaļu formēšana, izmantojot vibrācijas.
izdzenāt Dzenājot panākt, ka (cilvēki vai dzīvnieki) atstāj (kādu vietu) un izklīst.
uzdzenāt Dzenājot panākt, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Dzenājot panākt, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vietas.
nodzenāt Dzenājot panākt, ka (parasti dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties nost, lejā.
sadzenāt Dzenājot panākt, ka (vairāki, daudzi) savirzās, nokļūst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
iedzenāt Dzenājot panākt, ka ievirzās (kur iekšā).
aizdzenāt Dzenājot piespiest attālināties, pazust. _imperf._ Dzenāt prom. Dzenājot piespiest aizvirzīties (aiz kā, kam priekšā, līdz kādai vietai u. tml.).
atdzenāt Dzenājot piespiest atvirzīties nost (no kā).
jādināt Dzenāt (zirgu), jājot (uz tā).
kliedēt Dzenāt, dzenājot izjaukt.
dzenis Dzeņveidīgo kārtas putns ar raibu apspalvojumu, cietu knābi, ar ko atšķeļ koku mizas (kāpurus meklējot), kaļ dobumus kokos.
kumiss Dzēriens, ko gatavo no ķēves piena, to saraudzējot ar pienskābes baktērijām un īpašu raugu.
nodzert Dzerot, žūpojot panākt, ka mazinās, zūd (kā, parasti psihiska stāvokļa, atmiņu) ietekme.
pārdzesēt Dzesējot padarīt pārāk aukstu.
izdzesēt Dzesējot padarīt pilnīgi, viscaur aukstu.
ūdensdzese Dzesēšana, izmantojot ūdeni.
vokalizācija Dziedāšana bez vārdiem, izmantojot tikai patskaņus.
jodelēt Dziedāt, ilgstoši trallinot īpašus skaņu sakopojumus un bieži pārejot no krūšu reģistra falsetā (piemēram, par Alpu iedzīvotājiem).
locītājs Dziedātāja, kas, variējot melodiju, atkārto teicējas dziedāto tekstu.
solists Dziedātājs, instrumentālists vai dejotājs, kas izpilda solo partiju, arī sniedz solopriekšnesumu.
lalināt Dziedot radīt dzidras skaņas, parasti atkārtojot zilbi «la». Arī trallināt.
trallināt Dziedot radīt dzidras skaņas, parasti, atkārtojot zilbes «tra», «la», arī jautri dziedāt.
detonēt Dziedot vai spēlējot (stīgu vai pūšamo instrumentu), novirzīties no pareizā toņa.
Ārējās sekrēcijas dziedzeri Dziedzeri, kam ir izvadkanāli uz ārējo vidi.
jodlers Dziesma ar jodlerējot izpildāmu refrēnu (piemēram, Alpu iedzīvotāju tautas dziesma).
pievilkt Dziļi elpojot, piepildīt (plaušas ar gaisu).
aizgrābtība Dziļi saviļņojošs prieks, sajūsma. Aizkustinājums.
šampanietis Dzirkstošs, putojošs vīnogu vīns, kas satur daudz ogļskābes gāzes.
gaiņāt Dzīt prom (ko uzmācīgu, traucējošu, piemēram, vēcinot ar asti, kustinot galvu) - par dzīvniekiem.
gainīt Dzīt prom (ko uzmācīgu, traucējošu, piemēram, vēcinot ar asti, kustinot galvu) - par dzīvniekiem.
māja Dzīvesvieta, cilvēka mājoklis.
guļa Dzīvības norišu pazemināšanās līdz minimumam, nezaudējot dzīvotspēju (dažiem dzīvniekiem).
jauktenis Dzīvnieks vai augs, kas radies, krustojoties divu dažādu sugu vai šķirņu pārstāvjiem.
krustojums Dzīvnieks, kas iegūts, krustojot dažādu šķirņu vai sugu dzīvniekus. Hibrīds.
seskūdele Dzīvnieks, kas iegūts, krustojot sesku un ūdeli.
plēsējs Dzīvnieks, kas pārtiek no citiem dzīvniekiem, tos iepriekš nogalinot, saplosot vai aprijot veselus.
aizsargkrāsa Dzīvnieku apmatojuma, apspalvojuma, ādas, arī olu krāsa, kas pielāgota apkārtnes dominējošai krāsai.
sirojums Dzīvnieku pārvietošanās no vienas vietas uz citu, meklējot barību, medījumu.
kibitka Dzīvojamā telts (klejotāju tautām).
iedzīvot Dzīvojot (kādā vietā), pierast (pie tās).
izmērdēties Dzīvojot bez barības vai ar nepietiekamu barību, ļoti novājēt, ļoti izsalkt.
piedzīvot Dzīvojot sagaidīt, pieredzēt (piemēram, nozīmīgu notikumu).
nodzīvot Dzīvojot sasniegt (kādu vecumu).
piedzīvot Dzīvojot sasniegt (piemēram, vecumu, kādu mūža posmu).
parazitēt Dzīvot uz cilvēku, dzīvnieku, augu organismu virsmas vai šo organismu šūnās, audos, iekšējos orgānos, izmantojot to barības vielas.
Dzīvot vienai dienai Dzīvot, darboties bez mērķa, vieglprātīgi, nedomājot par nākotni.
Dzīvot vienai dienai Dzīvot, darboties bez mērķa, vieglprātīgi, nedomājot par nākotni.
Dzīvot vienai dienai Dzīvot, darboties bez mērķa, vieglprātīgi, nedomājot par nākotni.
cenoze Dzīvu organismu saistība ar ārējo vidi.
aizecēt Ecējot aizraust ciet.
noecēt Ecējot ap strādāt (augus).
ieecēt Ecējot apklāt ar zemi (piemēram, sēklas).
uzecēt Ecējot apstrādāt (lauku, tīrumu, augsni).
apecēt Ecējot apstrādāt (lauku). Noecēt.
saecēt Ecējot apstrādāt (parasti lielāku vai visu platību). Noecēt.
noecēt Ecējot apstrādāt (tīrumu, lauku).
apecēt Ecējot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
izecēt Ecējot izraut, iznīcināt (piemēram, augu), ecējot iznīcināt, sabojāt (kādu vietu).
aizecēt Ecējot nokļūt (līdz kādai vietai).
pieecēt Ecējot pielīdzināt.
pieecēt Ecējot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
izecēt Ecējot viscaur apstrādāt, sagatavot (zemi).
zeltkāte Ēdama lapiņu sēne ar gaļīgu, gļotainu cepurīti, kas sākumā ar gļotainu plīvuru pievienota dzeltenam kātam, bet vēlāk plīvurs nozūd, atstājot uz kāta gļotainu gredzenu.
mīdīja Ēdams gliemezis (mērenās joslas un subtropu jūrās).
saldēdiens Ēdiens, ko gatavo (parasti) no augļiem, piena produktiem, tos saldinot, tiem pievienojot garšvielas. Saldais ēdiens.
Saldais ēdiens Ēdiens, ko gatavo (parasti) no augļiem, piena produktiem, tos saldinot, tiem pievienojot garšvielas. Saldēdiens.
uzņemt Ēdot, elpojot u. tml. ievadīt (barības vielas, gaisu u. tml.) organismā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
iešus Ejot
apiet Ejot (ar līkumu), nokļūt (kam) garām, (to) neskarot.
kājām Ejot (nebraucot, nejājot u. tml.).
apiet Ejot apvirzīties (ap ko, kam apkārt). _imperf._ Iet apkārt.
pāriet Ejot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
aiziet Ejot attālināties. _imperf._ Iet prom.
aizkājot Ejot attālināties. Ejot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
atiet Ejot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Iet nost (sānis, atpakaļ).
staigāt Ejot doties, parasti vairākkārt (noteiktā nolūkā).
noiet Ejot garām, iegriezties (kur, pie kā).
ieiet Ejot ievirzīties (kur iekšā, piemēram, telpā, teritorijā). Ejot iegriezties (kur uz neilgu, laiku).
apiet Ejot izveidot (loku, apli).
iziet Ejot izvirzīties (no kādas telpas, teritorijas u. tml.).
iziet Ejot izvirzīties (no kurienes) un nonākt, izkļūt (kur, uz kā u. tml.). Ejot sasniegt (kādu vietu) un nonākt, izkļūt (uz tās).
iziet Ejot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
aiziet Ejot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā, aiz kā u. tml.).
uziet Ejot nokļūt (uz ūdens transportlīdzekļa, arī laipas, trapa u. tml.).
apiet Ejot nokļūt, pabūt (pie visiem vai daudziem, visā teritorijā).
noiet Ejot novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.).
iziet Ejot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā). Ejot pabūt (daudzās vai visās vietās).
pāriet Ejot pārvietoties (uz kurieni, pie kā, kur).
pāriet Ejot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
Paspert, kāju Ejot pavirzīt (kāju kādā virzienā). Ejot pavirzīt (kāju).
paieties Ejot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.). Ejot pavirzīties nelielu attālumu, neilgu laiku. Paiet (1).
paiet Ejot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.). Iet nelielu attālumu, neilgu laiku.
paiet Ejot pavirzīties garām (kam), arī gar (ko).
paiet Ejot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
Apstāties (arī sastingt) pussolī Ejot pēkšņi apstāties (parasti pārsteigumā, izbīlī).
Sastingt (arī apstāties) pussoli Ejot pēkšņi apstāties (parasti pārsteigumā, izbīlī).
Ieturēt soli Ejot pielāgoties cita gaitai, ātrumam, virzienam.
Ieturēt (arī noturēt, izlīdzināt) soli Ejot pielāgoties cita gaitai, ātrumam, virzienam.
pieiet Ejot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
saiet Ejot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
uziet Ejot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Ejot uzvirzīties uz kādas vietas.
apsliedēt Ejot vai braucot (pa pļavu, tīrumu u. tml.), atstāt sliedes, pēdas (pieliecot pie zemes zāli, labību u. tml.).
Pamest līkumu Ejot vai braucot neizmantot īsāko ceļu.
kāpt Ejot vai rāpjoties virzīties (augšup vai lejup pa stāvu, arī robotu slīpu virsmu). Iet, arī rāpties (pa stāvu, arī robotu slīpu virsmu), lai nokļūtu (kur augšā vai lejā).
mīt Ejot veidot (soli).
Likt soļus (arī soli) Ejot veidot soļus; veidot soli (piemēram, slidojot).
Likt soļus (arī soli) Ejot veidot soļus. Veidot soli (piemēram, slidojot).
iziet Ejot veikt (ceļu, maršrutu u. tml.).
noiet Ejot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu).
kāpt Ejot virzīties (augšup vai lejup pa slīpu virsmu).
kāpties Ejot virzīties (parasti atpakaļ).
noiet Ejot virzīties un pabeigt virzīties (kā).
noiet Ejot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam).
noiet Ejot virzīties un pabeigt virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml.).
sadangāt Ejot, braucot (pa ko, pāri kam), sabojāt, parasti pilnīgi (piemēram, augus).
aizsniegt Ejot, braucot sasniegt (kādu vietu).
iepērties Ejot, braucot u. tml. ievirzīties (kur iekšā, parasti negaidīti, nonākot nevēlamos apstākļos).
krustot Ejot, braucot virzīties perpendikulāri vai slīpi pāri (ielai, laukumam, laukam u. tml.).
mīt Ejot, kāpjot virsū, bojāt, daļēji iznīcināt (ko).
atmīdīt Ejot, mīdoties padarīt sāpīgas (kājas).
klibināt Ejot, skrienot klaudzināt (pakavus, kājas) - parasti par zirgu.
iesisties Ejot, skrienot strauji ievirzīties (kur iekšā).
apliekt Ejot, skrienot, braucot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
ietriekties Ejot, skrienot, braucot strauji ievirzīties (kur iekšā), atsisties (pret ko).
pārsviesties Ejot, skrienot, braucot u. tml., strauji pagriezties (uz citu pusi).
iemīt Ejot, staigājot radīt, izveidot (piemēram, taku), iespiest (pēdas).
uziet Ejot, virzoties nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), tiekot, parasti nepatīkami, pārsteigtam. Ejot, virzoties pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), nejauši, arī negribēti, parasti nepatīkami, (to) pārsteidzot.
uziet Ejot, virzoties, parasti nejauši, negaidīti, ieraudzīt (kādu, ko). Ieraudzīt, atrast, parasti nejauši, negaidīti (piemēram, ko vajadzīgu, vēlamu).
vainags Ēkas skeleta gulenisko baļķu josla, uz kā balstās grīdas un griestu dēļi. Katra atsevišķa guļbūves baļķu rinda.
ietaupīt Ekonomiski, taupīgi rīkojoties, saimniekojot, atlicināt (piemēram, naudas līdzekļus, izejvielas).
Gala eksāmeni (arī pārbaudījumi) Eksāmeni, ko kārto, beidzot vidējo mācību iestādi.
saekselēt Ekselējot apstrādāt, arī sagatavot.
ekseļi Ekselējot iegūti (piemēram, salmu, siena, zāles) gabali.
klaidonība Eksistēšana bez pastāvīgas dzīves un darba vietas, arī neievērojot morāles normas. Pastāvīga klaiņošana no vienas vietas uz citām bez noteikta eksistences pamata.
klaiņot Eksistēt bez pastāvīgas dzīves un darba vietas, arī neievērojot morāles normas. Bieži mainīt uzturēšanās vietu un būt bez noteikta eksistences pamata.
psihometrija Eksperimentālās psiholoģijas nozare, kas pēti psihisko procesu un parādību, to savstarpējo attiecību kvantitatīvās īpašības (piemēram, to intensitāti, ilgumu, rašanās ātrumu).
kontrekspozīcija Ekspozīcijai sekojošs, otrreizējs tēmas caurvedums visās balsīs citādā secībā (fūgā).
lociņš Elastīgs koka stienis, kura gali ir savienoti ar zirgu astriem un ar kuru ieskandina vijoles, alta, čella, kontrabasa u. tml. mūzikas instrumentu stīgas.
gumija Elastīgs, gaisu un ūdeni necaurlaidīgs materiāls, ko iegūst, vulkanizējot kaučuku.
solenoīds Elektrības vadītāja cilindriska spirāle, kas, plūstot pa vadītāja strāvai, rada magnētisko lauku ar vienā cilindra galā ieejošām un otrā izejošām magnētiskā lauka spēka līnijām.
elektrods Elektrības vadītājs, ar kuru elektriskajai ķēdei pievieno citu ķēdes daļu, kam ir jonu vai elektronu vadītspēja.
Indukcijas krāsns Elektriskā krāsns, kurā karsē dažādus materiālus un priekšmetus, izmantojot siltumu, ko rada tajos inducētās elektriskās virpuļstrāvas.
jupiters Elektriskā loka lampa, ko izmanto, filmējot mākslīgā vai kombinētā apgaismojumā.
spert Elektriski izlādēties kādā vidē, priekšmetā u. tml. (par zibeni). Izraisīties, zibenim elektriski izlādējoties (par pērkonu).
Elektrostatiskā indukcija Elektrisko lādiņu pārbīdes process vadītājos un dielektriķos ārējā elektriskajā laukā.
stereofonija Elektroakustiska skaņas signāla ieguve, pārraide, reproducēšana (izmantojot divus, arī vairākus kanālus), lai radītu ilūziju par skaņas avotu izvietojumu telpā.
kserogrāfija Elektrofotogrāfijas paņēmiens - attēlu iegūšana, izmantojot elektriski uzlādētas selēna plāksnes gaismjutīgumu.
Elektrolītiskā disociācija Elektrolītu molekulu sašķelšanās jonos.
kontaktmetināšana Elektrometināšana bez piedevu materiāliem, metināmo elementu virsmas perpendikulāri saspiežot un karsējot.
eholote Elektronavigācijas ierīce attāluma mērīšanai ūdensbaseina dzīlēs, izmantojot atstaroto skaņu vilni.
optoelektronika Elektronikas nozare, kas pētī, kā izmantot informācijas apstrādes, glabāšanas, pārraides sistēmās gaismas un elektrisko signālu savstarpējo pārvēršanos.
radiotelefons Elektrosakaru ierīce, iekārta, ar ko feļetona sarunas pārraida, izmantojot radioviļņus.
telefons Elektrosakaru veids runas pārraidei, pārvēršot skaņu signālus elektriskajos signālos un pārraidot tos pa sakaru līnijām, kanāliem. Telefona sakari.
radiotelefonija Elektrosakaru veids, kurā telefona sarunas pārraida, izmantojot radioviļņus.
ieelpot Elpojot ievadīt elpošanas orgānos (kādu vielu, piemēram, ārstēšanās nolūkā).
ieelpot Elpojot ievadīt elpošanas orgānos līdz ar gaisu (piemēram, smaržu).
izelpot Elpojot izvadīt (gaisu) no plaušām.
ieelpot Elpojot panākt, ka (gaiss) ieplūst plaušās.
izelpot Elpojot patērēt (daudz vai visu gaisa skābekli).
pieelpot Elpojot piepildīt (parasti telpu) ar ogļskābo gāzi.
pieelpot Elpojot piesātināt (gaisu) ar ogļskābo gāzi.
sēkt Elpojot radīt raksturīgu spēcīgu, šņācošu skaņu sašaurinātā rīkles, arī mutes dobumā (piemēram, miegā, elpošanas traucējumu dēļ).
aizslāpt Elpojot sajust gaisa trūkumu. Apgrūtināti elpot, arī runāt.
pieelpoties Elpojot uzņemt (parasti svaigu gaisu, skābekli) lielākā daudzumā.
atelsoties Elsojot pamazām atgūt parasto elpošanas ritmu.
majorāneļļa Eļļa, ko satur majorāni.
gaidas Emocionāls stāvoklis, kas izraisās gaidot, ilgojoties.
ieēnot Ēnojot (3) padarīt kontrastaināku.
Tautas eposs Eposs, kas radies folklorā vai kas veidots, saliedējot folklorā radušās eposa daļas.
Tautas eposs Eposs, kas radies folklorā vai kas veidots, saliedējot folklorā radušās eposa daļās.
sūnērce Ērce, kam ir raksturīga ķermeņa hitīna sega un kas parasti dzīvo meža zemsegā, sūnās, ķērpjos, augsnē un pārtiek no trūdvielām.
skeletēt Ēst lapu plātnes mīkstās daļas, atstājot dzīslojumu neskartu (par kukaiņiem).
ņergāties Ēst, peļot, arī izniekojot ēdienu. Ēst bez ēstgribas.
apgropēt Ēvelējot (ar īpašu ēveli vai mašīnu), izveidot (visapkārt) gropi.
apēvelēt Ēvelējot (visapkārt, no virspuses), padarīt gludu.
noēvelēt Ēvelējot atdalīt nost.
pieēvelēt Ēvelējot izveidot (kam) vēlamo formu, veidu, parasti, (to) pielāgojot. Ēvelējot pielīdzināt.
izēvelēt Ēvelējot izveidot.
noēvelēt Ēvelējot padarīt līdzenu, gludu (kā) virsmu.
atēvelēt Ēvelējot padarīt neasu (ēveli).
saēvelēt Ēvelējot sagatavot, arī izgatavot (ko) lielākā daudzumā. Ēvelējot sagatavot, arī izgatavot (kā lielāku daudzumu).
saēvelēt Ēvelējot sasmalcināt (dārzeņus).
līnis Ezeros vai lēni tekošās upēs dzīvojoša karpveidīgo zivju kārtas zivs ar tumši zaļu muguru un tumši violetām spurām.
Lagūnas ezers Ezers, kas veidojies, aizsērējot lagūnas savienojuma vietai ar jūru vai okeānu.
mare Ezerveida limāns. Arī joma.
jonizators Faktors, kas izraisa jonizāciju (piemēram, rentgenstari).
safantazēt Fantazējot izveidot (piemēram, priekšstatu, tekstu).
aizsapņoties Fantazējot nonākt (līdz kādam laika posmam, notikumam u. tml.).
piefantazēt Fantazējot radīt, izveidot (ko no jauna), papildinot (ar to, piemēram, mākslas darbu).
senjors Feodālis, kas valdīja pār sev pakļautajiem feodāļiem vai pilsētām. Senjorijas īpašnieks.
Raganu prāva Feodālisma laikā, katoļu un luterāņu baznīcas atbalstīta, baznīcas un feodāļu pretinieku tiesāšana un sodīšana ar nāvi, apvainojot viņus līgumā ar velnu un dieva zaimošanā.
bejs Feodāļa, arī valdnieka tituls (Tuvo un Vidējo Austrumu zemēs). Cilvēks, kam ir šāds tituls. Arī kungs.
starpfrekvence Fiksēta elektrisko svārstību frekvence superheterodīna uztvērējos.
izfilmēt Filmējot izlietot (filmu).
safilmēt Filmējot izveidot (kinofilmas, to kadrus u. tml.) lielākā daudzumā. Filmējot izveidot (kinofilmu, to kadru u. tml. lielāku daudzumu).
piefilmēt Filmējot papildināt (esošo materiālu). Filmējot iegūt (trūkstošos, nepieciešamos kadrus).
ontoloģija Filozofijas nozare, kas aplūko esamības vispārējos pamatus, principus, tās struktūru un likumsakarības.
filtrāts Filtrējot iegūta viela.
subvencija Finansiāls pabalsts, ko valsts centrālie orgāni izsniedz vietējiem orgāniem ar nosacījumu, ka noteiktu pasākumu finansēšanā tiks izlietoti arī vietējo orgānu līdzekli.
postenis Finanšu dokumenta, budžeta daļa, kurā norādīts ieņēmuma avots. Ieņēmuma vai izdevuma veids un apjoms.
Relativitātes teorija Fizikāla teorija, kas pētī telpas un laika īpašības, savstarpējo kopsakaru un izpausmi fizikālos procesos, kā arī gravitāciju.
Relativitātes teorija Fizikāla teorija, kas pētī telpas un laika īpašības, savstarpējo kopsakaru un izpausmi fizikālos procesos, kā arī gravitāciju.
elektroķīmija Fizikālās ķīmijas nozare, kas pētī elektrisko un ķīmisko procesu savstarpējo sakaru.
kairināt Fizikāli vai ķīmiski iedarbojoties (uz organismu, tā daļu), izraisīt (tā) reakciju.
sakairināt Fizikāli vai ķīmiski iedarbojoties (uz organismu, tā daļu), izraisīt (tā), parasti stipru, reakciju.
piesātinājums Fizikāls lielums, kas izsaka krāsas tīrību un ko mērī ar spektrālās krāsas spožuma attiecību (procentos) pret kopējo spektrālās krāsas un baltās gaismas spožumu.
potenciāls Fizikāls lielums, kas raksturo (piemēram, gravitācijas, elektrostatisko) lauku noteiktā telpas punktā un kas skaitliski ir vienāds ar darbu, kuru veic lauks, pārvietojot ķermeni ar vienu masas, elektriskā lādiņa u. tml. vienību no dotā telpas punkta līdz kādam citam punktam, kur šis lielums ir pieņemts par nulli.
darbs Fizikāls lielums, kas raksturo ārējo iedarbību uz kādu ķermeni vai sistēmu.
Griezes moments Fizikāls lielums, kas raksturo ārējo ietekmi uz rotējoša ķermeņa leņķisko ātrumu.
Elektriskais potenciāls Fizikāls lielums, kas raksturo elektrisko lauku un ko mērī ar darbu, kuru veic elektriskais lauks, pārvietojot elektrisko lādiņu.
atomfizika Fizikas nozare, kas pētī atomu uzbūvi un fizikālos procesus tajos.
Elektronu optika Fizikas nozare, kas pētī elektronu un jonu plūsmas kūļu rašanos, izplatīšanos, kā arī fokusēšanas iespējas.
Elektronu optika Fizikas nozare, kas pētī elektronu un jonu plūsmas kūļu rašanos, izplatīšanos, kā arī fokusēšanas iespējas.
kosmofizika Fizikas nozare, kas pētī fizikālos procesus kosmosā un kosmiskajos ķermeņos.
radioloģija Fizikas nozare, kas pētī radioaktīvo starojumu un jonizējošo starojumu, to izmantošanu.
Vasaras guļa Fizioloģisks stāvoklis (tuksnešos mītošiem siltasiņu dzīvniekiem), kurā dzīvības norises pazeminās līdz minimumam (nezaudējot dzīvotspēju) un kurš iestājas tad, kad krasi paaugstinās vides temperatūra, sākas sausuma periods, kritiski pasliktinās barošanās apstākļi.
ziemguļa Fizioloģisks stāvoklis, kurā dzīvības norises pazeminās līdz minimumam, nezaudējot dzīvotspēju (dažiem dzīvniekiem). Ziemas guļa.
Ziemas guļa Fizioloģisks stāvoklis, kurā dzīvības norises pazeminās līdz minimumam, nezaudējot dzīvotspēju (dažiem dzīvniekiem). Ziemguļa.
sods Fiziski, morāli ietekmējoša rīcība, arī fiziski, morāli ietekmējošs līdzeklis, kas vērsta pret kāda nepaklausību, neatļautu darbību u. tml.
spiedforma Forma (kā) izgatavošanai, izmantojot spiedienu.
kordons Forma, ko piešķir augļu kokam, veidojot tā vainagu.
magnetostrikcija Formas un lieluma maiņa (galvenokārt feromagnētiķim), kas novērojama, (to) magnetizējot.
pārformēt Formēt vēlreiz, no jauna (parasti, veidojot citu organizētu cilvēku grupu).
vivianīts Fosfātu minerāls (sastopams, piemēram, brūnoglēs, purvos zem kūdras slāņa), kas, gaisā oksidējoties, kļūst zilgans vai tumši zaļš.
termofosfāts Fosfora minerālmēsli - putošs, smalks, ūdenī nešķīstošs pulveris, ko iegūst, sakausējot dabiskos fosfātus ar bāziska rakstura sāļiem (piemēram, ar potašu, sodu).
pterodaktils Fosils lidojošs pterozauru grupas rāpulis ar labi attīstītiem spārniem, vāji attīstītu asti, zobiem žokļu priekšējā daļā vai ragvielas knābi.
pterozauri Fosilu lidojošu rāpuļu grupa ar lidplēvi starp pagarinātu piekto pirkstu, ķermeni un pakaļējām ekstremitātēm, gariem knābjveida žokļiem, kuros dažiem pārstāvjiem ir zobi. Šis grupas rāpuļi.
palielinājums Fotoattēls, kas iegūts kopējot un ir lielāks par oriģinālu (negatīvu).
izfotografēt Fotografējot izlietot (fotofilmu).
safotografēt Fotografējot izveidot (fotoattēlus) lielākā daudzumā. Fotografējot izveidot (fotoattēlu lielāku daudzumu).
piefotografēt Fotografējot papildināt, (esošo fotoattēlu krājumu). Fotografējot iegūt (trūkstošos, nepieciešamos fotoattēlus).
uzņemt Fotografēt, nofotografēt (ar fotokameru, kinokameru, videokameru). Fotografējot (ar fotokameru, kinokameru, videokameru), iegūt kadrus (kinofilmas izveidošanai).
radiogrāfija Fotogrāfiska metode jonizējošā starojuma reģistrācijai.
radiogrāfija Fotogrāfiskais attēls, ko iegūst, caurstarojot objektu ar jonizējošo starojumu vai arī no paša objekta izstarojuma.
iefrēzēt Frēzējot (1) ieveidot.
izfrēzēt Frēzējot (1) izveidot.
nofrēzēt Frēzējot atdalīt nost.
safrēzēt Frēzējot izveidot, arī apstrādāt (ko) lielākā daudzumā. Frēzējot izveidot, arī apstrādāt (kā lielāku daudzumu).
safrizēt Frizējot izveidot (kādam) matu sakārtojumu.
safrizēt Frizējot izveidot (matu sakārtojumu).
pārstrādāt Funkcionējot pārveidot (ko, parasti vielas) - par organismu, tā daļām.
Locīt pūru Gādāt (parasti aužot, adot, izšujot) nepieciešamo nākamajai ģimenes dzīvei.
Dzīvot savā maizē Gādāt pašam par savu uzturu (parasti dzīvojot pie kāda).
atgainīties Gainoties censties atbrīvoties (no kā traucējoša, uzmācīga). Atgaiņāties.
izgaiņāt Gaiņājot izdzīt (no kurienes, kur u. tml.).
izgaiņāt Gaiņājot izkliedēt (piemēram, dūmus).
nogaiņāt Gaiņājot panākt, ka (kas) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.).
uzgaiņāt Gaiņājot panākt, ka (kas) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Gaiņājot panākt, ka (kas) uzvirzās uz kādas vietas.
aizgaiņāt Gaiņājot panākt, ka attālinās. _imperf._ Gaiņāt prom. Gaiņājot aizdabūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.). Aizgainīt.
atgaiņāt Gaiņājot panākt, ka atvirzās nost. _imperf._ Gaiņāt nost. Atgainīt.
iegaiņāt Gaiņājot panākt, ka ievirzās (kur iekšā).
izgaiņāt Gaiņājot panākt, ka izklīst (dzīvnieki).
atgaiņāties Gaiņājoties censties atbrīvoties (no kā traucējoša, uzmācīga). Atgainīties.
antipasāti Gaisa plūsmas, kas 5-10 kilometru augstumā virs Zemes pasātu joslā plūst virs pasātiem un vērstas tiem pretējā virzienā.
caurvējš Gaisa strāva, vējš, kas plūst telpā no viena atvēruma (piemēram, loga, durvīm) uz otru (pretējo).
uguņošana Gaismas efektu radīšana, piemēram, šaujot raķetes, dedzinot attiecīgas vielas.
Gaismas laušana Gaismas izplatīšanās virziena maiņa, tai pārejot no kādas vides citā.
dubultlaušana Gaismas stara sadalīšanās divos staros, kas vērojama, gaismai ejot noteiktos virzienos, piemēram, caur kristālu.
zust Gaistot, kliedējoties kļūt nesajūtamam (par smaržu), nesadzirdamam (par skaņu).
Naga mēnestiņš Gaiša lokveida josla pie naga saknes.
Staru vainags Gaišs, mirdzošs aplis, gaiša, mirdzoša josla ap gaismas avotu.
atpakaļgājiens Gājiens uz iepriekšējo vietu.
cels Galdiņš jostu, prievīšu, apaudu aušanai - četrstūrains dēlītis, kam katrā stūrī ir caurums.
noslēgums Gals, beigu josla, parasti ar īpašu elementu, veidojumu (priekšmetam). Nobeigums (4).
klejotājnervs Galvas smadzeņu nervs, kas inervē lielāko daļu iekšējo orgānu.
pamatmasa Galvenā, arī lielākā (kāda vielas daudzuma, apjoma) sastāvdaļa.
primāts Galvenā, dominējošā (kā) nozīme.
teīns Galvenais kālijos pupiņu un tējas lapu alkaloīds, kas uzbudina centrālo nervu sistēmu. Kofeīns.
apmēram Galvenajos vilcienos, nepilnīgi.
iegalvot Galvojot (par kādu), ieteikt (viņu, parasti darbā) un panākt, ka pieņem.
izgalvot Galvojot panākt, ka (kāds) atgūst (piemēram, ieķīlātu mantu).
izgalvot Galvojot panākt, ka (kādu) atbrīvo (piemēram, no ieslodzījuma).
Kāpjošā gamma Gamma, kurā katra nākamā skaņa ir augstāka par iepriekšējo.
Krītošā gamma Gamma, kurā katra nākamā skaņa ir zemāka par iepriekšējo.
redingots Gan (īpašā veidā piegriezti) svārki ar divām apkaklēm un pogājumu no kakla līdz jostas vietai.
ķesele Garā kātā iestiprināts maisiņš ziedojumu vākšanai, apstaigājot dievlūdzēju rindas baznīcā.
korda Gara virve, ko izmanto, trenējot zirgus (laižot tos rikšos vai lēkšos pa apli).
lonža Gara virve, ko izmanto, trenējot zirgus (laižot tos rikšos vai lēkšos pa apli). Korda (2).
serpentīns Gara, šaura, krāsaina papīra lente, ko ballēs, karnevālos sviež publikā, dejotājos.
vāls Garena josla, valnis, kurā vienkopus savākts siens vai nopļautā labība.
Ūdens joma Garena, parasti nošķirta, ūdens josla.
kapelāns Garīdznieks (bruņotajos spēkos).
kimono Garš, ar jostu apjožams tērps ar platām piedurknēm (parasti Japānā).
lukta Garš, šaurs balkons virs sānu jomiem vai priekšhalles (parasti baznīcās).
iztecināt Gatavojot (alu), ļaut šķidrumam izplūst cauri iesalam.
slīpēt Gatavojot putraimus, atdalīt (graudiem) dīgli, plēksnes, graudapvalkus un veidot (tiem) noteiktu formu.
skrotēt Gatavojot putraimus, daļēji atbrīvot (graudus) no apvalka, parasti beržot (to) galus.
iztaisīt Gatavojot, taisot panākt, ka (piemēram, priekšmets) iegūst vēlamo veidu, formu, kļūst derīgs lietošanai.
pataisīt Gatavojot, taisot panākt, ka (piemēram, priekšmets) iegūst vēlamo veidu, formu, kļūst derīgs lietošanai. Iztaisīt (1).
uztaisīt Gatavojot, taisot, parasti ar roku darbu, izveidot, piemēram, priekšmetu, panākt, ka (tas) iegūst vēlamo veidu, formu, kļūst derīgs lietošanai.
pārgatavoties Gatavojoties pārsniegt vēlamo gatavības pakāpi.
vārīt Gatavot (ko, parasti ēdienu, arī ēdienu kopumu ēdienreizei), piemēram, lietošanai, uzglabāšanai, ievietojot, turot (to) šķidrumā, kam attiecīgā, parasti augstā, temperatūrā mainās agregātstāvoklis, arī izmantojot šāda šķidruma iedarbību (uz kādu produktu).
post Gatavot (piemēram, ceļam, braucienam), kravājot nepieciešamos priekšmetus.
veidnēt Gatavot (veidzemes vai cita materiāla veidnes dobumu un ielietņu sistēmu), izmantojot veiduli vai šablonu.
Siet sieru Gatavot sieru (parasti) apaļas ripas veidā, ietinot to drānā un novietojot zem sloga.
Siet sieru Gatavot sieru (parasti) apaļas ripas veidā, ietinot to drānā un novietojot zem sloga.
kārtoties Gatavoties (piemēram, ceļam, braucienam), kravājot nepieciešamās lietas.
sagaudot Gaudojot būt par cēloni tam, ka (kas) iestājas, notiek (parasti par suni, vilku).
piegaudot Gaudojot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
atčāpot Gausiem soļiem ejot, atkļūt šurp. _imperf._ Čāpot šurp. Gausiem soļiem ejot, atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
aizčāpot Gausiem soļiem ejot, attālināties. _imperf._ Čāpot prom. Gausiem soļiem ejot, nokļūt (kur, pie kā, aiz kā, līdz kādai vietai u. tml.).
nočinkstēt Gaužaties, žēlojoties noteikt, pateikt. Žēli, raudulīgi noteikt, pateikt.
cēlgāze Gāze, kas ir indiferenta pret ķīmisku vielu iedarbību un parastajos apstākļos neveido savienojumus.
aizgāzelēties Gāzelējoties attālināties. Gāzelējoties aizvirzīties (kurp, līdz kādai vietai u. tml.).
iegāzelēties Gāzelējoties ievirzīties (kur iekšā).
izgāzelēties Gāzelējoties izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izgāzelēties Gāzelējoties izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
nogāzelēties Gāzelējoties virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
zvāļoties Gāzelēties, grīļoties (piemēram, ejot) - par cilvēkiem.
zvalstīties Gāzelēties, grīļoties (piemēram, ejot) - par cilvēkiem.
elpošana Gāzu apmaiņa starp augu un apkārtējo vidi.
elpošana Gāzu apmaiņa starp cilvēka vai dzīvnieka organismu un apkārtējo vidi. Gāzu ieplūšana plaušās un izplūšana no tām ieelpā un izelpā.
ūdensgāze Gāzu maisījums, ko iegūst, pārgāzējot kurināmo.
atplaucēt Glabājot, turot ūdenī siltā vietā, panākt, ka atveras (pumpuri, ziedi).
konspirēt Glabāt slepenībā, izmantojot konspirācijas noteikumus, metodes.
krāt Glabāt. Saglabājot vairot.
sagrābt Glābjot izveidot (piemēram, kaudzi).
piegrābt Glābjot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
piegrābt Glābjot, tverot, vācot u. tml., piepildīt (ko).
atburt Glābt (apburto), likvidējot būrumu. Likvidēt (būrumu).
Salda mēle Glaimojoša, lišķīga runa.
Salda mēle Glaimojoša, lišķīga runa.
izglaimot Glaimojot panākt, ka dabū.
pieglaimoties Glaimojot, arī iztopot censties iegūt (kāda) labvēlību.
apglaust Glaužot apmījot.
Emaljas glezniecība Glezniecības tehnika, kurā attēlu veido, metāla plāksni noklājot ar stikla pulveri un piededzinot.
Emaljas glezniecība Glezniecības tehnika, kurā attēlu veido, noklājot metāla plāksni ar stikla pulveri un piededzinot.
iegleznot Gleznojot iekļaut (mākslas darbā, parasti kādu detaļu).
sagleznot Gleznojot izveidot, radīt (ko) lielākā daudzumā. Gleznojot izveidot, radīt (kā lielāku daudzumu).
izzīmēt Gleznojot izveidot.
izgleznot Gleznojot ļoti sīki, detalizēti atveidot.
pārgleznot Gleznojot pārveidot (gleznu, attēlu u. tml.). Gleznot virsū (gleznai, attēlam u. tml.) ko citu.
plenērisms Gleznošana brīvā dabā, atspoguļojot krāsās gaisa un gaismas mijiedarbību. Arī plenērs.
plenērs Gleznošana brīvā dabā, atspoguļojot krāsās gaisa un gaismas mijiedarbību. Dabas mākslinieciska studēšana ārpus mākslinieka darbnīcas.
konjunktīva Gļotāda, kas apklāj plakstiņa iekšējo virsmu, pāriet uz acs ābolu un sedz tā priekšdaļu līdz radzenei.
iegodāt Godājot iesaukt (kādā vārdā).
Ar godu Godīgi Ievērojot sabiedriski ētiskās normas
Ar godu Godīgi, ievērojot sabiedriski ētiskās normas.
iegrābāt Grābājot ievirzīt (kur iekšā). Iegrābstīt.
izgrābāt Grābājot izņemt, izdabūt (no kurienes, kur u. tml.). Izgrābstīt (2).
nogrābāt Grābājot notraipīt.
uzgrābāt Grābājot savākt (piemēram, gružus). Uzgrābstīt (1).
sagrābāt Grābājot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); sagrābstīt (1).
uzgrābāt Grābājot uzirdināt, izlīdzināt (parasti zemi). Uzgrābstīt (2).
nogrābāt Grābājot virzīt un pabeigt virzīt nost, lejā.
nogrābt Grābjot (ar darbarīku vai rokām), atdalīt nost (daĮu).
sagrābt Grābjot (ar darbarīku vai rokām), savirzīt (piemēram, vielu, nelielus priekšmetus topa, kāda kopuma, veidojuma, arī kur).
atgrābt Grābjot (ar grābekli), atvirzīt nost (no kā).
izgrābt Grābjot (ar grābekli), izdabūt (no kurienes, kur u. tml.).
nogrābt Grābjot (ar grābekli), nolīdzināt.
nogrābt Grābjot (ar grābekli), notīrīt.
nogrābt Grābjot (ar grābekli), novirzīt nost, lejā.
izgrābt Grābjot (ar rokām, ar liekšķeri u. tml.), izņemt (no kurienes, kur u. tml.).
sagrābt Grābjot (parasti ar grābekli), savirzīt (nopļautu zāli, sienu u. tml. kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
aizgrābt Grābjot aizvirzīt. _imperf._ Grābt prom. Grābjot aizdabūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
sagrābties Grābjot iegūt sev (kā lielāku daudzumu).
iegrābt Grābjot ievirzīt (kur iekšā).
sagrābt Grābjot nokopt (parasti pļavu, lauku).
atgrābt Grābjot noņemt daļu (no kā).
grābāt Grābjot rušināt, līdzināt (parasti zemi).
grābstīt Grābjot rušināt, līdzināt (parasti zemi).
uzgrābt Grābjot savākt (piemēram, gružus).
piegrābt Grābjot savākt vienkopus (piemēram, sienu).
sagrābt Grābjot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par iekārtām, ierīcēm u. tml.
uzgrābt Grābjot uzirdināt, izlīdzināt, arī uzkopt (parasti zemi, zemes platību).
piegrābt Grābjot, tverot, vācot u. tml., iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piegrābties Grābjot, tverot, vācot u. tml., iegūt sev (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
ķeksītis Grafiska zīme - divas, no viena punkta izejošas, slīpi uz augšu vērstas līnijas.
mikrograms Grama miljonā daļa.
gamma Grama miljonā daļa. Mikrograms.
Mēra attieksme Gramatiska attieksme, kas atspoguļo darbības vai īpašības apjomu, pakāpi.
pievienojums Gramatiski vai leksiski izteikts vārda vai vārdu grupas savienojums ar iepriekšējo izteikuma daļu.
kolportāža Grāmatu pārdošana, iznēsājot tās pa mājām, darbavietām.
kopiekūlums Graudaugu, pākšaugu raža, kas iegūta pēc izkulšanas (parasti saimniecībā, rajonā).
pārsla Graudu izstrādājums, ko iegūst, tos tvaikā izsutinot, pēc tam izkaltējot un saspiežot valčos.
mārsmilga Graudzāļu dzimtas daudzgadīgs augs ar garu, ložņājošu sakneni, iegareni ovālu skaru.
ūdenszāle Graudzāļu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs, kas aug seklā ūdenī vai slapjās, mitrās vietās un kam ir ložņājošs saknenis un ziedkopa - šaura vai plaša, gara skara.
iegraut Graujot [1] (1) ielauzt.
piegrauzdēt Grauzdējot pagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piegrauzdēt Grauzdējot pagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
sagrauzdēt Grauzdējot pagatavot (ko), grauzdējot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi, ar kādas īpašības.
izgrauzdēt Grauzdējot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi.
uzgrauzdēt Grauzdējot panākt, ka (kas), parasti ātri, iegūst vēlamo gatavības pakāpi.
piegrauzdēt Grauzdējot papildināt (kā daudzumu).
pārgrauzdēt Grauzdējot pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
izēst Graužot, izmantojot barībai, sabojāt (no iekšpuses) - parasti par kukaiņiem.
iegravēt Gravējot ieveidot (kādā virsmā, piemēram, zīmes, rakstu).
uzgravēt Gravējot izveidot, piemēram, zīmi, uzrakstu, virsū (uz kā, kam).
robežgrāvis Grāvis, kas atrodas gar (kādas teritorijas) robežu vai sadala to divās paralēlās joslās.
apgrebt Grebjot apstrādāt (visapkārt, no vairākām pusēm).
iegrebt Grebjot ieveidot (kādā virsmā, piemēram, attēlu).
izgrebt Grebjot izgatavot (priekšmetu).
izgrebt Grebjot izņemt (vidu kokam).
izgrebt Grebjot izveidot (piemēram, iedobumu, attēlu).
slēdzējmuskulis Gredzenveida muskalis, kas aptver organisma dabiskās atveres vai atrodas orgānu sienās un saraujoties noslēdz vai sašaurina šīs atveres.
sfinkters Gredzenveida muskulis, kas saraujoties noslēdz vai sašaurina (kā) atveri.
smelt Gremdējot (šķidrā, retāk beramā vielā) ko dobu, piemēram, trauku, pildīt to (ar vielu) un virzīt laukā (no tās).
iegremdēt Gremdējot ievirzīt (gāzē).
iegremdēt Gremdējot ievirzīt (šķidrumā, arī traukā, tvertnē u. tml. ar šķidrumu) tā, ka (šķidrums) pilnīgi vai daļēji pārklāj.
smelt Gremdējot šķidrā, retāk beramā vielā (ko dobu, piemēram, trauku), pildīt (to) ar vielu un virzīt laukā (no tās).
virpa Griezējmašīna, kam ir rotējoša apstrādes detaļa, sagatave.
plarkšķis Griezīgs, nevienmērīgs troksnis, kas rodas, piemēram, darbojoties motoram, arī kam plīstot, sprāgstot.
larkšķis Griezīgs, skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, darbojoties rotējošām iekārtām, metāla priekšmetiem sitoties citam pret citu.
šķērst Griezt (parasti beigtam dzīvniekam, mirušam cilvēkam, piemēram, vēderu, kuņģi), atsedzot iekšējos orgānus, to iekšieni.
uzgriezt Griežot izveidot (kam ārējo vītni).
apcirpt Griežot, pļaujot u. tml. saīsināt vai nolīdzināt (visapkārt, no virspuses zāli, krūmus, kokus).
sagriezties Griežoties, tiekot grieztam, izmainīt iepriekšējo stāvokli (par priekšmetiem).
meimuriem Grīļīgi, streipuļojot.
atgrīļoties Grīļojoties atnākt.
aizgrīļoties Grīļojoties attālināties. _imperf._ Grīļoties prom. Grīļojoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
iegrīļoties Grīļojoties ievirzīties (kur iekšā).
izgrīļoties Grīļojoties izvirzīties (no kurienes, km u. tml.).
izgrīļoties Grīļojoties izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
nogrīļoties Grīļojoties noiet, nonākt lejā, nost, gar (ko).
piegrīļoties Grīļojoties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
izgrimēt Grimējot izkrāsot. Grimējot izveidot vēlamu izskatu (parasti sejai).
slīkt Grimt (par ūdens transportlīdzekļiem, braucējiem tajos).
iegropēt Gropējot ieveidot (kur).
sagropēt Gropējot izgatavot, arī sagatavot (ko) lielākā daudzumā. Gropējot izgatavot, arī sagatavot (M lielāku daudzumu).
drenāža Gruntsūdens novadīšana vai tā līmeņa pazemināšana (izmantojot drenas). Pazemes cauruļvadu, kanālu sistēma (gruntsūdens novadīšanai vai tā līmeņa pazemināšanai).
nodalīt Grupējot nošķirt, atdalīt atsevišķi (no ka).
sagrupēt Grupējot sakārtot, savienot (faktus, jēdzienus u. tml.) pēc noteiktām pazīmēm. Arī saklasificēt.
izšķirt Grupējot, klasificējot izdalīt.
sistematizēt Grupējot, klasificējot veidot (kā) sistēmu. Kārtot (ko) sistēmā.
nogrūst Grūžot novirzīt (nost no kā), ļaujot nokrist zemē.
sagulēt Guļot (uz kā), lietojot (ko) gulēšanai, sablīvēt, saburzīt, padarīt nekārtīgu, arī netīru (to).
nogulties Guļot pārmainīt savu stāvokli (piemēram, iekārtojoties ērtāk).
Ieveramā gumija Gumijota lentīte, ko lieto ievēršanai apģērba gabalos.
Dalāmais ģenitīvs Ģenitīvs, kas izsaka mēra, apjoma attieksmes starp diviem lietvārdiem.
poligonometrija Ģeodēzisko darbu mērīšanas metode - tādu punktu izvēle un iezīmēšana dabā, kuri ir daudzstūru virsotnes un kuru atrašanās vietu nosaka, izmērījot leņķus un malu garumu.
Ekonomiskā ģeogrāfija Ģeogrāfijas nozare, kas pētī sabiedriskās ražošanas izvietojumu, tās attīstības apstākļus un īpatnības dažādās zemēs un rajonos.
radioģeoloģija Ģeoloģijas nozare, kas pētī atomu kodolu dabisko pārvērtību likumības Zemes garozā un šo pārvērtību izpausmi ģeoloģiskajos procesos.
nogulumi Ģeoloģiski senas iežu nogulas, kas dažādu procesu rezultātā var būt ievērojami pārveidotas, salīdzinot ar sākotnējo stāvokli.
Spēku paralelograms Ģeometriska konstrukcija, kurā rezultējošo spēku attēlo ar diagonāli paralelogramā, kam divas malas veido šo spēku vektori.
Spēku paralelograms Ģeometriska konstrukcija, kurā rezultējošo spēku attēlo ar diagonāli paralelogramā, kam divas malas veido šo spēku vektori.
Gaismas stars Ģeometriskajā optikā - šaurā joslā virzīta gaisma.
sferoīds Ģeometrisks ķermenis, kas izveidojas, elipsei rotējot ap savu mazo asi.
ievilkt Ģērbjot, aujot (ko), ievirzīt (rokas piedurknēs, kājas apavos).
Ģimenes budžets Ģimenes ienākumu un izdevumu apjoms un saraksts.
piehalturēt Halturējot piepelnīt, iegūt (blakus peļņu). Arī piepelnīt.
spiedienaugstums Hidraulikā - lielums, ar ko raksturo šķidruma plūsmas īpatnējo (pret masas vienību attiecināto) enerģiju kādā punktā.
hidrodinamika Hidromehānikas nozare, kas pētī šķidrumu un gāzu kustību un mijiedarbību ar tajos iegremdētiem ķermeņiem vai ar cauruļvadu sienām.
sifonoforas Hidrozoju apakšklase, kurā ietilpst polimorfiskas kolonijas veidojoši caurspīdīgi, līdz 3 metriem gari jūras dzīvnieki. Šis apakšklases dzīvnieki.
Radiācijas higiēna Higiēnas nozare, kas pētī jonizējošā starojuma iedarbību uz cilvēka organismu un izstrādā pasākumus aizsardzībai pret šo starojumu.
rekonstruēt Hipotētiski veidot (sākotnējo, agrāko, avotos nefiksēto valodas faktu).
tūre Horeogrāfiskas norises daļa - noteiktu kustību, darbību kopums. Arī dejotāja apgrieziens.
Izkaisītā skleroze Hroniska, progresējoša saslimšana, kurai raksturīgi sklerotiski perēkļi centrālās un perifērās nervu sistēmas dažādās daļās.
Izkaisītā skleroze Hroniska, progresējoša slimība, kurai raksturīgi sklerotiski perēkļi centrālās un perifērās nervu sistēmas dažādās daļās.
travestija Humoristisks dzejas žanrs, kurā komiskumu rada nopietna satura izpausme tam neatbilstošā formā. Šī žanra dzejolis.
intelektuālisms Ideālistiskās filozofijas novirziens, kas galveno nozīmi pasaules izzināšanā piešķir intelektam, metafiziski ignorējot praksi.
šantāža Iebaidīšana, draudēšana rīkoties vardarbīgi, izpaust patiesus vai izdomātus apkaunojošus faktus, ziņas (nolūkā gūt ko sev vēlamu).
šantažēt Iebaidīt (kādu), draudēt (kādam), ka rīkosies vardarbīgi, izpaudīs patiesus vai izdomātus apkaunojošus faktus, ziņas (nolūkā gūt ko sev vēlamu).
apstrādāt Iedarbojoties (mehāniski, termiski u. tml.), panākt, ka rodas kādas īpašības.
spiest Iedarbojoties (parasti ilgstoši) ar spēku (virzienā uz ko), panākt, būt par cēloni, ka (tam) palielinās spriegums, arī mainās forma, struktūra, mazinās tilpums.
spiest Iedarbojoties (parasti pakāpeniski, ilgstoši) ar spēku (uz ko), panākt, ka (no tā) izdalās šķidrums.
spiest Iedarbojoties (parasti pakāpeniski, ilgstoši) ar spēku, panākt, ka no kā izdalās (šķidrums).
spiest Iedarbojoties (parasti pakāpeniski) ar spēku (uz ko), panākt, būt par cēloni, ka (tas) kustas, virzās, arī darbojas, iedarbina ko. Šādā veidā iedarbojoties uz (iekārtas, ierīces u. tml.) elementu, panākt, būt par cēloni, ka (tā) darbojas vai pārtrauc darboties.
spiest Iedarbojoties (parasti pakāpeniski) ar spēku (uz ko), panākt, būt par cēloni, ka (tas) virzās kur iekšā.
skaldīt Iedarbojoties (piemēram, uz vielu, tās molekulām, atomiem) ķīmiski, fizikāli, panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas (to) atsevišķas sastāvdaļas.
sadalīt Iedarbojoties (piemēram, uz vielu) ķīmiski, fizikāli, panākt, būt par cēloni, ka rodas, izveidojas (tās) atsevišķās sastāvdaļas.
virzīt Iedarbojoties (uz kādu) kādā veidā (piemēram, ar vārdiem, žestiem), panākt, ka (tas) pārvietojas (noteiktā virzienā).
pārvietot Iedarbojoties (uz ko) kādā veidā, panākt, būt par cēloni, ka (tas) maina atrašanās vietu.
virzīt Iedarbojoties (uz ko) kādā veidā, panākt, būt par cēloni, ka (tas) pārvietojas (noteiktā virzienā).
raustīt Iedarbojoties ar savu spēku, spiedienu, vairākkārt virzīt šurpu turpu, parasti nelielā attālumā (piemēram, par vēju).
susināt Iedarbojoties ar siltumu, gaisa plūsmu, panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst sauss vai sausāks. Arī žāvēt.
gāzt Iedarbojoties ar spēku, panākt, ka sveras (uz sāniem, apkārt u. tml.). Būt par cēloni tam, ka gāžas.
izēst Iedarbojoties izbojāt (kādu priekšmetu) - piemēram, par rūsu, kodīgu vielu.
slaukt Iedarbojoties mehāniski (ar rokām vai aparātiem) uz (dzīvnieka) piena dziedzeriem, panākt, ka no tiem izdalās piens.
izēst Iedarbojoties radīt (kur, piemēram, caurumu) - par rūsu, kodīgu vielu.
Gāzt no kājām (nost, arī zemē) Iedarbojoties uz (kāda) organismu, traucēt tā normālu funkcionēšanu (piemēram, par alkoholiskiem dzērieniem, slimībām).
Gāzt no kājām (nost, arī zemē) Iedarbojoties uz (kāda) organismu, traucēt tā normālu funkcionēšanu (piemēram, par alkoholiskiem dzērieniem, slimībām).
Gāzt zemē (arī no kājām, nost) Iedarbojoties uz (kāda) organismu, traucēt tā normālu funkcionēšanu (piemēram, par alkoholiskiem dzērieniem, slimībām).
Nogāzt no kājām Iedarbojoties uz (kādu) organismu, traucēt tā normālu funkcionēšanu tā, ka jā atrodas guļus stāvoklī (piemēram, par alkoholiskiem dzērieniem, slimībām).
iemidzināt Iedarbojoties uz centrālo nervu sistēmu ar medikamentiem, panākt, ka iemieg.
šķelt Iedarboties (uz ko) tā, ka (tas) daļās, parasti divās, daļās. Šādā veidā Iedarbojoties (uz kādu materiālu), veidot, darināt (ko no tā).
apstrādāt Iedarboties ar fizisku spēku (piemēram, piekaujot).
iedancot Iedējot (kur iekšā).
Mūžīgais dzinējs Iedomāta ierīce, kas spēj nemitīgi darboties, nesaņemot enerģiju no ārienes vai arī saņemot enerģiju, kas rodas no temperatūras starpības starp ierīci un siltāko apkārtējo vidi.
uzdzert Iedzert (alkoholisku dzērienu, arī noteiktu tā daudzumu kādam par godu, atzīmējot kādu notikumu, izsakot novēlējumu).
sadzert Iedzert kopā vienam ar otru, citam ar citu alkoholisku dzērienu (atzīmējot savstarpēju norunu, vienošanos).
pašiedziļināšanās Iedziļināšanās savos psihiskajos stāvokļos, savā būtībā.
urķēties Iedziļinoties, pētījot censties noskaidrot. Arī urbties (3).
māja Iedzīvotāji attiecīgajā dzīvesvietā, mājoklī.
ieost Ieelpojot, ostot izjust (smaržu, arī smaržas piesātinātu gaisu).
apmērcēt Iegremdējot (ko sasmalcinātā, pulverveida vielā), panākt, ka daļēji pārklājas (ar šo vielu).
pašiegremdēšanās Iegremdēšanās savos psihiskajos stāvokļos, savā būtībā.
aizķert Iegriezties, pabūt kur (garām ejot vai braucot).
iebetonēt Ieguldīt un nostiprināt (kur iekšā, piemēram, konstrukciju, stieni), aizlejot ar betona masu.
iecementēt Ieguldīt un nostiprināt (kur iekšā, piemēram, konstrukciju, stieni), aizlejot ar cementa masu.
šekums Iegurņa josla. Arī augšējā (kājas) daļa.
izspiest Iegūt (ko, piemēram, varmācīgi pieprasot, an apkrāpjot).
ievākt Iegūt (ražu, piemēram, nopļaujot labību, noņemot dārzeņus vai augļus) un novietot (parasti kur iekšā) uzglabāšanai.
pārtautoties Iegūt citas tautas, tautības piederīgā iezīmes (piemēram, dzimto valodu aizstājot ar šīs tautas, tautības valodu).
pārkrievoties Iegūt krievu tautas piederīgā iezīmes (piemēram, dzimtās valodas vietā lietojot krievu valodu) - par cittautieti.
pārlatvināties Iegūt latviešu tautas piederīgā iezīmes (piemēram, dzimtās valodas vietā lietojot latvieša valodu) - par cittautieti.
Sist (arī kaut) kārti Iegūt partnera izspēlēto kārti, izspēlējot savu vērtīgāko kārti.
nokaut Iegūt pretinieka izspēlēto (kārti), izspēlējot savu vērtīgāko (kārti), nosist.
kaut Iegūt pretinieka izspēlēto (kārti), izspēlējot savu vērtīgāko (kārti). Sist.
Pārņemt savās rokās Iegūt skaitlisku pārsvaru (kādā darbības jomā).
pārvācoties Iegūt vācu tautas piederīgā iezīmes (piemēram, dzimtās valodas vietā lietojot vācu valodu) - par cittautieti.
Pārņemt varu Iegūt varu, valdošo politisko stāvokli, nodibināt šķirisku diktatūru, stājoties iepriekšējās valdības vietā.
Pārņemt varu Iegūt varu, valdošo politisko stāvokli, stājoties iepriekšējās valdības vietā.
izsūkt Iegūt, izmantojot citu cilvēku darbu.
sadabūt Iegūt, parasti meklējot, savā rīcībā, lietošanā u. tml.
piekāpt Ieiet (pie kāda, kur) uz neilgu laiku, parasti garāmejot, dodoties uz citu vietu.
pieskriet Ieiet (pie kāda, kur) uz neilgu laiku, steigā, parasti garāmejot, dodoties uz citu vietu.
ieplaucēt Iejaut (maizi), aplejot iejavas miltus ar verdošu ūdeni.
piekāpt Iekāpjot daudziem cilvēkiem, tikt piepildītam, aizņemtam (parasti par transportlīdzekli).
centrifūga Iekārta (maisījuma) mehāniskai sadalīšanai dažāda blīvuma sastāvdaļās, izmantojot centrbēdzes spēku.
raidiekārta Iekārta informācijas pārraidei, izmantojot elektromagnētiskos viļņus.
radiogoniometrs Iekārta raidstacijas atrašanās virziena noteikšanai, izmantojot uztverto signālu stiprumu atkarā no uztverošās antenas orientācijas telpā.
radioraidītājs Iekārta, iekārtu komplekss modulētu elektrisko svārstību (radioviļņu diapazonā) iegūšanai, lai pēc tam tās pārveidotu elektromagnētiskajos viļņos.
raidītājs Iekārta, ierīce informācijas pārraidei, izmantojot elektromagnētiskos viļņus.
tarkšķis Iekārta, ierīce u. tml., kas darbojoties rada šādu troksni.
mikrofons Iekārta, kas pārvērš skaņas signālus elektriskajos signālos.
pastiprinātājs Iekārta, kas pastiprina saņemto jaudu, izmantojot papildu enerģijas avotu.
vibrostends Iekārta, ko lieto materiālu, detaļu vai ražojumu pārbaudei, pakļaujot tos vibrācijām.
kvantpastiprinātājs Iekārta, kurā elektromagnētiskais starojums, ejot cauri vielai, palielina savu enerģiju, saglabājot iepriekšējo viļņa garumu, izplatīšanās virzienu, polarizāciju.
vibromaisītājs Iekārta, kurā izgatavo lavas, gāzbetona masu u. tml., maisīšanas procesā izmantojot vibrācijas.
jaucējs Iekārta, kurā jauc (vielas), veidojot maisījumu.
skrejdzirnas Iekārta, kurā materiālu apstrādā ar ripojošu veltni.
paātrinātājs Iekārta, kurā paātrina elektriski lādētas daļiņas, izmantojot to mijiedarbību ar elektrisko un magnētisko lauku.
betatrons Iekārta, kurā paātrina elektronus, izmantojot elektrisko virpuļlauku, ko rada mainīga magnētiskā plūsma.
Daļiņu paātrinātājs Iekārta, kurā paātrina lādētās daļiņas, izmantojot to mijiedarbību ar elektrisko vai magnētisko lauku.
apmēbelēt Iekārtot (telpu), novietojot mēbeles.
radiostacija Iekārtu komplekss (kā) uztveršanai un pārraidei, izmantojot radioviļņus.
stacija Iekārtu komplekss (kā) uztveršanai un pārraidei, izmantojot radioviļņus. Raidstacija, arī radiostacija.
siltumcentrāle Iekārtu komplekss siltuma enerģijas ražošanai, izmantojot organisko kurināmo.
termocentrāle Iekārtu komplekss siltuma enerģijas ražošanai, izmantojot organisko kurināmo. Siltumcentrāle.
ieskaitot Iekļaujot (kādā kopumā, daudzumā).
ietvert Iekļaut (kā apjomā, kā ietvaros).
ietverties Iekļauties, ietilpt (kā apjomā, kā ietvaros).
ietaisīties Iekļūt (kādā darbā, sabiedriskā stāvoklī). Iekārtojoties kļūt (par ko). Arī iekārtoties, iedzīvoties.
ievelties Iekļūt (piemēram, matos, spalvā), cieši sajaucoties, savijoties (ar tiem) - par pūkām, gružiem u. tml.
apdobe Iekopta vieta ap koku vai krūmu, kas aptuveni atbilst sakņu izplatības joslai.
plaušas Iekšējais elpošanas pāra orgāns (cilvēkam vai daļai dzīvnieku), kurā notiek gāzu apmaiņa starp organismu un ārējo vidi.
žākle Iekšējais leņķis starp lapu un augšup ejošo stumbra posmu.
perkusija Iekšējo orgānu (parasti medicīniska) izmeklēšana un to stāvokļa novērtēšana pēc skaņas, kas rodas, ja ar piesitieniem izraisa dažādu ķermeņa daļu audu vibrāciju.
endoskopija Iekšējo orgānu dobumu apskate ar endoskopu.
Iekšķīgās slimības Iekšējo orgānu slimības.
Iekšķīgas slimības Iekšējo orgānu slimības.
trūce Iekšējo orgānu vai dziļo audu izspiešanās zem ādas, muskuļos vai ķermeņa dobumos.
spriegums Iekšējo spēku kopums, kuri rodas, ja ķermenis deformējas ārējo spēku iedarbībā.
iemist Iemājot.
peļņa Ienākumi, ko iegūst, piemēram, tirgojoties, izmantojot ko.
peļņa Ienākums, ko, izmantojot kapitālu, gūst kapitālists.
Eksistences minimums Ienākumu apjoms, kas nodrošina zināmu dzīves (piemēram, pārtikas, apģērba, kultūras) vajadzību apmierināšanu.
Eksistences minimums Ienākumu apjoms, kas nodrošina zināmu dzīves (piemēram, pārtikas, apģērba, kultūras) vajadzību apmierināšanu.
pārgriezt Ieņemot (kādu ceļa joslu), pārtraukt pretinieka karaspēka kustību (pa šo ceļu).
Uguns aizsprosts Iepriekš sagatavota uguns noteiktā apvidus joslā.
Uguns aizsprosts Iepriekš sagatavota uguns noteiktā apvidus joslā.
Literārais mantojums Iepriekšējo paaudžu rakstnieku daiļdarbu kopums.
izpārdošana Iepriekšējo sezonu preču pārdošana par pazeminātām cenām noteiktā laika posmā. Preču, mantu pārdošana, likvidējot, piemēram, tirdzniecības uzņēmumu, saimniecību.
rehabilitācija Iepriekšējo tiesību, arī iepriekšējā godājamā sociālā stāvokļa atjaunošana (parasti ar juridisku aktu).
Kultūras mantojums Iepriekšējos vēstures laikposmos radītās kultūras vērtības.
ieceļot Ierasties, pārceļojot no citurienes.
ieelsoties Ieraudāties, krampjaini ieelpojot.
vējrādis Ierīce (ar vējā rotējošiem elementiem) vēja virziena un ātruma noteikšanai.
stopkrāns Ierīce (kā, parasti vilciena) apstādināšanai ārkārtējos gadījumos.
turnikets Ierīce (piemēram, rotējoša krusteņa veidā), ko novieto pie ieejas sabiedriskās vietās, lai regulētu cilvēku kustību.
stroboskops Ierīce (rotējošs disks vai cilindrs ar spraugām, gaismas avots ar attiecīgu frekvenci) periodisku procesu vizuālai novērošanai, arī mērīšanai, izmantojot redzes inerci.
šapirogrāfs Ierīce (teksta, attēla) pavairošanai, neizmantojot tipogrāfisko salikumu.
veloveltnis Ierīce ar rotējošiem cilindrveida veltņiem, uz kā novieto velosipēdu riteņbraucēju treniņam telpās.
Televīzijas kamera Ierīce attēla pārvēršanai elektriskajos signālos (piemēram, attēla pārraidīšanai, fiksēšanai).
Elektromagnētiskais sūknis Ierīce elektrības vadītāju šķidrumu pārsūknēšanai, izmantojot magnētiskā lauka mijiedarbību ar strāvu, kas plūst pa šķidrumu.
Elektromagnētiskais sūknis Ierīce elektrības vadītāju šķidrumu pārsūknēšanai, izmantojot magnētiskā lauka mijiedarbību ar strāvu, kas plūst pa šķidrumu.
kriotrons Ierīce elektriskās pretestības maiņai, izmantojot strāvas radīto magnētisko lauku un supravadītāju fizikālās īpašības.
termoanemometrs Ierīce gāzes vai šķidruma plūsmas ātruma mērīšanai, izmantojot sakarību starp plūsmas ātrumu un plūsmā ievietota devēja siltumatdevi.
multiplikators Ierīce kāda mehānisma darbības kāpināšanai. Ierīce hidrauliskajā presē ieplūstošā šķidruma spiediena kāpināšanai, neizmantojot papildsūkņus.
atskujotājs Ierīce koku atskujošanai.
pašgrābis Ierīce kravas satveršanai grābjot (piemēram, celtņiem). Greiters.
vibroceltnis Ierīce materiālu pārvietošanai vertikālā virzienā, izmantojot vibrācijas.
Siltuma sūknis Ierīce siltuma pārnesei no siltuma avota ar zemāku temperatūru uz patērētāju ar augstāku temperatūru, izmantojot mehānisko vai elektrisko enerģiju.
klusinātājs Ierīce skaņas intensitātes mazināšanai (dzinējos, mehānismos u. tml.).
ultrafiltrs Ierīce šķidruma atdalīšanai no tajā suspendētām cietām vielas daļiņām, šo šķidrumu filtrējot caur mazcaurlaidīgu filtru.
jonizators Ierīce, ar ko palielina jonu koncentrāciju gaisā.
spintariskops Ierīce, ar ko vizuāli novēro un reģistrē radioaktīvo elementu izsviestās alfa daļiņas, izmantojot to radīto luminiscenci.
spektrofotometrs Ierīce, ar kuru pētī gaismas spektra pārmaiņas, kas rodas, absorbējoties gaismas kūlim, kurš iet caur caurredzamām vai puscaurredzamām vielām.
jaucējs Ierīce, ietaise, kas jauc (vielas), veidojot maisījumu.
Pjezoelektriskais pārveidotājs Ierīce, kas mehānisko svārstību enerģiju pārvērš elektrisko svārstību enerģijā vai otrādi, izmantojot pjezoelektrisko efektu.
fotoelements Ierīce, kas pārvērš gaismas enerģiju elektriskajā enerģijā, izmantojot fotoefektu.
Sildāmais spilvens Ierīce, ko lieto kādas ķermeņa daļas sildīšanai, izmantojot elektriskās enerģijas radītu siltumu.
Katodstaru lampa (arī caurule) Ierīce, kurā no sakarsētā katoda emitētos elektronus sakopo šaurā kūlī, izmantojot elektrisko un magnētisko lauku.
Katodstaru lampa (arī caurule) Ierīce, kurā no sakarsētā katoda emitētos elektronus sakopo šaurā kūlī, izmantojot elektrisko un magnētisko lauku.
līmspiede Ierīce, mašīna līmēšanai, izmantojot spiedienu.
zona Ierīces, priekšmeta, vielas, materiāla u. tml. daļa, kam ir kādas raksturīgas atšķirības funkcijās, notiekošajos procesos u. tml.
drenēt Ierīkot drenas. Nosusināt (zemi), ierīkojot drenas.
iespīlēt Ierobežot (pakļaujot kādiem varmācīgiem likumiem, nosacījumiem u. tml.).
ūdensceliņš Ierobežota vai iezīmēta ūdens josla (parasti peldbaseinā, ezerā, upē), kas paredzēta ūdenssporta sacensībām, treniņiem.
sanākt Ierodoties, sapulcējoties dalībniekiem, norisēt, darboties (par kongresu, sēdi u. tml.).
piepildīt Ierodoties, sapulcējoties lielākā daudzumā, panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, telpa, apkārtne) kļūst pilns, aizņemts.
noalgot Iesaistīt darbā, maksājot noteiktu atlīdzību, algu.
ielaisties Iesaistīties, ļaut sevi iesaistīt (parasti nevēlamā darbībā, pasākumā). Darbojoties nonākt, parasti nevēlamās, attiecībās (ar kādu).
iedegties Iesākt degt, izstarojot gaismu.
iedzirkstēties Iesākt dzirkstēt, atstarojot gaismu. Īsu brīdi dzirkstēt, atstarojot gaismu.
iedzirkstīties Iesākt dzirkstīt, atstarojot gaismu. Īsu brīdi dzirkstīt, atstarojot gaismu.
iegailēties Iesākt gailēt, atstarojot gaismu. Īsu brīdi gailēt, atstarojot gaismu.
iekvēloties Iesākt kvēlot, izstarojot gaismu.
iemirdzēties Iesākt mirdzēt, atstarojot gaismu. Īsu brīdi mirdzēt, atstarojot gaismu.
iegaudoties Iesākt radīt stieptas spalgas, svelpjošas skaņas (par vēju, vētru u. tml.). Iesākt radīt šādas skaņas un tūlīt pārstāt.
uzliesmot Iesākt spīdēt, atstarojot gaismu (par priekšmetiem, vielām). Īsu brīdi, parasti spēcīgi, spīdēt, atstarojot gaismu.
iespīdēties Iesākt spīdēt, atstarojot gaismu. Īsu brīdi spīdēt, atstarojot gaismu.
uzmirdzēt Iesākt spilgti spīdēt, atstarojot gaismu (par acīm, acu spīdumu). Īsu brīdi spilgti spīdēt, atstarojot gaismu.
uzmirdzēt Iesākt spilgti spīdēt, atstarojot, parasti mainīga stipruma, gaismu. Īsu brīdi spilgti spīdēt, atstarojot, parasti mainīga stipruma, gaismu.
ietiepties Iesākt tiepties, neatlaidīgi censties īstenot savas, parasti reālajos apstākļos nepamatotās, vēlēšanās.
ievizēties Iesākt vizēt, atstarojot gaismu. Īsu brīdi vizēt, atstarojot gaismu.
iezaigoties Iesākt zaigot, atstarojot gaismu. Īsu brīdi zaigot, atstarojot gaismu.
iezalgoties Iesākt zalgot, atstarojot gaismu. Īsu brīdi zalgot, atstarojot gaismu.
iezibēties Iesākt zibēt, atstarojot gaismu. Īsu brīdi zibēt, atstarojot gaismu.
albums Iesieta burtnīca vai grāmata (dzejoļu ierakstīšanai, zīmējumiem, arī marku, fotogrāfiju u. tml. kolekciju glabāšanai).
ieslodzīties Ieslēdzoties, aizbarikadējoties u. tml. panākt, ka neviens netiek iekšā, klāt.
iespiedloksne Iespieddarba apjoma mērvienība.
grāmata Iespieddarbs - iesiets vai brošēts neperiodisks izdevums. Šāds iespieddarbs, kura apjoms ir lielāks par 48 lappusēm.
skrejlapa Iespiesta vai ar roku rakstīta lapa, kuras, parasti īsam, tekstam ir aģitējoši informatīvs saturs.
iegrimt Iespiesties (mīkstā, staignā, irdenā u. tml. virsmā), pārvietojoties (pa to), novietojoties (uz tās).
iežņaugties Iespiesties, iegriezties (kur iekšā) - par cieši savilktu auklu, jostu u. tml.
grāmata Iespiešanai domāts (lielāka apjoma) sacerējums.
nodaļa Iestāde, kas darbojas kā atsevišķa, patstāvīgi funkcionējoša vienība savā kompetencē (valsts pārvaldes orgāna vai kādas pārvaldes iestādes virsvadībā). Celtne, telpa, kurā atrodas šāda iestāde.
kinodirekcija Iestāde, kas organizē un pārzina kinofilmu demonstrēšanu noteiktā teritorijā (piemēram, rajonā).
Adrešu birojs (arī galds) Iestāde, kur reģistrētas kādā administratīvā teritorijā dzīvojošo pilsoņu adreses.
mašīna Iestāde, organizācija, arī politiska iekārta, kas darbojas precīzi pēc noteiktas programmas, noteikta plāna (parasti neievērojot mainīgus apstākļus, arī ar neiejūtīgu attieksmi pret cilvēkiem).
mašinērija Iestāde, organizācija, arī politiska iekārta, kas darbojas precīzi pēc noteiktas programmas, noteikta plāna (parasti neievērojot mainīgus apstākļus, arī ar neiejūtīgu attieksmi pret cilvēkiem). Mašīna.
ieklāstīt Iestāstīt (izklāstot, izskaidrojot). Ieskaidrot.
iemēslot Iestrādāt mēslojumu (augsnē). Mēslojot padarīt auglīgāku (augsni).
Likt kājas (arī kāju) (kā) Iet (kā), ejot novietot kājas (kā) uz zemes.
stumties Iet (parasti ar pūlēm, grūtībām, atbrīvojot sev ceļu).
meimurot Iet grīļīgā gaitā, streipuļojot.
Iet pēc azimuta Iet noteiktā virzienā, ievērojot pēc kompasa aprēķināto leņķi.
Iet aiz arkla Iet noteiktā virzienā, ievērojot pēc kompasa aprēķināto leņķi.
Iet pēc azimuta Iet noteiktā virzienā, ievērojot pēc kompasa aprēķināto leņķi.
iziet Iet un iesaistīties (kādā pasākumā, darbībā u. tml.), parasti, atstājot kādas telpas.
Līst priekšā Iet, neievērojot rindas kārtību.
delverēt Iet, nevienādi soļojot, klūpot.
laipot Iet, vairoties no peļķēm, dubļiem u. tml., meklējot vietu, kur spert kāju.
presforma Ietaise, ierīce izstrādājumu izgatavošanai, presējot (mazas cietības materiālus). Spiedveidne.
spiedveidne Ietaise, ierīce izstrādājumu izgatavošanai, presējot mazas cietības materiālus. Presforma.
pieveikt Ietekmējot (kāda) psihi, panākt, ka (tas) padodas, nepretojas.
radināt Ietekmējot (kādu), iedarbojoties (uz kādu), parasti vairākkārt, ilgstoši, panākt, būt par cēloni, ka (tam) veidojas (psihes, rakstura, personības īpašības).
iedvest Ietekmējot (piemēram, pārliecinot, audzinot, ar savu rīcību, izturēšanos), panākt, ka izraisās (noteikts psihisks stāvoklis, attieksme, izturēšanās).
locīt Ietekmēt (parasti cilvēku), pārveidojot viņa psihes, rakstura, personības īpašības. Mainīt, veidot (piemēram, cilvēka psihes, rakstura, personības īpašības).
stūrēt Ieturēt, mainīt virzienu (peldot, lidojot) ar kāda ķermeņa daļu (par dzīvniekiem).
pārslogot Ietverot, iekļaujot (kur) pārāk liela apjoma, laikietilpīgas sastāvdaļas, padarīt (to) grūti realizējamu; arī pārblīvēt.
pārblīvēt Ietverot, iekļaujot (kur) pārāk liela apjoma, laikietilpīgas sastāvdaļas, padarīt (to) grūti realizējamu.
un Ievada patstāvīgu teikumu, norādot uz saistību ar iepriekšējo kontekstu.
iepotēt Ievadīt (piemēram, injicējot) organismā (parasti vakcīnu).
Izsist no ierindas Ievainojot vai nogalinot padarīt kaujai nespējīgu.
Izsist no ierindas Ievainojot vai nogalinot padarīt kaujai nespējīgu.
caururbt Ievainot (ķermeni, ķermeņa daļu), izurbjoties (tam) cauri (piemēram, par lodēm, arī šķēpu, durkli).
izlūkot Ievākt ziņas (piemēram, par pretinieku, apvidu, kaujas darbības rajona iedzīvotājiem, meteoroloģiskajiem apstākļiem).
piemilzt Ievērojami palielināties apjomā (par mākoņiem).
pieblīst Ievērojami palielināties apjomā.
apgaismojums Ievērojot (ko), no kāda viedokļa, no kādām pozīcijām.
atkarība Ievērojot (ko), saskaņā (ar ko).
atkarā Ievērojot (ko), saskaņā (ar ko). Atkarībā.
Spriest tiesu Ievērojot procesuālos noteikumus, izskatīt lielu tiesā un taisīt spriedumu, pieņemt lēmumu.
Spriest tiesu Ievērojot procesuālos noteikumus, izskatīt lietu tiesā un taisīt spriedumu, pieņemt lēmumu.
matematizēt Ieviest matemātikas metodes (zinātnes nozarēs, cilvēku darbības jomās u. tml.).
pārņemt Ieviest valodā kā apzīmēšanai (citas valodas vārdu, vārdu savienojumu u. tml.), pielāgojot (to) savas valodas sistēmai.
iesaiņot Ievietot (kādā materiālā, izstrādājumā), lai aizsargātu glabājot, transportējot.
iecukurot Ievietot cukurā (parasti ogas, augļus), ļaujot tam iesūkties.
iegriezt Ievirzīt, panākt, ka ievirzās (kur iekšā), mainot iepriekšējo kustības virzienu.
ievilkties Ievirzīties (kur iekšā), parasti, vairoties, arī slēpjoties (no kā).
iepeldēt Ievirzīties (kur iekšā), pārvietojoties pa ūdeni (par ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem).
ienirt Ievirzīties zem ūdens, pārvietojoties ar zemūdens transportlīdzekli.
vulkanīts Iezis, kas radies vulkāna izvirduma rezultātā, uz planētas virsas izplūdušajai magmai ātri atdziestot un sacietējot. Izvirdumiezis.
izvirdumiezis Iezis, kas radies vulkāna izvirduma rezultātā, uz planētas virsas izplūdušajai magmai ātri atdziestot un sacietējot. Vulkanīts.
akmeņogles Iezis, kas veidojies, pārakmeņojoties augu daļām, arī atsevišķi šī ieža gabali.
Magmatiskie ieži Ieži (piemēram, granīti, bazalti), kas veidojušies, atdziestot un sacietējot magmai.
Magmatiskie ieži Ieži (piemēram, granīti, bazalti), kas veidojušies, atdziestot un sacietējot magmai.
skalot Ilgāku laiku ārdoši iedarboties uz reljefu, iežiem, celtnēm u. tml. (par ūdeņiem). Ilgāku laiku ārdoši iedarbojoties, radīt (ko).
pīties Ilgāku laiku darboties, kavēties (ar kādu, ap kādu), piemēram, aprūpējot (to).
saiet Ilgāku laiku ejot, sasniegt (ko).
nodzīvoties Ilgāku laiku izlaidīgi dzīvojot, degradēties, morāli pagrimt.
nokult Ilgāku laiku izmantojot (ko) kulšanai, sišanai u. tml., nolietot, sabojāt (to).
izgulēt Ilgāku laiku izmantojot gulēšanai (ko), radīt (tajā padziļinājumu, bedri). Iegulēt (1).
izgulēt Ilgāku laiku izmantojot gulēšanai, nolietot, izbojāt (ko).
izsēdēt Ilgāku laiku izmantojot sēdēšanai (ko), radīt (tajā padziļinājumu, bedri).
izsēdēt Ilgāku laiku izmantojot sēdēšanai, nolietot, izbojāt (ko).
sajāt Ilgāku laiku jājot, sasniegt (ko).
izgaudoties Ilgāku laiku radīt stieptas spalgas, svelpjošas skaņas (par vēju, vētru u. tml.).
staigāt Ilgāku laiku regulāri uzturēties kopā, intīmi draudzējoties.
nocepināt Ilgāku laiku sauļojoties, uzturoties saulē, iegūt stipru (ķermeņa, tā daļas) iedegumu, arī apdegumu. Būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļas) iegūst stipru iedegumu, arī apdegumu (par sauli).
izkalpot Ilgāku laiku strādājot, iegūt, saņemt (ko), tikt (pie kā).
nodejoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz dejot (parasti līdz nogurumam).
noņemties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz rīkoties, darboties, apkopjot, aprūpējot, arī mācot (kādu).
nosmēķēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz smēķēt; ilgāku laiku, daudz smēķējot, sabojāt veselību.
nozvejoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz zvejot (parasti līdz nogurumam).
sadejot Ilgāku laiku, arī visu laikposmu dejot. Ilgāku laiku dejot (līdz noteiktam brīdim).
noknibināties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu gausi strādāt. Ilgāku laiku, arī visu laikposmu nenopietni, niekojoties strādāt.
nomocīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti mocīties, pārdzīvojot ko, domājot par ko u. tml.
nocīnīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu tiekties (uz kādu mērķi), aktīvi darbojoties, pārvarot grūtības, šķēršļus.
nobadīties Ilgāku laiku, daudz badīties (parasti zaudējot spēkus, arī aizejot bojā).
izčakarēties Ilgāku laiku, daudz bikstīt, rušināt, rakņāt (parasti, ko meklējot).
nobradāt Ilgāku laiku, daudz bradājot (pa ko, pāri kam), atstāt daudzus pēdu nospiedumus (tajā).
nobradāt Ilgāku laiku, daudz bradājot (pa ko, pāri kam), sabojāt, iznīcināt (to).
nobradāt Ilgāku laiku, daudz bradājot (pa ko, pāri kam), saplacināt, noblīvēt (to).
nobraukāt Ilgāku laiku, daudz braukājot (ar transportlīdzekli), ļoti nolietot (to, tā daļas).
nobraukāt Ilgāku laiku, daudz braukājot (pa ko, pāri kam), sabojāt, iznīcināt (to).
nobraukāt Ilgāku laiku, daudz braukājot (pa ko, pāri kam), saplacināt, noblīvēt (to), arī padarīt gludu, līdzenu, cietu.
nobraukāt Ilgāku laiku, daudz braukājot (parasti ar zirgu), ļoti nogurdināt, arī novājināt (to).
izcilāt Ilgāku laiku, daudz cilāt. Cilājot aplūkot un pārbaudīt.
izdejoties Ilgāku laiku, daudz dejot.
nodzenāt Ilgāku laiku, daudz dzenājot, arī nodarbinot (parasti dzīvnieku), ļoti nogurdināt (to).
nostrādāt Ilgāku laiku, daudz izmantojot darbā, ļoti nogurdināt, arī novājināt (darba dzīvnieku).
nojādelēt Ilgāku laiku, daudz jādelējot, ļoti nogurdināt (piemēram, zirgu).
nojāt Ilgāku laiku, daudz jājot, ļoti nogurdināt (piemēram, zirgu).
izjokoties Ilgāku laiku, daudz jokoties.
izklejoties Ilgāku laiku, daudz klejot.
nomīņāt Ilgāku laiku, daudz mīņājot (ko), arī mīņājoties (pa ko), sabojāt, iznīcināt (to). Nomīdīt (1).
nomīņāt Ilgāku laiku, daudz mīņājot (ko), arī mīņājoties (pa ko), saplacināt, noblīvēt (to), arī padarīt gludu, līdzenu, cietu.
noņurcīt Ilgāku laiku, daudz ņemot rokās, auklējot, nogurdināt, arī novārdzināt (mazu dzīvnieku).
noplītēties Ilgāku laiku, daudz plītējot (parasti dzerot), degradēties, arī nonākt nabadzībā. Nodzerties (2).
noskriet Ilgāku laiku, daudz skrienot, arī ejot, ļoti nogurdināt (kājas).
noskriet Ilgāku laiku, daudz skrienot, arī ejot, nolietot (apavus).
noslidināt Ilgāku laiku, daudz slīdot, slidinoties, arī ejot (pa ko, pāri kam), padarīt slidenu (to).
nopīpēt Ilgāku laiku, daudz smēķējot, sabojāt (parasti organisma daļas).
nospēlēties Ilgāku laiku, daudz spēlējot azartspēles, nonākt nabadzībā, arī degradēties.
nospēlēt Ilgāku laiku, daudz spēlējot, samazināt (piemēram, izrādes, iestudējuma) māksliniecisko kvalitāti.
nostaigāt Ilgāku laiku, daudz staigājot (pa ko, pāri kam), atstāt daudzas pēdas (tajā).
nostaigāt Ilgāku laiku, daudz staigājot (pa ko, pāri kam), padarīt (to) gludu, līdzenu, cietu.
nostaigāt Ilgāku laiku, daudz staigājot (pa ko, pāri kam), sabojāt, iznīcināt (to).
nostaigāt Ilgāku laiku, daudz staigājot, ļoti nogurdināt (kājas).
nošļūkāt Ilgāku laiku, daudz šļūkājot pa (ko), pāri (kam), padarīt (to) gludu, cietu.
nošļūkāt Ilgāku laiku, daudz šļūkājot pa (ko), pāri (kam), sabojāt, iznīcināt (to).
notekāt Ilgāku laiku, daudz tekājot pa (ko), pāri (kam), padarīt (to) gludu, līdzenu, cietu.
notrenkāt Ilgāku laiku, daudz trenkājot (dzīvnieku), ļoti noguldināt (to).
novalkāt Ilgāku laiku, daudz valkājot, padarīt neizskatīgu, neizturīgu, arī nederīgu (apģērbu, apavus).
novāļāt Ilgāku laiku, daudz vāļājoties (pa ko), sabojāt, iznīcināt (to).
novāļāt Ilgāku laiku, daudz vāļājoties (pa ko), saplacināt, noblīvēt (to).
noviļāt Ilgāku laiku, daudz viļājoties (pa ko), sabojāt, iznīcināt (to).
nozelēt Ilgāku laiku, daudz zelējot, nolietot.
izzvejoties Ilgāku laiku, daudz zvejot.
nopūlēt Ilgāku laiku, intensīvi darbojoties, nodarbinot, nogurdināt.
sajāt Ilgāku laiku, parasti ātri, jājot (parasti ar zirgu), sapūlēt, ļoti nogurdināt (to). Ilgāku laiku, parasti ātri, jājot (parasti ar zirgu), panākt, arī pieļaut, ka (tas) nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
ost Ilgāku laiku, parasti vairākkārt, ieelpojot caur degunu, uztvert (ko, piemēram, vielu) ar ožas analizatoru. Arī ostīt (1).
noslaukt Ilgāku laiku, pārlieku daudz tērēt (kā līdzekļus). Ilgāku laiku pārlieku daudz tērējot (kā) līdzekļus, padarīt (to) nabadzīgu.
nodzīties Ilgāku laiku, pārmērīgi daudz, smagi strādājot, darot ko, ļoti nogurt, arī novājēt.
nocepināties Ilgāku laiku, sauļojoties, uzturoties saulē, iegūt stipru (ķermeņa, tā daļas) iedegumu, arī apdegumu.
Dabas kalendārs Ilggadēju fenoloģisku novērojumu rezultātu sakopojums, kas norāda sezonālo dabas parādību secību un savstarpējo sakarību.
Dabas kalendārs Ilggadēju fenoloģisku novērojumu rezultātu sakopojums, kas norāda sezonālo dabas parādību secību un savstarpējo sakarību.
pārdeldēt Ilgi lietojot (ko), pieļaut, ka (tas) pārdalās.
izdeldēt Ilgi lietojot (piemēram, apģērbu, priekšmetu), radīt (tajā caurumu, dobumu u. tml.). Būt par cēloni tam, ka izveidojas (caurums, dobums u. tml., piemēram, apģērbā, priekšmetā).
izdeldēt Ilgi lietojot, padarīt plānu, nestipru, arī cauru, robainu (piemēram, apģērbu, priekšmetu).
pārdeldēt Ilgi lietojot, radīt (apģērbam, priekšmetam) izdilumu, caurumu.
apbružāt Ilgi vai nevērīgi lietojot, padarīt neizskatīgu.
izmīt Ilgi vai nevērīgi valkājot, sabojāt (apavus).
apdrāzt Ilgi vai nevīžīgi valkājot, sabojāt (no virspuses, parasti apavus). Stipri apbružāt.
aiztaurēt Ilgi, apnicīgi taurējot, padarīt (uz laiku) nedzirdīgas (ausis).
odiseja Ilgs ceļojums, klejojums ar daudziem piedzīvojumiem.
garš Ilgs un pētījošs (par skatienu, skatīšanos).
bružāt Ilgstoši berzēt (piemēram, nevērīgi lietojot, valkājot). Vairākkārt berzēt.
sabraukt Ilgstoši braucot, lietojot, sabojāt, parasti pilnīgi, arī padarīt nederīgu (parasti transportlīdzekli).
noārdīt Ilgstoši iedarbojoties (piemēram, uz iežiem), izšķīdināt, aizskalot u. tml. (tos) - piemēram, par ūdeņiem.
kost Ilgstoši iedarbojoties, bojāt (ko) - piemēram, par nelabvēlīgiem apstākļiem. Būt par cēloni tam, ka iedarbojas, bojā (ko) nelabvēlīgi apstākļi.
sagrauzt Ilgstoši iedarbojoties, būt par cēloni tam, ka (cilvēks) nonāk līdz fiziskam sabrukumam, arī aiziet bojā (par slimību, nevēlamiem apstākļiem u. tml.).
gremzt Ilgstoši iedarbojoties, mocīt (parasti par negatīvu psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
grauzt Ilgstoši iedarbojoties, pasliktināt, bojāt (veselību), bojāt (ķermeņa daļas) - par slimībām, nelabvēlīgiem apstākļiem u. tml.
sagrauzt Ilgstoši iedarbojoties, sabojāt, parasti ļoti (veselību, ķermeni, tā daļas) - par slimību, nevēlamiem apstākļiem u. tml.
grauzt Ilgstoši iedarbojoties, veidot (par parādībām dabā).
vicināties Ilgstoši intensīvi vicināt (ar rokām, asti, piemēram, no kā atgaiņājoties).
vecināt Ilgstoši karsējot, pārveidot (metāla, sakausējuma) īpašības (piemēram, palielinot stiprību, cietību, samazinot plastiskumu, stigrību).
apvazāt Ilgstoši lietojot, padarīt netīru, aptraipīt, apdeldēt. Nevīžīgi, neuzmanīgi lietojot, apnēsāt, apbružāt.
sapūdēt Ilgstoši pakļaujot smagiem, neveselīgiem apstākļiem (parasti ieslodzījumā), panākt, ka (kāds) ļoti novārgst, arī aiziet bojā.
knibināties Ilgstoši, arī gausi strādāt. Nenopietni, niekojoties strādāt.
knubināties Ilgstoši, arī gausi strādāt. Nenopietni, niekojoties strādāt.
plēst Ilgstoši, arī nevērīgi lietojot, pieļaut, ka kas kļūst plānāks, caurumains.
sprēgoņa Ilgstošu nepārtrauktu īslaicīgu, asu trokšņu kopums, kurš parasti rodas, kam degot, salā plaisājot.
magazīna Ilustrēts (parasti neliela formāta) periodisks izdevums ar izklaidējošu vai pamācošu saturu.
preludēt Improvizējot spēlēt kā ievadu.
bajadera Indiešu dejotāja un dziedātāja, kas piedalās kulta ceremonijās.
sari Indijas sieviešu apģērbs - garš, taisns auduma gabals, kura vienu galu apjož ap gurniem un nostiprina, bet otru pārmet pār plecu.
individualizācija Indivīda izdalīšana pēc tā raksturīgākajām īpašībām. Katras atsevišķas vienības īpatnību ievērošana (pētījot priekšmetu vai parādību kopumu).
peldjosta Individuāls glābšanas līdzeklis - no korķa, putuplasta izgatavota jostas veida ierīce cilvēka noturēšanai virs ūdens. Glābšanas josta.
reaktors Induktivitātes spole īsslēguma strāvas ierobežošanai un vajadzīgā sprieguma kvalitātes nodrošināšanai elektriskajos tīklos.
programma Instrumentāla skaņdarba satura izklāsts īpašā paskaidrojošā tekstā vai arī tikai darba nosaukumā.
sonāte Instrumentāls skaņdarbs, kas sastāv no vairākām (parasti trim vai četrām) savstarpēji kontrastējošām daļām un ir paredzēts vienam vai diviem atskaņotājiem.
kamertonis Instruments - divi vienā galā savienoti metāla stieņi, kuru brīvie gali vibrējot rada nemainīga augstuma skaņu.
vītņgaldiņš Instruments (neliela diametra - līdz 6 milimetriem) ārējo vītņu uzgriešanai - tērauda plāksne ar dažāda izmēra vītņotiem caurumiem.
teleskops Instruments ļoti tālu, parasti debess, objektu attēlu iegūšanai, izmantojot šo objektu elektromagnētisko starojumu.
sprostuguns Intensīva apšaude (noteiktā joslā), kas kavē pretinieka pārvietošanos.
Piekliegt pilnas ausis Intensīvi (skaļi) runājot, censties iestāstīt.
sadedzināt Intensīvi garīgi darbojoties, iztērēt (visus savus spēkus, visu savu laiku u. tml.).
sadegt Intensīvi garīgi darbojoties, kļūt tādam, kam izsīkst visi spēki. Intensīvā garīgā darbībā tikt aizvadītam (par mūžu).
izspiest Intensīvi izmantojot (dabas objektu), iegūt (ko).
izspiest Intensīvi izmantojot (mašīnas, ierīces u. tml.), iegūt (ko).
izspiest Intensīvi saimniekojot, iegūt (ko no lauksaimniecības dzīvniekiem).
kāst Intensīvi zvejot (ūdenstilpē).
kāst Intensīvi zvejot (zivis).
nodoties Intensīvi, arī aizrautīgi nodarbojoties (ar ko), veltīt (tam) savu laiku, mūžu u. tml.
sadejoties Intensīvi, arī ilgāku laiku dejot. Intensīvi, arī ilgāku laiku dejot tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvokli).
painteresēties Interesējoties (par ko) pacensties iegūt, parasti nelielu, izziņu, informāciju (par to).
Pēc izjūtas Intuitīvi, pamatojoties uz izraisītajām jūtām.
kaponieris Inženierbūve aizstāvēšanās pozīcijas priekšā, kas nodrošina flanga uguns raidīšanu divos pretējos virzienos.
nauda Īpaša prece, ko izmanto par visu citu preču vērtības vispārējo ekvivalentu. Šādas preces priekšmetiskās izpausmes forma (piemēram, banknote, monēta).
vīt Īpašā veidā, griežot (kāda materiāla šķiedras, pavedienus) pretējos virzienos, darināt (auklu, virvi u. tml.).
kūja Īpaša, atbalstam paredzēta, spieķim līdzīga nūja, arī jebkura nūja, ko izmanto atbalstam (ejot, stāvot).
Pneimatiskais pasts Īpašās patronās ieliktas korespondences aizvadīšana pa cauruļu sistēmu, izmantojot saspiestu vai retinātu gaisu.
snaiperis Īpaši apmācīts karavīrs, kas ar precīzu šāvienu iznīcina pretinieka karavīrus, kā arī, sauļot ar trasējošām lodēm, norāda mērķus artilērijai.
matēt Īpaši apstrādājot, darīt nespodru, blāvu (parasti stikla, metāla priekšmeta virsmu).
siksna Īpaši apstrādāta, līdzena ādas sloksne, lente. Blīva, izturīga materiāla, piemēram, ādas, sloksne, lente (parasti ar sprādzi vai āķi galā), ko izmanto apģērbā par jostu, arī (kā) saistīšanai, sastiprināšanai.
kumēdiņi Īpaši demonstrēti joki, cirka numuri u. tml.
Sarkanais stūrītis Īpaši iekārtota telpa (piemēram, iestādē, uzņēmumā, kopmītnē), kurā organizē izglītojošus, audzinošus u. tml. pasākumus.
Sarkanais stūrītis Īpaši iekārtota telpa (piemēram, iestādē, uzņēmumā, kopmītnē), kurā organizēja izglītojošus, audzinošus u.tml. pasākumus.
karabāze Īpaši iekārtots rajons, teritorija, kur novietots karaspēks un aizmugures iestādes, ieroči, munīcijas, pārtikas un citi krājumi lielu armijas, flotes, aviācijas vienību apgādei. Kara bāze.
Kara bāze Īpaši iekārtots rajons, teritorija, kur novietots karaspēks un aizmugures iestādes, ieroči, munīcijas, pārtikas un citi krājumi lielu armijas, flotes, aviācijas vienību apgādei. Karabāze.
pīkstulis Īpaši izveidota caurulīte, kura gaisam vibrējot, rada pīkstošu skaņu.
stiga Īpaši izveidota josla sliežu ceļa ierīkošanai. Šāda josla kopā ar sliežu ceļu.
bāze Īpaši izveidots rajons, teritorija, kur novietots karaspēks.
lielums Īpašību kopums (parasti apjoms), ko raksturo, salīdzinot ar kādu citu priekšmetu, parādību.
vēriens Īpašību kopums (piemēram, mākslas darbam), ko raksturo nozīmīgas parādības aptverošs saturs, izvērsta, vispārināta forma, arī plašs apjoms. Plašums, nozīmīgums (mākslas vai zinātniskam darbam, tā elementiem).
pundurība Īpašību, pazīmju kopums, kurš raksturīgs cilvēkiem, to ķermenim, ķermeņa daļām, kam ir ļoti mazs apjoms.
eksteritorialitāte Īpašs tiesisks statuss pēc starptautiskajām tiesībām, kuru viena valsts atzīst dažiem citas valsts tiesību subjektiem (piemēram, diplomātiem, pārstāvniecībām, kuģiem) savā teritorijā, pilnīgi vai daļēji tos nepakļaujot saviem likumiem.
akcents Īpatnības skaņu izrunā (runājot svešvalodā). Izrunas nianse, pieskaņa.
zoboties Ironiski, arī, parasti nedaudz, nievīgi, izsmējīgi jokot, izteikties (par kādu, ko).
aizirt Irot, airējot aizvirzīt. _imperf._ Irt prom. Irot, airējot aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.). Aizairēt.
atirt Irot, airējot atvirzīt (piemēram, laivu) nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Irt nost (sānis, atpakaļ). Atairēt.
atirt Irot, airējot atvirzīt šurp (piemēram, laivu). _imperf._ Irt šurp. Irot, airējot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.). Atairēt.
aizirt Irot, airējot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.). Aizirties.
pieirt Irot, airējot pievirzīt (piemēram, laivu, pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk). Pieairēt.
pieirties Irot, airējot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk). Pieairēties.
pusjaka Īsa jaka, kas parasti sniedzas līdz jostasvietai.
pusjostiņa Īsa josta, kas aptver tikai tērpa mugurpusi.
Diftongisks savienojums Īsa patskaņa savienojums ar sekojošu l, ļ, m, n, ņ, r tai pašā zilbē.
Diftongisks savienojums Īsa patskaņa savienojums ar sekojošu l, ļ, m, n, ņ, r tai pašā zilbē.
radioatbalss Īsajos radioviļņos atkārtoti uztverts radiosignāls uztveršanas punktā.
piebilst Īsi pateikt (ko), papildinot, precizējot iepriekš teikto.
gamašas Īsi zābaki ar gumijota auduma ielaidumiem sānos.
rekapitutēt Īsi, apkopojoši atkārtot (kādu tekstu).
rings Īslaicīga uzņēmēju vienošanās, lai paaugstinātu kādas preces cenu (preci uzpērkot un glabājot noliktavās līdz visizdevīgākajam pārdošanas laikam).
plaucēt Īslaicīgi karsēt (piemēram, dārzeņus, gaļu, miltus) karstā, parasti verdošā, šķidrumā. Apliet ar karstu ūdeni (miltus), gatavojot maizes javu.
scintilācija Īslaicīgs gaismas uzliesmojums, kas rodas scintilatoros jonizējošā starojuma iedarbībā.
brakšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piemēram, lūstot zariem, koka priekšmetiem, plaisājot ledum.
brikšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piemēram, lūstot zariem, koka priekšmetiem, plaisājot ledum.
knakšķis Īslaicīgs, paass troksnis, kas rodas, piemēram, nelieliem priekšmetiem lūstot vai atsitoties pret ko cietu, arī plaisājot kokam, ledum.
skripšķis Īslaicīgs, paass troksnis, kas rodas, piemēram, pabīdot koka priekšmetu detaļas, veidojoties mazām plaisām tajos, arī kam sīkam beržaties gar ko.
pukšķis Īslaicīgs, padobjš troksnis, kas rodas, piemēram, darbojoties mehānismam.
puksts Īslaicīgs, padobjš troksnis, kas rodas, piemēram, darbojoties mehānismam. Pukšķis.
knikšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, lūstot, plaisājot tieviem koka priekšmetiem, strauji saskaroties nelieliem metāla priekšmetiem.
tikšķis Īslaicīgs, ritmisks, parasti pakluss, troksnis, kas rodas, piemēram, darbojoties pulksteņa mehānismam.
tirkšķis Īslaicīgu, samērā asu, cita citam ātri sekojošu trokšņu kopums, ko rada, piemēram, ierīces, mehānismi, plīstoši audumi.
epigramma Īss satīrisks dzejolis.
rekapitulācija Īss, apkopojošs (kāda teksta) atkārtojums.
lausks Īss, spalgs troksnis, kas rodas, kokam plaisājot stiprā salā. Koka plaisāšana stiprā salā.
turpināt Īstenot joprojām, nepārtraukti (aizsāktu norisi, stāvokli, pasākumu u. tml.). Īstenot atkal pēc pārtraukuma (aizsāktu norisi, stāvokli, pasākumu u. tml.) kādā tā nākamajā posmā.
vainags Īsts vai šķietams gaišs, mirdzošs aplis, īsta vai šķietama gaiša, mirdzoša josla ap gaismas avotu, arī ap kāda redzama izstarojama avotu.
oreols Īsts vai šķietams gaišs, mirdzošs aplis, īsta vai šķietama gaiša, mirdzoša josla ap gaismas avotu, arī ap kāda redzama izstarojuma avotu.
uztaurēt Īsu brīdi taurējot, signalizēt.
nolocīties Īsu brīdi virzīties līkumojot un pārstāt virzīties.
nostiepties Īsu brīdi virzīties, veidojot taisnu, izstieptu kopumu, un pārstāt virzīties (par putekļiem, dūmiem, uguni u. tml.).
nogaudot Īsu brīdi, vienu reizi radīt stieptas, spalgas, svelpjošas skaņas.
madrigāls Itāliešu vienstrolas dzejolis sākotnēji ar idillisku, vēlāk arī ar filozofisku, didaktisku, satīrisku saturu.
debloķēt Izbeigt aplenkt (piemēram, cietoksni, nocietinātu rajonu, apdzīvotu vietu).
nomest Izbeigt, neturpināt (līdzšinējo dzīvi, dzīvesveidu).
nokratīt Izbeigt, neturpināt (piemēram, līdzšinējo dzīves veidu).
izčakarēt Izbikstīt, izrušināt, izrakņāt (parasti, ko meklējot).
izripot Izbraukt (par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos).
frazēt Izcelt, veidot (muzikālu frāzi), atskaņojot skaņdarbu.
nomelnot Izceļot, arī piedēvējot daudz kā negatīva, noniecināt, nopelt.
līnija Izcirsta josla (mežā).
stiga Izcirsta josla mežā, kura atdala kvartālus, audzes u. tml. citu no cita.
atdeve Izdalīšana, atdošana (fizioloģiskajos, fizikālajos procesos).
strobēt Izdalīt (signālu, tā daļu) noteiktā laika intervālā vai noteiktā frekvenču joslā.
Nodarīt pāri Izdarīt pārestību, apbēdinot, sagādājot ciešanas.
pakārties Izdarīt pašnāvību, sažņaudzot kaklu pakārtā cilpā un zaudējot balstu zem kājām.
Likt punktu uz «i» Izdarīt pēdējos precizējumus.
(Uz)likt punktu uz i Izdarīt pēdējos precizējumus.
Uzlikt punktu uz i Izdarīt pēdējos precizējumus.
Skriet uz vietas Izdarīt skriešanas kustības, atrodoties vienā un tai pašā vietā (parasti vingrojot).
uzelpot Izdarīt spēcīgu ieelpu un izelpu, pārejot sasprindzinājumam, uzbudinājumam u. tml.
dancot Izdarīt straujas, lēkājošas kustības (par dzīvniekiem).
izdancot Izdejot (1).
izdiet Izdejot (1).
izdancot Izdejot (2).
izdiet Izdejot (2).
izdancot Izdejot (3).
izdiet Izdejot (3).
izdancoties Izdejoties.
izdieties Izdejoties.
izšķērdēt Izdot (naudu), rīkojoties vieglprātīgi, bezatbildīgi. Nelikumīgi izdot.
izlikt Izdot (naudu). Aizdot (parasti naudu), samaksājot cita vietā.
izvēsināt Izdzisināt, arī izvējot (telpu).
novadēties Izgarojot kādām sastāvdaļām, pazaudēt sākotnējās vēlamās īpašības (parasti par dzērienu).
aust Izgatavojot audumu, veidot tajā (ornamentu, zīmējumu).
kalkot Izgatavot (attēla, teksta) kopiju, izmantojot kalku.
aust Izgatavot (audumu) aužamajos stāvos.
atliet Izgatavot (ko) no šķidras masas (piemēram, no izkausēta metāla), ielejot masu veidnē. Izliet.
pamatizglītība Izglītība, ko iegūst vispārizglītojošas skolas pirmajās (parasti trīs vai četrās) klasēs.
pirmizglītība Izglītība, ko iegūst vispārizglītojošās skolas pirmajās klasēs.
piegudrot Izgudrojot, izdomājot (ko no jauna), papildināt (ar to jau zināmo, esošo). Piedomāt (2).
ievākt Izjautājot iegūt (ziņas, datus).
Piešūt bārdu Izjokot, apmānīt.
Piešūt bārdu Izjokot, apmānīt.
piejokot Izjokot.
iepazīt Izjūtot, pārdzīvojot uzzināt, iegūt priekšstatu.
iepazīties Izjūtot, pārdzīvojot uzzināt, iegūt priekšstatu.
iekausēt Izkausējot (kādu vielu), ievietot (tajā ko).
vodeviļa Izklaidējoša komēdijiska luga ar kuplejām un dejām.
kabarejs Izklaidējoši priekšnesumi (parasti restorānos, kafejnīcās).
izbruģēt Izklāt ar bruģi (ceļu, ielu, laukumu). Bruģējot izveidot (ceļu, ielu, laukumu).
izzust Izkliedējoties kļūt nesaskatāmam, neuztveramam (piemēram, par dūmiem).
pieaugt Izkopjot savas spējas, paplašinot zināšanas, pilnveidoties.
izaugt Izkopjot spējas, paplašinot zināšanas un pieredzi, izveidoties, kļūt (par ko).
pāraugt Izkopjot spējas, paplašinot zināšanas un pieredzi, pārspēt (kādu).
Palocīt (arī izlocīt) kājas Izkustēties no miera stāvokļa. Paieties, paskrieties. Arī padejot.
izpirkt Izlabot, vērst par labu (iepriekšējo darbību, izturēšanos).
pieliet Izlejot (ko) lielākā daudzumā, parasti neviļus, negribēti, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu).
nolieties Izlejot (ko), izlīstot (kam), saslapināties, arī notraipīties (ar to). Izlejot (ko), izlīstot (kam), tikt saslapinātam, arī notraipītam (ar to).
iztaisnot Izlīdzināt, izplest nostiepjot, pavelkot u. tml. (piemēram, audumu).
izdot Izlietot (naudu), samaksājot (par ko).
izšķērdēt Izlietot (piemēram, mantu), rīkojoties vieglprātīgi, bezatbildīgi. Nelikumīgi izlietot.
izšķiest Izlietot (piemēram, mantu), rīkojoties vieglprātīgi, bezatbildīgi. Nelikumīgi izlietot.
salūzt Izmainīt izplatīšanās virzienu (pārejot no kādas vides citā) - par gaismu, gaismas staru.
pagriezties Izmainīt savu iepriekšējo (stāvokļa, kustības) virzienu (par cilvēkiem vai dzīvniekiem). Izmainīt savu iepriekšējo stāvokli, kustību (kādā virzienā).
pagriezties Izmainot savu iepriekšējo (stāvokļa, kustības) virzienu, doties (kādā virzienā) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
izzust Izmainoties, pārveidojoties pārstāt pastāvēt, izpausties (par parādībām dabā).
nozust Izmainoties, pārveidojoties pārstāt pastāvēt, izpausties (par parādībām dabā). Izzust (2).
Uz (kāda) rēķina Izmantojot (cita cilvēka, cita cilvēku kopuma) līdzekļus, darbu u. tml.
pārtikt Izmantojot (ko) uzturam, barībai, dzīvot, eksistēt (no tā) - par cilvēkiem.
izspiest Izmantojot (parasti nežēlīgi, kāda spēkus, spējas u. tml.), iegūt (ko) sev.
runāt Izmantojot (parasti) valodas skaniskos līdzekļus, apmainīties domām, uzskatiem u. tml.
sagrauzt Izmantojot barībai, arī izalojot, parasti pilnīgi, sabojāt, arī daļēji iznicināt (ko) - parasti par kukaiņiem.
saēst Izmantojot barībai, arī izalojot, parasti pilnīgi, sabojāt, arī daļēji iznīcināt (ko) - parasti par kukaiņiem. Sagrauzt (2).
Uz sava rēķina Izmantojot paša līdzekļus, darbu u. tml.
raidīt Izmantojot radio, televīzijas u. tml. iekārtas, izplatīt (informāciju, signālus u. tml.).
rentgenografēt Izmantojot rentgenstarojumu, iegūt (kā) attēlu uz fotofilmas.
protežēt Izmantojot savu ietekmi, atbalstīt, ieteikt (kādu). Ļoti rūpēties (par kādu).
sprādzēt Izmantojot sprādzi (1), savienot vai atvienot (ko), arī palielināt vai mazināt (kā) spriegumu.
spiest Izmantojot, piemēram, savu spēku, varu, panākt, ka (kāds), parasti pret (tā) gribu, veic ko. Panākt, ka (kāds) ko dara saskaņā ar rīkotāja gribu.
utilizēt Izmantot (ražošanas, sadzīves atkritumus) vielu, materiālu u. tml. ieguvei, (tos) attiecīgi apstrādājot, pārstrādājot.
kratīšana Izmeklēšanas darbība, ko veic, pārmeklējot, piemēram, personu, vietu, priekšmetus, lai atrastu tādus noslēptus pierādījumus, kuriem ir nozīme krimināllietā.
izšņakarēt Izmeklēt, izošņāt (ar purnu, snuķi, parasti, meklējot ko garšīgu).
gabarīts Izmērs (parasti lielam priekšmetam). Arī lielums, apjoms.
izpēdot Izmīdīt, atstājot pēdu nospiedumus.
izāzēt Izmuļķot, izjokot (kādu).
Iznest (arī izšūpot) cauri Izmuļķot, izjokot.
Izšūpot (arī iznest) cauri Izmuļķot, izjokot.
(Iz)nest cauri Izmuļķot, izjokot.
Noslīcināt asinīs Iznīcināt, masveidā slepkavojot, nežēlīgi apspiest.
Noslīcināt asinīs Iznīcināt, masveidā slepkavojot, nežēlīgi apspiest.
apklusināt Iznīcinot, sagraujot panākt, ka pārstāj darboties (ugunspunkts, šaujamierocis u. tml.).
izdobt Izņemt (vidu), veidojot dobumu.
surdokamera Izolēta telpa ar skaņu necaurlaidīgām un (parasti) slāpējošām sienām.
amplitūda Izpausmes apjoms (piemēram, spējām). Vēriens.
giljotinēt Izpildīt nāves sodu ar giljotīnu.
džigitēt Izpildīt sarežģītus vingrojumus, jājot uz auļojoša zirga.
pārraidīt Izplatīt (kādu informāciju), izmantojot elektromagnētiskās svārstības.
Celt (kādam) neslavu Izplatīt (par kādu) kompromitējošas ziņas.
stīdzēt Izplatīties (kar), veidojot tievu, šauru, garu formu (piemēram, par dūmiem, šķidrumu, gaismu).
staipīties Izplatīties (kur), veidojot samērā garu, šauru kopumu (par dūmiem, miglu u. tml.).
velties Izplatīties griežoties, mutuļojot (piemēram, par dūmiem, garaiņiem).
pārstiepties Izplatoties šaurā joslā, pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par gaismu, ēnu u. tml.
aizsniegt Izplešoties, izplatoties, izstiepjoties skart, sasniegt.
Iedzīvoties (arī iejusties) lomā Izprotot, izjūtot lomas būtību, atbilstoši domāt, pārdzīvot, darboties, tēlojot šo lomu.
Iejusties (arī iedzīvoties) lomā Izprotot, izjūtot lomas būtību, atbilstoši domāt, pārdzīvot, darboties, tēlojot šo lomu.
Iejusties (arī iedzīvoties) lomā Izprotot, izjūtot lomas būtību, atbilstoši domāt, pārdzīvot, darboties, tēlojot šo lomu.
Novilkt (kādam) kreklu no muguras Izputināt (kādu), atņemt (kādam) pēdējo.
Novilkt (kādam) kreklu no muguras, arī novilkt (kādam) bikses (no kājām) Izputināt (kādu), atņemt (kādam) pēdējo.
kārdināt Izraisīt (kādam ar savu būtību) spēcīgu tieksmi (to) iegūt (par ko vilinošu, aizraujošu).
apvainot Izraisīt apbēdinājumu, sarūgtinājumu, dusmas u. tml. Nodarīt pāri, stipri aizskart, pazemot, izturēties nievājoši.
karsēt Izraisīt karstuma sajūtu, neļaujot aizplūst ķermeņa siltumam (piemēram, par apģērbu).
sildīt Izraisīt siltuma sajūtu, neļaujot aizplūst ķermeņa siltumam (piemēram, par apģērbu).
izdiedelēt Izraisīt, iemantot (vēlamu attieksmi pret sevi), parasti, pazemojot sevi.
uzbaidīt Izraisot bailes, panākt, būt par cēloni, ka (kāds) ejot, skrienot, lidojot u. tml. uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Izraisot bailes, panākt, būt par cēloni, ka (kāds) ejot, skrienot, lidojot u. tml. uzvirzās uz kādas vietas.
izalot Izrakņāt, veidojot ierakumus, nocietinājumus.
saraut Izraujot (augus), noraujot (to daļas), iegūt (augus, to daļās) lielākā daudzumā. Šādā veidā iegūt (augu, to daļu lielāku daudzumu).
asinsdzīres Izrēķināšanās slepkavojot, spīdzinot un tīksmināšanās par to.
izpudurot Izretināt (augus), atstājot puduros. Šādā veidā apstrādāt (piemēram, lauku).
izlikt Izrotāt (izvietojot ko).
nomeijot Izrotāt ar meijām. Apmeijot.
izrakstīt Izrotāt ar rakstiem, ornamentiem (piemēram, tos izšujot, izaužot, iekaļot).
izgleznot Izrotāt, pārklājot viscaur ar gleznojumiem (piemēram, sienu).
dikcija Izruna (runājot vai dziedot).
nolaist Izrunājot (ko), pazemināt (tam) skaņu augstumu, samazināt spēku. Pazemināt (balss) augstumu, samazināt (tās) spēku.
izlauzīt Izrunājot pārveidot (piemēram, vārdu).
labializēt Izrunāt (skaņas), noapaļojot un izstiepjot lūpas.
Lai (arī kaut) pērkons mani sasper (arī nosper)! Izsaucas, ko apgalvojot, apzvērot.
Lai (arī kaut) pērkons mani sasper (arī nosper)! Izsaucas, ko apgalvojot, apzvērot.
Lai zibens (arī pērkons) mani nosper (arī sasper)! Izsaucas, ko apgalvojot, apzvērot.
deducēt Izsecināt jaunas zināšanas par kādu atsevišķu lietu vai parādību, izmantojot vispārīgus atzinumus.
inducēt Izsecināt vispārīgus atzinumus, izmantojot zināšanas par konkrētām lietām vai parādībām.
Nokļūt uz pēdām (kādam) Izsekojot, meklējot atrast (kādu, kāda uzturēšanās vietu).
Būt (arī (no) nākt, tikt, nokļūt) (kādam) uz pēdām Izsekojot, meklējot atrast (kādu, kāda uzturēšanās vietu).
medīt Izsekot un iegūt (savvaļas dzīvnieku) nonāvējot vai sagūstot.
caururbt Izsist caurumu (kur), izurbjoties cauri (piemēram, par šāviņiem, lodēm).
revidēt Izskatīt, pārskatīt (piemēram, teorijas, principus, mācību programmu, lēmumu), lai izdarītu grozījumus (tajos).
izdot Izsniegt (dokumentu), iepriekš attiecīgi noformējot, apstiprinot, un piešķirt tiesības lietot.
pārtrumpot Izspēlējot vērtīgāku kārti (parasti trumpi), pārspēt (kādu kāršu spēlē). Izspēlējot vērtīgāku kārti (parasti trumpi), iegūt (pretinieka izspēlēto) kārti.
karsēt Izstarojot, izplatot karstumu, stipri sildīt (ko).
sildīt Izstarojot, izplatot siltumu, būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst siltāks vai silts, arī karsts.
piestaipīt Izstiepjot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu). Arī piemētāt (ar ko tievu, garu).
nostiept Izstiepjot pāri, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
piestiept Izstiepjot, izklājot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu).
aizstiept Izstiepjot, izplešot aizvilkt (līdz kādai vietai, uz kurieni, kam priekšā u. tml.) - auklu, drēbi u. tml.
novilkt Izstiepjot, parasti stingri (piemēram, virvi, stiepli) un piestiprinot galus, novietot (to pār ko, gar ko u. tml.).
izstiepties Izstiept ķermeni, kājas (parasti pārvietojoties, gatavojoties pārvietoties) - par dzīvniekiem.
nolējums Izstrādājums (parasti kā kopija), kas ir iegūts, lejot (izkausētu vielu, javu u. tml.) formā, veidnē.
Pulveru metalurģija Izstrādājumu izgatavošana no metāla pulvera, to pakļaujot lielam spiedienam un pēc tam saķepinot augstā temperatūrā. Pulvermetalurģija, metālkeramika.
Pulveru metalurģija Izstrādājumu izgatavošana no metāla pulvera, to pakļaujot lielam spiedienam un pēc tam saķepinot augstā temperatūrā. Pulvermetalurģija, metālkeramika.
pulvermetalurģija Izstrādājumu izgatavošana no metāla pulvera, to pakļaujot lielam spiedienam un pēc tam saķepinot augstā temperatūrā. Pulveru metalurģija, metālkeramika.
metālkeramika Izstrādājumu izgatavošana no metāla pulvera, to pakļaujot lielam spiedienam un pēc tam saķepinot augstā temperatūrā. Pulveru metalurģija, pulvermetalurģija.
piejaukt Izsvaidot, novietojot (ko) izklaidus, padarīt nekārtīgu (parasti telpu).
noballēt Izšķērdēt, rīkojot viesības, balles u. tml.
iešūt Izšujot ieveidot.
spodrdūriens Izšūšanas tehnikas paņēmiens, kurā rakstu veido blīvi blakus cits citam sekojoši pavediena posmi. Ar šādu paņēmienu veidots dūriens.
klājdūrieni Izšūšanas tehnikas paņēmiens, pēc kura dūrienus veido cieši citu pie cita, vienmērīgi noklājot audumu. Ar šādu paņēmienu veidoti dūrieni.
rišeljē Izšuvuma tehnikas veids, kurā ar baltiem diegiem uz balta auduma izšuj reljefu rakstu, kontūru, fonu izgriež, veidojot mežģīnēm līdzīgu darinājumu.
izdēt Iztaisīt, izveidot (kokā, parasti bišu mājokli).
atstiept Iztaisnot, izsliet (augumu vai tā daļu), atbrīvojoties no kādas slodzes.
izčamdīt Iztaustīt, izgrābstīt (parasti, ko meklējot).
ironija Izteiksmes veids, kad zobgalīgi pasaka pretējo domātajam. Izsmejoša zobgalība.
skatīt Iztirzāt, arī vērtēt (parasti izmantojot kāda viedokli, teoriju u. tml.).
aiztraucēt Iztraucējot aizbaidīt, aizdzīt.
uztraucēt Iztraucēt. Arī traucējot uzmodināt (no miega).
nicināt Izturēties (pret kādu) ar necieņu, noliegt (kā) vērtību, derīgumu, būt pazemojoši nevērīgam, paust savu pārākuma apziņu.
lutināt Izturēties (pret kādu) ļoti saudzīgi, iecietīgi (piemēram, pasargājot no grūtībām, izdabājot).
nievāt Izturēties (pret kādu) noliedzoši, ar pazemojošu necieņu. Pelt.
žēlot Izturēties (pret kādu) saudzīgi, maigi, arī gādīgi (piemēram, nepakļaujot grūtībām, nepieļaujot nevēlamus pārdzīvojumus, nesodot par pārkāpumiem). Arī just līdzi (kādam).
Lūkoties (arī skatīties, raudzīties) no augšas Izturēties augstprātīgi, nievājoši.
Raudzīties (arī skatīties, lūkoties) no augšas Izturēties augstprātīgi, nievājoši.
Skatīties (arī raudzīties, lūkoties) no augšas Izturēties augstprātīgi, nievājoši.
Skatīties (arī raudzīties, lūkoties) no augšas Izturēties augstprātīgi, nievājoši.
ņirgāties Izturēties nekaunīgi, pazemojoši, ar savu izturēšanos, rīcību, runu censties pazemot.
apgānīt Izturēties zaimojoši, neatbilstoši reliģiskajām normām.
cūkoties Izturēties, rīkoties nekrietni (kādu ļauni izjokojot, sagādājot nepatikšanas u. tml.).
Peldēt pa straumi Izturēties, rīkoties, pilnīgi pakļaujoties apstākļiem.
Peldēt pa straumi Izturēties, rīkoties, pilnīgi pakļaujoties apstākļiem.
klinkers Izturīgs būvmateriāls, ko iegūst, apdedzinot māla masu līdz pilnīgai saķepšanai, bet nepārstiklojot.
jēlcukurs Iztvaicēta cukura masa, kuru kristalizējot iegūst cukuru.
izvārīties Iztvaikojot (kam), kļūt tukšam (par trauku).
izžūt Iztvaikojot šķidrumam, kļūt tukšam (par trauku).
aptaujāties Izvaicājot (parasti vairākus), iegūt kādas ziņas.
izglābties Izvairīties vai atbrīvoties (no nepatīkama stāvokļa, cilvēka, no kā traucējoša).
noņemt Izveidojot attiecības (ar kādu), panākt, ka (tas) izbeidz attiecības (ar citu cilvēku).
iemīcīt Izveidojot mīklu, sagatavot cepšanai (maizi).
norobežot Izveidojot robežu, nošķirt, nodalīt (parasti platību, telpu no citas platības, telpas).
iesakņoties Izveidojot saknes, nostiprināties (zemē).
sastigot Izveidojot vairākas, daudzas stigas, sadalīt (mežu).
saskaņot Izveidot (kā vēlamo kopumu, sistēmu), apvienojot sastāvdaļas, elementus.
izkārtot Izveidot (kādu sistēmu), iekļaujot, izvietojot noteiktā kārtībā atsevišķas sastāvdaļas, elementus.
sakārtot Izveidot (kādu sistēmu), izvietojot noteiktā kārtībā atsevišķas sastāvdaļas, elementus.
samontēt Izveidot (kinofilmu, fonogrammu, uzvedumu u. tml.), sagrupējot gatavas sastāvdaļas. Sagrupēt (gatavas sastāvdaļas), lai izveidotu kinofilmu, fonogrammu, uzvedumu u. tml.
salikt Izveidot (ko) no atsevišķam (gatavām) detaļām, elementiem, tos savstarpēji savienojot un parasti papildus neapstrādājot.
sajaukt Izveidot (maisījumu), apvienojot kopā dažādas sastāvdaļas. Apvienot (dažādas sastāvdaļas) maisījumā.
sajaukt Izveidot (maisījumu), pagatavot (ko), apvienojot kopā dažādas sastāvdaļas.
ierīkot Izveidot (mājokli) - par dzīvniekiem.
ietaisīt Izveidot (mājokli) - par dzīvniekiem.
uzmest Izveidot (metus) aužamajos stāvos. Arī uzaust.
sastādīt Izveidot (piemēram, skaitli, skaitļu kopumu, vārdu), apvienojot noteiktā kārtībā (tā) sastāvdaļas.
sastādīt Izveidot (piemēram, tekstu, datu kopuma), apvienojot kādus materiālus, dotumus. Uzrakstīt noteiktā formā (parasti oficiālu tekstu), izmantojot kādus materiālus, dotumus.
iekārtot Izveidot (telpu, ēku, vietu īpašam nolūkam), apgādājot ar inventāru un izvietojot to noteiktā kārtībā.
sariest Izveidot auduma pamatni (aužamajos slāvos).
uzriest Izveidot auduma pamatni (uz veltņa aužamajos stāvos).
ierakties Izveidot ierakumus un novietoties tajos.
iekārtoties Izveidot sev vēlamo kārtību (kur), izvietojot savas mantas, - apgādāties ar dzīvei nepieciešamajām mantām un izvietot tās vēlamā kārtībā.
iekārtot Izveidot, nodibināt (parasti iestādi), izbūvējot vai ierādot telpas, apgādājot ar inventāru un izvietojot to noteiktā kārtībā.
ierīkot Izveidot, nodibināt (piemēram, uzņēmumu, iestādi), izbūvējot vai ierādot telpas, apgādājot ar inventāru un izvietojot to noteiktā kārtībā. Iekārtot (2).
pārstiepties Izveidoties, tikt izveidotam šaurā joslā pāri (kam), pār (ko). Atrasties, būt novietotam šaurā joslā pāri (kam), pār (ko).
šņakarēties Izvēlīgi, parasti, izmeklējot labāko, garšīgāko, ēst (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
ietiekties Izvērst, paplašināt (piemēram, darbību, ietekmi), skarot arī kādu citu, jaunu jomu, nozari u. tml.
iesniegties Izvērst, paplašināt (piemēram, darbību, ietekmi), skarot arī kādu citu, jaunu jomu.
papildināt Izvērst, paplašināt (piemēram, norišu, pasākumu kopumu), pievienojot (tam) jaunas norises, pasākumus. Būt par cēloni tam, ka (piemēram, norišu, pasākumu kopums) izvēršas, paplašinās.
pārsijāt Izvērtēt (piemēram, daiļdarbu), parasti atšķirojot nevajadzīgo, nederīgo.
izvērsties Izvietoties izklaidus. Izvietojoties, novietojoties aizņemt (telpu, platību).
macerāts Izvilkums, kas iegūts, macerējot augus.
nomest Izvirzīt, arī panākt, ka izvirzās (no lidojoša lidaparāta) tā, ka nokrīt (kur, uz kā).
nosviest Izvirzīt, arī panākt, ka izvirzās (no lidojoša lidaparāta) tā, ka nokrīt (kur, uz kā).
iznirt Izvirzīties no ūdens, pārvietojoties ar zemūdens transportlīdzekli. Izvirzīties no ūdens (par zemūdens transportlīdzekli).
uzrādīt Izzinot, konstatējot darīt zināmu (piemēram, faktu).
tipoloģija Izziņas metode, saskaņā ar kuru objektus grupē, izmantojot vispārinātus, idealizētus modējus (tipus).
paķert Izzobot, izjokot (kādu). Pārbaudīt (kāda) asprātību, uztveri.
izvilkt Izzvejot (1).
izdūlēt Izzvejot (parasti kā degoša gaismā).
izkāst Izzvejot (visas vai daudzas zivis no ūdenskrātuves).
apzvejot Izzvejot (visu, arī lielu platību).
izdukurēt Izzvejot ar dukuru.
aizjādelēt Jādelējot (uz zirga), aizvest (to).
aizjādelēt Jādelējot aizklīst, aizkļūt.
izjādelēt Jādelējot pabūt (daudzās vai visās vietās). Jādelējot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā).
piejāt Jājot (parasti uz zirga), panākt, ka (tas) pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
aizjāt Jājot (uz zirga), aizvest (to).
atjāt Jājot (uz zirga), atvest (to).
izjāt Jājot (uz zirga), izvest (to no kurienes, kur u. tml.).
apjāt Jājot apvirzīties (ap ko, kam apkārt). _imperf._ Jāt apkārt.
pārjāt Jājot atgriezt (zirgu mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
pārjāt Jājot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
atjāt Jājot atkļūt šurp. _imperf._ Jāt šurp. Jājot atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
aizjāt Jājot attālināties. _imperf._ Jāt prom.
atjāt Jājot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
sajāt Jājot ierasties (par vairākiem, daudziem); jājot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
iejāt Jājot ievirzīties (kur iekšā).
izjāt Jājot izbojāt (kādu vietu). Jājot izbojāt, iznīcināt (parasti augus).
izjāt Jājot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izjāt Jājot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
aizjāt Jājot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
apjāt Jājot nokļūt, pabūt (vairākās vai visās, vietās).
nojāt Jājot novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.)
izjāt Jājot pabūt (daudzās vai visās vietās). Jājot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā).
pajāt Jājot panākt, ka (piemēram, zirgs) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.). Jājot panākt, ka (piemēram, zirgs) pavirzās nelielu attālumu, neilgu laiku.
pajāt Jājot panākt, ka (piemēram, zirgs) pavirzās garām (kam), arī gar (ko).
pajāt Jājot panākt, ka (piemēram, zirgs) pavirzās zem (kā), arī (kam) apakšā.
dīžāties Jājot panākt, ka zirgs mīdās uz vietas.
pārjāt Jājot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pajāt Jājot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.). Jāt nelielu attālumu, neilgu laiku.
pajāt Jājot pavirzīties garām (kam), arī gar (ko).
pajāt Jājot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
piejāt Jājot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
uzjāt Jājot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Jājot uzvirzīties uz kādas vietas.
uzjāt Jājot uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to). Jājot uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
nojāt Jājot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu).
mīdīt Jājot virzīt zirgu (kam) virsū, lai (to) ievainotu, nonāvētu.
nojāt Jājot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam).
nojāt Jājot virzīties un pabeigt virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml.).
uzjāt Jājot, parasti nejauši, negaidīti, ieraudzīt (kādu, ko), arī ieraudzīt, atrast (piemēram, ko vajadzīgu, vēlamu).
jāšus Jājot.
rakņāt Jaucot, arī pārvietojot ar kādu rīku vai rokām, piemēram, zemi, smiltis, censties iegūt (ko).
uzvandīt Jaucot, arī saviļņojot, parasti spēcīgi, panākt, būt par cēloni, ka (kas) uzvirzās šķidruma, masas virsējos slāņos.
uzvandīt Jaucot, rakņājot, apvēršot u. tml. uzvirzīt (ko) virspusē.
piejaut Jaujot pievienot (pie kā, kam klāt).
piejaut Jaujot sagatavot (mīklu) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piejaut Jaujot sagatavot (mīklu) tādā daudzumā, ka (tā) piepilda (trauku).
kārpīt Jaukt (kādu, piemēram, zemes, veidojumu), spārdot ar kājām vai rakņājot (ar kādu rīku vai rokām, piemēram, zemi) un sviežot (to) uz visām pusēm.
instruktors Jaunākā komandējošā sastāva karavīrs buržuāziskās Latvijas un dažās ārzemju armijās.
feldfēbelis Jaunākā komandējošā sastāva karavīru dienesta pakāpe (parasti augstākā) pirmsrevolūcijas Krievijas un vairākās ārzemju armijās. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
kaprālis Jaunākā komandējošā sastāva karavīru dienesta pakāpe dažās ārzemju armijās, buržuāziskās Latvijas armijā, kā arī pirmsrevolūcijas Krievijas armijā līdz 19. gadsimta sākumam. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
apakšvirsnieks Jaunākā komandējošā sastāva, instruktoru (parasti zemākā) dienesta pakāpe pirmsrevolūcijas Krievijas un vairākās ārzemju armijās. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
attīstība Jaunas kvalitātes rašanās, pāreja augstākā pakāpē, plašāka apjoma sasniegšana, pilnveidošanās (sabiedrības dzīvē, zinātnē, mākslā u. tml.).
metastāze Jauns slimības perēklis, kas veidojas no primārā slimības procesa vietas attālos audos, orgānos, slimības ierosinātājiem metastazējoties. Slimības ierosinātāju pārvietošanās organismā.
zaļoksnis Jauns, spēcīgs, zaļojošs koks. Jaunu, spēcīgu, zaļojošu augu kopums.
darināšana Jaunu vārdu veidošana, izmantojot valodā esošos vārdus vai morfēmas. Darbība --> darināt (2).
dedukcija Jaunu zināšanu izsecināšana par kādu atsevišķu lietu vai parādību, izmantojot vispārīgus atzinumus.
apjautāties Jautājot izpaust interesi (par ko), izzināt, noskaidrot.
izzināt Jautājot, pētījot dabūt zināt (piemēram, faktus). Arī uzzināt.
vibromaisīšana Javas, gāzbetona masas u. tml. izgatavošanas paņēmiens, maisīšanas procesā izmantojot vibrācijas.
Padomju tauta Jebkura no Padomju Savienībā dzīvojošām tautām.
padomjtauta Jebkura no Padomju Savienībā dzīvojošām tautām. Padomju tauta.
ideja Jēdziens, priekšstats, kas cilvēka apziņā atspoguļo īstenību un pauž viņa attieksmi pret apkārtējo pasauli.
iejokoties Jokojot ierunāties.
smieties Jokojot teikt, runāt (ko).
ķiķināties Jokojoties smieties īsiem, paklusiem smiekliem.
Dzīt jokus Jokot, jokoties.
Dzīt (arī triekt, plēst) jokus Jokot, jokoties.
Dzīt pekstiņus Jokot, jokoties.
Plēst (arī dzīt, triekt) jokus Jokot, jokoties.
Triekt (arī dzīt, plēst) jokus Jokot, jokoties.
katjonīti Jonīti, kas spēj apmainīt savus katjonus.
rads Jonizējošā starojuma absorbētās enerģijas mērvienība.
Radioaktīvais fons Jonizējošais starojums, kas rodas neatkarīgi no pētījamā jonizējošā starojuma avota.
Radioaktīvais fons Jonizējošais starojums, kas rodas neatkarīgi no pētījamā jonizējošā starojuma avota.
apjoņot Joņojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt). _imperf._ Joņot apkārt.
pārjoņot Joņojot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
atjoņot Joņojot atkļūt šurp. _imperf._ Joņot šurp. Joņojot atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
aizjoņot Joņojot attālināties. _imperf._ Joņot prom.
iejoņot Joņojot ievirzīties (kur iekšā).
izjoņot Joņojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)- par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
izjoņot Joņojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
aizjoņot Joņojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
pārjoņot Joņojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
piejoņot Joņojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
uzjoņot Joņojot uzskriet, uzbraukt.
nojoņot Joņojot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu).
nojoņot Joņojot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
nojoņot Joņot (visu laikposmu) un pabeigt joņot.
mala Josla (plakanas formas priekšmetam), kas (to) norobežo (piemēram, no apkārtējās telpas). Daļa (priekšmetam), kas robežojas ar šo joslu.
subtropi Josla starp tropu un mēreno joslu.
starpjosla Josla, kas atrodas starp, parasti divām, citām joslām.
aizjumt Jumjot izlabot.
pažobele Jumta telpa (parasti maza, šaura), ko izmanto par mājokli.
Teritoriālā jūra Jūra vai tās josla, kas piekļaujas valsts sauszemes teritorijai vai iekšējiem ūdeņiem un uz ko attiecas šīs valsts suverenitāte.
mārša Jūras piekrastes applūduma josla, kas pārplūst tikai lielāko paisumu un vējuzplūdu laikā.
Atklāta jūra Jūras rajons, kas atrodas tālu no krasta.
Atklāta jūra Jūras rajons, kas atrodas tālu no krasta.
Atklāta jūra Jūras rajons, kas atrodas visu valstu kopējā rīcībā.
Atklāta jūra Jūras rajons, kas atrodas visu valstu kopējā rīcībā.
radiojutība Jutība pret jonizējošā starojuma iedarbību.
tenzorezistors Jutīgs elements, kura elektriskā pretestība mainās, to deformējot.
augšgals Kāda (teritorijas) daļa, kas reljefa ziņā atrodas augstāk par pārējo apkārtni.
Pa ceļam Kāda ceļojuma, brauciena, gājiena laikā. Saskaņojot ar kādu citu braucienu, gājienu u. tml.
tīkls Kādā teritorijā izvietota, funkcionējoša (iestāžu, uzņēmumu, organizāciju u. tml., to daļu) sistēma. Kādā teritorijā, vietā izveidota, funkcionējoša (iekārtu, ierīču, būvju u. tml.) sistēma, kopums. Darbību, procesu kopums, ko veic šāda sistēma.
tiesa Kādā veidā (parasti salīdzinot) noteikts, izmērīts (kā) daudzums, apjoms, vērtība.
tehniķis Kādas tehnikas nozares speciālists (parasti ar vidējo speciālo izglītību). Cilvēks, kas strādā kādā tehnikas nozarē.
Rādīt mēli Kādu izzobojot, izbāzt no mutes mēles galu.
karsēt Kairinoši (uz ko) iedarbojoties, izraisīt dedzinošu sajūtu.
diversija Kaitnieciska, graujoša darbība citas valsts teritorijā vai arī savas valsts teritorijā, ko okupējis pretinieks.
uzkalt Kājot (metālu), izveidot, izgatavot (priekšmetu). Izkalt (1).
apkalt Kājot apklāt (visapkārt vai vietumis ar metālu).
sakalt Kājot izgatavot (ko) lielākā daudzumā. Kaļot izgatavot (kā lielāku daudzumu).
sakalt Kājot savienot.
sakaķēt Kaķējot sagatavot (ko) lielākā daudzumā. Kaķējot sagatavot (kā lielāku daudzumu).
priekškalne Kalnāja vai kalnzemes nomale, ko pārejā uz apkārtējo līdzenumu veido zemu kalnu vai pauguru reljefs.
sopka Kalns ar ieapaļu vai konusveida virsotni (Aizbaikālā, Tālajos Austrumos).
atkalpot Kalpojot (kādam), ar savu darbu atlīdzināt (ko). Atstrādāt.
izkalpot Kalpojot (pie kāda, kur), iegūt, saņemt (ko).
izkalpot Kalpojot (pie kāda), aizvadīt (noteiktu laiku), pabeigt kalpot (noteiktu laiku). Nokalpot.
izkalpot Kalpojot (pie kāda), izdarīt (tam) pa prātam, apmierināt (to).
priekšmeita Kalpone, kas pati strādā, vada pārējos darbā un ir darba devēja palīdze.
priekšstrādnieks Kalps (parasti lauku saimniecībā), kas pats strādā, vada pārējos kalpus darbā un ir darba devēja palīgs.
sakaltēt Kaltējot panākt, ka (kas) iegūst vēlamās īpašības. Kaltējot samazināt, parasti ievērojami (kā) mitrumu, ūdens saturu.
izkaltēt Kaltējot panākt, ka (piemēram, augs, koksne, koka priekšmets) kļūst ļoti sauss.
piekaltēt Kaltējot sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piekaltēt Kaltējot sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, maisu).
izkalties Kaļot (piemēram, sienu) un izveidojot caurumu, izvirzīties (tai) cauri.
vijoļkoncerts Kamermūzikas sarīkojums, kurā uzstājas vijolnieks solists, parasti ar pavadītāju. Vijoļmūzikas koncerts.
nokampt Kampjot dabūt, iegūt, parasti atņemot (kam) - par dzīvniekiem.
raidkanāls Kanāls informācijas pārraidei, izmantojot elektromagnētiskos viļņus.
noteka Kanālveida, parasti īpaši veidota, josla, arī, parasti cauruļveida, ierīce, iekārta šķidruma, masas novadīšanai.
rakstvedis Kancelejas darbinieks (parasti bruņotajos spēkos), kas sagatavo un kārto dokumentus, kā arī veic saraksti.
Kanjona siena Kanjona nogāze.
Kanjona siena Kanjona nogāze.
kanjonveidīgs Kanjonveida.
iekapāt Kapājot (ko), neviļus, negribēti radīt ievainojumu (kur).
izkapāt Kapājot (piemēram, ar rīksti, pātagu), izbojāt, ievainot, arī iznīcināt.
apkapāt Kapājot atdalīt (no visām vai vairākām pusēm).
nokapāt Kapājot atdalīt nost.
atkapāt Kapājot atdalīt. _imperf._ Kapāt nost.
izkapāt Kapājot izveidot (kur, piemēram, iedobumu, bedri).
atkapāt Kapājot padarīt neasu (darba rīku, kam ir asmens vai asa mala).
apkapāt Kapājot sabojāt vai iebojāt (visapkārt vai vietumis).
uzkapāt Kapājot sadrupināt, sarobot u. tml. (no virspuses).
piekapāt Kapājot sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piekapāt Kapājot sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, trauku).
izkāpaļāt Kāpaļājot veikt (piemēram, ceļu).
kāpelētājaugs Kāpelējošs augs.
kāpelētājs Kāpelējošs augs.
izkāpelēt Kāpelējot pabūt (daudzās vai visās vietās). Kāpelējot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
izkāpelēt Kāpelējot veikt (piemēram, ceļu).
Kapitāla koncentrācija Kapitāla apjoma pieaugums, uzkrājoties virsvērtībai.
Kapitāla koncentrācija Kapitāla apjoma pieaugums, uzkrājoties virsvērtībai.
Atmaksāšanās laiks Kapitālieguldījumu efektivitātes rādītājs, ko aprēķina, kapitālieguldījuma apjomu dalot ar gada laikā iegūto tīrā ienākuma apjomu.
paternālisms Kapitālistiskās ekspluatācijas veids - strādnieku daļas uzpirkšana (piemēram, paaugstinot algu, izmaksājot prēmijas), lai tos novērstu no šķiru cīņas.
pakāpties Kāpjot (liekot soli vertikāli, arī rāpjoties), nokļūt (uz kā paaugstināta).
sakāpt Kāpjot (parasti augšup), savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
sakāpt Kāpjot ievirzīties (kur iekšā) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
iekāpt Kāpjot ievirzīties (kur iekšā).
izkāpt Kāpjot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izkāpt Kāpjot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
aizkāpt Kāpjot nokļūt (līdz kādai vietai).
uzsēsties Kāpjot novietoties jāteniskā, arī sēdus stāvoklī (piemēram, zirgā, motociklā, arī uz velosipēda u. tml.), lai jātu vai brauktu.
izkāpt Kāpjot pabūt (daudzās vai visās vietās), kāpjot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
pārkāpt Kāpjot pārvietoties (uz kurieni, pie kā, kur).
pārkāpt Kāpjot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pakāpt Kāpjot pavirzīties (uz augšu pa slīpu virsmu).
pakāpties Kāpjot pavirzīties (uz augšu pa slīpu virsmu).
piekāpt Kāpjot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
uzkāpt Kāpjot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Kāpjot uzvirzīties uz kādas vietas.
nokāpt Kāpjot virzīties un pabeigt virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml.).
nokāpt Kāpjot, liekot soli lejup, nonākt zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
uzkāpt Kāpjot, liekot soli vertikāli (kam) pāri, ieņemt jātenisku stāvokli (uz tā).
uzkāpt Kāpjot, liekot soli vertikāli, uzkļūt virsū (uz kā, piemēram, uz krēsla, palodzes).
nokāpt Kāpjot, liekot soli, novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.).
pārslīdēt Kāpjot, rāpjoties viegli, slīdoši pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
izkaplēt Kaplējot iznīcināt (parasti nezāles), kaplējot izretināt (kultūraugus). Kaplējot atbrīvot no nezālēm, apraust ar augsni (kultūraugus).
apkaplēt Kaplējot uzirdināt (augsni ap ko, kam apkārt).
uzkaplēt Kaplējot uzirdināt (augsni, zemes platību).
izkaplēt Kaplējot uzirdināt un atbrīvot no nezālēm (augsni).
pakāpiens Kāpņu daļa - horizontāls un vertikāls veidojums, uz kura kāpjot liek kājas.
medene Kāpostu (krustziežu) dzimtas augs ar veselām sēdošām lapām un medaini smaržojošiem baltiem vai violetiem ziediem.
matiola Kāpostu (krustziežu) dzimtas lakstaugs vai puskrūms ar vienkāršiem, sārti violetiem ziediem skrajos ķekaros.
flotile Kara kuģu vienība kara darbībai upēs, ezeros, jūras piekrastes joslā.
Kara kontrabanda Kara materiālu transportēšana kara laikā, pārkāpjot starptautisko tiesību normas.
Kara kontrabanda Kara materiālu transportēšana kara laikā, pārkāpjot starptautisko tiesību normas.
nokarāties Karājoties būt brīvi vērstam, stiepties uz leju. (no kurienes, pār ko, līdz kurienei u. tml.).
nokārt Karājoties pāri (kam), uz (kā), pārklāt (visu tā virsmu vai tās lielāko daļu).
Armiju grupa Karaspēka augstākais operatīvi stratēģiskais apvienojums Rietumvalstu bruņotajos spēkos.
apakšvienība Karaspēka organizatoriska vienība, kas ietilpst karaspēka daļā (piemēram, vads, rota, bataljons).
maršs Karaspēka organizēta pārvietošanās uz noteiktu rajonu, noteiktā laikā un pilnīgā kaujas gatavībā.
komandants Karaspēka priekšnieks (cietoksnī, nocietinātā rajonā).
brigāde Karaspēka vienība, kas sastāv no atsevišķajiem bataljoniem, divizioniem, speciālajām apakšvienībām.
garnizons Karaspēks un militārās iestādes, kās pastāvīgi vai uz laiku ir novietotas pilsētā, apdzīvotā vietā, cietoksnī, nocietinātā rajonā vai atsevišķā aizstāvēšanās celtnē.
karadienests Karavīra pienākumu veikšana bruņotajos spēkos. Pasākumu, pienākumu kopums, kas saistīts ar atrašanos bruņotajos spēkos.
sargpostenis Karavīrs, karavīru grupa, kas novēro apvidu kādā joslā un brīdina savu komandieri par pretinieka tuvošanās; vieta, aizsargbūve u. tml., kur šāds karavīrs, karavīru grupa veic savus uzdevumus.
staršina Karavīru kategorija (PSRS Bruņotajos Spēkos) starp seržantu un praporščiku kategorijām.
ģenerālis Karavīru kategorija, kurā ietilpst ģenerālmajori, ģenerālleitnanti, ģenerālpulkveži, armijas ģenerāļi.
Vecākie virsnieki Karavīru kategorija, kurā ietilpst, piemēram, majori, apakšpulkveži, pulkvežleitnanti, pulkveži.
pamiers Karojošo pušu vienošanās uz laiku pārtraukt karadarbību. Stāvoklis, kad pēc karojošo pušu vienošanās uz laiku ir pārtraukta karadarbība.
ģenerālkauja Karojošo valstu galveno bruņoto spēku kauja, kas izšķiroši ietekmē karagājiena vai kara rezultātus.
Lauka kapelāns Karojošu bruņoto spēku garīdznieks.
Lauka kapelāns Karojošu bruņoto spēku garīdznieks.
iekarot Karojot iegūt savā varā, pakļaut.
iztecināt Karsējot (piemēram, treknu gaļu), panākt, ka (no tās) izdalās (tauki).
pietecināt Karsējot (trekna gaļu), iegūt (taukus) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
pietecināt Karsējot (treknu gaļu), iegūt (taukus) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda (parasti trauku).
koksēt Karsējot bez gaisa piekļūšanas, pārvērst (kurināmo, piemēram, akmeņogles, kūdru, naftas paliekas) koksā.
uzvārīt Karsējot panākt, ka (kas, parasti šķidrums) sāk vārīties.
uzkarsēt Karsējot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo temperatūru.
nobrūnināt Karsējot panākt, ka (kas) kļūst brūns.
uzbrūnināt Karsējot panākt, ka (pārtikas produkts) kļūst brūngans, brūns.
nokarsēt Karsējot panākt, ka (priekšmets, viela) sasniedz augstu temperatūru.
piededzināt Karsējot piesaistīt (pie kā, kam klāt).
pārkarsēt Karsējot, sildot pieļaut, ka (kas, parasti priekšmets, viela) pārāk sakarst.
sakārtāt Kārtājot apstrādāt (parasti lielāku vai visu platību).
miljonais Kārtas skait. --> miljons (1 000 000.).
triljonais Kārtas skait. --> triljons (1 000 000 000 000.).
ieridāt Kārtojot ievietot (kur iekšā).
ridāt Kārtojot likt, novietot (priekšmetus) noteiktā kārtībā, veidā, vietā.
noridāt Kārtojot nolikt, novietot.
piekārtot Kārtojot novērst (piemēram, telpā, apģērbā) nekārtību (parasti nelielu).
piekopt Kārtojot novērst (telpā, apkārtnē) nekārtību (parasti nelielu). Piekārtot (1).
nodot Kārtojot saistības (piemēram, nodevas), nogādāt, arī pārdot (tirdzniecības organizācijai). Pārdot (piemēram, valsts uzņēmumam, tirdzniecības organizācijai).
saridāt Kārtojot salikt, novietot (vairākus, daudzus priekšmetus) noteiktā kārtībā, veidā, vietā.
noregulēt Kārtojot, pakļaujot (ko) noteiktai kārtībai, noteikumiem, panākt, ka rodas (kas, piemēram, vēlamās attieksmes starp ko).
nokopt Kārtojot, tīrot ko, novākt nost, nolikt noteiktā vietā (ko).
ridāt Kārtot (piemēram, galdu, istabu), novācot, novietojot priekšmetus noteiktā kārtībā, veidā, vietā.
saiņot Kārtot un likt, ievietot (ko kādā materiālā, izstrādājumā), apņemt (piemēram, ar auklu), lai (to) aizsargātu glabājot, transportējot.
skribināt Kasīt, arī skrāpēt (ko). Kasot, arī skrāpējot dalīt nost (parasti ko sīku).
piekasīt Kasot izveidot (kam) vēlamo formu vai gludu virsmu, parasti (to) pielāgojot.
šāberēt Kasot veidot (kam) vēlamo formu vai gludu virsmu, parasti (to) pielāgojot. Piekasīt (2).
nokasīt Kasot, skrāpējot (ko) nost, notīrīt.
nokasīt Kasot, skrāpējot atdalīt nost.
nokasīt Kasot, skrāpējot iznīcināt (piemēram, uzrakstīto).
apkasīt Kasot, skrāpējot ko nost, notīrīt (no ārpuses vai visapkārt).
pārkasīt Kasot, skrāpējot radīt (kam) caurumu, bojājumu; kasot, skrāpējot ievainot.
piekašņāt Kašņājot (piemēram, zemi, augsni), pielīdzināt (to).
iekašņāt Kašņājot iedabūt (kur iekšā).
izkašņāt Kašņājot izdabūt (no kurienes, kur u. tml.).
uzkašņāt Kašņājot izjaukt, izsvaidīt (piemēram, zemi) - parasti par dzīvniekiem.
izkašņāt Kašņājot izjaukt. Kašņājot izbojāt, izraut.
nokašņāt Kašņājot novirzīt nost.
izkašņāt Kašņājot radīt, izveidot (kur, piemēram, bedri).
sakašņāt Kašņājot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur). Arī sakārpīt.
uzkašņāt Kašņājot uzvirzīt (piemēram, smiltis) virsū (uz kā, kam).
atkašņāt Kašņājot, kārpot (ko nost), atsegt. _imperf._ Kašņāt vaļā.
aizkašņāt Kašņājot, kārpot (ko virsū, iekšā), aizpildīt. _imperf._ Kašņāt ciet.
aizkašņāt Kašņājot, kārpot aizvirzīt. _imperf._ Kašņāt prom.
atkašņāt Kašņājot, kārpot atvirzīt, dabūt nost (lai ko atsegtu). _imperf._ Kašņāt nost.
Lai maksā ko maksādams Katrā ziņā, izmantojot visus līdzekļus.
Par katru cenu Katrā ziņā, izmantojot visus līdzekļus.
nokaut Kaujot nonāvēt (lauksaimniecības dzīvnieku).
Klupt kādam cekulā Kaujoties plūkt aiz matiem, kauties. Arī rāt.
sakļa Kaukāza kalnu iedzīvotāju mājoklis (parasti mūra, kleķa, ķieģeļu celtne ar lēzenu jumtu).
nokaulēt Kaulējoties iegūt (ko) par lētāku cenu.
izkaulēt Kaulējoties iegūt (no kāda) savā īpašumā (parasti ko vairāk vai lētāk nekā paredzēts).
nokaulēt Kaulējoties iegūt sev labvēlīgākus noteikumus, labvēlīgāku stāvokli.
nokaulēt Kaulējoties panākt, ka cena, maksa tiek samazināta (par kādu summu).
piekaulēt Kaulējoties panākt, ka iegūst (ko) papildus.
Apakšējais žoklis Kauli, kas veido kustīgo apakšējo sejas daļu. Apakšžoklis.
izkausēt Kausējot (ko), izveidot, radīt (tajā, piemēram, caurumu).
pārkausēt Kausējot (ko), uzlabot (tā) kvalitāti, atdalot ko lieku, attīrot, arī izmantojot otrreizējās izejvielas.
pārkausēt Kausējot (metāla priekšmetus, metāllūžņus u. tml.), iegūt metālu, metāla lietni.
aizkausēt Kausējot aiztaisīt.
nokausēt Kausējot atdalīt nost.
atkausēt Kausējot dabūt nost (no kā).
sakausēt Kausējot iegūt (ko) lielākā daudzumā. Kausējot iegūt (kā lielāku daudzumu).
piekausēt Kausējot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā.
piekausēt Kausējot iegūt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
izkausēt Kausējot iegūt (metālu) no rūdas vai citas izejvielas.
atkausēt Kausējot ledu, atsegt (ko), arī padarīt (ko) lietojamu.
izkausēt Kausējot panākt, ka (cieta viela, priekšmets) kļūst šķidrs, izkūst.
sakausēt Kausējot panākt, ka (divas vai vairākas vielas) savienojas, izveido viendabīgu maisījumu.
uzkausēt Kausējot panākt, ka (kausējums) sasaistās ar (kā) virsmu.
piekausēt Kausējot pievienot (pie kā, kam klāt).
sakausēt Kausējot savienot (priekšmetus, to daļas).
kazačoks Kazaku horeogrāfiskās cilmes ritmiski spraiga ukraiņu un krievu tautas deja, ko dejo pa vienam vai arī pārī.
kinoateljē Kinofilmas uzņemšanas paviljons.
montāža Kinofilmas, fonogrammas, uzveduma u. tml. veidošana, grupējot gatavas sastāvdaļas. Tas (kinofilma, fonogramma, uzvedums u. tml.), kas ir izveidots, grupējot gatavas sastāvdaļas.
klejonis Klaidonis. Arī klejotājs (1).
pieklaigāt Klaigājot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
saklaigāt Klaigājot panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa.
izklaigāt Klaigājot pateikt, izrunāt.
saklaigāties Klaigājot sazināties.
klaidonis Klaiņojošs dzīvnieks.
aizklaiņot Klaiņojot aiziet prom. Klaiņojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.). Aizklīst.
atklaiņot Klaiņojot atkļūt šurp. Klaiņojot atkļūt (kur, pie kā u. tml.).
ieklaiņot Klaiņojot ievirzīties (kur iekšā).
apklaiņot Klaiņojot nokļūt, pabūt (vairākās vietās). Apklejot.
izklaiņot Klaiņojot pabūt (daudzās vai visās vietās). Klaiņojot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
aizklimst Klaiņojot, klejojot attālināties. Klaiņojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
stiga Klaja josla, kas (parasti) ir izveidota, izcērtot kokaugus, un ir paredzēta apvidus apskatei.
Gaišā dienas laikā Klaji, atklāti, neslēpjoties.
Gaišā dienas laikā Klaji, atklāti, neslēpjoties.
Gaišā dienas laikā Klaji, atklāti, neslēpjoties.
uzklāt Klājot (kāda materiāla kārtu) virsū (uz kā, kam), izveidot (segumu, aizsargkārtu).
aizklāt Klājot (ko) priekšā, panākt, ka kļūst neredzams, mazāk redzams. Klājot (ko) priekšā, pasargāt, maskēt u. tml. _imperf._ Klāt ciet. Aizsegt.
saklāt Klājot (ko), novietot (to) noteiktā veidā. Klājot (ko), nosegt (ar to), parasti pilnīgi. Klājot (ko virsū, pāri), izveidot (kam) noteiktu kārtojumu, izskatu u. tml.
noklāt Klājot (ko), novietot (to) zemē (kur, uz kā u. tml.).
uzklāt Klājot (piemēram, masu) virsū (uz kā, kam), izveidot (tās) kārtu.
ieklāt Klājot ievietot (kur iekšā).
izklāt Klājot izvietot, izlikt.
pārklāt Klājot novietot (ko) uz (kā) virsmas.
noklāt Klājot novietot virsū, pāri (visai kā virsmai vai tās lielākajai daļai).
paklāt Klājot novietot zem (kā), arī (kam) apakšā.
aizklāt Klājot novietot, nostiprināt (kam priekšā).
maskēt Klājot, liekot ko virsū, priekšā, darīt (ko) neieraugāmu. Pārveidojot (kā) izskatu, darīt (to) neieraugāmu.
uzklāt Klājot, piemēram, drānu, novietot (to) virsū (uz kā, kam).
ievietot Klasificējot iedalīt (kur).
ietvert Klasificējot iekļaut (piemēram, kādā grupā).
saklasificēt Klasificējot sakārtot, savienot (parādības, faktus, jēdzienus u. tml.).
atdalīt Klasificējot, grupējot nošķirt (citu no cita), lai konstatētu atšķirības.
norobežot Klasificējot, grupējot nošķirt (citu no cita).
aleksandrietis Klasiskā dzejas forma, kas sastāv no divrindēm sešpēdu jambā ar cezūru rindas vidū un blakus atskaņām, mijoties vīrišķām un sievišķām atskaņām.
servēt Klāt (galdu) ēdienreizei, novietojot noteiktā kārtībā traukus un ēdienus.
otēt Klāt (kā) virsmu ar kādu vielu (parasti krāsvielu), par darbarīku izmantojot otu.
sēsties Klāties (kur, uz kā u. tml.), veidojot kārtu, (piemēram, par sniegu, putekļiem).
Klausīties (ar) vienu ausi (arī pusausi) Klausīties pavirši, darot vai domājot ko citu.
Klausīties ar vienu ausi Klausīties pavirši, darot vai domājot ko citu.
Klausīties (ar) vienu ausi Klausīties pavirši, darot vai domājot ko citu.
izklauvēt Klauvējot izaicināt (no kurienes, kur u. tml.).
saklauvēt Klauvējot panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa.
izklauvēt Klauvējot piesist (daudzās vai visās vietās), parasti, lai pārbaudītu.
saklauvēties Klauvējot sazināties.
uzbungot Klauvējot, arī zvanot u. tml. panākt, ka (kāds) uzmostas (no miega).
Klavieru trio Klavieru, vijoles un čella ansamblis (klasiskā izpratnē). Skaņdarbs šādam izpildītāju sastāvam (parasti sonātes cikla formā).
Klavieru trio Klavieru, vijoles un čella ansamblis.
Klavieru kvartets Klavieru, vijoles, alta un čella ansamblis.
Klavieru kvartets Klavieru, vijoles, alta un čella ansamblis. Skaņdarbs šādam izpildītāju ansamblim (parasti sonātes cikla formā).
Ceļojošā kāpa Klejojošā kāpa.
Klīstošais ledus Klejojošais ledus.
rapsods Klejojošs dziesminieks (senajā Grieķijā), kas liras pavadījumā dziedāja episkas dziesmas. Arī tautas eposu skandētājs (bez mūzikas pavadījuma).
tabors Klejojošu, parasti asinsradniecības saitēm saistītu, čigānu nometne, kurai ir savs vadonis. Šādā nometnē dzīvojošie čigāni.
atklejot Klejojot atkļūt šurp. Klejojot atkļūt (kur, pie kā u. tml.).
aizklejot Klejojot attālināties. Klejojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
ieklejot Klejojot ievirzīties (kur iekšā).
izklejot Klejojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izklejot Klejojot pabūt (daudzās vai visās vietās). Klejojot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
apklejot Klejojot pabūt (vairākās vietās). Apklaiņot.
pārklejot Klejojot pabūt (visā teritorijā, daudzās vai visās kādas teritorijas vielās). Izklejot.
beduīni Klejotāji un pusklejotāji arābi (Arābijās pussalā un Ziemeļāfrikā).
vagotomija Klejotājnerva pārgriešana.
aizkleķēt Kleķējot aiztaisīt ciet (caurumu, spraugu). _imperf._ Kleķēt ciet.
atklepot Klepojot atbrīvoties no krēpām elpvadā.
atkrēpoties Klepojot atbrīvoties no krēpām elpvadā.
atklepoties Klepojot atbrīvoties no tā, kas iekļuvis, iestrēdzis elpvadā.
atkrēpot Klepojot izdabūt (ko) no elpvada (kopā ar krēpām).
atklepot Klepojot izdabūt, izvadīt (no elpvada).
Klepus atlec Klepojot izdalās krēpas.
Klepus atlec Klepojot izdalās krēpas.
izklepot Klepojot izvadīt (no elpošanas ceļiem, piemēram, krēpas).
izkrēpot Klepojot izvadīt (no elpošanas ceļiem).
apklibot Klibojot apiet (ap ko, kam apkārt).
apklibot Klibojot apstaigāt (vairākas vietas).
pārklibot Klibojot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
atklibot Klibojot atnākt šurp. _imperf._ Klibot šurp. Klibojot atnākt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
aizklibot Klibojot attālināties, aiziet. _imperf._ Klibot prom.
ieklibot Klibojot ieiet, ienākt (kur iekšā).
izklibot Klibojot iziet, iznākt.
Pievilkt kāju Klibojot mazliet vilkt kāju gar zemi.
noklibot Klibojot noiet, nonākt.
aizklibot Klibojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
paklibot Klibojot paiet.
pārklibot Klibojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pieklibot Klibojot pieiet, pienākt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
uzklibot Klibojot uziet, uznākt.
pārklāt Kliedējot (vielu) pāri (kam), pār (ko), izveidot (tās) kārtu.
noklāt Kliedējot (vielu), izveidot (tās) kārtu (uz visas kā virsmas vai tās lielākās daļās).
izkliedēt Kliedējot izklāt plānā slānī.
izkliedēt Kliedējot samazināt (kā) blīvumu, koncentrāciju.
smidzināt Kliedējot šķidrumu, pulverveida vielu, panākt, ka tie noklājas (kādā vidē, uz kā).
piekliegt Kliedzot, arī ļoti skaļi runājot, būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
izkliegt Kliedzot, arī skaļā balsī runājot vai dziedot, nogurdināt, arī sabojāt (parasti rīkli).
Ekvatoriāls klimats Klimats, kas raksturīgs ekvatoriālajai joslai.
Kultūras nams (arī pils) Kluba tipa iestāde, kas veic plašu, vispusīgu masu politisko un kultūras un izglītības darbu (parasti kādā rajonā, pilsētā, uzņēmumā, organizācijā).
Kultūras pils (arī nams) Kluba tipa iestāde, kas veic plašu, vispusīgu masu politisko un kultūras un izglītības darbu (parasti kādā rajonā, pilsētā, uzņēmumā, organizācijā).
Kultūras nams (arī pils) Kluba tipa iestāde, kas veic plašu, vispusīgu masu politisko un kultūras un izglītības darbu (parasti kādā rajonā, pilsētā, uzņēmumā, organizācijā). Celtne, kurā darbojas šāda iestāde.
klusuciešot Klusējot. Nesakot, neizpaužot.
sabubināties Klusi runājot, sazināties.
sadudināties Klusu (parasti laipni, mīlīgi) runājot, sazināties.
Kļūt (arī būt) melnam (arī zili melnam, zilam) no (arī aiz) dusmām Kļūt (būt) ļoti sadusmotam, bieži nespējot valdīt pār sevi. Dusmās stipri piesarkt, nespēt normāli runāt u. tml.
Kļūt (arī būt) zilam (arī zili melnam, melnam) no (arī aiz) dusmām Kļūt (būt) ļoti sadusmotam, bieži nespējot valdīt pār sevi. Dusmās stipri piesarkt, nespēt normāli runāt u. tml.
krāties Kļūt apjomīgākam, intensīvākam (par parādībām dabā).
piebriest Kļūt apjomīgākam, lielākam, arī spēcīgākam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
uzpūsties Kļūt apjomīgākam, saceļot spalvas (par putniem).
piepūsties Kļūt apjomīgākam, saceļot spalvas.
sabiezēt Kļūt blīvam, apjomīgam, koncentrētam (piemēram, par mākoņiem, miglu). Kļūt tumšam (par krēslu), pilnīgi iestāties (par tumsu).
brūnēt Kļūt brūnam nogatavojoties (par dažām sēklām).
nobrūnēt Kļūt brūnam, zaudējot savu sākotnējo krāsu (par priekšmetiem).
pārtapt Kļūt citādam, iegūt citādas (psihes, rakstura, personības) īpašības (kā) darbības, norises u. tml. ietekmē, iedarbībā. Pārveidojoties psihes, rakstura, personības īpašībām, kļūt citādam, par ko citu.
nodzeltēt Kļūt dzeltenam, pārstājot augt (par augiem, to daļām). Būt tādam, kurā augi, to daļas, pārstājot augt, kļūst dzeltenas (piemēram, par mežu, dārzu, lauku).
izaugt Kļūt lielākam apjomā, arī spējīgākam, stiprākam.
piepūsties Kļūt lielākam apjomā, parasti, piepildoties ar šķidrumu, gāzi.
paaugstināt Kļūt lielākam par vidējo, parasto kvantitātes pakāpi, par normu.
Kļūt (arī būt) zilam (arī melnam, zili melnam) no (arī aiz) dusmām Kļūt ļoti sadusmotam, bieži nespējot valdīt pār sevi. Dusmās stipri piesarkt, nespēt normāli runāt u. tml.
rauties Kļūt mazākam (pēc apjoma) - parasti par audumu, apģērbu.
kust Kļūt mazākam (piemēram, par kopumu, apjomu).
nokristies Kļūt mazam vai mazākam (piemēram, par kādu daudzumu, apjomu).
nokrist Kļūt mazam vai mazākam (piemēram, par kādu. daudzumu, apjomu).
izmirt Kļūt neapdzīvotam, tukšam (cilvēkiem vai citām dzīvām būtnēm nomirstot vai aizejot) - par vietu, telpu.
mirt Kļūt neapdzīvotam, tukšam (dzīvām būtnēm beidzot eksistēt vai aizejot) - par vietu, telpu.
nolaisties Kļūt nekārtīgam, nevīžīgam, nerūpēties par savu ārējo izskatu, kārtību ap sevi.
noslēgties Kļūt nesabiedriskam, arī mazrunīgam, neatklājot savas domas, pārdzīvojumus.
nosūbēt Kļūt nespodram, arī tumšam laika gaitā, arī pārklājoties ar putekļiem, netīrumiem u. tml.
sūbēt Kļūt nespodram, arī tumšam laika gaitā, arī pārklājoties ar putekļiem, netīrumiem u. tml.
apsūbēt Kļūt nespodram, pārklājoties ar pelējumu, putekļiem u. tml.
tūkt Kļūt resnam (aptaukojoties).
pabrūnēt Kļūt samērā, arī mazliet brūnganam, brūnam (nogatavojoties) - par dažām sēklām.
uzlēkt Kļūt saskatāmam (pie debesīm), iestājoties tumsai, naktij (par zvaigznēm).
atlaisties Kļūt siltākam, iestājoties atkusnim (par laiku).
mērcēties Kļūt slapjam, gremdējoties, tiekot gremdētam, piemēram, ūdenī.
saņemties Kļūt spēcīgākam, apjomīgākam, pieaugt (apjomā, spēkā) - par augiem, to kopumu.
pārsprāgt Kļūt tādam, kam (piemēram, augot, briestot, pārveidojoties) ir radusies plaisa, plīsums.
sarast Kļūt tādam, kam kopējos apstākļos, kopējā darbībā u. tml. izveidojas stabila, cieša saistība, labas attiecības (parasti ar kādu).
plakt Kļūt tādam, kam mazinās apjoms (parasti augstums, biezums), zūdot vai pārvēršoties kādām sastāvdaļām.
sarauties Kļūt tādam, kam novājēšanas, novecošanās gaitā samazinās ķermeņa apjoms, masa.
saplakt Kļūt tādam, kam samazinās apjoms (parasti augstums, biezums), zūdot vai pārvēršoties kādām sastāvdaļām, arī tiekot saspiestam.
sakristies Kļūt tādam, kam samazinās apjoms, parasti augstums (piemēram, sastāvdaļu tuvināšanās, arī noārdīšanās dēļ).
pietūkt Kļūt tādam, kam seja tūkstot palielinās apjomā.
nokaist Kļūt tādam, kas izstaro, arī atstaro ļoti spilgtu gaismu, izplata stipru siltumu. Kļūt ļoti spožam, spilgtam, kvēlojošam.
zaudēt Kļūt tādam, kas vairs neizraisa (iepriekšējo attieksmi pret sevi).
nocietināties Kļūt tādam, kas valda pār savām jūtām, neļaujot tām izraisīties, izpausties. Kļūt bezjūtīgam, neiejūtīgam.
samilzt Kļūt tādam, kurā izveidojas, parasti lieli, mākoņi (par debesīm). Palielināties apjomā, parasti ievērojami (par mākoņiem).
iededzināties Kļūt tumšam, brūnam, ilgi sauļojoties.
atvizmot Kļūt vizmojošam (par ko apgaismotu).
atzalgot Kļūt zalgojošam (par ko apgaismotu).
plaukt Kļūt zaļojošam, ziedošam (par dārziem, pļavām, laukiem u. tml.).
atplaukt Kļūt zaļojošam, ziedošam (par kokiem, pļavām, dārziem u. tml.) Saplaukt
zilēt Kļūt zilam (zaudējot savu sākotnējo krāsu).
rīmēties Kļūt, būt savstarpēji saskanīgam (piemēram, par atskaņām dzejolī).
sakalst Kļūt, parasti ļoti, sausam, zaudējot parasto mitrumu (par lūpām, mēli u. tml.).
sažūt Kļūt, parasti ļoti, sausam, zaudējot parasto mitrumu (par muti, rīkli u. tml.).
sabrūnēt Kļūt, parasti pilnīgi, brūnam, zaudējot savu sākotnējo krāsu.
sadzeltēt Kļūt, parasti pilnīgi, dzeltenam, dzeltenīgam, zaudējot savu sākotnējo (parasti balto) krāsu.
saglumēt Kļūt, parasti viscaur, glumam, piemēram, pārklājoties ar gļotām, trūdot.
sagļotēt Kļūt, parasti viscaur, gļotainam, piemēram, bojājoties (parasti par pārtikas produktiem).
ieknābāt Knābājot ieēst.
izknābāt Knābājot izlasīt, izēst.
izknābāt Knābājot iztukšot.
noknābāt Knābājot noēst.
noknābāt Knābājot nonāvēt.
izknābāt Knābājot padarīt (ko) viscaur caurumainu, robainu u. tml.
pieknābāt Knābājot piepildīt (parasti gūžu).
pieknābāties Knābājot pilnīgi paēst (par putniem).
izknābāt Knābājot radīt (kur caurumu, robu u. tml.).
saknābāt Knābājot sabojāt, parasti pilnīgi.
saknābāt Knābājot sadalīt, sasmalcināt.
saknābāt Knābājot salasīt, apēst (piemēram, vairākus, daudzus graudus).
saknābāt Knābājot savainot, arī sakropļot.
uzknābāt Knābājot savākt un apēst, ieēst.
noknābt Knābjot atdalīt nost.
aizknābt Knābjot ievainot.
pārknābt Knābjot ievainot.
izknābt Knābjot izplēst, izēst.
noknābt Knābjot nonāvēt.
izknābt Knābjot padarīt (ko) viscaur caurumainu, robainu u. tml.
pārknābt Knābjot radīt (kam) caurumu, bojājumu? knābjot pārdalīt.
izknābt Knābjot radīt (kur caurumu, robu u. tml.).
saknābt Knābjot sabojāt, parasti pilnīgi.
saknābt Knābjot sadalīt, sasmalcināt.
saknābt Knābjot savainot, arī sakropļot.
sakniebt Kniebjot (parasti ar knaiblēm), sadalīt, sasmalcināt.
nokniebt Kniebjot atdalīt nost.
atkniebt Kniebjot atdalīt. Nokniebt.
iekniebt Kniebjot daļēji atšķelt.
pārkniebt Kniebjot ievainot.
izkniebt Kniebjot izņemt, atdalīt.
iekniebt Kniebjot izraisīt sāpes.
izkniebt Kniebjot izveidot (kur robus, zīmes u. tml.).
izkniebt Kniebjot padarīt (ko) viscaur robainu, caurumainu.
pārkniebt Kniebjot radīt (kam) caurumu, bojājumu. Kniebjot pārdalīt.
iekniebties Kniebjot satvert (ar nagiem, spīlēm u. tml.).
sakniebt Kniebjot savainot.
aizkniedēt Kniedējot aiztaisīt ciet (caurumu metāla priekšmetā).
uzkniedēt Kniedējot piestiprināt (uz kā, kam).
sakniedēt Kniedējot savienot, sastiprināt. Kniedējot salabot.
kokogle Koka pārogļošanās gala produkts, kas atliek, karsējot koku bez gaisa pieejas.
apmale Koka vai cita materiāla līste, josla (kas sedz spraugu starp sienu un loga vai durvju aplādu).
sakārnis Kokauga, parasti žuburainas, saknes daļa. Šāda, parasti no zemes izrauta, saknes daļa kopā ar stumbra apakšējo gabalu vai bez tā.
pamežs Kokaugu kopums, kas veido meža apakšējo stāvu un attiecīgajos augšanas apstākļos nekad nesasniedz augšējā stāva koku garumu un nevar tos aizstāt ne bioloģiski, ne saimnieciski.
apstādījumi Kokiem, košuma krūmiem, puķēm apstādīts laukums, josla (parasti pilsētā). Augu kopums šādā laukumā, joslā.
zāģmateriāls Kokmateriāls, ko iegūst, gaterī sazāģējot zāģbaļķus to šķiedru garenvirzienā.
pluskoks Koks, kas pārspēj pārējos audzes kokus ar kādu cilvēkam vajadzīgu īpašība (stumbra taisnumu, mazzarainumu, ātraudzību, sveķainumu, izturību pret kaitēkļiem un slimībām).
sērkociņš Koksnes skaliņš vai kāda degoša materiāla plāksnīte ar berzes iedarbībā uzliesmojošu galviņu.
snieglauza Koku nolūšana, lielam sniega daudzumam uzkrājoties to vainagos.
sniegliece Koku saliekšanās un izgāšanās, lielam sniega daudzumam uzkrājoties to vainagos.
aizsargjosla Koku vai krūmu josla, kas aizsargā (piemēram, meža audzes, sējumus) no postošas vēja iedarbības. Zemes josla, kas aizkavē, (piemēram, uguns izplatīšanos).
caurgājiens Komandas locekļu virzīšanās manevrējot (sporta spēlēs).
polo Komandu sporta spēle, kuras mērķis ir (parasti jājot uz zirgiem, arī braucot ar velosipēdiem) ar īpašu nūju ieraidīt nelielu bumbu pretinieka vārtos.
piekombinēt Kombinējot pievienot, arī piesaistīt (atsevišķu sastāvdaļu pie kā, kam klāt).
Karātavu humors Komiskā apvienojums ar traģisko (stāstījumā, tēlojumā). Bezizejas stāvoklī izsacīti joki, asprātības.
Karātavu humors Komiskā apvienojums ar traģisko (stāstījumā, tēlojumā). Bezizejas stāvoklī izsacīti joki, asprātības.
pose Komiska luga ar parupjiem jokiem, pārspīlētām situācijām.
sakompilēt Kompilējot izveidot.
piekomplektēt Komplektējot (kādu kopumu, sistēmu), pievienot (tam kādu vienību).
Staru slimība Komplicēta, jonizējošā starojuma iedarbības izraisīta visa organisma slimība.
Staru slimība Komplicēta, jonizējošā starojuma iedarbības izraisīta visa organisma slimība.
piekomponēt Komponējot (mūziku), pieskaņot (to kādam tekstam).
iekomponēt Komponējot iekļaut (skaņdarbā).
sakomponēt Komponējot izveidot (skaņdarbu).
uzminēt Koncentrējot domas, uztveri noteiktam uzdevumam, atrast (atbildi, secinājumu), izprast, saprast, arī konstatēt (ko).
vijoļvakars Koncerts, kurā atskaņo (parasti viena vijolnieka izpildījumā) skaņdarbus vijolei.
līt Kondensējoties pilienos, klāties (kam pāri), arī plūst (par miglu, rasu).
karamele Konditorejas izstrādājums, ko iegūst, ietvaicētu cietes cukura sīrupu un šķīdināta cukura masu karsējot līdz karamela veidošanās temperatūrai.
prakse Konkrētais darbs, darbība (parasti kādā nozarē, jomā).
iekonservēt Konservējot pasargāt no bojāšanās (piemēram, ierīces, koksni).
iekonservēt Konservējot sagatavot uzglabāšanai (pārtikas produktus).
iekonservēt Konservējot sagatavot uzglabāšanai (piemēram, audus)
iekonservēties Konservējoties sasniegt vēlamo gatavības pakāpi.
skābēt Konservēt (pārtikas produktus, parasti dārzeņus, dzīvnieku barību), izmantojot pienskābo rūgšanu.
sālīt Konservēt, apkaisot ar vārāmo sāli vai ievietojot vārāmā sāls šķīdumā.
žāvēt Konservēt, apstrādājot (gaļas produktus, zivis) ar dūmu plūsmu. Kūpināt (4).
atzīmēt Konstatējot (ko), norādīt, vērst uzmanību (uz to). Arī minēt.
pētīt Konstatējot faktus, novērojot u. tml., gūt informāciju (par ko), uzzināt (ko).
iekonstruēt Konstruējot, veidojot iekļaut (kur).
pārkonstruēt Konstruēt vēlreiz, no jauna. Konstruējot pārveidot citādu.
vadīkla Konstrukcija, kas nodrošina detaļu noteiktu savstarpējo stāvokli, tām pārvietojoties virzes vai rotācijas kustībā.
pārkontrolēt Kontrolējot aptvert (daudzus vai visus no kāda kopuma).
vajāt Kontrolējot, kritizējot u. tml. ierobežot, arī sodot pārtraukt (piemēram, kā darbību, rīcību).
vibrokonveijers Konveijers materiālu vai detaļu pārvietošanai, izmantojot vibrācijas.
Ruļļu ceļš Konveijers, kas sastāv no rotējošiem cilindriem un ir paredzēts kravu pārvietošanai.
Miera pīpe Kopēja pīpe, kuru smēķējot, indiāņi apliecinājuši draudzību un salīguši mieru.
kopaina Kopēja, vienojoša aina. Kopskats (1).
kopforma Kopēja, vienojoša forma.
kopideja Kopēja, vienojoša ideja.
kopizjūta Kopēja, vienojoša izjūta.
kopkonstrukcija Kopēja, vienojoša konstrukcija.
kopnorise Kopēja, vienojoša norise.
kopskaņa Kopēja, vienojoša noskaņa (piemēram, mākslas darbā). Kopskanējums (2).
kopskanējums Kopēja, vienojoša noskaņa (piemēram, mākslas darbā). Kopskaņa (2).
kopnoskaņa Kopēja, vienojoša noskaņa.
koptonis Kopēja, vienojoša noskaņa.
koptendence Kopēja, vienojoša tendence.
savienība Kopējai sadarbībai (parasti kādā nozarē) organizēta (valstu, pilsētu, reģionālu vienību u. tml.) savstarpējo attiecību, sakaru sistēma. Attiecīgā organizācija.
pārkopēt Kopējot pārnest (zīmējumu, attēlu u. tml.) uz citas pamatnes.
palielināt Kopējot veidot (fotoattēlu) lielāku.
koptēls Kopējs, vienojošs (mākslas darba, arī tā daļas radīts) tēls, priekšstats.
kopskats Kopējs, vienojošs apskats, aplūkojums.
kopdekorējums Kopējs, vienojošs dekorējums.
kopiespaids Kopējs, vienojošs iespaids.
kopizveids Kopējs, vienojošs izveids.
kopnosaukums Kopējs, vienojošs nosaukums.
kopnoskaņojums Kopējs, vienojošs noskaņojums.
koprādītājs Kopējs, vienojošs rādītājs (piemēram, ekonomikas attīstības plānos).
kopraksturojums Kopējs, vienojošs raksturojums.
koprisinājums Kopējs, vienojošs risinājums.
kopskats Kopējs, vienojošs skats.
vakarēt Kopīgi pavadīt vakaru strādājot, dziedot, tērzējot (par saimi, kaimiņiem, draugiem).
fotokopija Kopija, kas iegūta fotografējot.
iekopt Kopjot uzlabot, padarīt auglīgāku (zemi).
izkopt Kopjot, uzlabojot izveidot ļoti labu. Kopjot padarīt skaistu.
kopsumma Kopumā. Kopā vērtējot.
salikums Kopums, kas ir izveidots vai izveidojies, apvienojot atsevišķus elementus, sastāvdaļas.
kormeistars Kora diriģents, vadītājs (parasti muzikālajos teātros). Kora diriģenta palīgs.
pārkoriģēt Koriģējot pārveidot citādu.
Radiācijas josla Kosmiskās telpas rajons, kurš atrodas ap planētu un kura ir liels elektriski lādētu daļiņu blīvums.
viļāt Košļājot grozīt (pa muti).
sakošļāt Košļājot sabojāt, parasti pilnīgi. Sakodīt (3).
sakošļāt Košļājot sasmalcināt.
gremot Košļājot smalcināt (parasti ko cietu, sīkstu). Arī ēst.
piekrāt Krājot papildināt (kā daudzumu).
nokrāpt Krāpjot atņemt (kādam).
izkrāpt Krāpjot iegūt (ko no kāda).
pamatkrāsa Krāsa, kas veido krāsojuma apakšējo kārtu vai klāj kādas virsmas lielāko daļu.
zīmoglaka Krāsaina, viegli kūstoša un gaisā ātri sacietējoša viela (izmanto, piemēram, pasta pārvedumu aizzīmogošanai, pudeļu aizlakošanai).
iekrāsojums Krāsas tonis, kas rodas, ko iekrāsojot.
papildkrāsas Krāsas, kas (piemēram, gleznā) papildina citas (parasti dominējošās) krāsas.
izcelties Krasi atdalīties (no apkārtējā, arī kontrastēt ar apkārtējo).
piekrāsot Krāsojot (parasti atsevišķas vietas), panākt, ka (piemēram, priekšmets) ir vienādā krāsā. Izlabot krāsas bojājumus.
uzkrāsot Krāsojot izveidot (piemēram, zīmi, uzrakstu) virsū (uz kā, kam).
aizkrāsot Krāsojot padarīt necaurredzamu, necaurspīdīgu u. tml. Krāsojot aizsegt.
piekrāsot Krāsojot pieskaņot (kā) krāsu vēlamajam, paredzētajam paraugam.
tonēt Krāsojot, arī jaucot krāsas, materiālu, panākt, ka (kas) iegūst noteiktu nokrāsu.
ietonēt Krāsojot, arī jaucot krāsas, panākt, ka (kam) rodas kāda nokrāsa.
izkrāsot Krāsojot, krāsojoties izveidot vēlamo izskatu (parasti cilvēkam).
uzbužināt Kratot, purinot, cilājot u. tml. panākt, ka (kas, piemēram, spilvens) kļūst mīksts, čagans, arī kupls.
sakraut Kraujot (kādus materiālus), izveidot (iekārtu, konstrukciju u. tml.).
apkraut Kraujot (ko virsū), pārklāt, apsegt.
salādēt Kraujot (ko) iekšā, piepildīt (ar to, parasti vairākus, daudzus, transportlīdzekļus).
uzkraut Kraujot (ko) virsū, izveidot (piemēram, kaudzi, grēdu).
nokraut Kraujot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
nokraut Kraujot (ko), izveidot (grēdu, kaudzi u. tml.).
sakraut Kraujot (ko), izveidot (grēdu, kaudzi u. tml.).
piekraut Kraujot (ko), piepildīt (ar to, piemēram, transportlīdzekli).
nokraut Kraujot atdalīt nost no virsas (daļu).
iekraut Kraujot ievietot (kur iekšā).
izkraut Kraujot iztukšot (ko).
izkraut Kraujot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
aizkraut Kraujot novietot (kam priekšā). Kraujot aizsprostot.
piekraut Kraujot novietot (pie kā, kam klāt).
atkraut Kraujot novietot atpakaļ, iepriekšējā vietā. _imperf._ Kraut atpakaļ.
atkraut Kraujot novietot atsevišķi, atšķirt.
atkraut Kraujot novietot atstatu, nost (no kā). _imperf._ Kraut nost.
uzlādēt Kraujot novietot virsū (uz kā, arī kur).
uzkraut Kraujot novietot virsū (uz kā, kam).
pakraut Kraujot novietot zem (kā), arī (kam) apakšā.
aizkraut Kraujot novietot, sakraut (aiz kā).
nokraut Kraujot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.).
pārkraut Kraujot pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur).
pakraut Kraujot pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.).
nokraut Kraujot salikt (grēdā, kaudzē u. tml.). Kraujot novietot (kur, uz kā u. tml.), sakraut.
sakraut Kraujot salikt (grēdā, kaudzē u. tml.). Kraujot novietot (kur, uz kā u. tml.).
apkraut Kraujot, liekot (ko) virsū, aizņemt (visu virsmu vai daļu no tās).
atkraukāties Kraukājot atbrīvoties no tā, kas iekļuvis rīklē.
atkraukāt Kraukājot izdabūt (ko) no rīkles.
izkraukāt Kraukājot izvadīt (no elpošanas ceļiem).
piekravāt Kravājot (ko), piepildīt (ar to, piemēram, somu).
aizkravāt Kravājot (ko), piepildīt. Kravājot (ko), aizsprostot. Aizkraut.
atkravāt Kravājot atbrīvot (vietu).
atkravāt Kravājot atgādāt šurp. _imperf._ Kravāt šurp. Kravājot atgādāt (uz kurieni, kur u. tml.).
iekravāt Kravājot ievietot (kur iekšā).
izkravāt Kravājot iztukšot (ko).
izkravāt Kravājot izvietot (parasti izklaidus).
izkravāt Kravājot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
nokravāt Kravājot ko nost, atbrīvot (kā) virsmu.
nokravāt Kravājot novietot (kur).
atkravāt Kravājot novietot atstatu, nost (no kā). _imperf._ Kravāt nost.
nokravāt Kravājot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.).
pakravāt Kravājot pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.).
nokravāt Kravājot virzīt un pabeigt virzīt lejā (no kurienes, kur u. tml.).
pārkravāt Kravājot, parasti aplūkojot, ņemt un likt pēc kārtas (daudzus vai visus) no kāda kopuma. Kravājot, parasti aplūkojot, ņemt un likt pa sastāvdaļām (kādu kopumu daļēji vai pilnīgi).
rediskonts Kredīta operācija starp vietējo kredīta iestādi un centrālo banku par diskontēta vekseļa tālāku diskontēšanu.
kreisums Kreisais novirziens sabiedriski politiskajos uzskatos.
Malt pienu Krejot pienu ar separatoru.
Malt pienu Krejot pienu ar separatoru.
nokrejot Krejot un pabeigt krejot (pienu).
nokrejot Krejot un pabeigt krejot (trauku ar nostādinātu pienu).
piekrēpot Krēpojot piepildīt (ar krēpām, piemēram, trauku).
Reālie (arī neideālie) kristāli Kristāli, kuros joni, atomi un molekulas nav novietotas ideāli pareizā kārtībā.
Reālie (arī neideālie) kristāli Kristāli, kuros joni, atomi un molekulas nav novietotas ideāli pareizā kārtībā.
Ideālie kristāli Kristāli, kuros joni, atomi un molekulas novietotas ideāli pareizā kārtībā.
vakance Kristālu punktveida defekts - atoma vai jona iztrūkums kristālrežģa mezglpunktā.
martirijs Kristīgās ticības apliecinājums, pakļaujot sevi moku pilnai nāvei.
nazarieši Kristīgo jūdu sekta (mūsu ēras pirmajos gadsimtos). Šīs sektas locekļi.
pārkristīties Kristīties vēlreiz, no jauna (parasti, pārejot citā konfesijā). Kristības ceremonijā iegūt citu vārdu.
nokritizēt Kritizējot nonākt pie negatīva vērtējuma, atzinuma.
pieķerties Kritizējot, arī vērojot atrast vainu (kādam).
iekārties Krītot aizķerties (aiz kā) un palikt karājoties.
sprēgāt Krītot, lidojot strauji, ar troksni atsisties (pret ko), skart (ko) - par sīkām vielas daļiņām, sīkiem priekšmetiem u. tml.
piekrokot Krokojot mazliet savilkt (audumu, apģērba detaļu). Krokojot piestiprināt (piemēram, apģērba detaļu pie apģērba).
tīteņkrūms Krūms ar vijīgiem vai kāpelējošiem stumbriem. Vīteņkrūms.
velkonis Kuģis (kā, piemēram, peldošu objektu, ūdens transportlīdzekļu) pārvietošanai pa ūdenstilpēm, (tos) velkot, stumjot, piestūrējot.
pārkuģot Kuģojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
nokuģot Kuģojot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu).
piekūkot Kūkojot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (apkārtnē).
izkūkot Kūkojot radīt (skaņas) - par dzeguzi. Kūkojot izpaust.
piekukuļot Kukuļojot panākt, ka (kāds) rīkojas kukuļa devēja interesēs.
atkūleņot Kūleņojot atkļūt šurp. _imperf._ Kūleņot šurp. Kūleņojot atkļūt (kur, pie kā u. tml.).
aizkūleņot Kūleņojot attālināties. _imperf._ Kūleņot prom. Kūleņojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
iekūleņot Kūleņojot ievirzīties (kur iekšā).
izkūleņot Kūleņojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
pārkūleņot Kūleņojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
piekūleņot Kūleņojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
nokūleņot Kūleņojot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
apkūlības Kulšanas darbu nobeigums. Tam sekojošais mielasts, svinības.
iekultivēt Kultivējot iekopt.
izkultivēt Kultivējot izveidot, arī uzlabot.
piekūpēt Kūpot, degot, arī garojot (kam), tikt piepildītam ar dūmiem, arī ar garaiņiem, iztvaikojumiem (par telpu, apkārtni, vidi). Piekvēpt.
dūmgāzes Kurināmā sadegšanas gāzveida produktu un lidojošu pelnu maisījums.
pārkūsāt Kūsājot pārplūst (pāri trauka malām) - parasti par verdošu šķidrumu. Būt tādam, kura malām kūsājot plūst pāri šķidrums (par trauku).
uzkūsāt Kūsājot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par šķidrumu. Būt tādam, kur kas kūsājot uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par trauku.
vīties Kustēties lokveidā, kustēties, veidojot lokus (piemēram, par liesmu).
locīties Kustēties lokveidā, kustēties, veidojot lokus.
tecēt Kustēties veikli, ātri, viegli (cilvēkam vai dzīvniekam ejot, skrejot) - par kājām. Veidoties veikli, ātri, viegli (par soļiem).
pīties Kustēties, virzīties lēni, ar traucējumiem (piemēram, aizķeroties aiz kā, arī slikti orientē jo lies).
locīties Kustēties, virzīties, veidojot ar savu ķermeni lokus, līkumus (piemēram, par rāpuļiem).
vīties Kustēties, virzīties, veidojot ar savu ķermeni lokus, līkumus (piemēram, par rāpuļiem).
vīkstīties Kustēties, virzīties, veidojot ar savu ķermeni lokus, līkumus (piemēram, par rāpuļiem). Locīties (4).
trīties Kustībā, pārvietojoties skart ko tā, ka rodas berze (par priekšmetiem.). Berzties (1).
solis Kustības cikls (ejot, skrienot u. tml.), kurā kāju pārvieto uz citu atbalsta punktu un pārnes uz to ķermeņa svaru.
elerons Kustīga plāksne pie lidmašīnas spārna pakaļējās daļas (lidmašīnas vadīšanai, lidojot ar sānsveri).
kontraktūra Kustīguma ierobežojums (locītavai) sakarā ar pārmaiņām pašā locītavā vai to aptverošajos audos.
iekust Kūstot saplūst kopā, savienoties (ar ko). Tikt apņemtam (ar ko sacietējošu).
izkustēties Kustoties izmainīt iepriekšējo stāvokli, atrašanās vietu (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
pastaipīties Kustoties, mazliet iztaisnojoties, pavingrināt ķermeni, tā daļas.
trīties Kustoties, pārvietojoties uz priekšu un atpakaļ, skarties (pie kā) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem. Berzties (2).
izkustēties Kustoties, tiekot kustinātam, izmainīt iepriekšējo stāvokli (parasti par priekšmetiem).
pārkvalificēt Kvalificēt vēlreiz, no jauna. Kvalificējot iedalīt citā grupā, kategorijā.
amats Kvalificēts darbs, arī nodarbošanās - dažādu izstrādājumu, ražošana ar rokām, izmantojot vienkāršus darba rīkus.
solīds Kvalitatīvs, izturīgs. Arī liels, apjomīgs.
piekveldēt Kveldējot piekarsēt.
pirkstis Kvēlojošas ogļu daļiņas pelnos, arī karsti pelni.
spirkstis Kvēlojošas ogļu daļiņas pelnos, arī karsti pelni. Pirkstis.
piekvēlot Kvēlojot izplatīt (gaismu) viscaur (telpā, apkārtnē).
spoguļspuldze Kvēlspuldze, kuras kolba no iekšpuses daļēji ir klāta ar gaismu atstarojošu slāni.
pieķeksēt Ķeksējot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
galli Ķeltu ciltis, kas no 5. līdz 1. gadsimtam pirms mūsu ēras apdzīvoja Galliju (tagadējo Franciju, Beļģiju, Ziemeļitāliju).
silfīda Ķeltu un ģermāņu mitoloģijā - gaisa stihiju personificējoša viegla, kustīga būtne ļaunas sievietes veidolā.
silfs Ķeltu un ģermāņu mitoloģijā - gaisa stihiju personificējošs gars vieglas, kustīgas vīriešu vai sieviešu dzimuma būtnes veidolā.
atķemmēt Ķemmējot atvirzīt (matus) nost (sānis, atpakaļ). Atsukāt.
izķemmēt Ķemmējot izdabūt (no kurienes, kur u. tml.). Izsukāt (2).
noķemmēt Ķemmējot noglaust, sakārtot (matus).
pieķemmēt Ķemmējot pieglaust, pielīdzināt.
uzķemmēt Ķemmējot sakārtot (matus) virsū (piemēram, pierei, ausīm).
pārķemmēt Ķemmējot sakārtot (parasti matus) pāri (kam), pār (ko).
uzķemmēt Ķemmējot sakārtot, uzliekt (parasti matus) veidojumā uz augšu. Uzsukāt.
noķengāt Ķengājot nonicināt, nonievāt. Nopaļāt, nopulgot.
izķepēt Ķepējot izziest, arī izlietot (daudz vai visu).
aizķepuroties Ķepurojoties aizvirzīties. Ķepurojoties nokļūt (līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
atķepuroties Ķepurojoties atvirzīties šurp. Ķepurojoties atvirzīties (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
ieķepuroties Ķepurojoties ievirzīties (kur iekšā).
izķepuroties Ķepurojoties izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izķepuroties Ķepurojoties izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
pieķepuroties Ķepurojoties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
uzķepuroties Ķepurojoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Ķepurojoties uzvirzīties uz kādas vietas.
noķepuroties Ķepurojoties virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost.
ziloņslimība Ķermeņa daļas (parasti kājas) apjoma palielināšanās, sabiezējot ādai un zemādas audiem, ja traucēta limfas rite.
rentgenoskopija Ķermeņa daļu izmeklēšana ar rentgenstarojumu, iegūstot attēlu uz fluorescējošā ekrāna.
stiepe Ķermeņa deformācija, kas rodas, mehāniskiem spēkiem iedarbojoties virzienā prom no ķermeņa.
liece Ķermeņa deformācija, kas rodas, mehāniskiem spēkiem vai temperatūrai iedarbojoties perpendikulāri ķermeņa asij.
kājstarpa Ķermeņa josla starp kājām. Vieta starp kājām.
Plecu josla Ķermeņa josla, kas savieno roku ar vidukli un ko veido kaulu un muskuļu sistēma.
skaistumkopšana Ķermeņa, ādas, matu, nagu kopšana, ievērojot higiēnas, kosmētikas nosacījumus. Arī kosmētika (1).
Mehāniskā kustība Ķermeņu vai to daļiņu savstarpējo stāvokļu maiņa telpā un laikā.
dzenāties Ķert, tvarstīt citam citu (parasti rotaļājoties). Dzenāt citam citu.
saķildoties Ķildojoties nonākt savstarpējās naidīgās attiecībās: sastrīdēties.
sudrabs Ķīmiskais elements - balts (gaisa iedarbībā melnējošs), spīdīgs, samērā mīksts, ļoti plastisks cēlmetāls.
sagraut Ķīmiski, mehāniski u. tml. iedarbojoties, panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, vielai), parasti viscaur, pārmainās struktūra, sastāvs u. tml.
halogēni Ķīmisko elementu grupa, kurā ietilpst fluors, hlors, broms, jods, astatīns.
radiolīze Ķīmisko vielu un savienojumu sadalīšanās radioaktīvā starojuma un jonizējošā starojuma iedarbībā.
skābe Ķīmisks savienojums, kas šķīdumā spēj atdot ūdeņraža jonus.
krioķirurģija Ķirurģiska ārstēšana, izmantojot zemas temperatūras.
laparotomija Ķirurģiska operācija - vēdera dobuma atvēršana, pārgriežot tā priekšējo sienu.
slēgt Ķirurģiski aizvērt (brūci), savienojot (tās) malas.
ieturēt Labi barojot, uzturēt (dzīvnieku).
iekalt Labi iegaumēt (parasti, daudz reiz atkārtojot). Arī iemācīt.
(Ie)kalt galvā Labi iegaumēt (parasti, daudzreiz atkārtojot). Arī (ie)mācīt.
Kalt (arī iekalt) galv Labi iegaumēt (parasti, daudzreiz atkārtojot). Arī mācīt, iemācīt.
Sniega pelējums Labību slimība, ko izraisa īpaša sēne (parasti, bojājot ziemājus zem sniega segas).
Ielabot kļūdas Labojot neviļus, negribēti ieviest kļūdas.
Ielabot kļūdas Labojot neviļus, negribēti ieviest kļūdas.
salabot Labojot novērst (defektu, bojājumu u. tml.), parasti pilnīgi.
pielabot Labojot novērst (piemēram, priekšmetam) bojājamus (parasti nelielus).
izlabot Labojot panākt, ka (parasti tekstā) nav kļūdu. Labojot novērst (kļūdas), parasti tekstā.
izlabot Labojot pilnīgi novērst (defektus, bojājumus u. tml.).
izlabot Labojot precizēt, konkretizēt (piemēram, tekstu, izteikumu).
piemērots Labs, derīgs, atbilstošs (kam attiecīgajos apstākļos).
salāgot Lāgojot (piemēram, detaļas, elementus), padarīt (to) saskares, savienojuma vietas atbilstošas vienu otrai.
aplaidelēties Laidelējoties apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
uzlaidelēties Laidelējoties uzlaisties (parasti par putniem, kukaiņiem).
diennakts Laika mērvienība - laiks, kurā zemeslode apgriežas ap savu asi, 24 stundu, ilgs laika posms, kas ietver vienu otrai sekojošu dienu un nakti.
Polārā diena Laika posms polārajos apgabalos, kad saule nenoriet.
Joslu laiks Laika skaitīšanas sistēma, pēc kuras katrā zemeslodes 15 grādu platā joslā ir savs laiks, kas atšķiras no blakus joslas laika par vienu stundu.
Joslu laiks Laika skaitīšanas sistēma, pēc kuras katrā zemeslodes 15 grādu platā joslā ir savs laiks, kas atšķiras no blakus joslas laika par vienu stundu.
Tropiskais gads Laika sprīdis starp divām sekojošām Saules centra pāriešanām pavasara punktam (aptuveni 365, 24 diennaktis).
Tropiskais gads Laika sprīdis starp divām sekojošām Saules centra pāriešanām pavasara punktam (aptuveni 365,24 diennaktis).
Taupāmais laiks Laikaposms, kad ir aizliegts medīt (kādus dzīvniekus), zvejot (kādas zivis).
Polārā diena Laikposms polārajos apgabalos, kad saule nenoriet.
Polārā nakts Laikposms polārajos apgabalos, kad saule neparādās virs horizonta.
Polārā nakts Laikposms polārajos apgabalos, kad saule neparādās virs horizonta.
starpleduslaikmets Laikposms starp diviem kontinentāliem apledojumiem, kura klimatiskā optimuma laikā temperatūra nav bijusi zemāka par klimatiskā optimuma temperatūru attiecīgā rajonā pēcleduslaikmetā.
aizlaipot Laipojot aizie. _imperf._ Laipot prom. Laipojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
aplaipot Laipojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt). _imperf._ Laipot apkārt.
atlaipot Laipojot atnākt šurp. _imperf._ Laipot šurp. Laipojot atnākt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
ielaipot Laipojot ievirzīties (kur iekšā).
izlaipot Laipojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izlaipot Laipojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
nolaipot Laipojot noiet, nonākt.
pārlaipot Laipojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
palaipot Laipojot pavirzīties.
pielaipot Laipojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
aplaisties Laižoties, lidojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt). _imperf._ Laisties apkārt.
aizlaisties Laižoties, lidojot attālināties (par putniem un kukaiņiem). _imperf._ Laisties prom. Aizlidot.
aizlaisties Laižoties, lidojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā, aiz kā u. tml.).
puķumeldrs Lakstaugs ar ložņājošu sakneni, stāvu stublāju un iesārtu ziedu čemuru galotnē.
Karbīda lampa Lampa, kurā deg acetilēns, kas rodas, ūdenim iedarbojoties uz kalcija karbīdu.
Karbīda lampa Lampa, kurā deg acetilēns, kas rodas, ūdenim iedarbojoties uz kalcija karbīdu.
mezofils Lapas mīkstums, ko veido pamataudi, kuri atrodas starp augšējo un apakšējo epidermas slāni.
salāpstot Lāpstojot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
Baltās sūnas Lapu sūnas, kas sastopamas augstajos purvos vai pārpurvotos mežos. Sfagni.
pielāsot Lāsojot (piemēram, asarām), tikt pārklātam, arī piepildītam (ar tām).
pielāsot Lāsojot pārklāt, arī piepildīt (ko) - par šķidrumu.
uzlāsot Lāsojot uztecēt, uzpilēt.
sudmaliņas Latviešu tautas deja, ko pārmaiņus dejo pārī un četratā. Šīs dejas mūzika.
sleņģene Latviešu tautastērpu metāla josta.
vadlaukakmeņi Laukakmeņi, kas ir atrauti no iežiem, kuri pirmatnējā sagulumā zemes virspusē sastopami tikai vienā lokālā rajonā.
sauskultūra Laukkopības darbu sistēma rajonos, kur ir maz nokrišņu.
izlauzīt Lauzot, arī ilgi lietojot, izkustināt no parastā stāvokļa, padarīt nelīdzenu.
izlavēt Lavējot izbraukt.
savācējlēca Lēca, kas fokusē tajā ieejošo paralēlo staru kūli.
piesala Ledus josla (gar upju, ezeru u. tml. krastiem), kas veidojas, pirms aizsalst pārējā ūdens platība.
nolasmenis Ledus josla, kas izveidojas neaizsalušai ūdenstilpei gar krastu.
Ledus pāržmauga Ledus josla, sablīvējums, kas izveidojas šķērsām pāri ūdenstilpei.
apliet Lejot (ko virsū), padarīt mitru (augsni ap augu).
apliet Lejot (ko virsū), pārklāt.
pārliet Lejot (ko) virsū, pārklāt (ar to).
pārliet Lejot (ko) virsū, pārklāt (to kam).
noliet Lejot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
pārliet Lejot (ko), nevijas, negribēti pieļaut, ka (tas) pārlīst (pāri kam, pār ko).
pieliet Lejot (parasti šķidru metālu, plastmasu), izveidot un pievienot (detaļu, elementu pie kā, kam klāt).
saliet Lejot (parasti ūdeni), panākt, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, viscaur, slapjš.
liedināt Lejot (piemēram, kausētu metālu) veidot.
izliet Lejot (piemēram, metālu, javu), izveidot.
aizliet Lejot aizpildīt, aizdarīt (ar masu, kas sacietē). _imperf._ Liet ciet.
aizliet Lejot aiztecināt (aiz kā).
noliet Lejot atdalīt (šķidrumu no kā).
noliet Lejot atdalīt nost (daļu).
ieliet Lejot iepildīt (kur iekšā).
saliet Lejot iepildīt (vairākos, daudzos traukos).
izliet Lejot iztukšot (parasti trauku).
noliet Lejot neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) nolīst (kur, uz kā, garām kam u. tml.).
noliet Lejot padarīt mitru (augus, augsni). Apliet.
izliet Lejot panākt, ka (šķidrums) izplūst (no kurienes, kur u. tml.).
pieliet Lejot papildināt (kā daudzumu).
pārliet Lejot pārvietot (citā traukā, tilpnē).
pieliet Lejot piepildīt (parasti trauku).
pieliet Lejot pievienot (pie kā, kam klāt).
salaistīt Lejot savienot, samaisīt (divas vai vairākas vielas).
saliet Lejot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
uzliet Lejot ūdeni sasalšanai kur virsū, izveidot (piemēram, slidotavu).
Uzliet ledu Lejot ūdeni, izveidot ledus laukumu, celiņu.
Uzliet ledu Lejot ūdeni, izveidot ledus laukumu, celiņu.
uzliet Lejot uzvirzīt (šķidrumu) virsū (uz kā, kam).
noliet Lejot virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā, garām kam u. tml.).
iepildīt Lejot, berot u. tml. ievirzīt (kur iekšā, piemēram, traukā).
pildīt Lejot, berot, spiežot u. tml. panākt, ka viela virzās (doba priekšmetā, spraugā, caurumā u. tml.).
pildīt Lejot, berot, spiežot u. tml. virzīt (vielu) doba priekšmetā, spraugā, caurumā u. tml.
uzliet Lejot, klājot (celtniecībā lietojamu masu) virsū (uz kā, kam), izveidot (segumu). Lejot, klājot (šādu masu) virsū (uz kā, kam), izveidot (tās) kārtu.
uzliet Lejot, klājot celtniecībā lietojamu masu kur virsū, izveidot (ceļu, laukumu u. tml.).
uzliet Lejot, parasti verdošu ūdeni, virsū īpaši sagatavotiem tējas vai kafijas augiem, pagatavot dzeršanai (tēju vai kafiju).
salaistīt Lejot, smidzinot (kādu vielu), panākt, ka (kas) piesūcas, parasti viscaur (ar to).
salaistīt Lejot, smidzinot (parasti ūdeni), panākt, ka (kas, piemēram, augi, augsne) kļūst, parasti ļoti, viscaur, slapjš.
laistīt Lejot, smidzinot (parasti ūdeni), panākt, ka (kas, piemēram, augi, zeme) kļūst slapjš.
aplēkāt Lēkājot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
aizlēkāt Lēkājot attālināties. Lēkājot nokļūt (kur, pie kā u. tml.).
ielēkāt Lēkājot ievirzīties (kur iekšā).
aplēkāt Lēkājot pabūt (vairākās vai visās vietās).
pārlēkāt Lēkājot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pielēkāt Lēkājot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
nolēkāt Lēkājot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
nolēkāt Lēkājot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
palēkšot Lēkšojot pavirzīties.
aizvilkties Lēnā gaitā ejot, nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
pavilkties Lēnām (ar pūlēm) lienot, rāpjoties, rāpojot pavirzīties.
pārvilkties Lēnām pārvirzīties, (ar pūlēm) lienot, rāpojot u. tml. (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
pārvilkties Lēnām pārvirzīties, (ar pūlēm) lienot, rāpojot u. tml. (pāri kam, pār ko).
pārvilkties Lēnām pārvirzīties, (ar pūlēm) lienot, rāpojot u. tml. (uz kurieni, pie kā, kur).
nolaisties Lēni pārvietojoties ar gaisa plūsmu lejup, nonākt (kur, uz kā u. tml.) - par viegliem priekšmetiem.
pīties Lēni, ar grūtībām runāt, bieži apraujoties runas plūsmā.
atlīst Lēni, klusi (arī slepeni) ejot, atkļūt šurp.
aizlīst Lēni, klusi (arī slepeni) ejot, attālināties. Lēni, klusi (arī slepeni) ejot, nokļūt (kur, aiz kā u. tml.).
ielīst Lēni, klusi (arī slepeni) ejot, ievirzīties (kur iekšā). Slepeni iekļūt (kur iekšā).
pielīst Lēni, klusi, arī slepeni ejot, pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
Muižu redukcija Lēņa muižu plaši izvērsta pārņemšana no vasaļiem atpakaļ feodālā senjora (valdnieka) rīcībā.
rikošets Lidojoša priekšmeta (piemēram, lodes, šāviņa) atsišanās pret ko un kustība citā virzienā.
mutulis Lidojošs lodveida, spirālveida (tvaiku, dūmu u. tml.) kopums.
pārlidot Lidojot atgriezties (mājās, uzturēšanās vielā u. tml.) - par lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem.
pārlidot Lidojot atgriezties ligzdošanas vietās (no pārziemošanas vietām) - par putniem. Lidojot atgriezties (ligzdā, uzturēšanās vietā u. tml.).
atlidot Lidojot atkļūt šurp (par putniem un kukaiņiem). _imperf._ Lidot šurp. Lidojot atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.). Atlaisties.
ielidot Lidojot ievirzīties (kur iekšā) - par lidaparātiem.
ielidot Lidojot ievirzīties (kur iekšā) - parasti par putniem, kukaiņiem.
izlidot Lidojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par lidaparātiem.
izlidot Lidojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - parasti par putniem, kukaiņiem.
izlidot Lidojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - par lidaparātiem.
izlidot Lidojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - parasti par putniem, kukaiņiem.
aizlidot Lidojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
aplidot Lidojot nolaisties (vairākās vietās) vai pabūt (virs vairākām vietām). Lidojot kavēties (pie kā) noteiktā nolūkā.
Uzņemt augstumu Lidojot pacelties noteiktā augstumā.
pārlidot Lidojot pārvietoties (uz citu vietu) - par lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem.
pārlidot Lidojot pārvietoties (uz citu, piemēram, uzturēšanās, barošanās, vietu) - parasti par putniem, kukaiņiem.
pārlidot Lidojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - parasti par putniem, kukaiņiem.
pārslīdēt Lidojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - parasti par putniem.
palidot Lidojot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.). Lidot nelielu attālumu, neilgu laiku.
palidot Lidojot pavirzīties garām (kam), arī gar (ko).
palidot Lidojot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
pielidot Lidojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - parasti par putniem, kukaiņiem.
salidot Lidojot savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - parasti par putniem, kukaiņiem.
uzlidot Lidojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par lidaparātiem, arī lidaparātu apkalpi, pasažieriem. Lidojot uzvirzīties virs kādas vietas.
uzlidot Lidojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - parasti par putniem, kukaiņiem. Lidojot uzvirzīties uz kādas vietas.
nolidot Lidojot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu) - parasti par putniem, kukaiņiem.
riņķot Lidojot virzīties pa riņķa līniju, lokveidā.
nolidot Lidojot virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē, nost, gar (ko) - parasti par putniem, kukaiņiem. Nolaisties.
aplidot Lidojot, laižoties apvirzīties (ap ko, kam apkārt) - par putniem, kukaiņiem.
aizlidot Lidojot, laižoties attālināties (par putniem un kukaiņiem). _imperf._ Lidot prom. Aizlaisties (1).
aviācija Lidošanas teorija un prakse (lietojot lidaparātus, kas smagāki par gaisu).
laisties Lidot (par lidaparātiem, braucējiem tajos).
planēt Lidot bez vilkmes, izmantojot gaisa strāvas (par planieriem, to apkalpi, pasažieriem). Laisties lejup bez vilkmes pa slīpu vienmērīgu trajektoriju (par lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem).
slīdēt Lidot, parasti vienmērīgā gaitā (par lidaparātiem, arī par braucējiem tajos).
skausts Līdz 70 centimetriem plata, paaugstināta augsnes josla starp divām vagām.
Līdz pusei Līdz viduklim, jostasvietai.
Vidējais mēlenis Līdzskanis (piemēram, j), ko artikulē, paceļot mēles muguras vidējo daļu.
Pakaļējais mēlenis Līdzskanis (piemēram, k, g), ko artikulē, paceļot mēles muguras pakaļējo daļu.
Labiāls līdzskanis Līdzskanis, ko artikulē, noapaļojot un izstiepjot lūpas. Lūpenis.
Alveolārs līdzskanis Līdzskanis, kuru izrunājot mēles gals skar augšzobus vai cieto aukslēju sākumu.
Cietais līdzskanis Līdzskanis, kuru izrunājot mēles vidusdaļa ir attālināta no aukslējām.
Cietais līdzskanis Līdzskanis, kuru izrunājot mēles vidusdaļa ir attālināta no aukslējām.
Mīkstais līdzskanis Līdzskanis, kuru izrunājot mēles vidusdaļa ir tuvināta aukslējām.
Mīkstais līdzskanis Līdzskanis, kuru izrunājot mēles vidusdaļa ir tuvināta aukslējām.
berzenis Līdzskanis, kuru izrunājot mutes dobums stipri sašaurinās un, izelpojamam gaisam cauri plūstot, rodas troksnis.
palatalizācija Līdzskaņa artikulācija ar mēles priekšējo daļu, vienlaikus paceļot arī mēles muguras vidējo daļu pret cietajām aukslējām.
enkurs Līdzstrāvas elektromašīnas rotējošā daļa.
piekraut Liekot, novietojot (ko) citu uz cita vai citu pie cita, izveidot (piemēram, kaudzi, nastu).
piekravāt Liekot, novietojot (ko) lielāka daudzuma, pilnīgi vai daļēji aizņemt (ar to kādu virsmu).
piekraut Liekot, novietojot (ko) lielāka daudzumā, pilnīgi vai daļēji aizņemt (ar to kādu virsmu).
piekraut Liekot, novietojot (ko), piepildīt (ar to, piemēram, somu).
kraut Liekot, novietojot ko citu uz cita vai citu pie cita, veidot (piemēram, kaudzi, krautni).
piekraut Liekot, novietojot, arī kraujot (ko), piepildīt, aizņemt (ar to telpu).
piekravāt Liekot, novietojot, arī kravājot (ko), piepildīt, aizņemt (ar to telpu).
aizturēt Liekot, veidojot šķēršļus, noturēt uz vietas (piemēram, sniegu), aizkavēt virzīšanos.
apturēt Liekot, veidojot šķēršļus, pārtraukt (piemēram, ūdens) kustību. Būt par cēloni tam, ka (piemēram, straume) pārtrauc kustību, virzību.
(Kā) piektais ritenis Lieks, nevajadzīgs, citiem traucējošs cilvēks (kādā vietā, kādā situācijā).
(Kā) piektais ritenis Lieks, nevajadzīgs, citiem traucējošs cilvēks (kādā vietā, kādā situācijā).
šķirt Liekt (apmatojuma, apspalvojuma daļas), parasti uz pretējām pusēm. Kārtojot (matus), veidot (celiņu lajos).
Izspiest (kādu) asaru Liekuļojot sākt raudāt.
lielforma Liela apjoma mākslas darbs.
lielražošana Liela apjoma ražošana.
lielrūpniecība Liela apjoma rūpniecība.
lieluzņēmums Liela apjoma uzņēmums.
koncerts Liela apjoma virtuozs, parasti sonātes formas, skaņdarbs dažādam izpildītāju sastāvam (piemēram, vienam vai vairākiem solo instrumentiem ar orķestri vai bez tā, balsij ar orķestri, orķestrim).
palielinājums Liela apjoma, izmēra, daudzuma u. tml. vispārināta nozīme, ko vārdam parasti piešķir attiecīgi afiksi.
nototēnija Liela asarveidīgo kārtas zivs, kas dzīvo galvenokārt antarktiskajos un subantarktiskajos ūdeņos.
Cik (tik) uziet Lielā daudzumā, skaitā, apjomā. Ļoti daudz.
monopols Liela kapitālistu apvienība (piemēram, kartelis, sindikāts, trests, koncerns), kas rodas, koncentrējoties ražošanai un kapitālam.
saida Liela mencveidīgo kārtas zivs (Atlantijas okeāna ziemeļu rajonos) ar trim muguras un divām anālām spurām.
vairāk Lielākā daudzumā, skaitā, apjomā (salīdzinājumā ar ko citu).
iediegt Lieliem dūrieniem, arī pavirši šujot, iestiprināt.
iediegt Lieliem dūrieniem, arī pavirši šujot, ietvert (kā iekšpusē).
muskete Lielkalibra šautene, kam ir deglis un ko šaujot atbalsta uz paliktņa.
lavīna Liels (akmeņu, arī klints gabalu) kopums, kas, virzoties pa kalnu nogāzēm, palielinās apjomā.
mākonis Liels (kustīgu, parasti lidojošu, dzīvnieku) kopums.
mākulis Liels (kustīgu, parasti lidojošu, dzīvnieku) kopums.
ražens Liels (pēc apjoma) - piemēram, par priekšmetiem.
bagāts Liels (skaitā, apjomā).
barka Liels buru kuģis, kam pakaļējā mastā ir slīpās buras, bet pārējos mastos - taisnās buras.
lietus Liels daudzums (kā, parasti sīka) birstoša, krītoša, lidojoša.
sumbrs Liels dobradžu dzimtas savvaļas dzīvnieks ar masīvu ķermeņa priekšējo daļu, īsu galvu, platu pieri, īsiem ragiem, biezu, priekšējā daļā garāku apmatojumu.
pingvīns Liels nelidojošs putns ar masīvu ķermeni, peldēšanai pielāgotām airveida pleznām, labi attīstītu krūšu ķīli un spēcīgiem krūšu muskuļiem.
daudzums Liels skaits, liels apjoms, liela masa.
langusts Liels vēžveidīgo klases dzīvnieks ar cilindrisku čaulu, ļoti garu otro antenu pāri (galvenokārt silto jūru piekrastes joslā).
augsts Liels, ievērojams (pēc daudzuma vai labuma). Tāds, kas pārsniedz vidējo, parasto līmeni, pakāpi.
ievērojams Liels, plašs (pēc skaita, izmēra, apjoma)
kamene Liels, zemē ligzdojošs plēvspārņu kārtas kukainis ar biezu apmatojumu.
vienība Lielums, ar kuru salīdzina, kvantitatīvi raksturojot (ko).
izmērs Lielums, ko konstatē mērījot.
mērs Lielums, ko konstatē mērījot. Izmērs (1).
atlīst Lienot atkļūt šurp (par rāpuļiem, tārpiem, arī par kukaiņiem). _imperf._ Līst šurp. Lienot, rāpojot atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
pārliesmot Liesmojot apspīdēt (ko).
pārliet Liet (piemēram, metāla izstrādājumus) vēlreiz, no jauna. Lejot pārveidot par ko citu.
atļaut Lieto kā pieklājības formu, aizrādot, paziņojot (ko), pievēršot uzmanību (kam) u. tml.
viņš Lieto kādas laicīgas vai reliģiskas hierarhijas augsta pārstāvja titula sastāvā, uzrunājot šādu pārstāvi vai runājot par to.
uzmanība Lieto mutvārdos, lai izteiktu aicinājumu, brīdinājumu sagatavoties kam, piemēram, ko veikt, darīt. Arī rakstveidā, lai izteiktu aicinājumu pievērsties sekojošajam tekstam.
Kungs un valdnieks (biežāk ķeizars, ķēniņš, arī pavēlnieks) Lieto uzrunājot šādu cilvēku vai godbijīgi runājot par viņu.
Vecais zēns (arī puika) Lieto vīrieši, familiāri, arī sirsnīgi uzrunājot citu vīrieti vai runājot par viņu.
Vecais zēns (arī puika) Lieto vīrieši, familiāri, arī sirsnīgi uzrunājot citu vīrieti vai runājot par viņu.
Nu kā? Lieto, jautājot par kādas darbības, stāvokļa pazīmi, kvalitāti.
kā Lieto, jautājot par kādu situāciju, faktu.
tas Lieto, lai (parasti) pastiprinātu, uzsvērtu sekojošo nojēgumu.
tinkšķ Lieto, lai atdarinātu augstu, dzidru skaņu, kas rodas, piemēram, vibrējot metāla, stikla priekšmetiem.
brakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, lūstot zariem, koka priekšmetiem, plaisājot ledum.
brikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, lūstot zariem, koka priekšmetiem, plaisājot ledum.
knakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paasu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem priekšmetiem lūstot vai atsitoties pret ko cietu, arī plaisājot, piemēram, kokam, ledum.
skrip Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paasu troksni, kas rodas, piemēram, pabīdot koka priekšmetu detaļas, veidojoties mazām plaisām tajos, arī kam sīkam beržoties gar ko.
puk Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, darbojoties motoram, mehānismam.
knakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, lūstot, plaisājot tieviem koka priekšmetiem, strauji saskaroties nelieliem metāla priekšmetiem.
knikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, lūstot, plaisājot tieviem koka priekšmetiem, strauji saskaroties nelieliem metāla priekšmetiem.
klabu Lieto, lai atdarinātu īslaicīgus, citu citam sekojošus trokšņus, kas rodas, piemēram, cietam priekšmetam piesitoties pie kā cieta, atsitoties pret ko cietu.
klap Lieto, lai atdarinātu ritmisku troksni, kas rodas, piemēram, ejot pa ko cietu, sitot ar āmuru.
klip Lieto, lai atdarinātu ritmisku troksni, kas rodas, piemēram, ejot pa ko cietu, sitot ar āmuru.
dip Lieto, lai atdarinātu soļu troksni (kas rodas, kādam ātri ejot, skrienot).
brīkš Lieto, lai atdarinātu spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, kam pasmagam lūstot, plaisājot vai gāžoties.
brākš Lieto, lai atdarinātu spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, lielākiem (koka) priekšmetiem lūstot, plaisājot vai gāžoties.
tuk Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kādam klauvējot, klaudzinot.
tak Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, darbojoties pulksteņa mehānismam.
knapu Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, klauvējot.
knipu Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, klauvējot.
tieši Lieto, lai izteiktu kādas domas, nojēguma u. tml. pastiprinājumu, nepieļaujot citu domu, nojēgumu u. tml.
taisni Lieto, lai izteiktu kādas domas, nojēguma u. tml. pastiprinājumu, nepieļaujot citu domu, nojēgumu u. tml. Tieši.
tāpat Lieto, lai izteiktu salikta sakārtojuma teikuma komponenta pievienojumu iepriekšējam (vai iepriekšējiem). Lieto, ievadot patstāvīgu teikumu, lai norādītu, ka tas pēc satura ir saistīts ar iepriekšējo teikumu.
arī Lieto, lai izteiktu salikta sakārtota teikuma komponenta pievienojumu iepriekšējam (vai iepriekšējiem). Lieto, ievadot patstāvīgu teikumu, lai norādītu, ka tas pēc satura saistās ar iepriekšējo teikumu.
Šajā sakarībā (arī sakarā) Lieto, lai norādītu uz kā sakarību ar iepriekšējo izteikumu, notikumu, darbību u. tml.
Šajā sakarā (arī sakarībā) Lieto, lai norādītu uz kā sakaru ar iepriekšējo izteikumu, notikumu, darbību u. tml.
Viena lieta - otra (arī cita) lieta Lieto, lai norādītu uz parādību savstarpējo saistījumu.
Viena lieta - otra (arī cita) lieta Lieto, lai norādītu uz parādību savstarpējo saistījumu.
Viena lieta - otra (arī cita) lieta Lieto, lai norādītu uz parādību savstarpējo saistījumu.
proti Lieto, lai norādītu uz sekojošu paskaidrojumu.
vien Lieto, lai norādītu, ka daudzums, apjoms u. tml. ir noteikts, nav palielināms.
vien Lieto, lai norādītu, ka daudzums, apjoms u. tml. ir palielināms.
mīlītis Lieto, lai paustu draudzīgu, sirsnīgu attieksmi pret kādu, uzrunājot to vai runājot par to. Lieto, lai paustu ironisku attieksmi pret kādu, uzrunājot to vai runājot par to.
nu Lieto, lai, kādu uzrunājot, pievērstu tā uzmanību runātājam.
māte Lieto, laipni uzrunājot gados vecāku sievieti, arī dzīvesbiedri vai runājot par viņu.
tēvs Lieto, laipni uzrunājot gados vecāku vīrieti, arī dzīvesbiedru vai runājot par viņu.
Bez tam Lieto, pievienojot ko iepriekš sacītajam. Turklāt.
Bez tam, arī pie tam Lieto, pievienojot papildu informāciju iepriekš minētajam. Turklāt.
spudūc Lieto, raksturojot strauju, īslaicīgu kustību vai tās radīto troksni.
sirsniņa Lieto, sirsnīgi, maigi uzrunājot sievieti vai runājot par viņu.
Svētais tēvs Lieto, uzrunājot katoļu vai pareizticīgo garīdznieku, arī mūku vai runājot par viņu. Pāvesta tituls.
Kungs un ķeizars (arī ķēniņš, retāk valdnieks, pavēlnieks) Lieto, uzrunājot valdnieku vai godbijīgi runājot par viņu.
Kungs un ķeizars (arī ķēniņš, retāk valdnieks, pavēlnieks) Lieto, uzrunājot valdnieku vai godbijīgi runājot par viņu.
Kungs un ķēniņš (arī ķeizars, retāk valdnieks, pavēlnieks) Lieto, uzrunājot valdnieku vai godbijīgi runājot par viņu.
Kungs un pavēlnieks (arī valdnieks, biežāk ķēniņš, ķeizars) Lieto, uzrunājot valdnieku vai godbijīgi runājot par viņu.
aidā Lieto, uzsākot strauju kustību (piemēram, braucienu, lidojumu) vai raksturojot šādas kustības sākumu.
dziedēt Lietojot ārstniecības līdzekļus, padarīt veselu (ķermeņa daļu).
dziedēt Lietojot ārstniecības līdzekļus, panākt, ka dzīst (brūce, ievainojums).
Ar varu Lietojot fizisku spēku, piespiedu metodes.
nolietot Lietojot padarīt neizskatīgu, neizturīgu, arī nederīgu.
savalkāt Lietojot padarīt, parasti ļoti, viscaur, netīru (parasti no auduma, ādas, virvēm gatavotu priekšmetu).
izstaipīt Lietojot, valkājot padarīt garāku, arī vaļīgāku (piemēram, apģērbu, tā daļas).
iestaipīt Lietojot, valkājot padarīt pietiekami ērtu, arī vaļīgu (piemēram, apģērbu).
kompetence Lietpratība, plašas zināšanas, profesionāla pieredze, izpratne (kādā jautājumā, jautājumu kopumā). Speciālista darbības joma.
aizlīgot Līgojoties attālināties. _imperf._ Līgot prom. Līgojoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
atlīgot Līgojoties atvirzīties šurp _imperf._ Līgot šurp. Līgojoties atvirzīties (kur, pie kā u. tml.).
ielīgot Līgojoties ievirzīties (kur iekšā).
izlīgot Līgojoties izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izlīgot Līgojoties izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
pārlīgot Līgojoties pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
palīgoties Līgojoties pavirzīties.
palīgot Līgojoties pavirzīties. Palīgoties (1).
pielīgot Līgojoties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
uzlīgot Līgojoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Līgojoties uzvirzīties uz kādas vietas.
nolīgot Līgojoties veikt (visu attālumu, ceļa gabalu).
nolīgot Līgojoties virzīties (visu laikposmu) un pabeigt virzīties.
nolīgot Līgojoties virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
atsaukt Likt (kādai oficiālai personai), lai pārtrauc veikt savus līdzšinējos pienākumus.
piespiest Likt (kādam) ko darīt, izmantojot, piemēram, savu spēku, varu. Panākt, ka (kāds) ko dara, pakļaujoties rīkotāja gribai.
dancināt Likt dejot (arī lēkāt), panākt, ka dejo (lēkā).
padancināt Likt padejot (arī palēkāt), panākt, ka padejo (arī palēkā).
servēt Likt uz galda (ēdienreizei) paredzēto, novietojot uz galda noteiktā kārtībā traukus un ēdienus.
atstāt Likt, arī pieļaut, lai paliek (kādos apstākļos), radīt kādus apstākļus, bieži pašam aizejot.
jozt Likt, siet (piemēram, jostu, siksnu) ap vidu.
jozt Likt, siet (piemēram, jostu, siksnu) kam apkārt.
jozties Likt, siet sev (piemēram, jostu, siksnu) ap vidu.
izlocīties Līkumojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izlocīties Līkumojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
nolīkumot Līkumojot noiet, noskriet, nobraukt.
uzlīkumot Līkumojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Līkumojot uzvirzīties uz kādas vietas.
Dekrēta laiks Likumu noteikts laiks, kas atšķiras no joslas laika.
Kāpuru līme Līme, ko izmanto augu aizsardzībā līmes jostu apziešanai.
Kāpuru līme Līme, ko izmanto augu aizsardzībā līmes jostu apziešanai.
aplīmēt Līmējot (ko) virsū, apklāt.
pārlīmēt Līmējot (ko) virsū, pārklāt (ar to). Aplīmēt.
pārlīmēt Līmējot (ko) virsū, pārklāt (to kam).
nolīmēt Līmējot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
salīmēt Līmējot aizklāt (ko). Līmējot salabot, līmējot izveidot.
ielīmēt Līmējot iestiprināt (kur iekšā).
izlīmēt Līmējot izklāt (ar ko).
izlīmēt Līmējot izlietot (daudz vai visu).
izlīmēt Līmējot izvietot (ko) informēšanai.
pielīmēt Līmējot piestiprināt (pie kā, kam klāt).
uzlīmēt Līmējot piestiprināt (uz kā, kam).
salīmēt Līmējot piestiprināt (vairākus, daudzus priekšmetus).
palīmēt Līmējot piestiprināt zem (kā), arī (kam) apakšā.
salīmēt Līmējot savienot.
frīze Līmeniska dekoratīva josla. Antablementa daļa starp arhitrāvu un karnīzu.
robežlīnija Līnija, ar ko apzīmē (kādas teritorijas, parasti valsts) robežu. Arī robežjosla (1).
ceļš Līnija, josla (atmosfērā, izplatījumā), pa kuru vai kuras robežās (kas) virzās, pārvietojas.
trase Līnija, kas, parasti projektā, iezīmē (ceļa, kanāla, komunikāciju u. tml.) novietojumu apvidū, vidē. Apvidus, vides josla, kur tiks veidots vai atrodas (ceļš, kanāls, komunikācijas u. tml.).
Lauzta līnija Līnija, kura sastāv no taisnes nogriežņiem un kurā cits citam sekojošo nogriežņu virzieni ir dažādi.
Lauzta līnija Līnija, kura sastāv no taisnes nogriežņiem un kurā cits citam sekojošo nogriežņu virzieni ir dažādi.
transparents Līnijota papīra lapa, ko rakstot novieto zem nelīnijota papīra raksta rindu taisnuma nodrošināšanai.
kancona Lirisks dzejolis par bruņinieku mīlestību. Senās franču vai itāliešu dzejas veids.
Franču balāde Lirisks dzejolis, kas sastāv no trim astoņrindēm un vienas četrrindes ar noteiktu atskaņu kārtību un atkārtotām rindām.
romance Lirisks vai liriski dramatisks dzejolis (parasti par mīlestības tematu).
kūņoties Līst ārā (no kāda pārsega, čaulas u. tml.), atbrīvojoties (no tā).
pielišķēties Lišķējot pielabināties (kādam), parasti savtīgos nolūkos.
kontrafakcija Literārs viltojums. Patvarīga autoru tiesību pārkāpšana, pavairojot un izplatot cita autora sacerējumu.
mizot Lobīt ārējo apvalku (sakņaugiem, saknēm, augļiem, sēklām).
nolobīt Lobot atdalīt (apvalku, parasti mizu, čaumalu, arī ārējo daļu).
aizlodāt Lodājot aizvirzīties.
aplodāt Lodājot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
izlodāt Lodājot izveidot ejas, caurumus (kur).
aplodāt Lodājot nokļūt, pabūt (vairākās vai visās vietās).
izlodāt Lodājot pabūt (daudzās vai visās vietās). Lodājot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
aizlodēt Lodējot aizdarīt (plaisu, spraugu). _imperf._ Lodēt ciet.
ielodēt Lodējot iestiprināt (kur iekšā).
aizlodēt Lodējot izlabot (metāla priekšmetu). Salodēt.
pielodēt Lodējot piestiprināt (pie kā, kam klāt).
uzlodēt Lodējot piestiprināt (uz kā, kam).
salodēt Lodējot savienot. Lodējot salabot.
rotīt Lokot (ko) pakāpeniski samērā šaurās joslās (uz augšu, arī uz leju), padarīt (to) īsāku vai garāku.
siet Lokot, tinot (kā) galus, stūrus u. tml., veidojot tajos, piemēram, mezglus, cilpas, panākt, ka (tam) rodas savstarpējs saistījums. Savstarpēji lokot, tinot (kā galus, stūrus u. tml.), veidojot (tajos), piemēram, mezglus, cilpas, panākt, ka (tiem) rodas savstarpējs saistījums.
izlolot Lolojot izaudzināt.
Maza loma Loma, kurai ir neliela apjoma teksts.
Maza loma Loma, kurai ir neliela apjoma teksts.
Sojas rauši Lopbarības rauši, ko iegūst, pārstrādājot sojas sēklas.
Elektriskais aploks Lopu ganīšanai paredzēts aploks, kas apjozts ar elektrisko vadu, pa kuru plūst vāja strāva.
izlozēt Lozējot noteikt (loterijas laimestu sadali).
izlozēt Lozējot noteikt (piemēram, starta kārtību, kārtējo pretinieku).
izlozēt Lozējot sadalīt (piemēram, priekšmetus, vietas, pienākumus).
izloze Lozējot veikta (loterijas laimestu) sadale.
izloze Lozējot veikta (piemēram, priekšmetu, vietas, pienākumu) sadale.
izloze Lozējot veikta (piemēram, starta kārtības, kārtējo pretinieku) noteikšana.
ložņu Ložņājošs (par augiem, to daļām).
ložņaugs Ložņājošs augs.
zvilnājs Ložņājošs krūmājs.
aizložņāt Ložņājot aizvirzīties.
apložņāt Ložņājot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
izložņāt Ložņājot izveidot, radīt ejas, caurumus. Ložņājot padarīt irdenu.
izložņāt Ložņājot pabūt (daudzās vai visās vietās). Ložņājot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
raidluga Luga, kas ir rakstīta tieši radioteātrim, ievērojot tā specifiku.
vēzis Ļaundabīgs audzējs, kas attīstās no epitēlijaudiem, ieaugot apkārtējos veselajos audos, veidojot metastāzes un recidīvus.
izcūkot Ļauni izjokot (kādu), nodarot tīšu, ļaunprātīgu kaitējumu.
cūkot Ļauni izjokot (kādu), tīši, ļaunprātīgi kaitēt.
ņirgāties Ļauni izsmiet, izzobot, arī nekrietni, aizskaroši jokot, smieties.
izguldināt Ļaut pārgulēt, iekārtojot guļasvietu, izrādot viesmīlību.
laist Ļaut, arī likt (kādam) doties mācīties (kur), apgādājot (to), rūpējoties (par to).
milzīgs Ļoti apjomīgs, plašs (par tekstu).
milzu Ļoti apjomīgs, plašs (par tekstu).
apjoņot Ļoti ātri ejot, skrienot, braucot, pabūt (vairākās vai visās vietās), apmeklēt (daudzus vai visus).
izjoņot Ļoti ātri pārvietojoties (parasti braucot, jājot), pabūt (daudzās vai visās vietās). Ļoti ātri pārvietojoties (parasti braucot, jājot), pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā).
joņot Ļoti ātri pārvietoties (par transportlīdzekļiem, braucējiem tajos).
atbērt Ļoti ātri runājot, atbildēt.
slavēt Ļoti atzinīgi vērtējot, dēvēt, saukt (par ko, kā).
Piekliegt pilnu galvu Ļoti daudz un skaļi runājot, censties (ko) iestāstīt.
impozants Ļoti iespaidīgs (ar savu ārietni, apjomu, arī spēku).
vesels Ļoti ietekmīgs, nozīmīgs (parasti pēc vēriena, apjoma) - par parādībām sabiedrībā.
bagātīgs Ļoti liels (skaitā, apjomā). Bagāts.
pārbagāts Ļoti liels, arī pārāk liels (skaitā, apjomā).
galēties Ļoti mocīt sevi (parasti, daudz un smagi strādājot). Beigties nost.
Uguns jūra Ļoti plaša uguns josla, ļoti plašs liesmu kopums (parasti ugunsgrēkā).
ugunsjūra Ļoti plaša uguns josla, ļoti plašs liesmu kopums (parasti ugunsgrēkā). Uguns jūra.
Apgriezt visu ar kājām gaisā Ļoti sajaukt (ko meklējot).
Apgriezt riņķī (arī apkārt), arī apgriezt riņķī (un) apkārt Ļoti sajaukt (ko meklējot).
Apgriezt apkārt (arī riņķī), arī apgriezt riņķī (un) apkārt Ļoti sajaukt (ko meklējot).
Apgriezt riņķī (arī apkārt), arī apgriezt riņķī (un) apkārt Ļoti sajaukt (ko meklējot).
Apgriezt visu ar kājām gaisā Ļoti sajaukt (ko meklējot). Pārmainīt pilnīgi pretēji tam, kā bijis iepriekš.
fitoplanktons Ļoti sīku augu kopums, kuri dzīvo ūdens slānī, pasīvi pakļaujoties ūdens kustībām. Augu planktons.
sakliegties Ļoti skaļā balsī runājot, arī kliedzot sazināties.
sakliegt Ļoti skaļā balsī runājot, sarāt, izpaust dusmas, naidu u. tml. Ļoti skaļā balsī runājot, izteikt, parasti kategorisku, pavēli, rīkojumu.
ietaurēt Ļoti skaļi runājot, panākt, ka skaņas izplatās (kur iekšā).
izcepināt Ļoti spēcīgi sildot, karsējot, nogurdināt (par sauli).
aizsisties Ļoti strauji aizvirzīties (aiz ka), parasti slēpjoties.
Piebāzt degunu Ļoti tuvu pievirzīt galvu (piemēram, aplūkojot).
Piebāzt degunu Ļoti tuvu pievirzīt galvu (piemēram, aplūkojot).
urbīgs Ļoti vērīgs, ciešs (par acīm, skatienu). Urbjošs (2).
tehnikums Mācību iestāde, kurā gatavo speciālistus ar vidējo speciālo izglītību (piemēram, rūpniecības, lauksaimniecības, celtniecības nozarēs).
klase Mācību posma daļa (parasti vispārizglītojošā skolā), kurā skolēni viena mācību gada laikā apgūst noteiktu programmu. Skolēnu grupa, kas apgūst šo programmu.
dziedāšana Mācību priekšmets - vokālo dotību izkopšana, vokālu skaņdarbu iestudēšana. Arī muzikālā audzināšana (vispārizglītojošā skolā).
darbmācība Mācību priekšmets vispārizglītojošā skolā: rokdarbi, praktiskie darbi.
Meža skola Mācību un ārstniecības iestāde (piepilsētas zaļajā zonā) skolas vecuma bērniem, kuriem nepieciešama ārstēšana sanatorijā un kuru veselības stāvoklis pieļauj mācību slodzi pēc vispārizglītojošās skolas programmas.
Meža skola Mācību un ārstniecības iestāde (piepilsētas zaļajā zonā) skolas vecuma bērniem, kuriem nepieciešama ārstēšana sanatorijā un kuru veselības stāvoklis pieļauj mācību slodzi pēc vispārizglītojošās skolas programmas.
mežaskola Mācību un ārstniecības iestāde (piepilsētas zaļajā zonā) skolas vecuma bērniem, kuriem nepieciešama ārstēšana sanatorijā un kuru veselības stāvoklis pieļauj mācību slodzi pēc vispārizglītojošās skolas programmas. Meža skola.
skolotājs Mācīšanas un audzināšanas speciālists (parasti vispārizglītojošā skolā).
kalt Mācīt (parasti, daudzreiz atkārtojot). Neatlaidīgi mācīt.
zubrīt Mācīties (ko), parasti, daudzreiz atkārtojot.
kalties Mācīties, intensīvi cenšoties iegaumēt (daudzreiz atkārtojot).
zubrīties Mācīties, parasti, daudzreiz atkārtojot.
papildināt Mācoties, strādājot padarīt plašāku, vispusīgāku (ko, piemēram, savas zināšanas, pieredzi). Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, kāda zināšanas, pieredze) kļūst plašāks, vispusīgāks.
pols Magnetizēta detaļa vai tās daļa, kam ir šāds rajons.
Pirts vārdi Maģiskas formulas, kuras skaitīja pirtij ejot, peroties uz inākot no pirts.
Pirts vārdi Maģiskas formulas, kuras skaitīja, pirtī ejot, peroties un iznākot no pirts.
nomaidzīt Maidzījot nogurdināt, arī novārdzināt (mazu dzīvnieku).
atdūdot Maigi, dūdojoši atbildēt.
lalināt Maigi, mīlīgi runāties ar bērnu, parasti, atkārtojot zilbi «la».
glāsts Maigs (rokas) pieskāriens glaudot. Sirsnības, mīlestības izpausme, apskaujot, skūpstot.
lūzt Mainīt izplatīšanās virzienu (pārejot no kādas vides citā) - par gaismu, gaismas staru.
attīstīties Mainīties, veidojot jaunas formas. Sasniegt augstāku attīstības pakāpi (par sabiedrību, sabiedriskām parādībām). Pilnveidoties.
sagriezties Mainot iepriekšējo virzienu, stāvokli, sākt, parasti pēkšņi, virzīties (uz citu pusi), arī ieņemt (citu stāvokli) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
griezties Mainot iepriekšējo virzienu, stāvokli, virzīties (uz citu pusi).
pārvērsties Mainoties kādiem apstākļiem, mainot darbības jomu u. tml., iegūt citu stāvokli sabiedrībā, kļūt par citas darbības nozares pārstāvi.
Sinhronā mašīna Maiņstrāvas elektriskā mašīna, kuras rotors griežas vienādā ātrumā ar statora tinuma strāvu radīto rotējošo magnētisko plūsmu.
plātsmaize Maize (piemēram, ar augļu, biezpiena virsu), ko cep uz plates, izklājot mīklu pa visu tās virsmu.
mājotne Mājoklis.
nomalt Mājot (ko), atraut, zaudēt (ķermeņa daļu).
iemājot Mājot (kur iekšā).
samāties Mājot sazināties.
Uz nomaksu Maksājot pa daļām (pirkt, iegūt).
samaksāt Maksājot pilnīgi nokārtot, izpildīt (saistības). Pilnīgi norēķināties (par ko, piemēram, ar naudu).
Vaku grāmatas Maksātāju saraksti ar izpildāmo klaušu un dodamo nodevu apjomu.
izspiest Maksimāli izmantojot (spēkus, spējas u. tml.), iegūt, sasniegt (ko).
dialektika Māksla panākt patiesību strīdā, atklājot pretrunas pretinieka spriedumos.
Ledus balets Mākslas veids - horeogrāfiski priekšnesumi, ko izpilda, slidojot uz ledus.
plasts Mākslīga lielmolekulāra organiska viela, ko iegūst sintēzes ceļā, vai arī pārveidojot dabas vielas.
spuldze Mākslīgs gaismas avots, kurā starojumu iegūst, karsējot kvēldiegu vai gāzi, tvaikus. Šāds gaismas avots kopā ar ierīci tā iestiprināšanai un savienošanai ar enerģijas avotu.
šinjons Mākslīgs matu veidojums, ar ko, veidojot frizūru, papildina dabiskos matus.
gruntsmakšķere Makšķere, ar kuru ķer zivis, kas uzturas ūdens apakšējos slāņos.
samakšķerēt Makšķerējot iegūt (ko, parasti zivis) lielākā daudzumā. Makšķerējot iegūt (kā, parasti zivju, lielāku daudzumu).
piemakšķerēt Makšķerējot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piemakšķerēt Makšķerējot iegūt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (ko).
nomakšķerēt Makšķerējot iegūt.
izmakšķerēt Makšķerējot izvilkt (zivi).
piecirst Makšķerējot strauji paraut makšķerēšanas rīku, lai āķis ieķertos zivs ķermenī.
Vilkt zivis Makšķerēt, zvejot zivis.
vilkt Makšķerēt, zvejot.
lejasmala Mala (teritorijā), kas atrodas zemāk par pārējo apkārtni.
krāpt Maldinot (melojot, izliekoties u. tml.) mānīt (kādu).
krustkrāvums Malkas grēdas galu nostiprinājums, malkas pagales grēdu galos novietojot horizontālās kārtās krusteniski viena virs otras.
izmanevrēt Manevrējot izbraukt (no kurienes, kur u. tml.) - parasti par transportlīdzekli.
izmanevrēt Manevrējot izvadīt (no kurienes, kur u. tml., parasti transportlīdzekli).
izmanevrēt Manevrējot izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - parasti par transportlīdzekli.
samangot Mangojot iegūt, dabūt.
svingot Manierīgi dejot, parasti svingu vai tam līdzīga modernu deju.
iemānīt Mānot, pierunājot panākt, ka paņem (ko).
rīkļurāvējs Mantrausīgs, savtīgs, nežēlīgs cilvēks, kas, savu bagātību vairojot, nodara citiem ļaunumu. Rīkļu rāvējs.
Rīkļu rāvējs Mantrausīgs, savtīgs, nežēlīgs cilvēks, kas, savu bagātību vairojot, nodara citiem ļaunumu. Rīkļurāvējs.
Rīkļu rāvējs Mantrausīgs, savtīgs, nežēlīgs cilvēks, kas, savu bagātību vairojot, nodara citiem ļaunumu. Rīkļurāvējs.
iemarinēt Marinējot sagatavot, iekonservēt.
iemarinēties Marinējoties sasniegt vēlamo gatavības pakāpi.
zefīrs Masa, ko iegūst, karsējot saputotu olas baltumu ar agaru, augļu vai ogu sīrupu, garšvielām un aromātiskam vielām. Konditorejas izstrādājums, kas gatavots no šādas masas.
izmasēt Masējot izlīdzināt (piemēram, grumbas).
iemasēt Masējot panākt, ka iesūcas (piemēram, ādā kāda viela).
aizmaskot Maskējot aizsegt skatienam. Nomaskot.
nomaskēt Maskējot padarīt (ko) neieraugāmu.
ķekatas Masku gājiens (no mājas uz māju, piemēram, Vastlavjos, Mārtiņos, ziemas saulgriežos) ar apdziedāšanos un dažādam izdarībām.
fronte Masu darbības novads, joma.
frēze Mašīna ar rotējošiem darba orgāniem (augsnes vienlaicīgai rakšanai un irdināšanai).
motors Mašīna, kas noteikta veida enerģiju (piemēram, siltuma enerģiju) pārvērš mehāniskajā enerģijā un izvada to ar rotējošu vārpstu.
Siltuma mašīna Mašīna, kas, patērējot siltuma daudzumu, paveic mehānisku darbu vai arī realizē siltuma pārnesi, darbu paveicot ārējiem spēkiem.
vibromašīna Mašīna, kurā darba procesu veic (vai veicina) vibrējoša ierīce.
frēzmašīna Mašīna, kurai ir rotējošs daudzšķautņu griezējinstruments (cietu materiālu apstrādei).
pusautomāts Mašīna, mehānisms u. tml., kas kādu darbības cikla daļu veic patstāvīgi, bet tā pārējo daļu - ar cilvēka līdzdalību.
Elementārā matemātika Matemātikas nozare, kas aptver matemātikas disciplīnas, kuras māca vispārizglītojošās skolās.
Elementārā matemātika Matemātikas nozare, kas aptver matemātikas disciplīnas, kuras māca vispārizglītojošās skolās.
Analītiskā ģeometrija Matemātikas nozare, kas pētī ģeometrisko objektu īpašības ar algebras līdzekļiem, izmantojot koordinātes.
Analītiskā ģeometrija Matemātikas nozare, kas pētī ģeometrisko objektu īpašības ar algebras līdzekļiem, izmantojot koordinātes.
bezgalība Matemātisks jēdziens, kas saistīta vai nu ar neierobežoti turpināmu procesu, vai arī ar kopu, kuras apjoms nav galīgs.
vājbetons Materiāls (piemēram, siltumizolācijai), ko iegūst, pievienojot betona masai vieglus (dabisku vai mākslīgu) papildvielu maisījumus vai ievadot tajā gaisu poru veidošanai.
kaļķi Materiāls, ko iegūst, apdedzinot kaļķakmeni vai apdedzinātu kaļķakmeni veldzējot ar ūdeni.
pergaments Materiāls, ko iegūst, īpašā veidā apstrādājot dzīvnieku ādu, un kas izmantojams, piemēram, teksta uzrakstīšanai, attēlu veidošanai.
vibrotransports Materiālu vai detaļu pārvietošana, izmantojot vibrācijas.
furunkuls Matu maisiņa un ar to saistītā tauku dziedzera norobežots strutojošs iekaisums. Augonis.
atmauties Maujot atsaukties.
piemaut Maujot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
samauties Maujot sazināties.
atmauroties Maurojot atsaukties.
piemaurot Maurojot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
miniatūra Maza apjoma daiļdarbs.
sīkforma Maza apjoma mākslas darbu forma. Maza apjoma mākslas darbu kopums.
seiners Mazas vai vidējas fonnāžas jūras zvejas kuģis zvejošanai ar riņķa vadu. Seinertraleris.
seinertraleris Mazas vai vidējas tonnāžas jūras zvejas kuģis zvejošanai ar riņķo vadu.
apmazgāt Mazgājot (piemēram, veļu), aprūpēt (kādu).
nomazgāt Mazgājot atdalīt nost.
nomazgāt Mazgājot izlietot gandrīz visu (ziepju gabalu).
uzmazgāt Mazgājot padarīt tīru (grīdu, klonu u. tml.). Mazgājot grīdu, klonu u. tml., padarīt tīru (telpu).
nomazgāt Mazgājot padarīt tīru (kā) virsmu, ārpusi.
izmazgāt Mazgājot padarīt tīru (parasti no iekšpuses).
izmazgāt Mazgājot padarīt viscaur tīru.
uzmazgāt Mazgājot savākt (uz grīdas, klona u. tml., piemēram, izlijušu šķidrumu).
piemazgāt Mazgājot, mazgājoties padarīt ļoti netīru (parasti ūdeni traukā, arī trauku ar ūdeni).
samazgāt Mazgājot, mazgājoties pieļaut, būt par cēloni tam, ka (parasti ūdenī) rodas kādu vielu piejaukumi.
ziepes Mazgāšanas līdzeklis - lielmolekulāru taukskābju sāļi, ko iegūst, apstrādājot taukus ar nātrija hidroksīdu vai kālija hidroksīdu.
vanna Mazgāšanās, iegremdējoties šādā traukā, tilpē. Arī ārstnieciska pelde, iegremdējoties šādā traukā, tilpē (ar ūdenim pievienotiem ārstnieciskiem līdzekļiem).
raukt Mazināt (apjomā).
tērēt Mazināt (kādu naudas, materiālu vērtību kopumu), maksājot par ko, pildot saistības, dāvinot.
raukties Mazināties (apjomā, daudzumā).
zust Mazināties, beigt pastāvēt (par iepriekšējo izskatu, kvalitāti, piemēram, dabā).
iemērkt Mazliet iegremdējot, apslapināt.
pielabot Mazliet papildinot, pārveidojot u. tml., uzlabot (piemēram, tekstu, mākslas darbu).
pieregulēt Mazliet regulējot, panākt, ka (iekārtai, ierīcei u. tml.) rodas vēlamais stāvoklis, vēlamās īpašības.
pakristies Mazliet samazināties (par kā apjomu, daudzumu).
Locīt zāģa zobus Mazliet vērst zāģa zobus pamīšus uz abām pusēm no zāģa plaknes, veidojot zāģa ceļu.
(Iz)locīt zāģa zobus Mazliet vērst zāģa zobus pamīšus uz abām pusēm no zāģa plaknes, veidojot zāģa ceļu.
Motorzāģa zobs (Iz)locīt zāģa zobus Mazliet vērst zāģa zobus pamīšus uz abām pusēm no zāģa plaknes, veidojot zāģa ceļu.
pieslīpēt Mazliet, vietumis slīpējot, padarīt (ko) asāku.
kapsele Mazs metāla vai plastmasas cilindrs vai vāks ar triecienā uzliesmojošu sprāgstvielu (piemēram, kaujas patronās).
mazums Mazs skaits, mazs apjoms, maza masa. Neliels daudzums.
piliens Mazs, atsevišķs šķidruma veidojams, kas radies, krītošam, šļakstītam u. tml. šķidrumam sadaloties sīkās (parasti lodveida vai iegarenās) daļiņās vai kondensējoties tvaikiem (uz kā virsmas vai gaisā). Šāds šķidruma veidojums, kas radies dziedzeru darbības rezultātā uz dzīvu būtņu, augu ķermeņa.
slikts Mazs, neievērojams (pēc daudzuma vai labuma). Tāds, kas nepārsniedz vidējo, parasto (līmeni, pakāpi).
zems Mazs, neievērojams (pēc daudzuma vai labuma). Tāds, kas nesasniedz, piemēram, vidējo, parasto pakāpi.
linneja Mazs, ziemzaļš puskrūms ar tievu, ložņājošu stumbru un bāli sārtiem nokareniem ziediem.
galds Mēbele, kas sastāv no horizontālas plaknes, kura balstās uz vienas vai vairākām kājām, un ir paredzēta dažādu priekšmetu novietošanai (piemēram, ēdot, strādājot).
vecmāte Medicīnas darbiniece (ar vidējo speciālo izglītību), kas seko grūtniecības norisei, sniedz palīdzību dzemdībās. Sieviete (tautas medicīnā), kas sniedz palīdzību dzemdībās.
feldšeris Medicīnas darbinieks (ārsta palīgs) ar vidējo medicīnisko izglītību.
Provizora palīgs Medicīnas darbinieks ar vidējo farmaceitisko izglītību.
higiēna Medicīnas nozare, kas pētī ārējo dzīves apstākļu ietekmi uz cilvēka organismu un veselību, izstrādā pasākumus un normas veselības aizsardzībai pret nelabvēlīgu ārējo faktoru iedarbību.
otorinolaringoloģija Medicīnas nozare, kas pētī ausu un augšējo elpošanas ceļu orgānu uzbūvi, darbību un slimības.
Fizikālā terapija Medicīnas nozare, kas pētī dabas faktoru (ūdens, gaismas, gaisa, elektrības u. tml.) ietekmi uz organismu un to izmantošanu ārstniecībā. Ārstēšana, izmantojot šādus dabas faktorus.
Fizikālā terapija Medicīnas nozare, kas pētī dabas faktoru (ūdens, gaismas, gaisa, elektrības u. tml.) ietekmi uz organismu un to izmantošanu ārstniecībā. Ārstēšana, izmantojot šādus dabas faktorus.
reanimatoloģija Medicīnas nozare, kas pētī patofizioloģiskās likumsakarības organisma terminālajos stāvokļos un izstrādā ārstēšanas metodes dzīvībai svarīgu orgānu un orgānu sistēmu darbības atjaunošanai.
radioloģija Medicīnas nozare, kas pētī radioaktīvā starojuma un jonizējošā starojuma izmantošanu slimību diagnostikā, ārstēšanā.
izmeklēt Medicīniski pārbaudīt analizējot (piemēram, asinis, urīnu).
samedīt Medījot iegūt (dzīvniekus) lielākā daudzumā. Medījot iegūt (dzīvnieku lielāku daudzumu).
piemedīt Medījot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
nomedīt Medījot iegūt.
izmedīt Medījot iznīcināt (daudzus vai visus dzīvniekus).
izmedīt Medījot iznīcināt daudzus vai visus dzīvniekus (kādā vietā).
jonoforēze Medikamentu jonu ievadīšana organismā caur ādu vai gļotādu ar galvaniskās strāvas palīdzību.
mastot Medīt dzīvniekus (meža vai lauka gabalā), izmantojot dzinējus.
bušmeņi Mednieku, klejotāju ciltis Dienvidāfrikā, seni Dienvidāfrikas pamatiedzīvotāji.
zulusi Mednieku, klejotāju ciltis Dienvidāfrikā.
indēties Mēģināt izdarīt pašnāvību, lietojot indi.
apjautāt Mēģināt ko noskaidrot, jautājot (daudziem vai visiem).
Relatīvistiskā mehānika Mehānikas nozare, kas ievēro relativitātes teorijas likumus, pētījot kustības ātrumus, kas tuvi gaismas ātrumam.
kinemātika Mehānikas nozare, kas pētī ķermeņu kustības ģeometriskas īpašības, neievērojot šo ķermeņu masu un spēku, kas uz tiem darbojas.
pārbīdīt Mehāniski iedarbojoties, pārvietot attiecībā pret ko.
saēst Mehāniski, ķīmiski u. tml. iedarbojoties, būt par cēloni tam, ka (ķermeņa daļā) rodas savainojums.
noēst Mehāniski, ķīmiski u. tml. iedarbojoties, iznīcināt.
saēst Mehāniski, ķīmiski u. tml. iedarbojoties, sabojāt, parasti pilnīgi (parasti par vielām).
sagrauzt Mehāniski, ķīmiski u. tml. iedarbojoties, sabojāt, parasti pilnīgi. Saēst (3).
Zobstieņa pārvads Mehānisks sazobes pārvads, kas rotējoša zobrata griezes kustību pārvērš taisnvirziena kustībā.
atmeimurot Meimurojot atkļūt šurp. _imperf._ Meimurot šurp. Meimurojot atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
aizmeimurot Meimurojot attālināties. _imperf._ Meimurot prom. Meimurojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
atmeimurot Meimurojot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Meimurot nost (sānis, atpakaļ).
iemeimurot Meimurojot ieiet, ienākt (kur iekšā).
izmeimurot Meimurojot iziet, iznākt.
nomeimurot Meimurojot noiet, nonākt.
pameimurot Meimurojot paiet, panākt.
pārmeimurot Meimurojot pāriet, pārnākt (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
pārmeimurot Meimurojot pāriet, pārnākt (pāri kam, pār ko).
piemeimurot Meimurojot pieiet, pienākt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
pārmeistarot Meistarojot pārveidot citādu, par ko citu.
sameklēt Meklējot (ar skatienu), ieraudzīt.
uzmeklēt Meklējot (ar skatienu), ieraudzīt.
pārmeklēt Meklējot (ko), pārbaudīt (personu, tai klāt esošos priekšmetus).
uzrakņāt Meklējot (piemēram, starp citiem priekšmetiem, arī dokumentiem, rakstiem u. tml.), parasti nejauši, negaidīti, atrast (ko).
sameklēt Meklējot (vietu, ceļu, celtni u. tml.), nokļūt (pie tās), iegūt iespēju izmantot (to).
uzmeklēt Meklējot (vietu, ceļu, celtni u. tml.), nokļūt (pie tās), iegūt iespēju izmantot (to).
uzošņāt Meklējot atrast, arī ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus) - par cilvēku.
uzost Meklējot atrast, arī ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus) - par cilvēku.
uzostīt Meklējot atrast, arī ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus) - par cilvēku.
pārmeklēt Meklējot barību, darboties (visā vielā, teritorijā) - par dzīvniekiem.
nomeklēt Meklējot cītīgi, rūpīgi pārbaudīt (platību, teritoriju). Izmeklēt.
sameklēt Meklējot dabūt (darbu, iespēju u. tml.).
sameklēt Meklējot iegūt, dabūt, arī atgūt (ko vajadzīgu, arī ko pazudušu, noslēptu).
uzmeklēt Meklējot iegūt, dabūt, arī atgūt (ko vajadzīgu, arī ko pazudušu, noslēptu). Sameklēt (1).
atrast Meklējot ieraudzīt, dabūt (ko pazaudētu, pazudušu, noslēptu, noslēpušos).
izvandīt Meklējot izjaukt, izsvaidīt.
sameklēt Meklējot izraudzīt (kādu) uzdevuma, amata u. tml. veikšanai. Meklējot izraudzīt (dzīvesbiedru).
izmeklēt Meklējot izraudzīties (no vairākiem līdzīgiem). Izvēlēties.
Griezt apkārt (visas malas) Meklējot jaukt (visu). Sīki pārmeklēt.
Griezt apkārt visas malas Meklējot jaukt visu. Sīki pārmeklēt.
Vandīt (biežāk griezt) apkārt visas malas Meklējot jaukt visu. Sīki pārmeklēt.
Griezt (retāk vandīt) apkārt visas malas Meklējot jaukt visu. Sīki pārmeklēt.
sarakt Meklējot ko (starp daudziem priekšmetiem), radīt, parasti viscaur, nekārtību. Sarakņāt (2).
sarakņāt Meklējot ko (starp daudziem priekšmetiem), radīt, parasti viscaur, nekārtību. Sarakt (3).
rakties Meklējot ko, izskatīt, piemēram, daudzas grāmatas, žurnālus.
Gāzt māju (arī visas malas) apkārt Meklējot ko, izvandīt visas vietas. Kliegt, trakot (dusmās, satraukumā).
Gāzt māju (arī visas malas) apkārt Meklējot ko, izvandīt visas vietas. Kliegt, trakot (dusmās, satraukumā).
Gāzt visas malas (arī māju) apkārt Meklējot ko, izvandīt visas vietas. Kliegt, trakot (dusmās, satraukumā).
Gāzt visas malas (arī māju) apkārt Meklējot ko, izvandīt visas vietas. Kliegt, trakot (dusmās, satraukumā).
sameklēt Meklējot panākt, ka (kāds cilvēks) tiek sastapts.
uzmeklēt Meklējot panākt, ka (kāds cilvēks) tiek sastapts.
rast Meklējot panākt, ka (kas vēlams, vajadzīgs) nonāk kāda rīcībā, lietošanā, arī tuvumā.
pārmeklēt Meklējot pārlūkot, pārbaudīt (visu vietu, telpu, teritoriju).
izmeklēt Meklējot rūpīgi pārbaudīt (daudzas vai visas vietas). Meklējot rūpīgi pārbaudīt daudzas vai visas vietas (kādā teritorijā, telpā).
ievākt Meklējot sagādāt (augu, dzīvnieku, iežu paraugus). Savākt.
uzgulties Meklējot saskari (ar kādu), tikt uzliktam virsū (uz kādas ķermeņa daļas, kādai ķermeņa daļai) - par roku.
vākt Meklējot, atlasot gādāt, iegūt (piemēram, minerālu, dzīvnieku, augu paraugus), šādā veidā iegūstot, veidot (piemēram, minerālu, dzīvnieku, augu paraugu, parasti sistematizētu, kopumu).
savākt Meklējot, atlasot u. tml., iegūt, sagādāt (augu, dzīvnieku, iežu u. tml. paraugus); šādā veidā iegūstot, sagādājot, izveidot (augu, dzīvnieku, iežu u. tml. paraugu, parasti sistematizētu, kopumu).
uziet Meklējot, kārtojot u. tml., parasti nejauši, negaidīti, ieraudzīt, atrast (parasti kaut ko pazaudētu, pazudušu, noslēptu, noslēpušos). Sameklēt (vajadzīgo, vēlamo).
uzokšķerēt Meklējot, ostot atrast (par dzīvniekiem).
apokšķerēt Meklējot, pētījot sīki apskatīt (par cilvēkiem).
izokšķerēt Meklējot, pētījot sīki izskatīt (par cilvēkiem).
vākt Meklējot, pētījot, iztaujājot gādāt, iegūt (faktus, ziņas, datus, dokumentus). Ar attiecīgām darbībām veidot (faktu, ziņu, datu, dokumentu, parasti sistematizētu, kopumu).
savākt Meklējot, pētījot, iztaujājot u. tml., iegūt (piemēram, informāciju, faktus, dokumentus, to, parasti sistematizētu, kopumu); ar attiecīgām darbībām izveidot (kā, piemēram, dokumentu, kopumu).
Kulišu papuve Melnā papuve (sausa klimata rajonos), kur slejās audzē kultūraugus ar augstu stublāju.
Kulišu papuve Melnās papuves paveids (sausa klimata rajonos), kur slejās audzē kultūraugus ar augstu stublāju.
Kāpjošā melodija Melodija, kurā katra nākamā skaņa ir augstāka par iepriekšējo.
Kāpjošā melodija Melodija, kurā katra nākamā skaņa ir augstāka par iepriekšējo.
Krītošā melodija Melodija, kurā katra nākamā skaņa ir zemāka par iepriekšējo.
Krītošā melodija Melodija, kurā katra nākamā skaņa ir zemāka par iepriekšējo.
iemelot Melojot iestāstīt, iegalvot. Melojot iedvest.
izmeloties Melojot izkļūt no nevēlamas situācijas. Melojot attaisnoties.
piemelot Melojot pievienot (iepriekš teiktajam, zināmajam u. tml.).
Triumfa arka Memoriāla celtne - brīvi stāvoši vārti ar vienu vai trim ieejas ailām. Arka starp baznīcas vidusjomu un altāra daļu.
Sārmzemju metāli Mendeļejeva ķīmisko elementu periodiskās sistēmas otrās A grupas elementi (piemēram, kalcijs, stroncijs, bārijs, rādijs), kuru hidroksīdi šķīst ūdenī, veidojot sārmainu reakciju.
Sārmu metāli Mendeļejeva ķīmisko elementu periodiskās sistēmas pirmās A grupas elementi (piemēram, nātrijs, kālijs), kuri ķīmiski ir ļoti aktīvi un kuru hidroksīdi viegli šķīst ūdenī, veidojot sārmus.
Majonēzes mērce Mērce ar majonēzes piedevu.
miekšķēt Mērcējot darīt mīkstu.
izmērcēt Mērcējot piesūcināt (parasti ar ūdeni). Mērcējot padarīt mīkstāku, labāk lietojamu, apstrādājamu.
atmērcēt Mērcējot, mitrinot dabūt nost (ko pielipušu).
atmērcēt Mērcējot, mitrinot padarīt mīkstu, mīkstāku. Atmiekšķēt.
Mežu zona Mērenā klimata mežu josla, ko ziemeļos norobežo tundra, bet dienvidos - mežastepe.
Mežu zona Mērenā klimata mežu josla, ko ziemeļos norobežo tundra, bet dienvidos - mežastepe.
atmērīt Mērījot atdalīt, nodalīt vai atzīmēt (kādu platību, daudzumu, skaitu).
piegriezt Mērījot iedalīt (parasti zemi) no kādas platības.
uzmērīt Mērījot pārsniegt (kā) nepieciešamo, paredzēto daudzumu, apjomu u. tml. Mērījot iedalīt (ko) ar uzviju.
piemērīt Mērījot pievienot (kam klāt).
samērīt Mērījot sadalīt (noteiktās daļās, attiecībās).
mērīties Mērījot salīdzināt (ar ko) auguma garumu. Mērījot salīdzināt (ar ko auguma garumu).
samērīt Mērījot salīdzināt (vienu ar otru, citu ar citu).
samērīties Mērījot salīdzināt augua garumu (vienam ar otru, citam ar citu).
izmērīties Mērījoties savstarpēji salīdzināt augumu garumu.
nomērīties Mērījoties savstarpēji salīdzināt augumu garumu.
menzūra Mērījumu kopums mūzikas instrumenta elementu apjoma un novietojuma noteikšanai.
radiotelemetrija Mērīšana no attāluma, izmantojot radioviļņus; mērīšanas rezultātu uztveršana pa radio.
izkopt Mērķtiecīgi ietekmējot, izveidot, pilnveidot.
lemt Mērķtiecīgi rīkojoties, panākt, ka (kas) notiek vēlamajā, vajadzīgajā veidā.
izaudzināt Mērķtiecīgi veidojot, audzinot, panākt, ka izveidojas.
manīties Mērķtiecīgi virzīties (ejot, skrienot) - par cilvēkiem. Veikli virzīties prom, nost (no kā), veikli virzīties (kur).
dispersija Mērs, ar kuru nosaka lielumu izkliedi ap vidējo lielumu.
samēslot Mēslojot panākt, ka (augi) tiek, parasti pilnīgi, nodrošināti ar vēlamo mēslojuma devu.
samēslot Mēslojot panākt, ka (augsne, platība) tiek, parasti pilnīgi, nodrošināta ar vēlamo mēslojuma devu.
atspulgot Mest spulgojošu atspīdumu (kur).
pārmētāt Mētājot pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur).
metālvelmēšana Metāla apstrādāšana velmējot. Metāla velmēšana.
metālvirpošana Metāla detaļu un sagatavju izgatavošana virpojot. Metāla virpošana.
bandāža Metāla gredzens vai josta, ko uzliek uz mašīnu vai konstrukciju detaļām, lai tās saturētu kopā.
superfinišs Metāla, parasti apaļu, sagatavju sevišķa gludapstrāde ar vibrējošām smalkgraudainām galodām.
krāšņvabole Metāliski mirdzoša vabole (parasti tropiskajā joslā).
veidspiešana Metālu štancēšanas operācija, kurā, sagatavi vai pusfabrikātu vietēji deformējot, izgatavo sarežģītākas formas priekšmetus un detaļas.
marmors Metamorfs kalnu iezis, kas radies, kaļķakmenim vai dolomītam pārkristalizējoties.
makintošs Mētelis no gumijota, ūdensnecaurlaidīga auduma.
spiedienmetināšana Metināšana (bez karsēšanas), izmantojot spiedienu.
pārmetināt Metināt (piemēram, karsējot) vēlreiz, no jauna. Piemetināt citā vietā.
karaspēle Metode kara problēmu pētīšanai un augstākā komandējošā sastāva sagatavošanai - stratēģisku operāciju divpusēja risināšana, izmantojot kartes.
Kara spēle Metode kara problēmu pētīšanai un augstākā komandējošā sastāva sagatavošanai - stratēģisku operāciju divpusēja risināšana, izmantojot kartes. Karaspēle (1).
Kara spēle Metode kara problēmu pētīšanai un augstākā komandējošā sastāva sagatavošanai - stratēģisku operāciju divpusēja risināšana, izmantojot kartes. Karaspēle (1).
polarimetrija Metode vielu identificēšanai, izmantojot gaismas polarizācijas plaknes griešanu.
hromatogrāfija Metode vielu identificēšanai, maisījumu sadalīšanai, izmantojot vielu dažādo adsorbciju.
spektrālanalīze Metode, ar kuru pētī vielas sastāvu, izmantojot dažādus (piemēram, emisijas, absorbcijas, luminiscences, rentgenstarojuma) spektrus.
rentgenogrāfija Metožu kopums, ar kurām informāciju par objektu iegūst, pētījot rentgenstarojuma un objekta mijiedarbību.
mikrometrs Metra miljonā daļa.
mežmala Meža malējā josla. Klajuma josla gar mežu.
aizsargmežs Meža vai krūmāju josla, kas aiztur plūstošās smiltis, kā arī aizsargā krastus un nogāzes pret izskalošanu un nobrukumiem.
izmīdīt Mīdot, staigājot iznēsāt (ar kājām).
atmiecēt Miecējot padarīt mīkstāku, mīkstu.
atmiekšķēt Miekšķējot, mērcējot atdalīt nost.
atmiekšķēt Miekšķējot, mērcējot padarīt mīkstu vai mīkstāku.
izmiekšķēt Miekšķējot, mērcējot padarīt pilnīgi mīkstu.
Separāts miers Miera līgums, ko karojošā valsts noslēdz ar otru karojošo valsti atsevišķi, bez saviem sabiedrotajiem, kuri karu turpina.
Ar aukstu (arī vēsu) prātu Mierīgi, aukstasinīgi, nepakļaujoties jūtām.
Ar aukstu prātu Mierīgi, aukstasinīgi, nepakļaujoties jūtām.
Ar vēsu (arī aukstu) prātu Mierīgi, aukstasinīgi, nepakļaujoties jūtām.
aizmīt Mijot aizdot prom.
atmīt Mijot atgūt savā īpašumā (ko iepriekš aizmītu).
Jonu mikroskops Mikroskops, kurā izmantots jonu kūlis un elektrostatiskās vai magnētiskās lēcas.
Jonu mikroskops Mikroskops, kurā izmantots jonu kūlis un elektrostatiskās vai magnētiskās lēcas.
zamšāda Mīksta, plūksnaina āda, ko izstrādā, jēlādu miecējot ar taukiem.
Zaļās ziepes Mīkstas ziepes zaļā krāsā ar stipru attaukojošu un dezinficējošu iedarbību.
Zaļās ziepes Mīkstas ziepes zaļā krāsā ar stipru attaukojošu un dezinficējošu iedarbību.
starpene Mīksto audu kopums, kas klāj mazā Iegurņa apakšējo daļu.
komandantūra Militāra iestāde dažādiem uzdevumiem, galvenokārt kārtības uzturēšanai un militāras drošības radīšanai aizmugures rajonos.
miljondaļa Miljonā daļa.
megahercs Miljons hercu.
kvadrātkilometrs Miljons kvadrātmetru.
megoms Miljons omu.
megatonna Miljons tonnu.
megavats Miljons vatu.
stalagmīti Minerālu, parasti kalcija karbonāta, veidojumi (konusu, stabu formā) uz alas grīdas, kuri rodas, iztvaikojot pilošam mineralizētam ūdenim.
stalaktīti Minerālu, parasti kalcija karbonāta, veidojumi (lāsteku, bārkšu u. tml. formā), kuri pie karsta alas griestiem, tās dobumos rodas, iztvaikojot pilošam mineralizētam ūdenim.
titulēt Minēt (kāda) titulu (1), uzrunājot (to) vai runājot, rakstot (par to).
uzmīt Minot, liekot soli, nejauši, arī negribēti uzlikt kāju virsū (kam asam, raupjam u. tml.), tā, parasti sāpīgi, skarot, ievainojot (kāju, pēdu).
izmīt Minot, staigājot padarīt viscaur bedrainu. Minot, staigājot viscaur nodeldēt.
izmīt Minot, staigājot padarīt viscaur negludu.
nomīņāt Mīņājot (ko), arī mīņājoties (pa ko), notraipīt (to).
nomīņāt Mīņājot ievainot, arī nonāvēt.
nomīņāt Mīņājot nodzēst (uguni, ko degošu).
samīņāt Mīņājot sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt.
piemīņat Miņājot saspiest, padarīt blīvāku. Piemīdīt (1).
aizmīņāt Mīņājot, arī mīņājoties aizpildīt. _imperf._ Mīņāt ciet.
atmīņāt Mīņājot, arī mīņājoties atvirzīt nost (no kā).
izmīņāt Mīņājot, arī mīņājoties izbojāt vai iznīcināt (daudzus vai visus augus). Izmīdīt.
izmīņāt Mīņājot, arī mīņājoties izbojāt vai iznīcināt daudzus vai visus augus (kādā vietā).
apmīņāt Mīņājot, arī mīņājoties noblīvēt (visu, visapkārt).
izmīņāt Mīņājot, arī mīņājoties padarīt viscaur bedrainu. Mīņājot, arī mīņājoties viscaur nodeldēt.
izmīņāt Mīņājot, arī mīņājoties padarīt viscaur negludu.
izmīņāt Mīņājot, staigājot iznēsāt (ar kājām).
pārmīņāties Mīņājoties pārnest sava ķermeņa masu (no vienas kājas uz otru). Mīņājoties pārvietoties (uz citu vietu).
atmirgot Mirgojoši atspoguļoties (kur).
apmirgot Mirgojot apgaismot.
aizmirgot Mirgojot attālināties.
aizmirgot Mirgojot izplesties, aizsniegties.
apmirgot Mirgojot, smalki līņājot, apņemt, apklāt.
mūmija Miruša cilvēka vai beigta dzīvnieka ķermenis, kas netrūd (piemēram, vides apstākļu, konservējošu vielu iedarbības dēļ).
piemistrot Mistrojot pievienot (augu kopai augus).
izrūgt Mitrumā kļūt viscaur mīkstam, pazaudēt sākotnējo veidu.
valgme Mitrums (parasti auglīgs, veldzējošs).
nomizot Mizojot atdalīt (kam) mizu.
nomizot Mizojot atdalīt (mizu).
piemizot Mizojot papildināt (kā daudzumu).
padišahs Monarha tituls dažās Tuvo un Vidējo Austrumu zemēs. Persona, kam ir šāds tituls.
polovcieši Mongoloīdu izcelsmes klejotāju tauta (no 11. gadsimta līdz 13. gadsimtam) Krievijas dienvidu stepju apgabalos.
iemontēt Montējot ievietot filmas lentē (kadrus).
iemontēt Montējot ievietot, iekļaut (piemēram, ierīcē, konstrukcijā).
piemontēt Montējot piestiprināt (pie kā, kam klāt).
uzmontēt Montējot piestiprināt (uz kā, kam). Montējot novietot virs (kā).
polaritāte Morfoloģiskā un fizioloģiskā atšķirība starp augšējo un apakšējo daļu (augam, tā daļām).
atmūķēt Mūķējot dabūt vaļā.
uzmūķēt Mūķējot dabūt vaļā. Atmūķēt.
āzēt Muļķot, izjokot (kādu).
Nest cauri Muļķot, izjokot.
aizmūrēt Mūrējot aizdarīt, aizpildīt. _imperf._ Mūrēt ciet.
iemūrēt Mūrējot iestiprināt, ieveidot (kur iekšā).
iemūrēt Mūrējot ieveidot (kādā telpā).
iemūrēt Mūrējot ievietot, apņemt (tā, ka nevar izkļūt).
piemūrēt Mūrējot izveidot (ko), papildinot iepriekš uzcelto.
apmūrēt Mūrējot izveidot (visapkārt).
pamūrēt Mūrējot izveidot zem (kā), arī (kam) apakšā.
uzmūrēt Mūrējot izveidot, uzcelt.
samūrēt Mūrējot izveidot.
izmūrēt Mūrējot izveidot. Uzmūrēt.
piemūrēt Mūrējot piestiprināt (pie kā, kam klāt).
samūrēt Mūrējot salabot.
samūrēt Mūrējot sastiprināt (piemēram, ķieģeļus, akmeņus).
Gludā muskulatūra Muskulatūra, kas atrodas, piemēram, iekšējo orgānu, asinsvadu sienās.
Gludie muskuļi Muskuļi, kas atrodas, piemēram, iekšējo orgānu, asinsvadu sienās.
Gludie muskuļi Muskuļi, kas veido iekšējo orgānu un asinsvadu sienas.
harēms Musulmaņu mājas daļa, puse, kurā mīt sievietes. Tur dzīvojošo sieviešu kopums.
reversija Mutējušā gēna pārvēršanās par sākotnējo gēnu. Mutanta pārveidošanās atgriezeniskā mutācijas ietekmē par savvaļas tipa īpatni.
izmutuļot Mutuļojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izmutuļot Mutuļojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
pārmutuļot Mutuļojot pārplūst (pāri kam, pār ko) - parasti par verdošu šķidrumu.
uzmutuļot Mutuļojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par putekļiem, dūmiem u. tml.
virt Mutuļot, mutuļojot plūst augšup (piemēram, par liesmām, dūmiem, tvaikiem).
Sadzīves mūzika Mūzika, kas ir pielāgota dažādām sadzīves vajadzībām un kam parasti ir izklaidējošs raksturs.
salonmūzika Mūzika, ko neliels ansamblis atskaņo, piemēram, kafejnīcās, restorānos, kinoteātru foajē, repertuāru veidojot no visvieglāk uztveramiem, parasti saturā maznozīmīgiem, nopietnās mūzikas skaņdarbiem.
Kora dziedāšana Muzikālā audzināšana (vispārizglītojošā skolā) - vokālo dotību izkopšana, attiecīgas kora balss iestudēšana.
divertisments Muzikāls vai dramatisks priekšnesums, izklaidējošs iespraudums vai papildinājums izrādē.
stīga Mūzikas instrumenta stiepļveida detaļa, kas vibrējot rada skaņas.
vijolnieks Mūziķis, kas spēlē vijoli.
ruskuss Mūžzaļš augs ar ložņājošu sakneni un lapveidīgiem, saplacinātiem zariem, bieži ar dzeloņainu galotni.
monstera Mūžzaļš kāpelējošs augs ar plūksnaini šķeltām, caurumainām lapām.
sanabagot Nabagojot iegūt, dabūt; saubagot.
atpakaļnāciens Nāciens uz iepriekšējo vietu.
hinduisms Nacionāla politeistiska reliģija (Indijā), kas radusies, pārveidojoties brahmanismam.
komūna Nacionāli teritoriāla vienība (Krievijas Padomju Federatīvās Sociālistiskās Republikas pirmajos pastāvēšanas gados, Igaunijā, Latvijā 1919. gadā).
sanaglot Naglojot izveidot, izgatavot (ko).
pienaglot Naglojot piestiprināt (pie kā, kam klāt).
uznaglot Naglojot piestiprināt (uz kā, kam).
sanaglot Naglojot sastiprināt. Naglojot salabot.
cits Nākošais, sekojošais (par laiku, laika posmu).
dūlēt Naktī zvejot vai vēžot (parasti kā degoša gaismā).
kazroze Naktssveču dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar ziediem ķekaros augšējo lapu žāklēs vai stumbra galotnē.
Diferenciālā zemes rente Naturālā vai naudas formā izteikts (lauksaimniecības arteļa) papildu tīrais ienākums, ko iegūst no auglīgākiem vai izdevīgāk novietotiem zemes gabaliem vai arī, produktīvāk izmantojot zemi.
pašizmaksa Naudas formā izteiktas ražošanas procesā izlietoto darba priekšmetu izmaksas, ražošanas pamatfondu nolietojums un strādājošo darba samaksa.
Nominālā darba alga Naudas summa, ko saņem strādājošais par savu darbu.
Nominālā darba alga Naudas summa, ko saņem strādājošais par savu darbu.
Nominālā darba alga Naudas summa, ko saņem strādājošais par savu darbu.
aizlaist Neaizturot, neaizkavējot, pasīvi izturoties, pieļaut, ka aiziet. _imperf._ Laist prom.
berze Neatgriezenisku procesu kopums cietā ķermenī, kuri rodas, ķermeni deformējot. Iekšējā berze.
Cīņa līdz pēdējai asins lāsei (arī līdz pēdējam, asins pilienam) Neatlaidīga cīņa par uzvaru, nežēlojot dzīvību.
Cīņa līdz pēdējam asins pilienam (arī līdz pēdējai asins lāsei) Neatlaidīga cīņa par uzvaru, nežēlojot dzīvību.
Cīņa līdz pēdējam asins pilienam (arī līdz pēdējai asins lāsei) Neatlaidīga cīņa par uzvaru, nežēlojot dzīvību.
Cīņa līdz pēdējam (arī beidzamajam) elpas vilcienam Neatlaidīga cīņa par uzvaru, nežēlojot dzīvību.
iekalt Neatlaidīgi atkārtojot, panākt, ka iespiežas, saglabājas (kāda apziņā). Ar grūtībām, lielām pūlēm, arī ar bardzību iemācīt (kādam ko).
Iekarot vārdu Neatlaidīgi darbojoties, kļūt plaši pazīstamam, slavenam.
Iekarot vārdu Neatlaidīgi darbojoties, kļūt plaši pazīstamam, slavenam.
Sadzīt rokā Neatlaidīgi meklējot, atrast, dabūt.
Sadzīt rokā Neatlaidīgi meklējot, atrast, dabūt.
tiepties Neatlaidīgi, nepiekāpīgi censties īstenot savas, parasti reālajos apstākļos nepamatotās, vēlēšanās, iegribas.
uzmākties Neatlaidīgi, netaktiski vērsties pie kāda, prasot, lūdzot, piedāvājot u. tml.
uzplīties Neatlaidīgi, netaktiski vērsties pie kāda, prasot, lūdzot, piedāvājot u. tml. Uzmākties.
Līdz pēdējam asins pilienam, arī līdz pēdējai asins lāsei cīnīties Neatlaidīgi, nežēlojot dzīvību, cīnīties.
irgoties Nebēdnīgi, zobgalīgi, arī ņirdzīgi jokoties, smieties.
pierakt Nedziļi ierakt (auga apakšējo daļu).
hidroksiljons Negatīvi lādēts jons, kas sastāv no skābekļa un ūdeņraža atoma.
anjons Negatīvi lādēts jons.
rēpuļains Negluds, sarepējis (par augiem, to orgānu ārējo kārtu). Tāds, kam ir negluda, sarepējusi ārējā kārta (par augiem, to daļām).
netīrumi Negodīgums. Negodīgs, apkaunojošs notikums.
izņemot Neiekļaujot (kādā kopumā, daudzumā), nerunājot, nedomājot (par ko).
neatkarīgs Neievērojot (ko), nesaskaņojot (ar ko).
Ārpus laika un telpas Neievērojot reālos apstākļus.
Ārpus laika un telpas Neievērojot reālos apstākļus.
Ārpus laika un telpas Neievērojot reālos apstākļus.
Spļaut virsū (arī uz ko) Neievērot ko, arī izturēties nicinoši, aizvainojoši pret ko.
aizskart Neilgi pakavēties (pie kāda jautājuma vai temata, runājot vai rakstot).
pavirpuļot Neilgu laiku strauji griezties (piemēram, dejojot, slidojot).
pablenzt Neilgu laiku uzmanīgi skatīties, novērojot (ko).
uzdejot Neilgu laiku, arī reizēm dejot.
uzgavilēt Neilgu laiku, arī reizēm paust lielu prieku (skaļi izsaucoties, smejoties u. tml.).
paskatīties Neilgu laiku, mazliet aplūkot, iepazīt aplūkojot.
pakalt Neilgu laiku, mazliet censties labi iegaumēt (parasti, daudzreiz atkārtojot).
pacilāt Neilgu laiku, mazliet cilājot (darbarīku), pastrādāt (ar to).
pakratīties Neilgu laiku, mazliet dejot (parasti modernās sarīkojumu dejas).
padejot Neilgu laiku, mazliet dejot.
pajokot Neilgu laiku, mazliet jokot. Pajokoties.
pajokoties Neilgu laiku, mazliet jokoties.
paklejot Neilgu laiku, mazliet klejot (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
pakrejot Neilgu laiku, mazliet krejot.
pamēģināt Neilgu laiku, mazliet lietojot, darbinot (ko), pārbaudīt (to).
pajaukt Neilgu laiku, mazliet pārvietot, mainot iepriekšējo kārtību.
pavējoties Neilgu laiku, mazliet vējoties.
pazvanīt Neilgu laiku, mazliet zvanīt (parasti signalizējot).
pazvejot Neilgu laiku, mazliet zvejot.
pacilāt Neilgu laiku, vairākkārt ņemt rokā (piemēram, apskatot, meklējot).
jonizācija Neitrālu vielas atomu vai molekulu pārvēršana jonos.
aprast Neizjust kā neparastu vai traucējošu.
ieturēt Neizmaksāt (darba algas, pabalsta u. tml.) daļu (izmantojot to, piemēram, nodokļu samaksai, zaudējumu segšanai).
nekavējoši Nekavējoties (2).
Ķerties vērsim pie ragiem Nekavējoties sākt rīkoties. Pievērsties būtiskajam, galvenajam.
Ķerties vērsim pie ragiem Nekavējoties sākt rīkoties. Pievērsties būtiskajam, galvenajam.
Ķerties vērsim pie ragiem Nekavējoties sākt rīkoties. Pievērsties būtiskajam, galvenajam.
lasīties Nekavējoties, nevilcinoties attālināties, iet, braukt (projām, no kurienes ārā, no kā nost u. tml.).
vākties Nekavējoties, nevilcinoties attālināties, iet, braukt (prom, no kurienes ārā, no kā nost u. tml.).
Bez kavēšanās Nekavējoties, tūlīt.
aizlaist Nekopjot, netīrot, neuzraugot pieļaut, ka nonāk nolaistā, arī neizmantojamā stāvoklī.
dogmatisms Nekritisks domāšanas veids, kas pamatojas uz dogmām, nemainīgu attieksmi pret parādībām, problēmām u. tml., neievērojot konkrētos apstākļus. Relatīvās patiesības pārvēršana absolūtā, mūžīgā patiesībā.
šuve Nekustīga savienojuma josla (kāda materiāla, parasti metāla, koka, detaļām, priekšmetiem).
šuve Nekustīga savienojuma josla (organisma daļām).
noārdīt Nelabvēlīgi ietekmējot, iznīcināt (piemēram, parādības sabiedrībā).
sēklgrauzis Neliela (līdz 5 milimetriem gara), drukna vabole, kuras segspārni neapsedz vēdera pakaļējo posmu.
sonatīne Neliela apjoma (parasti trīsdaļīga) sonāte.
sīkdarbi Neliela apjoma darbi. Sabiedriski maznozīmīgi neliela apjoma darbi.
koncertīno Neliela apjoma koncerts (2).
ziņa Neliela apjoma materiāls, piemēram, raksts (masu informācijas līdzekļos), arī attiecīga pārraide (radio, televīzijā).
novelete Neliela apjoma novele.
informācija Neliela apjoma publicistisks raksts ar aktuālu izziņas materiālu. Attiecīgais publicistikas žanrs.
novelete Neliela apjoma romantiski vēstījošs skaņdarbs ar lirisku, arī dramatisku, retāk humoristisku raksturu.
sīkrūpniecība Neliela apjoma rūpniecība. Preču ražošana nelielos rūpniecības uzņēmumos.
simfonieta Neliela apjoma simfonija.
miniatūra Neliela apjoma skaņdarbs, parasti ar vienu noskaņu.
skice Neliela apjoma skaņdarbs, parasti ar vienu noskaņu.
pastāsts Neliela apjoma stāsts.
šansonete Neliela apjoma šansons (parasti ar viegli uztveramu saturu, melodiju).
sīktirdzniecība Neliela apjoma tirdzniecība.
dziesma Neliela apjoma vokāls skaņdarbs, kurā muzikālais tēls apvienots ar poētisko. Attiecīgais vokālās mūzikas žanrs.
ambulance Neliela ārstniecības iestāde (pēc darba apjoma mazāka par poliklīniku), kuras personāls ārstē atnākušos vai mājās esošos slimniekus.
šķiltavas Neliela ierīce vairākkārtējai uguns iegūšanai, radot dzirksteli, kas aizdedzina viegli uzliesmojošu vielu.
priors Neliela kātoju baznīcas vīriešu klostera priekšnieks. Agrajos viduslaikos - abata palīgs.
fanza Neliela māja (Tālajos Austrumos).
pusvijole Neliela, bērniem paredzēta vijole.
grundulis Neliela, saldūdeņos dzīvojoša karpu dzimtas zivs.
sprikstis Nelielas, atsevišķas (parasti kā kvēlojoša, degoša) daļiņas pelnos. Karsti pelni. Arī dzirksteles.
zieds Nelieli piena, biezpiena kunkuļi, kas rodas, karsējot ieskābušu pienu.
invencija Neliels brīva imitējoša stila skaņdarbs klavierēm.
linlape Neliels daudzgadīgs santalaugu dzimtas lakstaugs ar tievām, ložņājošām saknēm, kailiem, taisniem stumbriem un lineārām vai lineāri lancetiskām lapām.
stance Neliels lirisks dzejolis ar prātniecisku saturu.
poēma Neliels lirisks vai liriski vēstījošs skaņdarbs kādam instrumentam. Lielas formas, parasti programmatisks, viendaļīgs skaņdarbs orķestrim vai solo instrumentam ar orķestri. Vokāls vai vokāli simfonisks skaņdarbs.
piknometrs Neliels noteikta tilpuma trauks, ko izmanto, lai noteiktu šķidrumu un cietvielu īpatnējo masu vai blīvumu, nosverot šajā traukā iepildīto vielu.
revolveris Neliels rokas šaujamierocis ar rotējošu cilindrisku magazīnu.
ķikuts Neliels rūsgandzeltens tārtiņveidīgo kārtas putns ar garu, taisnu knābi un platu baltu joslu gar astes malām.
klimpa Neliels, ieapaļš neraudzētas mīklas veidojums, ko vāra, piemēram, ūdenī, buljonā.
pieticīgs Neliels, minimāls (piemēram, par kā vērtību, apjomu).
staipeknis Neliels, mūžzaļš vienādsporu paparžaugs ar ložņājošu stumbru, stāviem zariem, sīkām adatveida vai zvīņveida lapām.
neievērojams Neliels, niecīgs (pēc skaita, izmēra, apjoma).
poga Neliels, parasti ripas vai puslodes formas, priekšmets (ar caurumiņiem vai kājiņu), ko parasti piešuj apģērbam, veidojot tā aizdari vai rotājot to.
Kontrabandas ceļā Nelikumīgi (izvairoties maksāt muitas nodokļus, neievērojot importa aizliegumu).
ortodoksija Nelokāma, konsekventa sekošana kādai pārliecībai, virzienam, mācībai, parasti neievērojot konkrētus apstākļus, attīstības procesus.
turēt Neļaut (kādam) brīvi kustēties, virzīties. Panākt, ka (kas) nemaina savu iepriekšējo stāvokli.
melnodzene Neļķu dzimtas augs ar guļošu vai kāpelējošu stumbru un melnām ogām.
virza Neļķu dzimtas lakstaugs ar ložņājošu sakneni un gulošu vai pacilu stublāju, pretējām lapām un baltiem ziediem.
izķēpāt Nemākulīgi lietojot, izmantojot, izniekot.
saķēzīt Nemākulīgi rīkojoties, sabojāt, parasti pilnīgi. Arī saķēpāt.
zāģēt Nemākulīgi spēlēt (parasti stīgu instrumentus), radot nepatīkamas skaņas. Nemākulīgi spēlējot, radot nepatīkamas skaņas, skart (instrumenta stīgas).
ārdīt Nemitīgi nelabvēlīgi ietekmējot, iedarbojoties, postīt, iznīcināt (sabiedriskās attiecības, jūtas u. tml.).
Pa jokam Nenopietni, jokojot.
Pa smieklam Nenopietni, pa jokam.
nedaudz Nenoteiktā, samērā nelielā apjomā.
slīdēt Nenoturoties, nespējot noturēties, arī netiekot noturētam kādā stāvoklī, virzīties pa (kā, parasti stāva, slīpa) virsmu lejup, arī nost (no tā).
plomba Neorganiska viela, ar ko piepilda dobumu zoba cietajos audos. Šādas vielas kopums, ar ko ir piepildīts dobums zoba cietajos audos.
emalja Neorganisks stiklveida pārklājums, ko metāliem uzkausē vai nostiprina, uzkarsējot līdz saķepšanai. Materiāls, ko lieto pārklājumu iegūšanai.
atstāt Nepakļaut kādai iedarbībai (neiznīcinot, nelikvidējot).
titānisks Neparasti liels (pēc sava apjoma, intensitātes u. tml.).
pārdozēt Nepareizi normējot, pieļaut pārāk lielu (kā) intensitāti.
Ievārīt (arī savārīt) putru (arī ziepes) Nepareizi rīkojoties, sagādāt nepatikšanas. Pieļaut kļūdas, aplamības.
nosaimniekot Nepareizi, neprasmīgi saimniekojot, padarīt mazvērtīgu, arī iznīcināt.
trajektorija Nepārtraukta līnija, ko pārvietojoties veido materiāls punkts, fizikāls ķermenis.
Uguns siena Nepārtraukta, samērā augsta uguns josla.
lente Nepārtrauktas kustības slīdošs elements (garas joslas veidā) kā pārvietošanai (parasti transportierīcēs).
Rūgts kumoss Nepatīkams, arī aizvainojošs, pazemojošs pārdzīvojums, notikums.
Vērmeļu (arī darvas, rūgts) piliens Nepatīkams, arī aizvainojošs, pazemojošs pārdzīvojums, notikums.
Rūgts kumoss (arī malks, piliens) Nepatīkams, arī aizvainojošs, pazemojošs pārdzīvojums, notikums.
Vērmeļu (arī darvas, rūgts) piliens Nepatīkams, arī aizvainojošs, pazemojošs pārdzīvojums, notikums.
brošūra Neperiodisks iespieddarbs, kura apjoms var būt no 5 līdz 48 lappusēm. Neliela grāmata (parasti mīkstos papīra vākos).
rupjš Nepieklājīgs, nesmalkjūtīgs, netaktisks, arī varmācīgs, aizvainojošs (par cilvēku).
Pats par sevi Nepierādot, arī neargumentējot.
Kalt rīmes (arī pantus) Neprasmīgi, netalantīgi dzejot.
Kalt pantus (arī rīmes) Neprasmīgi, netalantīgi dzejot.
Kalt rīmes (arī pantus) Neprasmīgi, netalantīgi dzejot.
paļauties Nepretojoties, neiebilstai pakļauties (kāda rīcībai, prasībām).
ļauties Nepretojoties, neiebilstot pakļauties (kāda rīcībai, prasībām).
ēverģēlis Nerātns jokdaris, draiskulis.
signālsistēma Nervu procesu, pārejošu sakaru un reakciju kopums, kas ārējo un iekšējo kairinātāju ietekmē veidojas galvas smadzenēs un nodrošina organisma pielāgošanos apkārtējai videi.
Veģetatīvā nervu sistēma Nervu sistēmas daļa, kas inervē iekšējos orgānus.
Veģetatīvā nervu sistēma Nervu sistēmas daļa, kas inervē iekšējos orgānus.
Pazaudēt sevi Nesaglabāt savu individualitāti, pakļaujoties kāda, kā ietekmei.
plicināt Nesaimnieciski rīkojoties, mazināt (kur) augu daudzumu. Nesaimnieciski rīkojoties, mazināt (augsnes) auglību.
iznēsāt Nēsājot nogādāt cauri (kam), caur (ko).
pārnēsāt Nēsājot pārvietot (uz citu vietu).
rūkt Neskaidri, zemā balsī, arī nepareizi intonējot, dziedāt.
secen Neskarot, neietekmējot (norisināties, pastāvēt u. tml.).
nekaunība Nesmalkjūtīga, izaicinoša, aizvainojoša izturēšanās, rīcība, runa.
Dzīves neizpratne Nespēja, neprasme izprast apkārtējos notikumus, orientēties tajos.
uzdot Nespējot izturēt līdz galam, pārtraukt ko veikt, neturpināt iesākto.
saļimt Nespējot noturēties stāvus, kļūt ļenganam un nokrist (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
slīkt Nespējot noturēties virs (parasti) ūdens, grimt un slāpstot iet bojā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
sabrukt Nespējot noturēties, parasti stāvus (aiz pārdzīvojuma, sāpēm u. tml.), nokrist, nogāzties (piemēram, pie zemes, uz ceļiem). Saļimt.
nolūzt Nespējot pārvarēt alkoholisku dzērienu izraisīto nogurumu, aizmigt.
mūžamaize Nestrādājoša (veca, darba nespējīga u. tml.) cilvēka nodrošinājums ar eksistences līdzekļiem līdz mūža galam. Šādā veidā iegūtie eksistences līdzekļi.
apgādība Nestrādājoša (veca, nepilngadīga u. tml.) cilvēka nodrošināšana ar dzīvei nepieciešamo.
Vecuma maize Nestrādājoša veca cilvēka nodrošinājums ar eksistences līdzekļiem līdz mūža galam. Šādā veidā iegūti eksistences līdzekļi.
Vecuma maize Nestrādājoša veca cilvēka nodrošinājums ar eksistences līdzekļiem līdz mūža galam. Šādā veidā iegūtie eksistences līdzekļi.
iekāpt Neuzmanīgi ejot, ielikt kāju vai kājas (kur iekšā).
savazāt Neuzmanīgi, nevīžīgi rīkojoties, padarīt, parasti ļoti, viscaur, netīru, neizskatīgu.
formālisms Nevajadzīga sīkumainība formalitāšu ievērošanā, ignorējot būtisko.
pastiept Nevajadzīgi palielināt (parasti daiļdarba, tā daļu, teksta) apjomu.
lieks Nevajadzīgs. Traucējošs, kaitīgs.
aizklinkāt Neveiklā, ļodzīgā gaitā aiziet. Neveiklā, ļodzīgā gaitā ejot, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
uzmākties Nevēlami izplatīties, iznīcinot (ko citu), traucējot (kam citam) - par parādībām dabā.
padriskāt Nevērīgi vai ilgi lietojot, mazliet, daļēji saplēst, sabojāt (parasti apģērbu, papīru).
driskāt Nevērīgi vai ilgi lietojot, plēst, bojāt (parasti apģērbu, papīru).
sadriskāt Nevērīgi vai ilgi lietojot, saplēst, sabojāt, parasti pilnīgi (parasti apģērbu, papīru).
apburzīt Nevērīgi valkājot, lietojot, padarīt negludu, neizskatīgu. Mazliet saburzīt.
bradāt Nevērīgi, neuzmanīgi staigājot, mīdīt, bojāt, lauzīt (ko).
iedelverēt Nevienādi soļojot, klūpot ieiet, ienākt (kur iekšā).
piedelverēt Nevienādi soļojot, klūpot pieiet, pienākt.
izdelverēt Nevienādi soļojot, klūpot, iziet, iznākt.
mirgot Nevienmērīgi spīdēt (acīs, skropstās u. tml.), atstarojot gaismu (par asarām).
lāsmojums Nevienmērīgs spīdums, kas rodas, priekšmetam atstarojot gaismu un mainoties tā krāsas toņiem. Mainīgas nokrāsas spīdums.
lāsojums Nevienmērīgs spīdums, kas rodas, priekšmetam atstarojot gaismu un mainoties tā krāsas toņiem. Mainīgas nokrāsas spīdums.
notriekt Neviļus, negribēti ar triecienu novirzīt (nost no kurienes), pieļaujot, ka nokrīt zemē (kur, uz kā u. tml.).
noliet Neviļus, negribēti izlejot (ko), padarīt slapju, arī notraipīt (ar to).
nomaldīties Neviļus, negribēti novirzīties (no pareizā ceļa, pareiza virziena) un pazaudēt (to). Pazaudējot pareizo ceļu, pareizo virzienu u. tml., nespēt orientēties, atrast ceļu atpakaļ, nonākt (kur).
pievazāt Nevīžīgi izmētājot, novietojot nepiemērotā vietā (dažādus priekšmetus), padarīt nekārtīgu, arī netīru (piemēram, telpu, apkārtni).
Ar godu Nezaudējot pašlepnumu, cieņu.
Ar godu Nezaudējot pašlepnumu, cieņu.
Līdz pēdējam Nežēlojot spēkus, pat dzīvību.
ņergāties Niekoties, arī muļķīgi jokoties, ākstīties.
(Pa)rādīt (kādam) pigu Nievājoši (iz)paust atteikumu, noraidījumu.
Parādīt (kādam) pigu Nievājoši izpaust atteikumu, noraidījumu.
nonievāt Nievājoši novērtēt (kādu, ko). Nopelt.
Rādīt (kādam) pigu Nievājoši paust atteikumu, noraidījumu.
apnīkt Nīkstot, slimojot novājināties vai aiziet bojā (par daudziem vai visiem augiem, maziem dzīvniekiem).
sētstarpa No abām pusēm ar žogu norobežota josla, ceļš; šaura vieta starp diviem žogiem.
slīpripa No abrazīviem materiāliem izgatavots rotējošs ripveida instruments (kā) slīpēšanai, arī asināšanai.
blūze No auduma vai trikotāžas šūts sieviešu apģērba gabals, kas sniedzas līdz vai pāri jostas vietai.
jaka No bieza, blīva materiāla šūts virsdrēbju gabals, kas sniedzas pāri jostasvietai un kam priekšpusē ir aizdare.
blūze No biezāka, blīva auduma šūts apģērba gabals, kas sniedzas pāri jostas vietai.
vējjaka No blīva (parasti lietus un vēja necaurlaidīga) materiāla šūta, priekšpusē cieši aizdarāma jaka ar piegulošu apakšējo malu un aizpogājamām aprocēm. Vēja jaka.
žakete No blīva auduma šūts apģērba gabals, kas sniedzas pāri jostasvietai vai līdz tai un kam priekšpusē ir aizdare ar pogām. Šāda augšējā daļa vīriešu uzvalkam vai sieviešu kostīmam.
Gotu burti No grieķu burtiem atvasinātas rakstu zīmes, kas lietotas vecākajos gotu rakstu pieminekļos.
špalera No kārtīm, stieplēm u. tml. veidots režģis, pie kura piestiprina kāpelējošu augu, augļkoku virszemes daļas.
vaļumjosla No ledus brīva vai neaizsalstoša josla gar krastu.
vējablūze No pabieza, blīva auduma šūts apģērba gabals (kas sniedzas līdz jostas vietai) ar piegulošu apakšējo malu un aizpogājamām aprocēm.
vārpiņa No saliktas vārpas, no skaras vai vārpskaras galvenās ass atejoša sānu ass ar vienu vai vairākiem ziediem.
triko No šāda auduma darināts ķermenim cieši pieguļošs tērps (sportistiem, baletdejotājiem).
cauri No viena gala līdz otram, no vienas puses līdz otrai (šķērsojot kādu vidi, platību).
apkārt No vienas vietas uz otru (dažkārt kustībā veidojot it kā apli). No viena pie otra.
apdeldēt No virspuses novalkāt, nolietot. Lietojot padarīt neizskatīgu.
noripot Nobraukt (visu attālumu, ceļa gabalu) - par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
noripot Nobraukt gar (ko), garām (kam) - par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
nolaisties Nobraukt lejā (no kurienes, kur u. tml.) - par sauszemes transportlīdzekļiem, braucējiem tajos.
noripot Nobraukt lejā (no kurienes, kur u. tml.) - par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
noripot Nobraukt nost (no kurienes, kur u. tml.) - par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
perisperma Nobriedušas sēklas barojošie rezerves audi, kurus dīglis izmanto dīgstot.
priekšlauks Nocietināta josla galvenās aizstāvēšanās pozīcijas priekšā.
meija Nocirsts neliels zaļojošs lapu koks (parasti bērzs) vai tā zars (piemēram, telpu) rotāšanai.
hronika Nodaļa (periodiskajos izdevumos), kurā ievieto ziņojumus, parasti par ikdienas dzīves notikumiem.
sekretariāts Nodaļa, arī orgāns (iestādē, organizācijā), kas veic organizatorisko un izpildu darbu. Šādas nodaļas, arī orgāna darbinieku kopums. Telpa, celtne, kurā darbojos šāda nodaļa, arī orgāns.
mēģinājums Nodarbība, kurā atkārtoti, arī pa daļām, parasti speciālista vadībā, izpilda (piemēram, lomu, skaņdarbu, deju), gatavojot, veidojot izrādi, priekšnesumu.
muzicēt Nodarboties ar mūziku, spēlējot kādu instrumentu, dziedot. Atskaņot skaņdarbu.
postīt Nodarīt lielus zaudējumus (piemēram, bojājot, iznīcinot).
nodancot Nodejot (1).
nodiet Nodejot (1).
nodancot Nodejot (2).
nodiet Nodejot (2).
nodancot Nodejot (3).
nodiet Nodejot (3).
nolēkt Nodejot (strauju deju).
nodancoties Nodejoties.
izdot Nodot (personu) no savas teritorijas kādas valsts vai iestādes rīcībā, varā, piemēram, pārvietojot no vienas vietas, valsts uz citu, liekot atgriezties iepriekšējā vietā, valstī.
gudrot Nodoties pārdomām, arī pārrunām (par ko). Pārdomājot, pārrunājot radīt plānus (par ko). Prātot.
Nogrimt sevī Nodoties savām domām, pārdzīvojumiem, tā ka neuztver apkārtējo.
Iegrimt sevī Nodoties savām domām, tā ka nesajūt apkārtējo.
apgādāt Nodrošināt (parasti nestrādājošu cilvēku) ar dzīvei nepieciešamo.
uzturēt Nodrošināt (parasti nestrādājošu cilvēku) ar dzīvei nepieciešamo. Nodrošināt ar dzīvei nepieciešamo un aprūpēt.
apsargāt Nodrošināt, aizsargāt (kādu objektu), nepieļaujot pēkšņu pretinieka uzbrukumu, arī izlūkošanu.
nokraukšķināt Noēst, košļājot ar kraukšķošu troksni.
Saraustīt gabalos Nogalināt (parasti nāvessoda izpildē), raujot, stiepjot notiesātā ķermeni.
izgaršot Nogaršojot ēdienu, dzērienu, pilnīgi sajust, atšķirt (garšu). Lēni, ar baudu ēst, dzert (ko), nosakot garšu.
nobrūnēt Nogatavojoties, arī pārstājot attīstīties, kļūt brūnam.
veidule Nogrieznis, kam pārvietojoties veidojas (kā) virsma. Veidotāja (2).
veidotājs Nogrieznis, kam pārvietojoties veidojas (kā) virsma. Veidule (1).
slēdzējnogrieznis Nogrieznis, kas savieno (kā) galus, galējos punktus.
aizsapņoties Nogrimt sapņos, fantāzijā. Fantazējot aizmirsties.
nogāzt Nojaukt (piemēram, celtni), parasti sagāžot, sagraujot.
nojozties Nojozt sev (ko apjoztu).
pārkrist Nokarājoties novietoties pāri (kam), pār (ko) - piemēram, par matiem.
pakūļāties Nokarājoties pasvārstīties, pašūpoties (parasti, pret ko atsitoties) - par priekšmetiem.
kūļāties Nokarājoties plandīties (parasti par apģērbu, audumu).
kūļāties Nokarājoties svārstīties, šūpoties (parasti, pret ko atsitoties) - par priekšmetiem.
krist Nokarājoties veidot (vertikālas krokas) - par audumu, apģērbu. Būt tādam, kas veido vertikālas krokas.
nogulēt Nokavējot, neievērojot u. tml., neiegūt, neizmantot (ko).
apmaldīties Noklīst, novirzīties no pareizā virziena, aizklīst prom (ejot, braucot). Pazaudēt ceļu.
izkrāsot Nokrāsot dažādās krāsās, krāsu toņos. Krāsojot izrotāt.
applukt Nokrāsoties, sakrāšoties (piemēram, mazgājot ko kopā ar krāsainu audumu).
nokravāties Nokravājot, novācot ko, sakārtot, piemēram, telpu, atbrīvot kādu virsmu.
Izlaist pienu Nokrejot pienu ar separatoru.
Izlaist pienu Nokrejot pienu centrifūgā.
Nolaist (arī izlaist) pienu Nokrejot pienu centrifūgā.
piezemēties Nolaisties (par lidaparātiem, braucējiem tajos).
Likt uz balsošanu (retāk nobalsošanu) Nolemt, ka (ko) izšķirs, noteiks balsojot.
paļas Noliedzošas, pazemojoši necienīgas attieksmes izpausme izturēšanās veidā, runā. Nievas.
nievas Noliedzošas, pazemojoši necienīgas attieksmes izpausme izturēšanās veidā, runā. Paļas.
iedilt Nolietojoties kļūt mazliet, arī vietumis plānākam, tievākam, arī nestiprākam.
apdilt Nolietojoties kļūt plānākam, tievākam.
nodilt Nolietojoties priekšmetam, nolupt, tikt noberztam (piemēram, par krāsu). Nolietojoties kļūt tādam, kam ir noberzta krāsa, virsējais slānis (par priekšmetu).
nojukt Nolietojoties sadalīties daļās, atsevišķos gabalos (piemēram, lūstot, brūkot, plīstot). Arī izjukt (1).
sačibēt Nolietojoties, bojājoties kļūt nestipram, arī nederīgam. Sačabēt.
sačabēt Nolietojoties, bojājoties kļūt nestipram, arī nederīgam. Sačibēt.
kolonizēt Nometināt (cilvēkus) neapdzīvotos vai mazapdzīvotos rajonos vai atkarīgā zemē. Pakļaut (kolonijas pirmiedzīvotājus) kolonizatoru varai.
piemētāt Nometot, izmētājot (ko) lielākā daudzumā, padarīt (grīdu, telpu, apkārtni) netīru, nekārtīgu.
nogrimt Nonākt kādā psihiskā stāvoklī, pilnīgi izolējoties no pārējā.
novākt Nonāvēt (bīstamu, traucējošu cilvēku).
nomiegt Nonāvēt (dzīvnieku vai cilvēku), parasti nokaujot, nošaujot.
nolikt Nonāvēt (parasti nošaujot).
Nolaist no kājas (arī no kājām, kātiem) Nonāvēt, parasti nošaujot.
pejoratīvs Noniecinošs. Nievājošs.
amputēt Noņemt (perifēru ķermeņa daļu, kādu orgānu vai tā daļu) operējot.
noputot Noņemt putas (parasti buljonam, sīrupam).
novākt Noņemt, novirzīt nost (no kurienes, parasti traucējošu, priekšmetu). Noņemt, novirzīt nost (no kurienes, parasti traucējošu, priekšmetu) un novietot (to kur).
appļaut Nopļaut virsējo daļu.
līdzi Norāda uz (darītāju) savstarpējo saistību. Kopā ar.
viņš Norāda uz (kā) pretējo, piemēram, pusi, malu, galu, norāda (no runātāja, vērotāja viedokļa) uz tālāku priekšmetu, parādību.
par Norāda uz darbības intensitātes, apjoma palielinājumu pēc (iedomāta) darbības veicēju skaita.
uz- Norāda uz darbības virzību virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to), arī šādā veidā (kādam, kam) tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
līdz Norāda uz darbības, norises, stāvokļa intensitātes galējo pakāpi.
pretī Norāda uz darbību, kas tiek veikta, lai reaģētu uz kāda cita iepriekšējo darbību.
viss Norāda uz iepriekšējo vai turpmāk paužamo uzskaitījumu.
ar Norāda uz laika posmu, kam iestājoties norisinās darbība vai izveidojas kāds stāvoklis.
vēl Norāda uz laikposmu, kurā joprojām turpinās kāda darbība, norise, eksistē kāds stāvoklis, minētā pazīme.
vēl Norāda uz laikposmu, kurā līdz šim nav sākusies kāda darbība, norise vai kurā joprojām pastāv kāds stāvoklis, kāda pazīme. Pagaidām, arī līdz šim.
cik Norāda uz nezināmu cenu, maksu, apjomu u. tml.
cik Norāda uz nezināmu darbības apjomu vai paveikšanas pakāpi.
viss Norāda uz pazīmes, darbības, stāvokļa, norises maksimālu izpausmi, arī pilnu apjomu.
liel- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktā lielo izmēru, apjomu, skaitlisko vērtību.
sīk- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktā ļoti mazo izmēru, apjomu.
maz- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktā mazo izmēru, apjomu, skaitlisko vērtību.
turpat Norāda uz to pašu, līdzšinējo, parasti iepriekš minētu, vietu.
no Norāda uz to, kam pēc kādas darbības, stāvokļa izbeigšanās ir kas atlicis mazākā apjomā, mērā.
pēc Norāda uz to, ko vēlas sasniegt, iegūt, panākt (jautājot, lūkojoties, tiecoties u. tml.).
tālāk Norāda uz turpmāku, sekojošu darbību, kas parasti ir vērsta uz noteiktu objektu.
pāri Norāda, ka (kas) notiek vienā laikā, kopā ar ko (parasti to pārspējot).
uz- Norāda, ka (kas) velkot, maucot, arī griežot, skrūvējot tiek uzvirzīts virsū (uz kā, kam, arī kur).
bēgšus Norāda, ka darbību veic bēgot - steidzīgi, vairoties, slēpjoties.
no Norāda, ka kas virzās, liek virzīts starp divām (telpas, teritorijas) vietām un sasniedz pēdējo no tām.
līdz Norāda, ka kas virzās, tiek virzīts starp divām (telpas, teritorijas) vietām un sasniedz pēdējo no tām.
no Norāda, ka kas virzās, tiek virzīts starp divām (telpas, teritorijas) vietām un sasniedz pēdējo no tām.
uz Norāda, ka kas virzās, tiek virzīts starp divām (telpas, teritorijas) vietām un sasniedz pēdējo no tām.
no Norāda, ka kas virzās, tiek virzīts starp diviem objektiem un sasniedz pēdējo no tiem.
no Norāda, ka kas virzās, tiek virzīts starp diviem objektiem, to daļām un sasniedz pēdējo no tiem.
uz Norāda, ka kas virzās, tiek virzīts starp diviem objektiem, to daļām un sasniedz pēdējo no tiem.
pretī Norāda, ka ko dara, nepakļaujoties (kāda uzskatiem, gribai u. tml.). Norāda uz darbību, kuras mērķis ir ko atvairīt, likvidēt.
salon- Norāda, ka otrajā daļā nosauktajai parādībai mākslā, mākslas darbam ir raksturīga kāda laikposma (parasti 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma) skaistuma etalonam atbilstoša ārēja tēlu idealizācija, dažādu stilu un virzienu izmantojums, izklaidējoša ievirze.
pretī Norāda, ka pārvietošanās notiek virzienā uz kā kustīga vai nekustīga priekšējo daļu, pusi.
atpakaļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā darbība vērsta uz iepriekšējo vietu, pusi.
miljon- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas (parasti aptuveni) miljona vai vairāku miljonu sastāvdaļās.
trīs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas trijos veidos, trijās sastāvdaļās.
piln- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme aptver visu (kā) apjomu, kopumu.
piln- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais (parasti process, parādība) aptver visu (kā) apjomu, kopumu.
piln- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais (parasti process, parādība) savā izpausmē sasniedzis augstāko pakāpi, arī galējo robežu.
mikro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais aptver ļoti mazu skaitu, apjomu, noris, pastāv ļoti mazā teritorijā, telpā.
pirm- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz kā attīstības, izveides pirmo, sākotnējo posmu, stadiju.
augš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ģeogrāfiskā reljefa ziņā atrodas augstāk par apkārtējo, pārējo.
kop- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir iegūts, summējot kādus lielumus.
liel- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir liels, pārsniedz parasto izmēru, apjomu.
maz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir mazs, nesasniedz parasto izmēru, apjomu.
koncert- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar lielāka apjoma virtuozu skaņdarbu, parasti solo instrumentam.
pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir samazināts, nesasniedz parasto izmēru, apjomu.
atpakaļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir tas, pa kuru virzās uz iepriekšējo vietu.
pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pēc lieluma, apjoma ir puse vai aptuvena puse no kāda priekšmeta, veidojuma, parādības u. tml.
kamer- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar nelielu sastāvu, sašaurinātu apjomu.
vijoļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar vijoli, tās izgudrošanu, uzbūvēšanu.
vijoļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar vijoļmūziku, vijoļspēli.
atpakaļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais virzās uz iepriekšējo vietu, stāvokli.
miljon- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst (parasti aptuveni) miljons vai vairāki miljoni sastāvdaļu. Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā ir ļoti daudz vai ka to rada ļoti daudzi.
sīk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam darbības, rīcības apjoms ir neliels, arī maz ietekmīgs.
piln- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir apjoma, masas u. tml. augstākā pakāpe.
virsū Norāda, ka, kādam (cilvēkam vai dzīvniekam) tuvojoties, ko darot, arī veidojoties kādiem apstākļiem, rodas, parasti nevēlama, ietekme, iedarbība (uz kādu, uz ko).
uz Norāda, vērtējot, aprēķinot iegūto (kā), parasti aptuveno, vērtību.
atteikties Noraidīt, vairs neatzīt (iepriekšējos uzskatus, darba paņēmienus u. tml.).
atsacīties Noraidīt, vairs neatzīt (savus iepriekšējos uzskatus, darba paņēmienus u. tml.).
apraut Noraujot saīsināt (diegus, pavedienu).
iestrāde Noregulēšanās, nepieciešamā ātruma, kustīguma u. tml. iegūšana darbojoties (ierīcei).
pavadīt Norisināties, izraisīties (kādam reaģējot uz ko lādu, kas virzās).
perverss Normai neatbilstošs, slimīgs, pretdabisks (parasti seksuālā jomā).
izolēt Norobežot (cilvēku) atsevišķi, nepieļaut saskari ar apkārtējo vidi, ar apkārtējiem cilvēkiem.
nošķirt Norobežot (cilvēku) atsevišķi, nepieļaut saskari ar apkārtējo vidi, ar apkārtējiem cilvēkiem. Izolēt (2).
peldceliņš Norobežota josla peldēšanai (peldbaseinā, peldētavā).
robeža Nosacīta līnija, kas šķir (valsts) sauszemes, ūdens un gaisa teritoriju no citu valstu un starptautiskām teritorijām. Nosacīta līnija, kas šķir (piemēram, kādu teritoriju, iecirkni, īpašumu). Tas (piemēram, zemes, ūdens josla), kas veido šādu līniju.
izsaukt Nosaukt (kāda vārdu), piemēram, paziņojot, pārbaudot.
nolamāt Nosaukt (kādu) rupjos, aizvainojošos, aizskarošos vārdos, izteicienos.
ieziemot Nosedzot, pārklājot (piemēram, ar skujām, lapām), sagatavot (daudzgadīgus augus) pārziemošanai.
izmeklēt Noskaidrot, konstatējot patiesos faktus, apstākļus.
izdibināt Noskaidrot, uzzināt (ko), izjautājot, savācot ziņas, novērojot u. tml. Arī izzināt.
nobizot Noskriet, gaiņājoties, glābjoties no dunduriem un citiem kukaiņiem (parasti par govīm).
vainagdzega Noslēdzošā vainagojošā dzega.
laulāties Noslēgt laulību, reģistrējot to, parasti svinīgos apstākļos.
Četrās sienās Noslēgti, atrauti no sabiedrības, arī neinteresējoties ne par ko.
Četrās sienās Noslēgti, atrauti no sabiedrības, arī neinteresējoties ne par ko.
spiedkatls Noslēgts katls šķidruma uzkrāšanai, izmantojot paaugstinātu spiedienu.
nokraistīt Nosmalstīt krējumu (nostādinātam pienam). Nosmalstīt krējumu (traukam ar nostādinātu pienu), nokrejot.
melnums Nosodāma rīcība. Nosodāms, apkaunojošs fakts, apstāklis.
nobarikādēt Nosprostot ar dažādiem priekšmetiem (parasti cīņā, gatavojoties cīņai).
nobarikādēties Nosprostot ar dažādiem priekšmetiem pieeju sev (parasti cīņā, gatavojoties cīņai).
izplesties Nostājoties (piemēram, ceļā, durvīs), pilnīgi aizsprostot.
ieplesties Nostājoties (piemēram, uz ceļa, durvīs), aizsprostot.
sastāties Nostājoties (vairākiem, daudziem), izveidoties (par kādu kopumu).
aizkrustot Nostāties (ceļā), neļaujot (kam) tikt garām.
pabalstīt Nostiprināt ar balstiem (ko), parasti novietojot balstus zem (tā). Atbalstīt.
apvīlēt Nošūt vīli (gar malu). Apšujot (ko), izveidot vīli.
rīdze Nošuve, arī apmale. Audumā izstrādāta josla, caurā vīle.
Izraut no konteksta Noteikt (piemēram, vārda, teikuma) nozīmi, jēgu, neievērojot saistījumu ar tekstu vai tā daļu.
uzlikt Noteikt ar lēmumu, likumu (piemēram, nodevas, nomas maksu, darba apjomu, veicamo pienākumu). Noteikt ar lēmumu, tiesas spriedumu (sodu, arestu).
loks Noteikta (procesu, parādību) grupa. Apjoms, sfēra (piemēram, parādības, procesa izplatībai, ietekmei).
Atpūtas diena Noteikta diena nedēļā, kas paredzēta strādājošo atpūtai.
gamma Noteiktā intervālu secībā sakārtota pakāpeniska skaņu rinda oktāvas apjomā.
daļa Noteikta josla, puse, noteikts posms.
Atsavināmā josla Noteikta platuma zemes josla, kas paredzēta dzelzceļa, šosejas u. tml. izbūvei.
tonzūra Noteiktā veidā, izskatā izgriezta matu josla galvvidū (katoļu garīdzniekiem).
strāva Noteikta virziena (parasti gaisa, šķidruma, gaismas) plūsma kādā vidē samērā šaurā joslā.
strāvot Noteiktā virzienā izplatīties, plūst kādā vidē samērā šaurā joslā (parasti par gaisu, šķidrumu, gaismu, skaņu).
mode Noteiktas gaumes, noteiktu paradumu, ieskatu kopums noteiktā laikposmā (kādā sadzīves, kultūras jomā, parasti apģērba, frizūras izvēlē, kosmētisko līdzekļu izmantojumā).
kopā Noteiktās, vienojošās attiecības (starp cilvēkiem).
spēle Noteiktu darbību kopums, kam ir sacensības pazīmes un ar ko cenšas sasniegt vēlamo (ar sabiedriskiem vai ekonomiskiem mērķiem nesaistītu vai netieši saistītu) rezultātu, izmantojot prasmes, iemaņas, arī apstākļu nejaušu sakritību.
vagot Notekot atstāt joslu, līniju (uz sejas, ķermeņa, piemēram, par asarām, sviedriem).
temperaments Noturīgs likumsakarīgi saistītu personības individuālo īpašību kopums, kas cilvēka attiecībās ar ārējo pasauli raksturo galvenokārt psihisko norišu dinamikas savdabību.
iekrist Novājējot ievirzīties uz iekšu (piemēram, par seju, tās daļām).
sašļukt Novājējot zaudēt, parasti ievērojami, stingrumu, slābi nokarāties (par ķermeņa daļām).
nolasīt Novākt, arī noķert, noēst (visus vai daudzus), pa vienam ceļot, piemēram, no zemes, raujot ar knābi (par dzīvniekiem).
nolasīt Novākt, raujot, plūcot, griežot u. tml. nost, parasti pa vienam (piemēram, ogas, sēnes).
novējot Novējoties.
izlīdzināt Novērst (samēra, līdzsvara) traucējumu (piemēram, aizstājot ar ko citu, pastiprinot ar ko citu).
sanēt Novēršot piesārņojumu, atjaunojot u. tml., uzlabot (teritoriju, vidi).
nosvītrot Novērtējot par nederīgu (tekstu, tā daļu), pārsvītrot (to). Izsvītrot.
pārsvītrot Novērtējot par nederīgu (tekstu, tā daļu), pārvilkt (tam) svītru.
pārvērtēt Novērtēt (ko) pārāk augstu. Vērtējot (ko) pārāk augstu, kļūdīties. Uzskatot (ko) par pārāk nozīmīgu, pašu galveno, kļūdīties.
noklāt Novietojot (daudzus priekšmetus) virsū, pāri, priekšā, aizņemt (ar tiem visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
piegrēdot Novietojot (daudzus priekšmetus), piepildīt, aizņemt (ar tiem telpu, platību).
pārklāt Novietojot (kāda materiāla kārtu) pāri (kam), pār (ko), izveidot segumu, aizsargkārtu. Arī noklāt (2).
pārsegt Novietojot (kāda materiāla kārtu) pāri (kam), pār (ko), izveidot segumu, aizsargkārtu. Pārklāt (2).
noklāt Novietojot (kāda materiāla kārtu) virsū, pāri (visai kā virsmai vai tās lielākajai daļai), izveidot segumu, aizsargkārtu.
nosegt Novietojot (kāda materiāla kārtu) virsū, pāri (visai kā virsmai vai tās lielākajai daļai), izveidot segumu, aizsargkārtu.
piedzīt Novietojot (ko) lielākā daudzumā, piepildīt, aizņemt (ar to, piemēram, telpu).
nosegt Novietojot (ko) virsū, pāri, arī priekšā, aizdarīt ciet.
noslēpt Novietojot (ko) virsū, priekšā, atrodoties (kam) virsū, priekšā, padarīt neredzamu (to).
slēpt Novietojot (ko) virsū, priekšā, atrodoties (kam) virsū, priekšā, sargāt no (kā) iedarbības.
pielūžņot Novietojot bez noteiktas kārtības, arī nenovācot (parasti bojātus, lietošanai nederīgus priekšmetus), padarīt (telpu, apkārtni) netīru, nekārtīgu.
piesliet Novietojot ieslīpi, pielikt (pie kā, kam klāt).
nostādināt Novietojot miera stāvoklī, ļaut, lai (šķidrumā) izveidojas vielas daļiņu slānis. Novietojot miera stāvoklī, ļaut, lai šķidrumā izveidojas (kāds vielu daļiņu slānis).
vēdināt Novietojot svaigā gaisā (piemēram, segas, apģērba gabalus), panākt, ka (tiem) zūd sasmakums.
sēt Novietojot un (parasti) iestrādājot augsnē sēklas, aizņemt (kādu platību).
aizlikt Novietojot, noliekot priekšā, aizdarīt, aizpildīt. _imperf._ Likt ciet.
nosegt Novietojoties (kam) virsū, aizdarīt (to) ciet.
saslēgt Novietojoties citam pie cita, izveidot (kopumu, grupu) ciešu, blīvu.
apklāt Novietojoties vai atrodoties (kam) virsū, nosegt, pārklāt.
Staigāt uz rokām Novietojoties vertikāli balstā uz rokām, virzīties, tās pārmaiņus pārvietojot.
izplesties Novietojoties, arī atrodoties (kur), ieņemt samērā lielu telpu, laukumu.
plesties Novietojoties, arī atrodoties (kur), ieņemt samērā lielu telpu, laukumu.
iesēsties Novietojoties, arī nokrītot sēdus, notraipīties.
ieņemt Novietojoties, iekārtojoties (kur), arī ap dzīvojot (ko), izmantot savām vajadzībām (telpu, vietu). Aizņemt (2).
aizņemt Novietojoties, iekārtojoties kur, izmantot savām vajadzībām (telpu, vietu).
izveidot Novietojoties, sagrupējoties panākt, ka rodas (piemēram, rinda, aplis).
taisīt Novietojoties, tiekot novietotam, arī veidotam, radīt (noteiktu grupējumu, formu u. tml.). Veidot ar savu ķermeni, tā daļām (noteiktu stāvokli, arī kustību kopumu).
pildīt Novietot (ko) gatavojamā produkta iekšienē, apņemot (to), piemēram, ar kādu masu. Gatavot (produktu), iekļaujot (tā) iekšienē ko.
stādināt Novietot (šķidrumu) miera stāvoklī tā, ka (tajā) veidojas vielu daļiņu slānis. Novietojot miera stāvoklī, ļaut, lai šķidrumā veidojas (vielu daļiņu slānis).
izsviest Novietot (zvejas rīkus) ūdenī zvejošanai, makšķerēšanai (parasti no laivas, kuģa).
likt Novietot uz ķermeņa vai tā daļas (apģērba gabalu, rotas lietu) ģērbjot, maucot, karot u. tml.
uzstādīt Novietot, arī pārvietot un nostiprināt (parasti ko apjomīgu, piemēram, pieminekli) paredzētajā atrašanās vietā. Arī novietot noteiktā stāvoklī (kur, uz kā).
pārblīvēt Novietot, ievietot (kur priekšmetus) pārāk lielā skaitā, apjomā.
uzstādīt Novietot, nostiprināt, ieregulēt, sagatavojot darbībai (ierīci, iekārtu, aparatūru u. tml.).
nostiprināties Novietoties (kur), ierīkojot aizstāvēšanās būves.
Izģerbties līdz pusei Novilkt sev visu apģērbu līdz jostas vietai.
novads Nozare, joma (cilvēka darbībai).
druva Nozare, joma.
nogriezties Nozaroties (no kā), nozarojoties (no kā), virzīties (kur, uz kurieni u. tml.) - par ceļu.
amatnoziegums Noziegums, ko izdara amatpersona, izmantojot savu dienesta stāvokli.
pamazinājums Nozīme (atvasinātam vārdam), kas atspoguļo nojēgumu par kā mazu apjomu, intensitāti un arī emocionālu attieksmi pret to (piemēram, mīlinājumu, ironiju, nievājumu).
maģistrāle Nozīmīga plata iela, kas savieno pilsētas (vai pilsētas rajona) galvenās daļas un kam ir raksturīga noteikta transporta struktūra un intensitāte.
līgt Ņemt (kādu) darbā uz noteiktu laiku, vienojoties (ar to) par atalgojumu.
līgt Ņemt (pie kāda) darbu uz noteiktu laiku, vienojoties (ar to) par atalgojumu.
tarot Ņemt (zivis) ārā no tīkla. Atbrīvot (tīklu) no nozvejotajām zivīm. Tarāt.
tarāt Ņemt (zivis) ārā no tīkla. Atbrīvot (tīklu) no nozvejotajām zivīm. Tarot.
atņirgt Ņirgājoties atbildēt.
noņirgāties Ņirgājoties noteikt, pateikt.
murcīt Ņurcīt, spaidīt (piemēram, rotaļājoties).
vibrodiagnostika Objekta (mašīnas, mehānisma u. tml.) tehniskā stāvokļa noteikšana pēc vibrācijas un trokšņa, tos reģistrējot un apstrādājot ar īpašām ierīcēm.
radiolokācija Objektu atklāšana un atrašanās vietas noteikšana, izmantojot radioviļņu atstarošanas no tiem.
termogrāfija Objektu infrasarkanā starojuma reģistrēšana, izmantojot siltumjutīgus materiālus. Virsmas temperatūras noteikšana, piemēram, ar termovizoru.
parlamentārs Oficiāla persona, ko viena no karojošām pusēm pilnvarojusi sarunām ar otru karojošo pusi un kas sarunu vešanai dodas pāri frontes līnijai.
pieņemt Oficiāli atzīt (ko) par kvalitatīvu, atbilstošu (kādām prasībām). Savstarpēji vienojoties, atzīt (ko) par vispiemērotāko (kādam nolūkam).
rajonēt Oficiāli noteikt (jaunu šķirņu vai hibrīdu) audzēšanas rajonus (pēc šķirņu izmēģināšanas rezultātiem)
tarificēt Oficiāli noteikt apjomu, vērtību (piemēram, maksai par pakalpojumiem, nodokļiem, darba algai).
tarifs Oficiāli noteikts apjoms, vērtība (piemēram, maksai par pakalpojumiem, nodokļiem, darba algai).
pieņemt Oficiāli vienojoties, sastādīt, formulēt (piemēram, likumus, statūtus, saistības) un akceptēt (tos).
Pieņemt lēmumu Oficiāli vienojoties, sastādīt, formulēt rīkojumu, norādījumu un akceptēt to (par valsts vai administratīvajiem orgāniem, organizācijām).
noslēgt Oficiāli vienoties (par ko). Savstarpēji vienojoties, padarīt (ko) par spēkā esošu.
slēgt Oficiāli, arī pēc tradicionāliem nosacījumiem vienoties (par ko), uzņemoties saistības, izveidojot noteiktas attiecības.
komunikē Oficiāls paziņojums par diplomātisku sarunu rezultātiem, par valstu savstarpējo vienošanos, par nozīmīgiem notikumiem valsts dzīvē.
saogot Ogojot iegūt (ogas) lielākā daudzumā. Ogojot iegūt (ogu lielāku daudzumu).
pieogot Ogojot iegūt (ogas) lielākā, arī pietiekamā daudzumā. Pielasīt (1).
pieogot Ogojot papildināt (ogu daudzumu). Pielasīt (2).
pieogot Ogojot piepildīt ar ogām (piemēram, grozu).
rotators Operatīvās poligrāfijas aparāts tekstu, rasējumu, zīmējumu u. tml. pavairošanai ar trafaretu (parasti uz vaska papīra), kas nostiprināts uz rotējoša cilindra.
izoperēt Operējot izņemt (kādu organisma daļu, arī patoloģisku veidojumu organismā).
sagraizīt Operējot izveidot brūci vai brūces
federālisms Oportūnistisks princips, pēc kura partija sastāv no atsevišķām organizācijām, nepakļaujoties centrālajai vadībai.
spektroskopija Optikas nozare, kas pēlī vielas struktūru, izmantojot atomu un molekulu spektrus.
pirometrija Optisko metožu kopums augstas (virs 600°C) temperatūras mērīšanai, izmantojot pirometrus.
lupa Optisks instruments, kas sastāv no koncentrējošas lēcas un ko izmanto sīku, tuvu priekšmetu apskatīšanai.
Kompozīts orderis Orderis, kam raksturīgs galvenokārt kapitelis, kurā korintiešu kapiteļa shēmai pievienotas četras joniešu volūtas, kas balsta tās augšdaļu.
esteris Organiska viela, kas rodas, savstarpēji iedarbojoties spirtam un skābei.
amīni Organiski savienojumi, kurus iegūst no amonjaka, aizstājot ūdeņraža atomus ar ogļūdeņražu radikāļiem.
fotosintēze Organisko vielu sintēze zaļajos augos gaismas iedarbībā.
jodoforms Organisks joda savienojums - dzelteni kristāli ar īpatnēju smaku (antiseptisks līdzeklis).
bitumens Organisku savienojumu maisījums, kas šķīst organiskajos šķīdinātājos un ko lieto ceļu asfaltēšanai, hidroizolācijai, jumtu seguma izgatavošanai.
siltumatdeve Organisma dzīvības procesos radītā siltuma pāreja no organisma uz apkārtējo vidi.
Gaisa peldes (retāk vannas) Organisma norādīšana, ļaujot uz to iedarboties gaisam.
radiosensibilitāte Organisma pastiprināta jutība pret jonizējošā starojuma iedarbību.
iedzimtība Organisma spēja saglabāt pēcnācējos savas īpašības.
trofika Organisma šūnu vielmaiņas un to regulējošo mehānismu kopums, kas nodrošina šūnu, audu un orgānu morfoloģisko struktūru un fizioloģiskās funkcijas.
radiorezistence Organisma, tā atsevišķu daļu izturība pret jonizējošo starojumu.
parazīts Organisms, kas dzīvo uz cilvēku, dzīvnieku, augu organismu virsmas vai šo organismu šūnās, audos, iekšējos orgānos, izmantojot to barības vielas.
koporganisms Organisms, kas izveidojies, vairākiem atšķirīgiem organismiem saliedējoties vienotā bioloģiskā kopumā.
Glābšanas dienests Organizācija, kas brīdina no nelaimes gadījumiem un sniedz palīdzību kalnu rajonos un ūdenskrātuvēs.
bāze Organizācija, kuru izmanto par pamatu, veidojot citu organizāciju.
pašpārvalde Organizācijas tiesības pašai lemt par šīs organizācijas iekšējo dzīvi. Šo tiesību realizēšana tieši vai ar vēlētu orgānu starpniecību.
veidot Organizējot, dibinot panākt, ka rodas (piemēram, kolektīvs, sabiedrisks institūts).
radīt Organizējot, dibinot panākt, ka veidojas (kolektīvs, noteikta cilvēku grupa u. tml.).
izveidot Organizējot, nodibinot panākt, ka rodas (piemēram, kolektīvs, sabiedrisks institūts). Būt par cēloni tam, ka rodas (kas) sabiedrībā.
noformēties Organizējoties izveidoties, organizējot tikt izveidotam (par cilvēku grupu).
pārorganizēt Organizēt vēlreiz, no jauna. Organizējot pārveidot citādu, par ko citu.
Ekonomiskais karš Organizēta cīņa starp divām vai vairākām valstīm, izmantojot ekonomiskas iedarbības līdzekļus, ar nolūku vājināt pretinieka ekonomisko spēku.
rudiments Orgāns, kas organisma evolūcijas gaitā ir zaudējis savu sākotnējo nozīmi un pakāpeniski izzūd. Rudimentārs orgāns.
Rudimentārs orgāns Orgāns, kas organisma evolūcijas gaitā ir zaudējis savu sākotnējo nozīmi un pakāpeniski izzūd. Rudiments.
vaniļa Orhideju dzimtas kāpelētājaugs, kura augļiem fermentējoties veidojas vanilīns.
uzošņāt Ošņājot atrast (par dzīvniekiem).
lupināt Pa daļām ņemot, raujot nost čaulu, mizu u. tml., tīrīt, lobīt (ko).
pielasīt Pa vienam ceļot no zemes vai raujot (ko), piepildīt (ar to guzu) - par putniem.
Pielikt soli Paātrināt gaitu (parasti ejot).
Pielikt soli Paātrināt gaitu (parasti ejot).
kanālstari Paātrinātu pozitīvo jonu plūsma, kuru iegūst katodstaru lampā.
maiņa Paaudze, kura nomaina iepriekšējo paaudzi (piemēram, kādā nozarē).
saskrūvēt Paaugstināt (cenu, maksu), parasti ievērojami. Palielināt (kā apjomu, intensitāti u. tml.), parasti ievērojami.
pacelt Paaugstināt (piemēram, cenas). Palielināt (kā daudzumu, apjomu).
pačakarēt Pabikstīt, parušināt, parakņāt (parasti, ko meklējot).
izgrozīties Pabūt kādu laiku (kur), vairākkārt paejoties uz vienu un otru pusi.
kāpiens Pacēlums (ceļā, ceļa posmā), augšupejošs ceļa posms.
aizslieties Paceļoties, izstiepjoties aizvirzīties (aiz kā, kam priekšā).
aizdarīt Padarīt (kā iekšējo daļu) no ārpuses nepieejamu (piemēram, aizbāžot, aizsedzot ar ko).
atdarīt Padarīt (kā iekšējo daļu) no ārpuses pieejamu (piemēram, ko paceļot, izvelkot, atvelkot).
izērmot Padarīt (kādu) neparastu, jocīgu.
apgaismot Padarīt (ko) gaišu, izstarojot gaismu (par gaismas avotiem).
samākslot Padarīt (ko) īstenībai neatbilstošu, parasti (to) pārspīlējot, pārmērīgi izskaistinot.
atsegt Padarīt (ko) redzamu (atbrīvojot no virskārtas).
imunizēt Padarīt (organismu) imūnu (piemēram, potējot).
laidināt Padarīt (rūdītu tēraudu) vieglāk apstrādājamu, parasti sakarsējot (to) līdz noteiktai temperatūrai un ļaujot noteiktā veida atdzist.
atkarot Padarīt (zemi) derīgu (lauksaimnieciskai) izmantošanai (piemēram, likvidējot purvus, mežus).
papildināt Padarīt ar informāciju, faktiem, materiāliem bagātāku (piemēram, stāstījumu, dokumentu), pievienojot (tam) jaunu daļu. Būt par cēloni tam, ka (piemēram, stāstījums, dokuments) kļūst ar informāciju, faktiem, materiāliem bagātāks, ka (tas) tiek paplašināts.
blīvēt Padarīt blīvu vai blīvāku (piemēram, spiežot, stampājot, aizdarot spraugas).
blietēt Padarīt blīvu, līdzenu (piemēram, zemi, betonu), spēcīgi sitot, stampājot.
atbrīvot Padarīt brīvu, neaizņemtu (piemēram, telpu, laukumu, transportlīdzekli), aizejot vai liekot aiziet.
izlaist Padarīt garāku, platāku (tērpu, tā daļas), izmantojot iešūtas joslas.
atbrīvot Padarīt lietojamu, izmantojamu (spēku, līdzekļus u. tml.), likvidējot saistījumu, noslogojumu vai citus ierobežojumus.
bružāt Padarīt neizskatīgu (nevērīgi lietojot).
izjaukt Padarīt nekārtīgu (priekšmetu kopu, vietu, kur ir vairāki priekšmeti), izvietojot izklaidus, izsvaidot u. tml. atsevišķus priekšmetus. Sajaukt.
aizžogot Padarīt nepieejamu, norobežojot ar žogu. Nožogot.
atsegt Padarīt redzamus (zobus) - piemēram, smejoties.
iezīmēt Padarīt skaidri saskatāmu (piemēram, apgaismojot), izdalīt (uz apkārtējā fona).
nospīdināt Padarīt spīdīgu (parasti apģērbu), ilgstoši lietojot, arī notraipot ar ko taukainu.
notīrīt Padarīt tīru, atbrīvojot (piemēram, no netīrumiem, gružiem, traipiem), arī padarīt spodru (kā) virsmu.
ieēnot Padarīt tumšāku (kā) fonu, apkārtējo daļu.
attaisīt Padarīt vaļēju (apģērbu), atpogājot pogas, atāķējot āķus u. tml.
sablīvēt Padarīt, parasti pilnīgi, blīvu (blietējot, spiežot, aizdarot spraugas u. tml.).
sajaukt Padarīt, parasti pilnīgi, nekārtīgu (priekšmetu kopu, vietu, kur ir vairāki priekšmeti), izvietojot izklaidus, izsvaidot u. tml. atsevišķus priekšmetus.
Izlaist dejas soli Padejot.
Izlaist dejas soli Padejot.
padancot Padejot.
padejoties Padejot.
padiet Padejot.
padancoties Padejoties.
Maksāt meslus Padevīgi, piekāpjoties, pakļaujoties darīt (ko).
Maksāt meslus Padevīgi, piekāpjoties, pakļaujoties darīt (ko).
faktorija Padomju Savienībā - attālos medību rajonos iekārtots centrs medījumu iepirkšanai un mednieku apgādei.
Demokrātiskais centrālisms Padomju valsts, Komunistiskās partijas un sabiedrisko organizāciju uzbūves un darbības vadošais princips, kas savieno plašu vietējo kompetenci un demokrātismu ar centralizētu vadību.
Demokrātiskais centrālisms Padomju valsts, Komunistiskās partijas un sabiedrisko organizāciju uzbūves un darbības vadošais princips, kas savieno plašu vietējo kompetenci un demokrātismu ar centralizētu vadību.
sagānīt Padoni, parasti pilnīgi, nelietojamu, neizmantojamu (piemēram, piemēslojot, pielūžņojot).
Mesties (kāda) apkampienos Padoties (kāda) ietekmei, apvienoties (ar kādu), pakļaujoties (tā) gribai.
Pamiera līnija Pagaidu robeža starp karojošām pusēm pamiera laikā.
Pamiera līnija Pagaidu robeža starp karojošām pusēm pamiera laikā.
izlaidums Pagarinājums, paplašinājums (tērpam, tā daļām), kas veidots, izmantojot iešūtas joslas.
Sasiet sieru Pagatavot sieru (parasti) apaļas ripas veidā, ietinot to drānā un novietojot zem sloga.
samežģīt Pagriežot, pastiepjot u. tml., padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu); arī izmežģīt.
apgrozīt Pagrozīt gan uz vienu, gan uz otru pusi, arī apkārt (parasti aplūkojot).
Izkustināt kājas Paiet, paskriet kādu gabalu. Arī padejot.
Izkustināt kājas Paiet, paskriet kādu gabalu. Arī padejot.
Izlocīt kājas Paieties, paskrieties. Arī izdejoties.
Izlocīt kājas Paieties, paskrieties. Arī izdejoties.
Padzīt velnu Pajokot, arī pamuļķot kādu.
Padzīt jokus Pajokot, pajokoties.
Patrīt mēli (arī zobus) Pajokot. Arī patenkot.
Patrīt zobus (arī mēli) Pajokot. Arī patenkot.
pazirgoties Pajokoties, arī pazoboties. Skaļi pasmieties.
paspārne Pajumte (2). Arī mājoklis.
saplūst Pakāpeniski apvienojoties, arī asimilējoties izveidot (kādu cilvēku kopumu), iekļauties (tajā).
pāraugt Pakāpeniski attīstoties, pilnveidojoties, sasniegt citu, augstāku pakāpi, kvalitāti (par parādībām sabiedrībā).
plēnēt Pakāpeniski beigt degt (pārstājot liesmot, dziestot oglēm u. tml.).
pāraugt Pakāpeniski mainoties, piemēram, intensitātei, apjomam, īpašībām, pārveidoties, kļūt par ko citu (par parādībām dabā).
slīdēt Pakāpeniski mazināties (par kā skaitlisko vērtību, daudzumu, apjomu).
pieaugt Pakāpeniski palielināties (piemēram, daudzumā, apjomā, skaitliskā vērtībā, intensitātē).
sūnot Pakāpeniski, parasti, pārklājoties ar sūnu, novecot, kļūt vecam.
paklimst Paklaiņot, paklejot.
pakšķis Pakluss, īslaicīgs, ritmisks troksnis, kas rodas, piemēram, darbojoties iekārtām, ierīcēm.
vara Pakļaujošs, (psihiski, emocionāli, morāli u. tml.) ietekmējošs spēks, parādība.
regulēt Pakļaujot (ko) noteiktai kārtībai, noteikumiem, arī režīmam, panākt, ka (tam) rodas vēlamās īpašības, ka (tas) norisinās vēlamā veidā.
raudzēt Pakļaujot (ko) specifisku mikroorganismu, sēņu u. tml. iedarbībai, panākt, ka (tas) sāk rūgt.
saēdināt Pakļaujot (piemēram, ādu, ķermeņa daļu) kodīgas vielas iedarbībai, savainot (to).
noplaucēt Pakļaujot (piemēram, augus, augļus) karsta, parasti verdoša, šķidruma iedarbībai, panākt, ka (tiem) rodas vēlamās īpašības.
nosvilināt Pakļaujot (sala, vēja) iedarbībai (ķermeni, tā daļās), iegūt stipru ādas iekaisumu.
verdzināt Pakļaujot (tautu, sabiedrības grupu, arī indivīdu) politiskai, ekonomiskai u. tml. atkarībai, likt smagi strādāt bez pienācīgas atlīdzības vai pilnīgi bez tās.
nosaldēt Pakļaujot aukstuma iedarbībai, pieļaut, ka (augi, to daļas, arī dzīvnieki, retāk cilvēki) aiziet bojā.
noraut Pakļaujot berzei, atdalīt nost, arī sabojāt.
sagaismot Pakļaujot kāda starojuma iedarbībai, arī pārgaismojot, sabojāt, parasti pilnīgi (gaismjutīgu materiālu).
izkodināt Pakļaujot kodīgas vielas iedarbībai, pārveidot (piemēram, krāsas ziņā).
saēdināt Pakļaujot kodīgas vielas iedarbībai, sabojāt (priekšmetu), parasti pilnīgi.
trenēt Pakļaujot mainīgai vai dozētai slodzei, pārbaudīt, stabilizēt (iekārtu, ierīci u. tml.), uzlabot (tās) īpašības.
nodedzināt Pakļaujot saules iedarbībai (ķermeni, tā daļas), iegūt stipru iedegumu, apdegumu. Būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļas) iegūst stipru iedegumu, apdegumu (par sauli).
uztiept Pakļaujot savai gribai, ietekmei (kādu), panākt, ka (tam kas) jāpieņem, jāatzīst, jādara pretēji (tā) vēlmei, vajadzībai u. tml.
uzplīt Pakļaujot savai gribai, ietekmei (kādu), panākt, ka (tam kas) jāpieņem, jāatzīst, jādara pretēji (tā) vēlmei, vajadzībai. Uzspiest (5), uzmākt.
uzmākt Pakļaujot savai gribai, ietekmei (kādu), panākt, ka (tam kas) jāpieņem, jāatzīst, jādara pretēji (tā) vēlmei, vajadzībai. Uzspiest (5).
uzspiest Pakļaujot savai gribai, ietekmēt (kādu), panākt, ka (tam kas) jāpieņem, jāatzīst, jādara pretēji (tā) vēlmei, vajadzībai.
nospiest Pakļaujot savai varai, būt par cēloni tam, ka (kāds) nonāk (nevēlamā stāvoklī).
Nospiest pie zemes Pakļaujot savai varai, būt par cēloni tam, ka (kāds) nonāk ļoti nevēlamā stāvoklī.
nomākt Pakļaujot savai varai, ierobežot, apspiest.
nobrūnināt Pakļaujot sevi saules, vēja iedarbībai, panākt, ka kļūst brūns (ķermenis, tā daļas).
sasildīties Pakļaujot sevi siltuma iedarbībai, pilnīgi atgūt siltuma sajūtu (piemēram, nokļūstot siltā telpā, darot ko).
sadedzināties Pakļaujot sevi uguns iedarbībai, nonāvēties.
sildīt Pakļaujot siltuma iedarbībai, panākt, ka (kas, piemēram, viela, priekšmets, vide) kļūst siltāks vai silts, arī karsts.
sist Pakļaujot trieciena iedarbībai, panākt, būt par cēloni, ka (kas) šķeļas, drūp, plīst.
sadedzināt Pakļaujot uguns iedarbībai, nonāvēt.
pārdedzināt Pakļaujot uguns, karstuma iedarbei apstrādes procesā, pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
izdedzināt Pakļaujot uguns, karstuma iedarbībai, izstrādāt, izgatavot.
novilkt Palēnināti izrunājot vārdus, noteikt, pateikt.
nostiept Palēnināti runājot, noteikt, pateikt. Novilkt (11).
papildināt Palielināt (cilvēku kopumu), pievienojot, parasti trūkstošus, arī vēlamus cilvēkus. Palielināt (cilvēku kopumu), pievienojoties (tam).
uzskrūvēt Palielināt (kā apjomu, intensitāti u. tml.), parasti ievērojami.
kāpināt Palielināt (kā, parasti ražošanas procesa, ātrumu, jaudu, apjomu). Panākt, ka (parasti ražošanas procesam) palielinās ātrums, jauda, apjoms.
pagarināt Palielināt (kā) garumu, piemēram, stiepjot (to), pievienojot (tam) kādu detaļu, elementu.
pastiprināt Palielināt (kā) skaitlisko vērtību, apjomu.
papildināt Palielināt (piemēram, kā daudzumu, skaitu, apjomu), pievienojot, parasti ko trūkstošu, arī vēlamu.
pavairot Palielināt, paplašināt (kā apjomu).
savilkt Palielināt, parasti ievērojami (karaspēka daļu, apakšvienību u. tml.) skaitu (piemēram, kādā karadarbības rajonā).
sakāpināt Palielināt, parasti ievērojami, (kā) skaitlisko vērtību. Palielināt, parasti ievērojami, (kā) daudzumu, apjomu.
vairot Palielināt, parasti nepārtraukti (kā skaitu, daudzumu, apjomu).
ņemties Palielināties (apjomā, intensitātē u. tml.) - par parādībām dabā.
saņemties Palielināties (apjomā, intensitātē) - par parādībām dabā.
uzcelties Palielināties apjomā virzienā uz augšu.
uzbriest Palielināties apjomā, arī kļūt tuklam (par ķermeņa daļām). Arī uztūkt.
uzmilzt Palielināties apjomā.
kāpt Palielināties kvantitatīvi (piemēram, par kādu daudzumu, apjomu). Arī uzlaboties.
vairoties Palielināties skaitā, daudzumā, apjomā, parasti nepārtraukti.
izplesties Palielināties tilpumā, apjomā (par priekšmetiem, vielām).
sakāpt Palielināties, parasti ievērojami (par kā skaitlisko vērtību). Palielināties, parasti ievērojami (par kā daudzumu, apjomu).
kāpt Palielinoties apjomā, virzīties uz augšu (piemēram, par masu). Plūst (pāri trauka malām) - par šķidrumu. Būt tā piepildītam ar šķidrumu, masu, ka tā plūst pāri trauka malām (par trauku).
pazaudēt Palikt bez (kā), (to) aizmirstot, aiz paviršības atstājot, izmetot u. tml. un nespējot atrast.
zaudēt Palikt bez (kā), nespējot saglabāt, nosargāt (to).
pazaudēt Palikt bez (kā), nespējot saglabāt, nosargāt u. tml. (to).
skrūvpālis Pālis, ko skrūvējot iedziļina gruntī.
nopaļāt Paļājot novērtēt (kādu, ko) par ļoti sliktu, nenozīmīgu, nederīgu. Nopelt.
uzticēt Paļaujoties uz (kāda) spējām, godīgumu u. tml., uzdot, ļaut (tam) veikt, izmantot (ko), arī rūpēties, atbildēt (par kādu) u. tml.
uzticēties Paļaujoties uz (kāda) spējām, godīgumu u. tml., uzdot, ļaut (tam) veikt, izmantot ko u. tml.
palafīts Pāļu būve, mājoklis uz pāļiem (purvainā vietā, ūdenstilpē).
izkārnīt Pamatīgi iztīrīt (kādu telpu, vietu, parasti izskrāpējot, izberžot netīrumus).
prognozēt Pamatojoties uz konkrētiem faktiem, paredzēt (kā) tālāko norisi, rezultātu.
pareģot Pamatojoties uz pieredzi, faktiem u. tml., paredzēt (ko) un paziņot (par to).
pierādīt Pamatot (kā) patiesumu, pareizumu, izmantojot, piemēram, faktus, spriedumu sistēmas.
postulāts Pamatprincips, pamatpieņemums, ko izvirza, parasti kādā praktiskās darbības jomā.
iegrimt Pamazām kļūt grūti saskatāmam vai nesaskatāmam (par apkārtējo tumsā, miglā u. tml.).
piepampt Pampstot palielināties apjomā (par ķermeņa daļu). Pietūkt.
pirkt Panākt (ko), sasniegt (kādu rezultātu), upurējot, parasti ko vērtīgu.
sūtīt Panākt (pamudinot, rīkojot, pavēlot u. tml.), ka (kāds) dodas (uz kurieni, parasti ar noteiktu uzdevumu, mērķi).
melnināt Panākt (parasti krāsojot), ka (kas) kļūst melns vai ļoti tumšs.
pelēcināt Panākt (parasti krāsojot), ka (kas) kļūst pelēks vai pelēcīgs.
zilināt Panākt (parasti krāsojot), ka (kas) kļūst zils, iegūst zilganu nokrāsu.
dzesināt Panākt (parasti, aktīvi iedarbojoties, - maisot, laistot u. tml.), ka (kas karsts, silts) kļūst vēss vai vēsāks.
dzēst Panākt (parasti, berzējot ar dzēšamgumiju), ka zūd (uzrakstītais, uztrieptais). Panākt (parasti, berzējot ar dzēšamgumiju), lai (no papīra) zustu uzrakstītais, uztrieptais.
Nolaist no sliedēm Panākt (parasti, sabojājot sliežu ceļu, izveidojot uz tā šķērsli), ka (transportlīdzeklis) noskrien no sliedēm.
Nolaist no sliedēm Panākt (parasti, sabojājot sliežu ceļu, izveidojot uz tā šķērsli), ka (transportlīdzeklis) noskrien no sliedēm.
pīt Panākt (piemēram, apmelojot), ka (pret kādu) rodas nevēlama attieksme.
ievadīt Panākt (piemēram, ieelpojot, injicējot, iedzerot), ka (parasti zāļu viela) iekļūst (organismā).
piestiprināt Panākt (piemēram, naglojot, līmējot, sienot), ka (kas) stingri turas (pie kā, kam klāt).
ievadīt Panākt (piemēram, sūknējot), ka (gāze) ieplūst (kur iekšā).
izglābt Panākt ar savu rīcību, an būt par cēloni, ka izvairās (no nepatīkama stāvokļa, cilvēka) vai izkļūst (no nepatīkama stāvokļa), atbrīvojas (no kā traucējoša, no nepatīkama cilvēka).
paglābt Panākt ar savu rīcību, arī būt par cēloni, ka izvairās (no nepatīkama stāvokļa, cilvēka) vai izkļūst (no nepatīkama stāvokļa), atbrīvojas (no kā traucējoša, no nepatīkama cilvēka).
vītināt Panākt, arī būt par cēloni, pieļaut, ka (kas) vīst, daļēji zaudējot mitrumu (parasti saulē, ēnā).
spirdzināt Panākt, būt par cēloni (parasti piegādājot ūdeni, mainoties laikapstākļiem), ka (piemēram, augiem, dzīvniekiem) uzlabojas eksistences apstākļi.
mumificēt Panākt, būt par cēloni, ka (audi) sažūst un ievērojami samazinās apjomā.
palielināt Panākt, būt par cēloni, ka (kā) skaitliskā vērtība kļūst lielāka. Panākt, būt par cēloni, ka (kā) daudzums, apjoms kļūst lielāks.
paturēt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) atrodas joprojām, paliek (kā) ietekmē, saiknē (ar ko).
izputināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nonāk trūkumā, nabadzībā (zaudējot, piemēram, saimniecību, īpašumu).
putināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nonāk trūkumā, nabadzībā, zaudējot, piemēram, savu saimniecību, īpašumu.
uzlādēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, gāze, atmosfēra) jonizējas.
vērpt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, ūdens, dūmi, putekļi) griežas, veido (kādu riņķojošu kopumu).
savērpt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, ūdens, dūmi) griežas, izveido (kādu riņķojošu kopumu).
ritināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pārvietojas rotējot.
virināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pārvietojas, parasti riņķojot, arī kustas, parasti grozoties.
zibināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) spoži, nevienmērīgi spīd, atstarojot gaismu. Arī panākt, būt par cēloni, ka (kas) izceļas apkārtnē ar savu krāsas spilgtumu.
uzvirpuļot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) virpuļojot uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
uzjaukt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, duļķes, nogulsnes) uzvirzās šķidruma, masas virsējos slāņos.
stimulēt Panākt, būt par cēloni, ka izraisās, aktivizējas (process, norise u. tml.), arī aktivizējas darbības, norises (kādā nozarē, jomā u. tml.).
iekarot Panākt, iegūt sev, neatlaidīgi darbojoties. Izcīnīt.
iecietināt Panākt, ka (audums) kļūst cietāks, stīvāks (piemēram, apstrādājot ar cieti).
iestīvināt Panākt, ka (audums) kļūst cietāks, stīvāks (piemēram, apstrādājot ar cieti). Iecietināt.
pārstīvināt Panākt, ka (audums) kļūst pārāk ciets, stīvs (piemēram, apstrādājot ar cieti). Pārcietināt.
pārziemināt Panākt, ka (augs) pārziemo (piemēram, novietojot to īpaši sagatavota vietā).
peldināt Panākt, ka (cilvēks) peldas. Panākt, ka mazgājas, iegremdējoties ūdenī.
peldināt Panākt, ka (dzīvnieks) peldas. Panākt, ka mazgājas, iegremdējoties ūdenī.
apklusināt Panākt, ka (kāds) apklust. Pārtraukt (kādu), neļaujot turpināt runāt, dziedāt u. tml.
Izmest (arī izsviest) no segliem Panākt, ka (kāds) zaudē pašreizējo, parasti sabiedrisko, stāvokli.
Izcelt no sedliem Panākt, ka (kāds) zaudē savu līdzšinējo (izdevīgo, ierasto) stāvokli.
precizēt Panākt, ka (kas) kļūst precīzāks vai precīzs. Papildinot, labojot u. tml. (piemēram, datus), padarīt precīzāku vai precīzu.
izspiest Panākt, ka (ko) atklāj, izpauž. Tirdot, prašņājot uzzināt.
paturēt Panākt, ka (paša psihiskais stāvoklis, rakstura, personības īpašības u. tml.) pastāv joprojām, saglabājas.
sastādīt Panākt, ka (vairāki, daudzi) nostājas (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur). Panākt, ka vairāki, daudzi nostājoties izveido (kādu kopumu, veidojumu).
aizmidzināt Panākt, ka aizmieg (lietojot narkotiskas vielas vai hipnotizējot). Iemidzināt.
atlabot Panākt, ka atgūst iepriekšējo (labo) stāvokli.
izpeldināt Panākt, ka izpeldas. Panākt, ka nomazgājas, iegremdējoties ūdenī.
Izmest (arī izsviest) no segliem Panākt, ka zaudē pašreizējo, parasti sabiedrisko, stāvokli.
Izsviest (arī izmest) no segliem Panākt, ka zaudē pašreizējo, parasti sabiedrisko, stāvokli.
aizmidzināt Panāktāka aizmieg (šūpojot, dziedot u. tml.). Iemidzināt.
vilknadze Panātru dzimtas lakstaugs ar stāvu vai pacilu, kailu vai matiņiem klātu stublāju, gareni olveidīgām vai lancetiskām lapām un blīviem, augšējo lapu žāklēs sakārtotiem, parasti baltiem un sarkanpunktainiem, ziedu pušķiem.
četrrinde Pants, dzejolis, kam ir četras rindas.
četrrindenis Pants, dzejolis, kam ir četras rindas. Četrrinde.
piecrinde Pants, dzejolis, kam ir piecas rindas.
piecrindenis Pants, dzejolis, kam ir piecas rindas. Piecrinde.
sešrinde Pants, dzejolis, kam ir sešas rindas.
sešrindenis Pants, dzejolis, kam ir sešas rindas.
trīsrinde Pants, dzejolis, kam ir trīs rindas.
trīsrindenis Pants, dzejolis, kam ir trīs rindas. Trīsrinde.
desmitrinde Pants, dzejolis, kurā ir desmit rindas.
perša Pants. Arī dzejolis.
hidrolokācija Paņēmieni, ar kuriem nosaka ķermeņa atrašanās vietu ūdenī, izmantojot no ķermeņa atstarotos skaņas signālus.
rokraksts Paņēmienu kopums burtu, teksta rakstīšanai ar roku, izmantojot attiecīgus rakstāmrīkus. Šādi rakstītu burtu, teksta forma, veids.
mnemotehnika Paņēmienu kopums, ar kuriem, izmantojot mākslīgas asociācijas, atvieglo iegaumēšanu un palielina atmiņas apjomu. Mnemonika.
mnemonika Paņēmienu kopums, ar kuriem, izmantojot mākslīgas asociācijas, atvieglo iegaumēšanu un palielina atmiņas apjomu. Mnemotehnika.
saldsaknīte Paparde ar ložņājošu, saldu sakneni un ādainām, vienkārt plūksnainām lapām.
Vaska papīrs Papīrs, ko iegūst, pārklājot papīra pamatni ar vaska emulsiju.
vaskpapīrs Papīrs, ko iegūst, pārklājot papīra pamatni ar vaska emulsiju. Vaska papīrs.
pēda Paplatināta kājas apakšējā daļa - atsperīgs atbalsta orgāns (cilvēkiem vai daļai dzīvnieku), kas mazina ķermeņa satricinājumu ejot, skrienot vai lecot. Šī orgāna apakšējā daļa, kas saskaras ar pamatu.
planieris Par gaisu smagāks lidaparāts, kam nav dzinēja un kas lido, izmantojot gaisa strāvas.
dzinkstēt Par lidojošiem kukaiņiem.
gaudot Par lidojošiem šāviņiem, par gaisu, kurā lido šāviņi.
iekaukties Par lidojošiem šāviņiem.
iegaudoties Par lidojošiem šāviņiem. Par gaisu, kurā lido šāviņi.
rūkt Par lidojošiem, krītošiem priekšmetiem.
ieslīdēt Par ripojošiem transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
izslīdēt Par ripojošiem transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
aizslīdēt Par ripojošiem transportlīdzekļiem.
švirkstēt Par strauji lidojošiem dzīvniekiem, to ķermeņa daļām.
uzskriet Par transportlīdzekļiem, arī braucējiem tajos.
uztriekties Par transportlīdzekļiem, arī braucējiem tajos.
uzņemt Par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
uzņemt Par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
šauties Par transportlīdzekļiem, arī par, parasti lidojošiem, priekšmetiem.
izjoņot Par transportlīdzekļiem, braucējiem tajos.
izjoņot Par transportlīdzekļiem, braucējiem tajos.
atvadīties Parādīt pēdējo godu (mirušajam).
attēlot Parādīt, atveidot (ko imitējot, atdarinot).
novazāt Pārāk bieži lietojot (ko), padarīt (to) parastu, apnīkstošu.
novalkāt Pārāk bieži lietojot, izmantojot (ko), padarīt (to) parastu, apnīkstošu.
Glāzē (arī glāzītē) noslīkt Pārāk bieži un daudz lietojot alkoholiskus dzērienus, demoralizēties.
Glāzītē (arī glāzē) noslīkt Pārāk bieži un daudz lietojot alkoholiskus dzērienus, demoralizēties.
Glāzē (arī glāzītē) noslīkt Pārāk bieži un daudz lietojot alkoholiskus dzērienus, demoralizēties.
pārbarot Pārāk daudz barojot, pieļaut, ka (dzīvnieka) masa pārsniedz kādu normu.
pārgatavoties Pārāk daudz gatavojoties (kam), nogurt, pārpūlēties.
pārmācīt Pārāk daudz mācot, nogurdināt, pārpūlēt. Iemācīt ko pārāk lielā apjomā.
pārsmēķēties Pārāk daudz smēķējot, izraisīt sev sliktu pašsajūtu, arī sabojāt veselību.
pārspēlēties Pārāk daudz spēlējot (sporta spēli, rotāju u. tml.), nogurt, pārpūlēties.
pārstrādāt Pārāk daudz strādājot, nogurdināt (ķermeņa daļu). Arī pārpūlēt.
pārstrādāties Pārāk daudz strādājot, nogurt, pārpūlēties, arī saslimt.
pāršūpot Pārāk daudz šūpojot (kādu), pieļaut, ka (tas) izjūt vieglu reiboni, nelabumu u. tml.
pāršūpoties Pārāk daudz šūpojoties, izjust vieglu, reiboni, nelabumu u. tml.
pārtrenkāt Pārāk daudz trenkājot (parasti dzīvnieku), nogurdināt, pārpūlēt (to).
pārsautēties Pārāk ilgi karsējoties (tvaikos, karstā ūdenī), nogurt, arī saslimt.
pārsauļot Pārāk ilgi pakļaujot saules iedarbībai, iegūt stipru (ķermeņa, tā daļas) apdegumu.
pārsauļoties Pārāk ilgi sauļojoties, iegūt stipru (ķermeņa, tā daļas) apdegumu, arī pārāk stipru iedegumu.
pārtrenēt Pārāk intensīvi, nepareizi trenējot (kādu), pieļaut, ka (tas) pārpūlas, zaudē vēlamo sportisko formu.
pārtrenēties Pārāk intensīvi, nepareizi trenējoties, pārpūlēties, zaudēt vēlamo sportisko formu.
pārdiedzēt Pārāk izdiedzēt. Diedzējot pārsniegt vēlamo gatavības pakāpi.
sastiept Pārāk strauji, stipri stiepjot nepareizā virzienā (locekli), izraisīt (tā mīksto audu) daļēju plīsumu, arī padarīt (to) sāpīgu.
pajaukties Parakņāties (kur, pa kurieni), parasti meklējot ko.
aizvien Parasti savienojamā ar "vēl": joprojām. Visu laiku.
pusacs Parasti savienojumā «ar pusaci skatīties, raudzīties u. tml.»: pavirši skatīties, raudzīties u. tml., darot, domājot ko citu.
pusauss Parasti savienojumā «ar pusausi klausīties, dzirdēt u. tml.»: pavirši klausīties, dzirdēt u. tml., darot, domājot ko citu.
sadursme Parasti savienojumā «bruņota sadursme»: darbība, darbību kopums, kura mērķis ir, izmantojot ieročus, bruņojumu, pārvarēt, arī iznicināt pretinieku vai pretinieku grupu; neilgs, parasti pēkšņs, šādu darbību kopums.
šķīvītis Parasti savienojumā «lidojošais šķīvītis»: nepazīstams lidojošs diskveida objekts.
redukcija Parasti savienojumā «muižu redukcija»: lēņa muižu plaši izvērsta pārņemšana no vasaļiem atpakaļ feodālā senjora (valdnieka) rīcībā.
tēvs Parasti savienojumā «svētais tēvs»: lieto, uzrunājot katoļu vai pareizticīgo garīdznieku, arī mūku vai runājot par viņu.
tik Parasti savienojumā «tik, tak»: lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, darbojoties pulksteņa mehānismam.
priecināt Parasti savienojumā ar «acis», «sirds», «prāts»: iedarbojoties uz uztveri, izraisīt prieka, arī, uztverot (ko), izjust prieku.
priecēt Parasti savienojumā ar «acis», «sirds», «prāts»: iedarbojoties uz uztveri, izraisīt prieku, arī, uztverot (ko), izjust prieku.
tīksmināt Parasti savienojumā ar «acis», «skatiens»: iedarbojoties uz redzes uztveri, izraisīt tīksmi, arī, uztverot (ko) ar redzi, izjust tīksmi.
pagriezt Parasti savienojumā ar «apkārt», «otrādi», «uz otru pusi»: apgriezt (uz pretējo pusi).
griezt Parasti savienojumā ar «apkārt», «otrādi»: vērst (uz pretējo pusi).
nošaut Parasti savienojumā ar «garām»: šaujot netrāpīt (mērķī).
piejokot Parasti savienojumā ar «ko nu», «ko tur»: lieto, lai norādītu, ka nav vērts jokot, ka ar jokošanu neko nepanāks.
sabeigt Parasti savienojumā ar «sevi»: intensīvi, arī ilgāku laiku ko darot, arī pārdzīvojot, izraisīt (sev) ļoti nevēlamu fizisku vai psihisku stāvokli.
ievārīt Parasti savienojumā ar «ziepes», «putra»: nepareizi rīkojoties, sagādāt nepatikšanas.
savārīt Parasti savienojumā ar «ziepes», «putra»: nepareizi rīkojoties, sagādāt nepatikšanas. Pieļaut kļūdas, aplamības.
veste Parasti zem žaketes valkājams vīriešu apģērba gabals, kas sedz ķermeņa augšdaļu aptuveni krūšu kurvja joslā un kam nav apkakles un piedurkņu. Šādas formas apģērba gabals sievietēm.
pārmākt Pāraugot, aizēnojot (tuvu augošu augu), radīt (tam) nelabvēlīgus augšanas apstākļus.
liekēdis Parazitējošs dzīvnieks vai augs.
endoparazīti Parazīti, kas dzīvo citu organismu šūnās, audos, iekšējos orgānos.
pustula Parazītisko sēņu sporu veidojoša orgānu kopa spilventiņu vai garoziņu veidā uz bojātajiem augiem.
apgaita Pārbaude, ko veic, apstaigājot kādu telpu, vietu, teritoriju.
Gala pārbaudījumi (arī eksāmeni) Pārbaudījumi, ko kārto, beidzot vidējo mācību iestādi.
apraudzīt Pārbaudīt (aptaustot, pagaršojot, apskatot u. tml.).
izmēģināt Pārbaudīt (parasti pielaikojot), lai izvēlētos piemērotāko, derīgāko.
pielaikot Pārbaudīt, parasti izgatavošanas gaitā, (kā) apjoma, formas atbilstību, parasti novietojot (to) lietošanas stāvoklī, arī (mazliet) pārveidojot.
pārripot Pārbraukt (pāri kam, pār ko) - par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
parakāt Pārcilājot vairākus priekšmetus, pameklēt (ko starp tiem).
parakāties Pārcilājot vairākus priekšmetus, pameklēt (ko starp tiem).
parakņāt Pārcilājot vairākus priekšmetus, pameklēt (ko starp tiem).
parakņāties Pārcilājot vairākus priekšmetus, pameklēt (ko starp tiem).
pārrakņāt Pārcilājot vairākus priekšmetus, pārmeklēt (ko).
rakņāties Pārcilājot, pārvietojot (kur) kādu kopumu, censties atrast ko.
piedalīt Pārdalot, pārveidojot pievienot (pie kā, kam klāt). Pievienot (kādam kopumam).
apdomāties Pārdomājot un apsverot mainīt savu iepriekšējo lēmumu, nodomu.
apstāties Pārdomājot vai pārrunājot pakavēties (pie kāda jautājuma, problēmas u. tml.).
Pieņemt lēmumu Pārdomājot, apsverot izvēlēties kādu no vairākām iespējām. Izlemt.
prātot Pārdomājot, arī pārrunājot, plānot (ko), noteikt (ko) nākotnē paredzamu.
nolemt Pārdomājot, vērojot izsecināt.
apsvērt Pārdomāt, paredzot un novērtējot (ko).
kolportēt Pārdot (grāmatas), iznēsājot (tās) pa mājām, darbavietām.
No rokas pārdot (arī tirgoties) Pārdot (tirgoties) pašam, neizmantojot kāda starpniecību.
mežastepe Pārejas josla starp stepi un mežu.
priekšstepe Pārejas josla starp stepi un mežu. Mežastepe.
mežatundra Pārejas josla starp tundru un mežu.
Slimības pabalsts Pārejošas darba nespējas pabalsts.
Slimības pabalsts Pārejošās darba nespējas pabalsts.
Sniega aklums Pārejošs redzes traucējums, ko radījusi sniega atstarota spilgta saules gaisma.
Sniega aklums Pārejošs redzes traucējums, ko radījusi sniega atstarota spilgta saules gaisma.
atvērt Pārgriezt, pārkalt operējot (lai piekļūtu kādam ķermeņa dobumam).
ārdīt Pārgriežot, pārraujot vai izvelkot diegus šuvuma vietā, dalīt (apģērbu, sašūtus drēbju gabalus u. tml.).
ārdīt Pārgriežot, pārraujot vai izvelkot diegus, dalīt (šuvuma vietu).
pārfrāzēt Pārgrozīt (parasti zināma, populāra dzejoļa, sakāmvārda, dziesmas u. tml.) vārdus, lai tie iegūtu citu pamatdomu, jēdzienisku saturu.
pārtaisīt Pārģērbjot, uzliekot masku u. tml., izveidot (kādu) līdzīgu (kam).
džemperis Pāri galvai velkams (adīts vai no adīta auduma šūts) apģērba gabals, kas sniedzas līdz jostas vietai vai nedaudz zemāk.
reindustrializēt Pārkārtot (rūpniecības nozares), modernizējot (tās).
miglot Pārklājot ar sīkiem šķidruma pilieniem (piemēram, stiklu), darīt (to) vāji caurredzamu, blāvu, nespodru.
aizmiglot Pārklājot ar ūdens pilieniem, padarīt vāji caurredzamu.
aizkvēpt Pārklājoties ar kvēpiem vai sodrējiem, kļūt necaurredzamam.
nomelnēt Pārklājoties ar netīrumiem, kļūt tumšam (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
norūsēt Pārklājoties ar netīrumu kārtu, kļūt necaurredzamam, nespodram.
pielīt Pārklājoties, piesūcoties (ar rasu, miglu), kļūt mitram.
aprakstīt Pārklāt (parasti izšujot, arī apgleznojot) ar ornamentu, zīmējumu. Izrakstīt.
satepēt Pārklāt, arī piepildīt, parasti pilnīgi, ar tepi; tepējot salabot.
sarūsēt Pārklāties, parasti pilnīgi, ar rūsu. Rūsējot kļūt, parasti pilnīgi, nederīgam.
saaugt Pārklāties, piepildīties ar jauniem audiem (par ievainojumu augos). Pārklājoties, piepildoties ar jauniem audiem, sakļauties kopā (par bojātām augu daļām).
sajaukt Pārmainīt, parasti pilnīgi, iepriekšējo kārtību.
pārlādēt Pārmainot, piemēram, kaseti ar filmu, sagatavot (fotoaparātu, fotografējošu ierīci u. tml.) fotografēšanai. Pārmainīt (piemēram, kaseti ar filmu) fotoaparātā, fotografējošā ierīcē u. tml.
reforma Pārmaiņa, pārkārtojums kādā sabiedrības dzīves sfērā, kas ir izdarīts, nepārveidojot pastāvošās sociālās struktūras pamatus.
revīzija Pārmeklēšana; sakārtošana, izskatot, izšķirojot ko.
revidēt Pārmeklēt. Sakārtot, izskatot, izšķirojot (ko).
hipertrofēties Pārmērīgi palielināties apjomā (par muskuļiem, orgāniem).
noskaitīt Pārmetot, rājot, pamācot noteikt, pateikt.
žirafe Pārnadžu kārtas dzimta, pie kuras pieder divu Āfrikā dzīvojošu sugu pārstāvji.
aizgūt Pārņemt (no kā, no kurienes), pielāgojot savām vajadzībām. Atdarināt (ko apgūtu, iemācītu).
patapināt Pārņemt, pielāgojot savām vajadzībām. Izmantot (cita radīto, veidoto, citam raksturīgo). Aizgūt.
sapārot Pārojot panākt, ka (dzīvnieks) apaugļojas.
pameņģēties Parotaļāties, arī pajokoties, padraiskoties.
pārgrāmatot Pārrakstīt citā grāmatvedības grāmatā, kontā, lai labotu iepriekšējo iegrāmatojumu.
izrunāties Pārrunājot apmainīties domām, noskaidrot (ko). Pārrunāt (daudz vai visu).
aizēnot Pārspējot (ar savu spēku, veiksmi, prasmi u. tml.), neļaut (kādam) izcelties, panākt, ka (kādu) neievēro.
izkonkurēt Pārspējot (piemēram, kvalitātē), aizstāt (ko) - piemēram, par ierīcēm, vielām.
Uzstādīt rekordu Pārspēt iepriekšējo rekordu.
Likt pie malas Pārstājot darīt (kādu darbu), atlikt (to) vai neturpināt vairs. Atbrīvoties, atsacīties (piemēram, no domas).
Nolikt pie malas Pārstājot darīt (kādu darbu), atlikt (to) vai neturpināt vairs. Atbrīvoties, atsacīties (piemēram, no domas).
pieklust Pārstāt darboties, parasti uz neilgu laiku. Darboties ar vājāku intensitāti (kādā jomā).
palaist Pārstāt turēt (ko satvertu) savās rokās. Pārstājot turēt (ko satvertu), atņemt, atbrīvot (rokas no tā).
vārds Pārstāvot ko, aizstāvot kā intereses (runāt, darboties). Pamatojoties (uz ko), izmantojot (kāda, kā) pilnvarojumu.
reģenerēt Pārstrādājot atjaunot (piemēram, izmantotai vielai, ierīcei) sākotnējo ķīmisko sastāvu un fizikālās īpašības, padarot (to) derīgu turpmākai izmantošanai.
dramatizēt Pārstrādāt (parasti epikas daiļdarbu), izveidojot lugu.
izsvītrot Pārsvītrojot padarīt (teksta daļu) neietilpstošu tekstā.
izsvītrot Pārsvītrojot personas vārdu (piemēram, sarakstā), norādīt, ka (persona) vairs neietilpst kādā kopumā.
konservi Pārtikas produkti, kas speciāli sagatavoti (piemēram, pasterizējot, sterilizējot, marinējot, sālot, skābējot, kaltējot, saldējot) ilgstošai uzglabāšanai.
makaroni Pārtikas produkts, ko gatavo no neraudzētas, parasti kviešu miltu, mīklas, izveidojot to stieples, caurules formā un izkaltējot.
nūdeles Pārtikas produkts, ko gatavo no neraudzētas, parasti kviešu miltu, mīklas, izveidojot to, piemēram, lentes, skaidu formā un izkaltējot.
Šķīstošā kafija Pārtikas produkts, ko iegūst, ekstrahējot ūdenī šķīstošo kafijas vielu un pēc tam izdalot sauso vielu no ekstrakta. Dzēriens, kas pagatavots no šī pārtikas produkta.
Šķīstošā kafija Pārtikas produkts, ko iegūst, ekstrahējot ūdenī šķīstošo kafijas vielu un pēc tam izdalot sauso vielu no ekstrakta. Dzēriens, kas pagatavots no šī pārtikas produkta.
kastrēt Pārtraukt dzimumdziedzeru funkcionēšanu (cilvēkiem vai dzīvniekiem), piemēram, operējot, iedarbojoties ar ķīmiskiem līdzekļiem, hormonu preparātiem.
izslēgt Pārtraukt, izbeigt (ierīces vai tās daļas) darbību, atvienojot no enerģijas avota.
rektificēt Pārtvaicējot sadalīt šķidru vielu maisījumu, izmantojot to viršanas temperatūras atšķirības.
pačakarēties Parušināties, parakņāties (parasti, ko meklējot).
Skrūves pārvads Pārvads, kas griezes kustību pārveido virzes kustībā, izmantojot vītnes pāri.
pašvaldība Pārvaldes sistēma (buržuāziskajās valstis), kurā no vietējo pilsoņu vidus izraudzītām amatpersonām un iestādēm piešķirta kāda pārvaldes sfēra. Šādas sistēmas orgāns.
palabot Pārveidojot (ko), mazliet precizēt, konkretizēt. Mazliet labot (kļūdas), parasti tekstā.
pārtvert Pārveidojot iekļaut (ko mākslas darbā).
piemērot Pārveidojot padarīt atbilstošu, lietošanai noderīgu.
labot Pārveidojot precizēt, konkretizēt, arī papildināt (piemēram, tekstu, izteikumu).
pārvietot Pārveidojot, pārkārtojot (ko tekstā), ievietot (to citā vietā).
pārtapt Pārveidojoties, attīstoties kļūt citādam, kļūt par ko citu (par parādībām dabā).
nonākt Pārveidojoties, attīstoties sasniegt (kādu pakāpi).
pārtapt Pārveidojoties, mainoties kļūt citādam, iegūt citu veidu, kvalitāti, kļūt par ko citu (par parādībām sabiedrībā).
transformēt Pārveidot (ko), mainot (tā) īpašības, elementus, telpiskās attiecības u. tml., bet (parasti) saglabājot (tā) saistījumu ar noteiktu grupu, klasi, modeli u. tml.
ekranizēt Pārveidot (parasti daiļdarbu), piemērojot uzņemšanai kinofilmā. Uzņemt kinofilmā (šādi pārveidotu daiļdarbu).
sagrozīt Pārveidot, pārvērst (piemēram, tekstu, balsi, rokrakstu), parasti, lai kādu maldinātu, arī izjokotu.
pārkoksnēties Pārveidoties par koksni, iegūt koksnes īpašības (piemēram, uzkrājoties augu audu šūnapvalkos lignīnam) - par augiem, to daļām.
jonizēt Pārvērst jonos neitrālus vielas atomus vai molekulas.
apogļot Pārvērst par ogli (ārējo kārtu).
savākt Pārvietojot (piemēram, kādā vietā, platībā izkliedētus priekšmetus), izveidot (ko, piemēram, kaudzi, saini no tiem).
savākt Pārvietojot (piemēram, kādā vietā, platībā izkliedētus priekšmetus), savirzīt, novietot (tos kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
izvākt Pārvietojot izdabūt (no telpas, platības u. tml. ko lieku, nevajadzīgu).
aizkļūt Pārvietojoties (ar kājām vai ar transportlīdzekli), nonākt (kur, līdz kādai vietai, pie kā, aiz kā u. tml.). Nokļūt.
pāriet Pārvietojoties (ejot, braucot, jājot u. tml.), šķērsot (ko).
salīst Pārvietojoties (pa ko šauru, neērtu, parasti, pārvarot kādus šķēršļus) savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
izriņķot Pārvietojoties (piemēram, bieži mainot virzienu, pa apli), pabūt (daudzās vai visās vietās). Pārvietojoties (piemēram, bieži mainot virzienu, pa apli), pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
piesliedēt Pārvietojoties (piemēram, pa zāli, labību), atstāt nelielu sliedi (tajā), mazliet sabojāt (to).
piepēdot Pārvietojoties atstāt (kā virsmā) pēdu nospiedumus lielākā daudzumā.
nopēdot Pārvietojoties atstāt daudzus pēdu nospiedumus (visā kā virsmā vai tās lielākajā daļā). Pārvietojoties un atstājot daudzus pēdu nospiedumus, notraipīt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
pēdot Pārvietojoties atstāt pēdu nospiedumus.
iesliedēt Pārvietojoties iemīt pēdas, izveidot taku (parasti zālē, labībā). Pārvietojoties iemīt, izveidot (pēdas, taku, parasti zālē, labībā).
nokļūt Pārvietojoties ierasties (pie kāda).
sastapt Pārvietojoties ieraudzīt (piemēram, dzīvnieku, parādību dabā, priekšmetu), arī nokļūt (pie tā).
satikt Pārvietojoties ieraudzīt (piemēram, dzīvnieku, parādību dabā, priekšmetu), arī nokļūt (pie tā).
ieiet Pārvietojoties ievirzīties (kādā teritorijā) - par karaspēku.
ieurbties Pārvietojoties ievirzīties (kur iekšā ar galu, smaili) - parasti par transportlīdzekļiem.
ieiet Pārvietojoties ievirzīties (kur iekšā) - par lidaparātiem.
iziet Pārvietojoties izvirzīties (no kādas teritorijas) - par karaspēku.
iziet Pārvietojoties izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - par karaspēku.
nosliedēt Pārvietojoties joslā (pa ko, pāri kam), atstāt sliedi (tajā), sabojāt (to).
nogriezties Pārvietojoties mainīt kustības virzienu un novirzīties (nost no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
izgriezties Pārvietojoties mainīt virzienu un izbraukt (no kurienes, kur u. tml.)- par transportlīdzekli, braucējiem tajā.
jaukties Pārvietojoties nemierīgi, steidzīgi kustēties (starp citiem, citu vidū).
maisīties Pārvietojoties nemierīgi, steidzīgi kustēties (starp citiem, citu vidū). Atkārtoti iet, parādīties (kur).
Palikt uz ceļa (arī ceļā) Pārvietojoties nespēt sasniegt ceļa mērķi.
iegrūsties Pārvietojoties neviļus atsisties (pret ko), uzgrūsties (kam).
aizkļūt Pārvietojoties nonākt (kur noteiktā nolūkā).
sastapties Pārvietojoties nonākt pie kāda cita transportlīdzekļa (par transportlīdzekli).
satikties Pārvietojoties nonākt pie kāda cita transportlīdzekļa (par transportlīdzekli).
izpeldēt Pārvietojoties pa ūdeni, izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem.
izpeldēt Pārvietojoties pa ūdeni, izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - par ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem.
piepeldēt Pārvietojoties pa ūdeni, pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem, arī par cilvēkiem un dzīvniekiem, kas atrodas uz tiem.
ieskrieties Pārvietojoties pakāpeniski palielināt ātrumu līdz vajadzīgajam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
izsliedēt Pārvietojoties radīt, izveidot viscaur pēdas, taku (parasti zālē, labībā).
uzrāpot Pārvietojoties rāpus, uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par cilvēkiem. Pārvietojoties rāpus, uzvirzīties uz kādas vietas.
tikties Pārvietojoties sākt uztvert, parasti redzēt (piemēram, vietu, parādību dabā), arī nokļūt (pie tās).
sadurties Pārvietojoties saskarties vienam ar otru, citam ar citu (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
nokļūt Pārvietojoties sasniegt (kādu vietu), ievirzīties (kur), pievirzīties (pie kā), aizvirzīties (līdz kādai vietai) u. tml.
nonākt Pārvietojoties sasniegt (kādu vietu), ievirzīties (kur), pievirzīties (pie kā). Nokļūt (1).
pienākt Pārvietojoties sasniegt (kādu vietu). Ierasties (kur, pie kā).
saplūst Pārvietojoties savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
sadurties Pārvietojoties skart (ko), arī savstarpēji saskarties (piemēram, par transportlīdzekļiem, peldošiem priekšmetiem).
sagrūsties Pārvietojoties spēcīgi saskarties vienam ar otru, citam ar citu.
iedzīt Pārvietojoties straujāk, panākt (kādu).
sadurties Pārvietojoties strauji saskarties (piemēram, par vielām, to daļiņām, fizikāliem ķermeņiem).
nopēdot Pārvietojoties un atstājot (kur) pēdu nospiedumus, sabojāt, iznīcināt (ko).
piepēdot Pārvietojoties un atstājot pēdu nospiedumus lielākā daudzumā, notraipīt (parasti grīdu).
uzripot Pārvietojoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par ripojošiem transportlīdzekļiem, arī braucējiem tajos. Pārvietojoties uzvirzīties uz kādas vietas.
uzkļūt Pārvietojoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Pārvietojoties uzvirzīties uz kādas vietas.
uzpeldēt Pārvietojoties uzvirzīties ūdens virspusē, arī augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par ūdens transportlīdzekļiem, pasažieriem tajos. Pārvietojoties uzvirzīties uz kādas vietas.
ļodzīties Pārvietojoties vairākkārt svērties (kā iedarbībā) uz vienu un otru pusi (par transportlīdzekļiem).
Spert soli (arī soļus) Pārvietojoties veidot soli (soļus).
Zosu gājienā Pārvietojoties virknē, rindā.
Zosu gājienā Pārvietojoties virknē, rindā.
urbties Pārvietojoties virzīties ar galu, smaili (kur iekšā, cauri kam) - parasti par transportlīdzekļiem.
šūpoties Pārvietojoties, arī atrodoties uz vietas, vairākkārt svērt savu ķermeni, tā daļas turp un atpakaļ kādā virzienā vai kādos virzienos (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
tikties Pārvietojoties, ierodoties, gaidot u. tml. kļūt tādam, kam veidojas tieša saskare (ar kādu).
satikt Pārvietojoties, ierodoties, gaidot u. tml., nonākt tiešā saskarē (ar kādu). Sastapt (1).
sastapt Pārvietojoties, ierodoties, gaidot u. tml., nonākt tiešā saskarē (ar kādu). Satikt (1).
ieturēt Pārvietojoties, ko darot, nemainīt (virzienu, stāvokli) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
vest Pārvietojoties, parasti ejot, likt (cilvēkam) sekot, virzīties līdzi.
vest Pārvietojoties, parasti ejot, panākt, ka (dzīvnieks, parasti pavadā, valgā) seko, virzās līdzi.
uzskriet Pārvietojoties, parasti neļausi, negaidīti, ieraudzīt, atrast (piemēram, ko vajadzīgu, vēlamu).
šūpoties Pārvietojoties, retāk atrodoties uz vietas, vairākkārt svērties turp un atpakaļ garenvirzienā, sānu virzienā u. tml., arī vairākkārt mazliet mainīt virzienu (apkārtējās vides ietekmē, arī kādu uzbūves elementu, piemēram, atsperu, iedarbībā).
slīdēt Pārvietojoties, tiekot pārvietotam pa ko slidenu, mainīt, parasti nevēlami, kustības virzienu, arī stāvokli.
uznirt Pārvietojoties, uzvirzīties ūdens virspusē (par zemūdens transportlīdzekļiem, pasažieriem tajos).
gaita Pārvietošanās, ejot uz kurieni (cilvēkiem vai dzīvniekiem).
pārbāzēt Pārvietot (kuģus, lidaparātus, karaspēku) uz citu bāzi, arī uz citu darbības rajonu.
bērt Pārvietot (no sīkām daļiņām sastāvošu vielu vai sīku priekšmetu kopumu), ļaujot krist nepārtrauktā plūsmā.
jaukt Pārvietot, mainot iepriekšējo kārtību.
vākt Pārvietot, virzīt (kopā kādā vietā, platībā, arī kur izkliedētus priekšmetus), novietot (vienkop, kādā kopumā, veidojumā). Pārvietojot, virzot (izkliedētus priekšmetus), veidot (piemēram, kaudzi no tiem).
sirot Pārvietoties no vienas vietas uz citu, meklējot barību, medījumu (par dzīvniekiem).
virināties Pārvietoties riņķojot, arī kustēties grozoties.
ritināties Pārvietoties rotējot.
peldēt Pārvietoties ūdenī, radot līdzsvaru, ātrumu ar ķermeņa kustībām, arī izmantojot straumi (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
sanāksme Pasākums, kurā piedalās (parasti vienas un tās pašas profesijas, interešu jomas, darba vietas) personas, personu grupa, lai apspriestu, kā risināt noteiktus (darba, sadzīves u. tml.) jautājumus, arī lai novērtētu iepriekšējo darbību.
darbs Pasākumu, darbību kopums, kas veicams ilgākā laika posmā, darbojoties kādā (parasti ar sabiedrisko, kultūras dzīvi saistītā) nozarē. Darbība (3).
aseptika Pasargāšana no mikroorganismiem (dezinficējot ar fizikāliem vai ķīmiskiem paņēmieniem priekšmetus un vidi vai izolējot no inficētiem priekšmetiem).
balzamēt Pasargāt (miruša cilvēka vai beigta dzīvnieka) ķermeni no trūdēšanas, ievadot konservējošas vielas.
tacis Pasīvās zvejas rīks, ko ierīko aizsprosta veidā upju seklajās vietās migrējošo ūdensdzīvnieku (parasti nēģu, lašu) ceļos.
ievadpiezīme Paskaidrojoša piezīme, ar kuru ievada, iesāk (piemēram, kādu rakstu).
ievadīt Paskaidrojot, iepazīstinot (piemēram, ar kādu parādību), padarīt (to) saprotamu, zināmu.
ievadīt Paskaidrojot, sniedzot norādījumus, iepazīstināt (ar ko jaunu). Iepazīstinot (ar jauniem apstākļiem), iesaistīt (piemēram, kādā kolektīvā, sabiedrībā).
sholijas Paskaidrojumi, tekstoloģiskas piezīmes (antīkajos tekstos).
aizlavīties Paslepus aiziet, aizskriet. _imperf._ Lavīties prom. Paslepus ejot, skrienot, nokļūt (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.).
Magnētiskais pols Pastāvīga magnēta vai elektromagnēta virsmas rajons, no kura iznāk magnētiskā lauka spēka līnijas (ziemeļpols) vai kurā tās ieiet (dienvidpols).
pasāts Pastāvīga virziena un stipruma tropu vējš, kas pūš no augsta spiediena joslas uz ekvatoru.
apdzīvot Pastāvīgi vai ilgāku laiku dzīvojot, aizņemt (teritoriju, telpas u. tml.) - par cilvēkiem.
Krāsainais krītiņš Pasteļa tehnikā izmantojamā sausā krāsa, ko iegūst, sapresējot krāsu pigmentus ar krītu (arī ģipsi, talku u. tml.) un īpašu līmes maisījumu. Pasteļkrāsa.
izstiept Pastiepjot izvirzīt (piemēram, roku).
sniegt Pastiepjot roku, tuvināt kādam (ko, parasti rokā saņemtu), lai tas (to) paņemtu, saņemtu.
uzbarot Pastiprināti barojot, panākt, ka (dzīvniekam) palielinās ķermeņa masa.
uzbaroties Pastiprināti barojoties, pieņemties masā (par dzīvniekiem).
peldošs Pašcentrējošs.
pačamdīt Pataustīt, pagrābstīt (parasti, ko meklējot).
pačamdīties Pataustīties, pagrābstīties (parasti, ko meklējot).
noplicināt Patērējot (ko), samazināt (kādu kopumu).
pašsagāde Patērētāju, vietējo organizāciju veikta (piemēram, izejvielu, kurināmā) sagāde.
Dzīves standarts Patēriņa apjoms un dzīves veids, kas sabiedrībā, sociālā grupā ir izveidojies tradicionāli un tiek pieņemts par nepieciešamu.
Prāts nesas uz jokiem Patīk, arī gribas jokot.
Prāts nesas uz jokiem Patīk, arī gribas jokot.
Patronu josta Patronjosta.
Pakaļējās rindas patskanis Patskanis (piemēram, u, ū, o, ō), ko artikulē, mēli atvelkot atpakaļ un paceļot mēles muguras pakaļējo daļu pret mīkstajām aukslējām.
īpatnis Patstāvīgi eksistējošs organisms. Indivīds (2).
indivīds Patstāvīgi eksistējošs organisms. Īpatnis (1).
Lauzt šķēpus Paust krasi atšķirīgus uzskatus (piemēram, strīdoties, diskutējot).
Lauzt šķēpus Paust krasi atšķirīgus uzskatus (piemēram, strīdoties, diskutējot).
gavilēt Paust lielu prieku (skaļi izsaucoties, smejoties u. tml.).
vakarēt Pavadīt (vakaru), kopīgi strādājot, dziedot, tērzējot.
vakarot Pavadīt (vakaru), kopīgi strādājot, dziedot, tērzējot.
padzīvoties Pavadīt kādu, parasti samērā neilgu, laiku, rotaļājoties, nodarbojoties ar ko (parasti par bērniem).
gaidīt Pavadīt laika posmu, domājot, uzskatot, ka (kāds) ieradīsies.
dzīvoties Pavadīt laiku, rotaļājoties, nodarbojoties ar ko (parasti par bērniem).
beigt Pavadīt līdz galam (pēdējo laika posmu kādā darbā, nodarbībā u. tml.).
pabeigt Pavadīt pilnīgi, līdz galam (pēdējo laikposmu kādā darbā, nodarbībā u. tml.).
nobeigt Pavadīt pilnīgi, līdz galam (pēdējo laikposmu kādā darbā, nodarbībā u. tml.). Pabeigt (3).
pārvērsties Pavājinoties vai palielinoties (kā) saskatāmībai (piemēram, tam attālinoties vai tuvojoties), tikt uztvertam citādi, par ko citu.
tīmekļpavediens Pavediens, kas ir veidots, savijot tīmekļa dziedzera izdalījumus. Tīmekļa pavediens.
Tīmekļa pavediens Pavediens, kas ir veidots, savijot tīmekļa dziedzera izdalījumus. Tīmekļpavediens.
pabeigt Paveikt pašu pēdējo (piemēram, pasākuma, darbības) daļu, posmu. Pateikt pašus pēdējos vārdus, teikumus (parasti sarunā).
frēzējums Paveikta darbība --> frēzēt (1). Priekšmets, kas pagatavots frēzējot.
lokalizējums Paveikta darbība --> lokalizēt (2). Citas tautas daiļdarbs, folkloras sacerējums, kas, parasti tulkojot, pielāgots savas tautas, zemes īpatnībām.
klejojums Paveikta darbība, arī darbība --> klejot (1).
apdzejojums Paveikta darbība, rezultāts --> apdzejot (1).
apdzejojums Paveikta darbība, rezultāts --> apdzejot (2).
dejojums Paveikta darbība, rezultāts --> dejot (1).
kausējums Paveikta darbība, rezultāts --> kausēt [1] (1). Kausējot šķidrā agregātstāvoklī pārvērsta viela.
kausējums Paveikta darbība, rezultāts --> kausēt [2] (2). Termiski apstrādājot, attīrīta viela, arī viendabīgā masā, materiālā pārvērsta viela.
lējums Paveikta darbība, rezultāts --> liet (2). Izstrādājums, kas iegūts, lejot (izkausētu vielu, javu u. tml.) formā, veidnē.
lodējums Paveikta darbība, rezultāts --> lodēt. Savienojuma vieta, kas izveidojusies lodējot.
pavairojums Paveikta darbība, rezultāts --> pavairot (1). Pavairojot iegūtais (kā) skaits, daudzums.
pētījums Paveikta darbība, rezultāts --> pētīt (1). Darbs (piemēram, monogrāfija, raksts, referāts), kurā atspoguļota vispusīga, parasti jauna, informācija, kas iegūta, vācot faktus, ziņas, novērojot, eksperimentējot u. tml.
piekausējums Paveikta darbība, rezultāts --> piekausēt [1]. Kausējot pievienotā daļa.
pielējums Paveikta darbība, rezultāts --> pieliet (4). Pielejot izveidotā detaļa, elements.
pļāvums Paveikta darbība, rezultāts --> pļaut. Pļaujot iegūtais augu daļu kopums.
pogājums Paveikta darbība, rezultāts --> pogāt (1). Daļa, josla (piemēram, apģērbam), kur ir izvietotas pogas, arī pogcaurumi.
ražojums Paveikta darbība, rezultāts --> ražot (1). Ražojot radītais priekšmets, viela u. tml.
rīmējums Paveikta darbība, rezultāts --> rīmēt. Diletantisks, nemākulīgs dzejolis, pants.
sabiezējums Paveikta darbība, rezultāts --> sabiezēt (2). Veidojums, kas radies, organisma audiem sabiezējot.
sablīvējums Paveikta darbība, rezultāts --> sablīvēt. Veidojums, kopums, kas ir radies, ko sablīvējot, kam sablīvējoties.
sakausējums Paveikta darbība, rezultāts --> sakausēt (1). Viendabīgs maisījums, kas radies, sacietējot divu vai vairāku vielu šķidram kausējumam.
tetovējums Paveikta darbība, rezultāts --> tetovēt. Tetovējot izveidotais attēls, burts, zīme u. tml.
tralējums Paveikta darbība, rezultāts --> tralēt (1). Tralējot iegūtais (kā) daudzums.
urbums Paveikta darbība, rezultāts --> urbt (1). Caurums, dobums, kas izveidots urbjot.
velmējums Paveikta darbība, rezultāts --> velmēt. Velmējot izveidotais, apstrādātais priekšmets.
vērojums Paveikta darbība, rezultāts --> vērot. Informācija, kas iegūta vērojot.
apsaukt Pavēloši uzrunājot, atturēt (no kādas darbības).
ievērst Pavērsi uz iekšu (pēdas priekšējo daļu).
apraudzīties Pavērties, palūkoties (parasti ko meklējot, pārbaudot).
padzīt Pavirzīt (ko), piemēram, stumjot, grūžot, garām (kam), arī gar (ko).
padzīt Pavirzīt (ko), piemēram, stumjot, grūžot, zem (kā), arī (kam) apakšā.
padzīt Pavirzīt, piemēram, stumjot, grūžot (kur, kādā virzienā u. tml.). Pavirzīt, piemēram, stumjot, grūžot, nelielu attālumu.
sagriezties Pazaudēt sākotnējo formu, apveidu (parasti bojājoties, nolietojoties).
izdzeltēt Pazaudēt savu sākotnējo, parasti balto, krāsu un kļūt pilnīgi, viscaur dzeltenam.
stingt Pazeminoties temperatūrai, arī iztvaikojot kādām sastāvdaļām, kļūt cietam, arī valkanam, želejveidīgam.
stingt Pazeminoties temperatūrai, arī iztvaikojot kādām sastāvdaļām, kļūt par ko.
sastingt Pazeminoties temperatūrai, arī iztvaikojot kādām sastāvdaļām, kļūt, parasti pilnīgi, cietam, arī valkanam, želejveidīgam. Arī sasalt (1).
sastingt Pazeminoties temperatūrai, arī iztvaikojot kādām sastāvdaļām, pārvērsties par ko.
piesmiet Pazemojot, vardarbīgi, arī krāpjot iesaistīt dzimumaktā (sievieti).
dzimums Pazīmju kopums, kas nosaka organismu iedalījumu vīrišķajos un sievišķajos īpatņos.
pasvilpt Paziņot (parasti drīz, nekavējoties).
paķeselēt Pazvejot, pavēžot ar ķeseli. Pasmelt (parasti zivis) ar ķeseli.
atmainīties Pēc apmaiņas atdot atpakaļ iemainīto un atgūt savējo.
tips Pēc kādām pazīmēm (vispārinot, idealizējot) veidota kategorija, grupa, modelis.
miesa Pēc ķermeņa masas, apjoma.
nobrīnīt Pēc māņticīgo priekšstatiem - apbrīnojot (ko), izraisīt ko nevēlamu (tam).
atkopties Pēc panīkuma atgūt iepriekšējo stāvokli (par tīrumiem, pļavām, dārziem u. tml.).
Sadzīt pēdas Pēc pēdām uzmeklēt medījumu. Neatlaidīgi meklējot, atrast (ko). Ar pūlēm noskaidrot (kā, kāda) atrašanās, uzturēšanās vietu.
paaudze Pēc vecuma samērā tuvs vienā un tai pašā laikposmā dzīvojošu cilvēku kopums.
vivipārija Pēcnācēju radīšana, veidojot uz virszemes daļām sīkus jaunos organismus, kas pēc nokrišanas uz augsnes izveidojas par pieaugušiem indivīdiem.
sterilizācija Pēcnācēju radīšanas spējas iznīcināšana, saglabājot dzimumdziedzeru endokrīno funkciju.
pēdējoreiz Pēdējo reizi.
samesties Pēkšņi izjust traucējumu kustībā. Pēkšņi nespēt ritmiski kustēties ejot (paklūpot, aizķeroties aiz kā u. tml.) - par kājām.
rauties Pēkšņi mainīt kustības virzienu (parasti atbrīvojot kam vietu). Arī strauji slēpties (no kā, kur, aiz kā).
atdurties Pēkšņi nonākt (pie kāda šķēršļa, kas neļauj turpināt kustību), sastapt ceļā (ko traucējošu).
Pusvārdā apstādināt (arī apklusināt u. tml.) Pēkšņi pārtraukt (kādu), neļaujot izteikt iesākto līdz galam.
pārsteigt Pēkšņi sākoties, strauji iestājoties u. tml., radīt nevēlamus apstākļus, grūtības (piemēram, gājējam, braucējam) - par parādībām dabā.
lēkt Pēkšņi, ar strauju kustību, parasti ar atspērienu, atraujoties no pamata, virzīties (no kurienes ārā vai kur iekšā).
aizraut Pēkšņi, negaidīti aizvest līdzi (pierunājot, piespiežot).
krauls Peldēšana uz krūtīm, peldētājam darbojoties ar rokām un kājām, rokas pēc kārtas izceļot no ūdens.
brass Peldēšana uz krūtīm, peldētājam vienlaikus darbojoties ar rokām un kājām, neizceļot rokas no ūdens.
peldorgāns Peldēšanai nepieciešams orgāns (piemēram, zivīm, vēžiem, medūzām, ūdenī dzīvojošiem kukaiņiem).
izpeldēties Peldēties un pabeigt peldēties. Noskaloties, nomazgāties, iegremdējoties ūdenī.
griezt Peldot vai lidojot šķelt (ūdens virsmu, gaisu).
sapelēt Pelējot sabojāties, parasti pilnīgi.
virspeļņa Peļņa, kas pārsniedz (kādas nozares) vidējo peļņu.
izperēt Perējot panākt, ka (olā) pilnīgi attīstās jaunais organisms.
izperēt Perējot radīt (mazuļus).
ieperforēt Perforējot ieveidot (kur, piemēram, zīmes, tekstu).
amputācija Perifēras ķermeņa daļas, kāda orgāna vai tā daļas noņemšana operējot. Amputēšana.
pulsēt Periodiski mainīties, piemēram, apjomā, tilpumā, intensitātē.
sesija Periodisks mācību posms (augstākajās un vidējās speciālajās mācību iestādēs), kad notiek ieskaites, eksāmeni. Periodisks mācību posms (augstāko un vidējo speciālo mācību iestāžu neklātienes nodaļās), kad notiek kopīgas nodarbības, ieskaites, eksāmeni.
periodontīts Periodonta un apkārtējo alveolas audu iekaisums.
appirkties Pērkot pievilties, kļūdīties (nopērkot ko nederīgu, samaksājot par daudz).
iepirkties Pērkot pievilties, kļūdīties (nopērkot ko nederīgu, samaksājot par daudz).
pārpirkties Pērkot pievilties, kļūdīties (nopērkot ko nederīgu, samaksājot par daudz). Iepirkties (2).
iepirkties Pērkot, maksājot nodrošināt, iegūt sev (kādu labumu).
zindžantrops Pērtiķveida cilvēks, kas dzīvojis pirms 1,75 miljoniem gadu un kura atliekas atrastas Tanzānijā 1959. gadā.
iespiesties Pētījot iedziļināties, paveikt atklājumus.
izpētīt Pētījot iepazīt, izprast (cilvēku, viņa būtību, raksturu).
izpētīt Pētījot pilnīgi izzināt, iegūt vispusīgu informāciju (parasti zinātnē).
meklēt Pētījot, analizējot censties atklāt (ko dabā).
apraudzīt Pētījot, pārbaudot apskatīt, aplūkot.
noskaidrot Pētījot, vācot informāciju, izzināt, izprast.
modelēt Pētīt, analizēt (ko), izmantojot modeli (4). Atspoguļot (ko) ar modeli (4).
prīmuss Petrolejas pavards, kura deglim petroleju pievada ar gaisa spiedienu, kas radīts slēgtā telpā, izmantojot sūkni.
piestāties Piebraukt un apstāties (pie kā, kam klāt, arī kā tuvumā) - par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos. Piestāt (2).
piestāt Piebraukt un apstāties (pie kā, kam klāt, arī kā tuvumā) - par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos. Piestāties (2).
Izslieties kājās Piecelties, iztaisnojot, izstiepjot augumu, ķermeni.
Izslieties visā (arī pilnā) augumā Piecelties, iztaisnojot, izstiepjot augumu, ķermeni.
Izslieties kājās Piecelties, iztaisnojot, izstiepjot augumu, ķermeni.
Sonetu vainags Piecpadsmit sonetu kopums, kurā katrs nākamais sonets sākas ar iepriekšējā soneta pēdējo rindu un piecpadsmitais sonets ir visu četrpadsmit sonetu pirmo rindu apvienojums.
tanka Piecrindu dzejolis (japāņu dzejā), kura pirmajā un trešajā rindā ir piecas zilbes, bet pārējās rindās - septiņas zilbes. Attiecīgais dzejas žanrs.
Spēlēt teātri Piedalīties teātra izrādēs, tēlojot lomas.
Spēlēt teātri Piedalīties teātra izrādēs, tēlojot lomas.
pārsolīt Piedāvājot, dodot lielāku atlīdzību par citiem, iegūt (ko). Izsolē pārspēt (kādu).
piedancot Piedejot.
piediet Piedejot.
pievest Piegādāt (piemēram, izejvielas no cita valsts rajona, apgabala u. tml.).
izvest Piegādāt (preces citam valsts rajonam, apgabalam u. tml.).
ievest Piegādāt (preces no cita valsts rajona, apgabala u. tml.).
piestāt Pieiet, pieskriet un apstāties (pie ka, kam klāt, arī kā tuvumā). Ejot, skrienot apstāties (parasti uz neilgu laiku). Piestāties (1).
liedags Piejūras josla, piekraste.
puspiekabe Piekabe, kas ar priekšējo daļu balstās uz velkošā transportlīdzekļa.
jaunkungs Pieklājības forma (uzrunājot jaunu, neprecētu vīrieti vai runājot par viņu).
jaunkundze Pieklājības forma (uzrunājot neprecētu sievieti vai runājot par viņu).
sers Pieklājības forma, ko lieto (nepievienojot vārdu), uzrunājot vīrieti vai runājot par viņu (zemēs, kur runā angļu valodā).
milēdija Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot augstāko aprindu sievieti vai runājot par viņu (Anglijas aristokrātiskajās, buržuāziskajās aprindās).
milords Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot augstāko aprindu vīrieti vai runājot par viņu (Anglijas aristokrātiskajās, buržuāziskajās aprindās).
senjorita Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot jaunu (parasti neprecētu) sievieti vai runājot par viņu (zemēs, kur runā spāņu valodā).
sinjorīna Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot neprecētu sievieti vai runājot par viņu (Itālijā).
mis Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot neprecētu sievieti vai runājot par viņu (zemēs, kur runā angļu valodā) un ko pievieno vārda vai uzvārda priekšā.
sinjora Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot precētu sievieti vai runājot par viņu (Itālijā).
pane Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot precētu sievieti vai runājot par viņu (Polijā, Čehoslovakijā).
misis Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot precētu sievieti vai runājot par viņu (zemēs, kur runā angļu valodā) un ko pievieno vārda vai uzvārda priekšā.
milords Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot tiesnesi vai runājot par viņu (Anglijā).
senjora Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot vecāku (parasti precētu) sievieti vai runājot par viņu (zemēs, kur runā spāņu valodā).
sinjors Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot vīrieti vai runājot par viņu (Itālijā).
pans Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot vīrieti vai runājot par viņu (Polijā, Čehoslovakijā).
misters Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot vīrieti vai runājot par viņu (zemēs, kur runā angļu valodā) un ko pievieno vārda vai uzvārda priekšā.
mesjē Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot vīrieti vai runājot par viņu (zemēs, kur runā franču valodā).
senjors Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot vīrieti vai runājot par viņu (zemēs, kur runā spāņu valodā).
madāma Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot, parasti precētu, sievieti vai runājot par viņu.
lēdija Pieklājības forma, uzrunājot augstāko aprindu sievieti vai runājot par viņu (zemēs, kur runā angļu valodā).
žēlastība Pieklājības forma, uzrunājot dižciltīgu personu vai runājot par viņu.
donna Pieklājības forma, uzrunājot sievieti Itālijā (lieto vārda priekšā).
donja Pieklājības forma, uzrunājot sievieti zemēs, kur runā spāņu valodā (lieto vārda priekšā).
kavaljero Pieklājības forma, uzrunājot spāņu vīrieti.
jūs Pieklājības forma, uzrunājot vienu cilvēku, vēršoties pie viena cilvēka.
dons Pieklājības forma, uzrunājot vīrieti zemēs, kur runā spāņu valodā (lieto vārda priekšā).
apkļauties Piekļaujoties aptvert, apņemt (no visām pusēm).
placdarms Piekrastes teritorija, kas ir ieņemta pēc ūdenstilpes forsēšanas, desanta izsēdināšanas vai ko aizsargā atkāpjoties. Rajons, kas ir sagatavots karaspēka izvēršanai, lai pārietu uzbrukumā.
iekārties Pieķerties (pie kā) tā, ka paliek karājoties.
lokalizēt Pielāgot (citas tautas daiļdarbu, folkloras sacerējumu), parasti tulkojot, savas tautas, zemes īpatnībām.
pierast Pielāgoties (piemēram, kādiem apstākļiem), neizjust par traucējošu, nepatīkamu (ko).
stumt Pieliekot spēku (kam) virzienā uz priekšējo daļu, panākt, būt par cēloni, ka (tas) pārvietotos.
vilkt Pieliekot spēku, pārvietot (ko) uz savu pusi, sev līdzi u. tml., neatraujot no virsmas.
iededzināt Pieliekot uguni, panākt, ka sāk degt, izstarojot gaismu. Panākt, ka sāk degt (uguns). Iedegt [1].
iedegt Pieliekot uguni, panākt, ka uzreiz sāk degt, izstarojot gaismu. Panākt, ka uzreiz degt (uguns). Iededzināt (1).
sajaukt Pieļaut kļūdas (piemēram, norunājot kādu tekstu, izpildot skaņdarbu). Kļūdaini, neprecīzi, juceklīgi atstāstīt, izklāstīt (ko).
sagumzīt Pieļaut, ka (kas) kļūst, parasti viscaur, negluds, nevēlami zaudē sākotnējo formu, izskatu.
sārņi Piemaisījumi (atmosfērā, ūdenstilpēs, augsnē u. tml.), kas nevēlami ietekmē apkārtējo vidi.
piekrāpt Piemānīt, pievilt (kādu), piemēram, melojot, neizpildot solīto, neattaisnojot cerības.
dejisks Piemērots dejošanai. Atbilstošs dejai.
izmuļķot Piemuļķot, izjokot.
sakopt Pienācīgi apstrādājot (zemi, lauku), radīt kultūraugiem nepieciešamos apstākļus.
uzkopt Pienācīgi apstrādājot, apkopjot (lauku, pļavu), radīt kultivējamiem augiem nepieciešamos apstākļus.
specpiens Piens, ko bez maksas saņem kaitīgos darba apstākļos strādājošais.
vājpiens Piens, kuram krejojot atdalīts krējums.
pārblīst Pieņemoties apjomā, pārklāties pāri (kam), pār (ko) - par parādībām dabā.
salīgt Pieņemt (kādu) darbā uz noteiktu laiku, vienojoties (ar to) par atalgojumu.
salīgt Pieņemt (pie kāda) darbu uz noteiktu laiku, vienojoties (ar to) par atalgojumu.
saplombēt Piepildīt (dobumu zoba cietajos audos) ar plombu (nobeidzot zoba ārstēšanu).
aizņemt Piepildīt (telpu, vietu) ar savu masu vai apjomu.
ieņemt Piepildīt (vietu, telpu) ar savu masu vai apjomu. Būt novietotam (kādā platībā, telpā).
aizplombēt Piepildīt ar plombu (dobumu zobā). Plombējot izlabot (zobu).
uzpūsties Piepildoties, parasti ar gāzi, šķidrumu, palielināties apjomā, arī izveidoties ar porām, izciļņiem (piemēram, par vielu, masu).
uzpūsties Piepildoties, parasti fizioloģisku traucējumu dēļ, ar gāzi, šķidrumu, palielināties apjomā (piemēram, par kuņģi, zarnām).
izpūsties Piepūšoties palielināties apjomā, kļūt lielam, lielākam.
sofistika Pierādījumu, slēdzienu u. tml. veidošana, izmantojot sofismus.
ieauklēt Pieradināt (bērnu) pie auklēšanas. Auklējot izlutināt.
piezīmēt Pierakstīt (īsu tekstu), fiksējot kādu faktu, domu u. tml.
ievilkt Pierunājot panākt, ka (kāds) piedalās, iesaistās (darbībā, pasākumā, sarunā).
kaulēties Pierunājot, pārliecinot kādu, censties iegūt sev labvēlīgākus noteikumus, labvēlīgāku stāvokli.
saaģitēt Pierunājot, pārliecinot panākt, ka (kāds) paklausa, sāk rīkoties.
kaulēties Pierunājot, pārliecinot vienam otru, censties vienoties par (izdevīgu, pieļaujamu u. tml.) preces cenu (par pircēju, pārdevēju).
vervēt Pierunājot, pārliecinot, slēdzot līgumu, saistīt kādā organizācijā, grupējumā, karaspēkā u. tml.
piejozt Piesaistīt ar jostu. Piesaistīt pie jostas.
dzintarskābe Piesātināta organiska karbonskābe, ko iegūst, piemēram, pārtvaicējot dzintaru.
minerāleļļa Piesātinātu un nepiesātinātu ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, pārstrādājot naftu, un ko izmanto eļļu izgatavošanai.
dievoties Piesaukt dievu, lietot bībeles teicienus, apgalvojot, cenšoties pierādīt.
varmācība Piespiedu pakļaušana savai gribai, savas gribas uzspiešana (kādam, piemēram, neļaujot izpausties tā tieksmēm, interesēm).
kalpisks Piespiesti, pazemojoši pakļauts.
pielikt Piestiprināt (ko, piemēram, apaviem, apģērbam), labojot, izgatavojot (tos).
likt Piestiprināt (ko, piemēram, apaviem, apģērbam), labojot, izgatavojot.
piestiķēt Piestiprināt (ko), parasti piešujot, lai pagarinātu, paplatinātu auduma, apģērba gabalu.
piemetināt Piestiprināt (parasti āķējot, kabinot, pogājot). Arī piesiet.
piestrādāt Piestiprināt (parasti pielāgojot).
apjozt Piestiprināt ar jostu (parasti ieroci).
uzjozt Piestiprināt ar jostu (parasti ieroci).
jozt Piestiprināt ar jostu vai siksnu (parasti ieroci).
sabriest Piesūcoties ar mitrumu, kļūt apjomīgākam, arī cietam, zaudēt elastīgumu.
uzblīst Piesūcoties ar mitrumu, palielināties apjomā (piemēram, par priekšmetu).
uzrūgt Piesūcoties ar mitrumu, palielināties apjomā, kļūt mīkstam, irdenam u. tml. (parasti par zemi).
uzbriest Piesūcoties ar mitrumu, palielināties apjomā.
uzburbt Piesūcoties ar mitrumu, palielināties apjomā. Kļūt irdenam, porainam. Piesūcoties ar mitrumu, kļūt staignam. Uzburbēt (1).
uzburbēt Piesūcoties ar mitrumu, palielināties apjomā. Kļūt irdenam, porainam. Piesūcoties ar mitrumu, kļūt staignam. Uzburbt (1).
piedēvēt Piešķirt (kam īpašību, pazīmi u. tml.), piemēram, runājot, rakstot, arī domās, iztēlē.
izslēgties Pievēršot uzmanību (kam), izolēties, izvairīties (piemēram, no apkārtējās vides, no kā traucējoša).
piekļaut Pievienojot (kādam kopumam, sistēmai), padarīt par (tās) sastāvdaļu, daļu.
piepīt Pievienojot (kādu satura elementu, izteikumu, vārdu), papildināt (ar to tekstu).
sasaldināt Pievienojot (kam) ko saldu, panākt, ka (tas) kļūst, parasti pārmērīgi, salds.
sapiparot Pievienojot (kam) piparus, panākt, ka (tam) rodas, parasti pārmērīgi, asa garša.
sasālīt Pievienojot (kam) vārāmo sāli, panākt, ka (tas) kļūst, parasti pārmērīgi, sāļš. Pievienot (kam) vārāmo sāli, lai (to) iekonservētu.
savircot Pievienojot (kam) virces, panākt, ka (tam) rodas, parasti pārmērīgi, asa garša.
atšķaidīt Pievienojot (šķīdumu), samazināt (kā) koncentrāciju, arī padarīt (ko) šķidrāku.
ieslēgt Pievienojot elektriskās enerģijas tīklam apgaismošanas ierīci, panākt, ka sāk spīdēt (gaisma).
ieslēgt Pievienojot elektriskās enerģijas tīklam, avotam, iedarbināt (ierīci, tās daļas).
atšķaidīt Pievienojot ko lieku, samazināt (kā) koncentrētību, organizētību.
pieslēgt Pievienot (ko kādai sistēmai), izveidojot (to) savstarpēju saistību.
piespert Pievienot (pie kā, kam klāt), piemēram, strauji lejot, berot.
pieslēgt Pievienot (pie kādas ierīces), izveidojot savstarpēju saistību.
jaukties Pievienoties (kam klāt), veidojot maisījumu.
pienākt Pievienoties, palielinot (kā) daudzumu, apjomu.
plombēt Pildīt (dobumu zoba cietajos audos) ar plombu (2).
nopilināt Pilinot (ko), ļaujot pilēt (kam), padarīt slapju, mitru, arī notraipīt (ar to). Izdalot pilienus, padarīt slapju, mitru, arī notraipīt (ko).
aizmiršanās Pilnīga nodošanās priekam, baudai (tā, ka aizmirst citu, pārējo). Pārdzīvojums, ko izraisa prieki, baudas.
aizdomāties Pilnīgi iegrimt domās, aizmirstot visu pārējo.
baudīt Pilnīgi izjust (izmantojot visas iespējas).
izkāst Pilnīgi izzvejot (ūdenskrātuvi).
aprakties Pilnīgi nodoties (darbam, mācībām u. tml.), atstājot novārtā visu pārējo.
ierakties Pilnīgi nodoties (darbam, mācībām u. tml.), atstājot novārtā visu pārējo.
iegrimt Pilnīgi nodoties (kādai darbībai), tā ka aizmirst, nevēro apkārtējo, tā ka neatliek laika citam.
nogrimt Pilnīgi nodoties (kādai darbībai), tā ka aizmirst, nevēro apkārtējo, tā ka neatliek laika citam. Iegrimt (3).
iestigt Pilnīgi nodoties (kādai nodarbībai), tā ka aizmirst, nevēro apkārtējo, tā ka neatliek laika citam. Iegrimt (3).
nodziļināties Pilnīgi nodoties (piemēram, kādai darbībai), tā ka aizmirst, neievēro apkārtējo.
iedziļināties Pilnīgi nodoties (piemēram, kādai darbībai), tā ka aizmirst, nevēro apkārtējo.
aizmirsties Pilnīgi nodoties priekam, baudai (tā, ka aizmirst citu, pārējo).
izmaksāt Pilnīgi samaksāt (maksājot pa daļām ilgākā laika posmā, parasti par lauku īpašumiem 19. gadsimta 2. pusē un 20. gadsimta sākumā).
pamatīgs Pilnīgs, vispusīgs, augstām prasībām atbilstošs, parasti arī apjomīgs (piemēram, par pētījumu, rakstu).
kūre Pilns (piemēram, ārstēšanās) kurss, apjoms.
sasniegt Pilnveidojot savas spējas, zināšanas u. tml., iegūt (jaunu kvalitātes pakāpi).
Rūpniecības centrs Pilsēta vai pilsētciemats, kur koncentrēti vairāki rūpniecības uzņēmumi un tājos nodarbināta lielākā daļa iedzīvotāju.
priekšpilsēta Pilsētas ārējais, no centra attālākais rajons.
municipālpadome Pilsētas pašvaldības lēmējorgāns (piemēram, Francijā).
ārpilsēta Pilsētas tuvākā apkaime. No pilsētas centra attālākie rajoni.
sinjorija Pilsētvalstu iekārtas forma (Itālijā no 13. gadsimta līdz 15. gadsimtam), kam raksturīga visas varas koncentrēšana viena valdnieka - sinjora (tirāna) - rokās.
karaklausība Pilsoņu pienākums kalpot valsts bruņotajos spēkos.
peldpīle Pīļu dzimtas putns, kam ir garš, plakans knābis un kam raksturīga barības meklēšana svērteniskā stāvoklī, iegremdējot ūdenī galvu un ķermeņa priekšgalu.
vijums Pinot, cirtojot u. tml. (matu šķipsnas), veidots (matu) sakārtojums.
appīt Pinot, veidojot (pinumu), aptvert (ko).
iemute Pīpes kāta daļa, kuras galu pīpējot tur mutē.
aplikatūra Pirkstu izkārtojums, spēlējot mūzikas instrumentu. Šī pirkstu izkārtojuma apzīmējums nošu rakstā (ar arābu cipariem).
grifs Pirkstu laipa (stīgu instrumentiem) - plāksne, pie kuras spēlējot piespiež stīgas.
Verdzības iekārta Pirmā šķiriskā sabiedriski ekonomiskā formācija (senajos Austrumos, senajā Grieķijā, Romā), kuras ražošanas attiecību pamatā bija vergturu (arī kopienas, valsts) īpašuma tiesības uz ražošanas līdzekļiem un ražotājiem - vergiem.
sākums Pirmais (piemēram, kāda priekšmeta, veidojuma, telpas, platības) posms, josla, punkts u. tml.
koncertmeistars Pirmais vijolnieks (solists) simfoniskajā orķestrī.
petroglifs Pirmatnējo cilvēku zīmējums, gravējums, iekalums klints sienā.
pirmslāvi Pirmatnējo slāvu cilšu kopums.
pamatiezis Pirmskvartāra vecuma iezis, kas ir saglabājis savu pirmatnējo uzbūvi un sastāvu.
kurators Pirmsrevolūcijas Krievijā - persona, kas kādā apgabalā pārzina valstij pakļautu darbības jomu (piemēram, skolas).
pārplaiksnīt Plaiksnījot apspīdēt (ko).
pārplaisāt Plaisājot (kam), rasties caurumam, bojājumam, arī ievainojumam (tajā).
atplaisāt Plaisājot atdalīties.
sasprāgt Plaisājot sadalīties, parasti pēkšņi.
pārsprāgt Plaisājot, sprēgājot (kam, parasti ādai), rasties ievainojumam (tajā).
saplāt Plājot (kādu materiālu) slānī, izveidot (ko no tā).
uzplāt Plājot novietot virsū (uz kā, kam).
plaškots Plakandibena kuģis bez klāja kravu pārvadāšanai ostas teritorijas rajonā, arī pagaidu tiltu celšanai un piestātņu ierīkošanai.
virsma Plaknes ārpuse (priekšmetam, veidojumam), kas robežojas ar apkārtējo vidi.
diafragma Plāksnīte ar atveri, kas ierobežo caur optisku sistēmu ejošu gaismas staru kūli. Blende.
zodturis Plāksnīte ar padziļinājumu, ko piestiprina vijoles, alta korpusam, lai spēlējot pieturētu instrumentu ar zodu.
spārns Plākšņveida vai profilēts elements mijiedarbībai ar apkārtējo vidi (parasti gaisu, ūdeni).
bungplēvīte Plāna āda, kas atdala ārējo ausi no vidusauss.
aizplanēt Planējot attālināties.
noplanēt Planējot nolīdzināt.
pieplanēt Planējot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
uzplanēt Planējot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Planējot uzvirzīties virs kādas vietas.
noplanēt Planējot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu).
noplanēt Planējot virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē, gar (ko).
satelīts Planetārajos mehānismos - zobrats, kas līdz ar asi pārvietojas ap centrālo ratu.
rēķināt Plānojot, paredzot (ko), censties atrast (tā) skaitlisko vērtību.
sadalīt Plānojot, prognozējot, aprēķināt, noteikt (laika) posmus (tā) izmantošanai.
papīrs Plāns izstrādājums, ko iegūst, veltnējot šķiedrainu materiālu (koksni, makulatūru, auduma gabalus u. tml.), kuram pievienotas līmvielas, krāsvielas, pildvielas.
tepe Plastiska masa (parasti cietējoša), ko lieto, piemēram, plaisu, padziļinājumu aizziešanai, blīvēšanai.
veidot Plastiski apstrādāt (mīkstu materiālu, piemēram, mālu, plastilīnu). Šādi apstrādājot, piemēram, mālu, plastilīnu, darināt (ko). Skulpturāli attēlot (ko, piemēram, modeli).
lieltirdzniecība Plaša apjoma tirdzniecība.
izbazūnēt Plaši izpaust, izstāstīt (kādas ziņas), parasti slavējot vai noniecinot.
bazūnēt Plaši izplatīt (kādas ziņas), parasti slavējot vai noniecinot.
noplītēt Plaši uzdzīvojot (parasti dzerot), notērēt.
Ar vērienu Plaši, lielā apjomā, arī bagātīgi.
izplaucēt Plaucējot iztīrīt (parasti trauku).
portupeja Pleca vai jostas siksna ieroča vai planšetes piestiprināšanai.
Divgalvainais muskulis Plecu joslas muskulis, kas saliec roku elkoņa locītavā. Gūžu joslas muskulis, kas saliec kāju ceļa locītavā.
saplēst Plēšot, arī raujot iegūt, sagatavot (ko) lielākā daudzumā. Šādā veidā iegūt, sagatavot (kā lielāku daudzumu).
saplēst Plēšot, kožot savainot, arī sakrāpjot. Plēšot, kožot nonāvēt.
pieplēst Plēšot, raujot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
pieplēst Plēšot, raujot iegūt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, maisu).
pieplēst Plēšot, raujot papildināt (kā daudzumu).
ieplēst Plēšot, skrāpējot ievainot.
ieplēst Plēšot, skrāpējot radīt (kur skrambu, ievainojumu).
saplisēt Plisējot izveidot, parasti viscaur, ieloces (piemēram, tērpā, audumā).
aizplīvot Plīvojot attālināties.
atplīvot Plīvojot atvirzīties šurp. Plīvojot atvirzīties (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
noplucināt Plucinot, raujot atdalīt nost.
noplucināt Plucinot, raujot atdalīt putnam (spalvas). Plucinot, raujot atdalīt (putnam) spalvas.
atsmaržot Plūdināt šurp smaržas (par ko smaržojošu).
noplūkāt Plūkājot atdalīt (no kā).
noplūkāt Plūkājot atdalīt nost.
atplūkāt Plūkājot atdalīt, atraut.
atplūkāt Plūkājot dabūt vaļā.
izplūkāt Plūkājot izvilkt, izplēst. Plūkājot padarīt retāku.
saplūkāt Plūkājot sabojāt, parasti pilnīgi.
saplūkāt Plūkājot sadalīt, sasmalcināt.
applūkāt Plūkājot, izraujot (ko visapkārt vai vietumis), sabojāt vai padarīt neizskatīgu.
velties Plūst ūdenstilpē, parasti strauji, viļņojot, mutuļojot (par ūdeni).
irdzēt Plūstot viegli skanēt, šalkt (parasti par ūdeni). Šalcot, čalojot plūst.
aizpļāpāties Pļāpājot aizrauties, aizmirsties.
sapļāpāt Pļāpājot daudz pateikt, izpaust.
izpļāpāt Pļāpājot izpaust (parasti ko slēpjamu).
aizpļāpāt Pļāpājot pavadīt laiku. Nopļāpāt.
appļāvības Pļaujas nobeigums. Tam sekojošais mielasts, svinības.
atpļaut Pļaujot atvirzīties (līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
piepļaut Pļaujot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piepļaut Pļaujot iegūt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, transportlīdzekli).
sapļaut Pļaujot iegūt, sagatavot (ko) lielākā daudzumā. Pļaujot iegūt, sagatavot (kā lielāku daudzumu).
iepļaut Pļaujot ievirzīt (kur iekšā izkapti). Pļaujot radīt brūci, ievainojumu.
iepļaut Pļaujot ievirzīties (kur iekšā).
pārpļaut Pļaujot neviļus, negribēti ievainot.
aizpļaut Pļaujot nokļūt (līdz kādai vietai, kam garām u. tml.).
nopļaut Pļaujot novākt (augus).
nopļaut Pļaujot novākt augus (kādā platībā).
piepļaut Pļaujot papildināt (kā daudzumu).
sapļaut Pļaujot sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt.
sapļaut Pļaujot savainot, arī sakropļot (cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļu).
aizpļaut Pļaujot skart (ar izkapti, sirpi), ievainot.
uzpļaut Pļaujot uzvirzīt (vālu) virsū (uz kā, kam).
Baru vest Pļaujot virzīties citiem pļāvējiem pa priekšu.
Baru vest Pļaujot virzīties citiem pļāvējiem pa priekšu.
izpļaut Pļaujot viscaur atbrīvot (kādu vietu) no zāles, labības.
uzpļaut Pļaujot, parasti nejauši, negaidīti, ieraudzīt, atrast (ko).
novākt Pļaujot, rokot, raujot, lasot u. tml. iegūt un aizgādāt projām no lauka, dārza (kā ražu).
savākt Pļaujot, rokot, raujot, lasot u. tml., iegūt (kā) ražu.
pļavmala Pļavas malējā josla. Josla gar pļavu.
bars Pļavas vai lauka josla, ko pļāvējs pļauj vienā gājienā.
strofika Poētikas nozare, kas pētī pantu un dzejoļu formu ritmiski intonatīvo uzbūvi un izmantojumu.
aizpogāt Pogājot aiztaisīt. _imperf._ Pogāt ciet.
iepogāt Pogājot iestiprināt (kur iekšā).
izpogāt Pogājot izvirzīt cauri (pogu pogcaurumam).
uzpogāt Pogājot nostiprināt virsū (uz kā, kam).
piepogāt Pogājot piestiprināt (pie kā, kam klāt).
sveķi Polimēri, kas cietējot iegūst telpisku struktūru un pārvēršas cietā vielā.
piepotēt Potējot pievienot, pieaudzēt (ko).
uzpotēt Potējot savienot divu radniecīgu augu veģetatīvās daļas.
pārpotēt Potējot uzlabot (piemēram, augļu, koku). Potēt (piemēram, augļu koku) vēlreiz, no jauna.
kopulēt Potēt, saaudzējot mežeņa dzinumu ar kultivējamā auga potzaru.
katjons Pozitīvi lādēts jons.
Laboratorijas darbs Praktisks mācību uzdevums, ko veic laboratorijā, pamatojoties uz izdarītajām analīzēm, mērījumiem, eksperimentiem u. tml.
pazīt Prast noteikt, atšķirt (ko), izmantojot savas zināšanas, pieredzi.
Ar gudru ziņu Prātīgi apsverot, apdomājot.
Ar gudru ziņu Prātīgi apsverot, apdomājot.
Ar gudru ziņu Prātīgi, apsverot, apdomājot
aizprātoties Prātojot aizmirsties. Aizmaldīties domās.
aizprātot Prātojot nonākt (līdz kādai domai).
aprēķins Precīzi aprēķināta pēdējā alga (kādam aizejot vai kādu atlaižot no darba).
Vārdu pa vārdam, arī vārds vārdā Precīzi, pilnīgi atkārtojot, arī tulkojot (kādu izteikumu, tekstu).
pirktspēja Preču daudzums, ko var nopirkt par noteiktu naudas vienību. Pakalpojumu apjoms, kurus ar noteiktu naudas vienību var samaksāt.
sīkamatniecība Preču ražošana nelielā vairumā un ar vienkāršiem ražošanas līdzekļiem, parasti mājas apstākļos, neizmantojot algotu darbaspēku.
iepresēt Presējot iestiprināt (kur iekšā).
sapresēt Presējot izgatavot, izveidot (ko) lielākā daudzumā. Presējot izgatavot, izveidot (kā lielāku daudzumu).
sapresēt Presējot izmainīt (kā) formu, ievērojami palielināt (kā) blīvumu, arī sasaistīt, savienot (ko).
uzpresēt Presējot izveidot, izgatavot (detaļu, priekšmetu).
izpresēt Presējot izveidot.
pressavienojums Presējot izveidots (kā) savienojums. Spiedsavienojums.
piepresēt Presējot piestiprināt (pie kā, kam klāt).
uzpresēt Presējot piestiprināt (uz kā, kam).
citādi Pretējā gadījumā. Ja ne - tad. Neievērojot kādu faktu.
rekombinācija Pretējas zīmes jonu vai pozitīvo jonu un elektronu apvienošanās, kurā veidojas neitrāli atomi, molekulas.
balzenis Pretējo slieču mietnes savienojums, saistījums (ragavām, kamanām).
antitēze Pretēju vai kontrastējošu jēdzienu vai tēlu pretnostatījums kā stilistisks paņēmiens.
priekšjosla Priekšējā (kā) josla.
skrošapstrāde Priekšmeta virsmas apstrāde ar skrošu strūklu vai ar tvertnē rotējošām skrotīm.
plāns Priekšmeta, (kā) joslas, daļas atrašanās vieta, izvietojums atkarībā no skatītāja novērošanas punkta.
sprādze Priekšmets, kurā ko (piemēram, jostas, siksnas galu) ievirza, lai to noturētu nekustīgā stāvoklī, saspriegtu.
pabalsts Priekšmets, veidojums, ko izmanto par balstu, novietojot to parasti zem (kā), arī (kam) apakšā.
uzkabe Priekšmetu komplekts (piemēram, jostas, siksnas, somas, maisi), kas paredzēts karavīriem ieroču, munīcijas, pārtikas un aizsarglīdzekļu, kā arī personisko mantu nešanai. Priekšmetu kopums, kas paredzēts nešanai ar šāda komplekta palīdzību.
kvantitāte Priekšmetu, būtņu, parādību noteiksme, kas var mainīties attiecīgo priekšmetu, būtņu, parādību kvalitātes (1) ietvaros. Kategorija, kas raksturo priekšmetus, būtnes, parādības pēc to apjoma, skaita un attīstības pakāpes.
sils Priežu mežs smilšainās augsnēs, parasti bez pameža (zemsegā, piemēram, virši, ķērpji, brūklenes u. tml.), jūras piekrastes kāpu apvidos un iekšzemes smilšainajos līdzenumos. Attiecīgais meža augšanas apstākļu tips.
vārdošana Primitīva, ar maģiskiem rituāliem, parasti ar maģisku tekstu runāšanu, dziedāšanu, saistīta ārstēšana, arī iedarbība (piemēram, uz apkārtējo vidi, gariem). Riebšana, pūšļošana.
vārdot Primitīvi ārstēt (parasti slimības), arī iedarboties (piemēram, uz apkārtējo vidi, gariem), izmantojot maģiskus rituālus, parasti, runājot, dziedot maģiskus tekstus. Riebt, pūšļot.
pūšļot Primitīvi ārstēt, parasti izmantojot maģiskus rituālus.
riebt Primitīvi ārstēt, parasti izmantojot maģiskus rituālus. Pūšļot, vārdot.
ciklamena Prīmulu dzimtas daudzgadīgs augs. Alpu vijolīte.
nodoklis Privātpersonu, arī uzņēmumu, iestāžu obligāts maksājums valstij (ar tās centrālo vai vietējo orgānu starpniecību).
problemātika Problēmu kopums (piemēram, kādā zinātnes nozarē, darbības jomā).
apzveja Process, darbība --> apzvejot
solarizācija Process, kurā fotoattēla negatīvs saņem gaismu vairāk nekā nepieciešams minimālā nomelnējuma sasniegšanai, tomēr neveidojoties maksimālajam nomelnējumam.
metālliešana Process, kurā iegūst metāla izstrādājumus, lejot izkausētu metālu veidnēs.
tēraudliešana Process, kurā iegūst tērauda izstrādājumus, lejot izkausētu tēraudu veidnēs.
superpozīcija Process, kurā kādas parādības, norises u. tml. tiek iekļautas vienotā sistēmā (parasti ar rezultējošu efektu).
reakcija Process, kurā notiek vielu pārvērtības (pārkārtojoties atomiem un foniem, mainoties ķīmiskajām saitēm, pārvēršoties enerģijai) un veidojas jaunas vielas ar citām īpašībām.
relaksācija Process, kurā samazinās centrālās nervu sistēmas, muskulatūras sasprindzinājums. Psihes stresa samazināšana (izmantojot autogēno treniņu, hipnozi u. tml.).
geiša Profesionāla japāņu dziedātāja un dejotāja, kas kavē laiku viesiem, piemēram, tējnīcās, viesībās.
Minimālā programma Programma sākotnējo uzdevumu veikšanai (kāda galamērķa realizēšanā).
Minimālā programma Programma sākotnējo uzdevumu veikšanai (kāda galamērķa sasniegšana).
izprojektēt Projektējot izstrādāt dokumentāciju (piemēram, kāda objekta celtniecībai).
izprovocēt Provocējot panākt, ka (kāds) sāk rīkoties, runāt.
izprovocēt Provocējot panākt, ka rodas (kāds stāvoklis, darbība).
prāts Psihisko norišu un personības īpašību kopums, kas rada iespēju veidot subjektīvu, ar priekšstatiem un jēdzieniem pastarpinātu īstenības atspoguļojumu, izzināt priekšmetu un parādību vispārīgās un būtiskās īpašības un darboties jaunā situācijā, izmantojot šādi iegūto informāciju. Arī intelekts.
aptumsums Psihisks stāvoklis, kad pilnīgi vai daļēji zaudēta spēja pareizi atspoguļot ārējo pasauli.
pustonis Psihisks, parasti emocionāls, stāvoklis, kam nav spēcīgu ārējo izpausmju. Šāda stāvokļa daļēja, slēpta izpausme.
Kara komisariāts PSRS Aizsardzības ministrijas militārās uzskaites un mobilizācijas orgāns republikās, apgabalos, novados, pilsētās un rajonos.
Kara komisariāts PSRS Aizsardzības ministrijas militārās uzskaites un mobilizācijas orgāns republikās, apgabalos, novados, pilsētās un rajonos.
pamatskola PSRS obligātās vispārizglītojošās skolas pirmā pakāpe, kas aptver pirmās trīs vai četras klases.
blamāža Publisks apkaunojums, sakompromitēšanās. Apkaunojošs notikums.
pildīties Pulcējoties daudziem, kļūt pilnam (par telpu, platību).
nopulēt Pulējot padarīt spīdīgu, spožu.
reģimente Pulks (bruņotajos spēkos).
pusnakts Pulksteņa laika moments, kad mainās kalendāra dienas. Divdesmit četri (attiecībā pret iepriekšējo dienu), nulle nulle, arī nulle (attiecībā pret nākamo dienu).
prespulveris Pulveris vai granulēts materiāls izstrādājumu izgatavošanai presējot.
fokuss Punkts, kurā sakopojas gaismas staru kūlis, izejot caur optisko sistēmu.
zemeszvaigzne Pūpēžu sēne, kuras augļķermeņa apvalka ārējā daļa saplaisā un atliecas, izveidojot zvaigžņveida figūru.
karcināt Purināt, drebināt. Ķepurojoties kustināt (parasti rokas, kājas).
uzpurināt Purinot, kratot, cilājot u. tml. panākt, ka (kas, piemēram, spilvens) kļūst mīksts, čagans, arī kupls.
izčākstēt Pūstot, bojājoties kļūt viscaur irdenam, nestipram.
aizpušķot Pušķojot aizsegt.
appūst Pūšļojot dziedināt (slimu locekli, ķermeņa daļu). Iedvest maģisku spēku (piemēram, zālēm, ūdenim).
pūst Pūšļojot dziedināt. Pūšļojot gatavot zāles, līdzekļus pret slimībām.
aizputeņot Puteņojot aizklāt, aizsegt. Aizputināt.
aizputeņot Puteņojot attālināties.
nometnieki Putni, kas dzīvo pastāvīgi kādā apvidū, neaizklejo tālu no ligzdošanas vietām. Putni, kam ir šāds dzīves veids.
Klejotāji putni Putni, kas rudenī neizceļo uz pārziemošanas vietām siltās zemēs, bet uzsāk (meklējot barību) klejojumus netālu no ligzdošanas vietām.
Klejotāji putni Putni, kas rudeņos neaizcēla uz pārziemošanas vietām siltās zemēs, bet uzsāk (meklējot barību) klejojumus netālu no ligzdošanas vietām.
svīrveidīgie Putnu kārta, pie kuras pieder nelieli vai ļoti sīki, labi lidojoši putni (piemēram, svīres, kolibri).
šampūns Putojošu sintētisku vai dabas vielu šķīdums ar piedevām.
uzputot Putojot panākt, ka (šķidra vai pusšķidra masa), izveidojoties (tajā) gaisa pūslīšiem, porām, parasti ātri, iegūst vēlamo gatavības pakāpi.
saputot Putojot radīt, parasti viscaur, ar gaisu pildītus pūslīšus, poras (šķidrā vai pusšķidrā masā). Putojot sajaukt (divas vai vairākas vielas).
sist Putot, kult. Putojot, kuļot gatavot (ko).
aizpūžņot Pūžņojot tikt pārklātam, aizpildītam ar strutām.
Praktiskā radiobioloģija Radiobioloģijas nozare, kas pētī jonizējošā starojuma izmantojamību kultūraugu ražas palielināšanā un kvalitatīvā uzlabošanā, selekcijā, pārtikas produktu aukstajā sterilizācijā.
Kvantu elektronika Radiofizikas nozare, kas pētī elektromagnētiskā starojuma rašanos, pastiprināšanu un reģistrāciju, izmantojot kvantu likumsakarības.
radiokanāls Radioirekvenču josla, kas paredzēta attiecīgai radiopārraidei, radiostacijai.
radiotehniķis Radiotehnikas (1) speciālists (parasti ar vidējo izglītību).
audzēt Radīt (augu vai dzīvnieku) augšanai un attīstībai labvēlīgus apstākļus (kopjot, barojot). Rūpēties, gādāt, lai aug.
šķaudīt Radīt aprautas, šņācošas skaņas, parasti, bojājoties, pārvarot šķēršļus (par iekārtām, ierīcēm u. tml.).
tinkšķēt Radīt augstu, dzidru skaņu (piemēram, par vibrējošiem metāla, stikla priekšmetiem). Atskanēt šādai skaņai.
stinkšķēt Radīt augstu, dzidru skaņu (piemēram, par vibrējošiem metāla, stikla priekšmetiem). Atskanēt šādai skaņai. Tinkšķēt.
ķiukstēt Radīt augstu, svilpjošu skaņu (par lidojošu lodi).
aurot Radīt gaudojošas, kaucošas skaņas (par vēju, vētru u. tml.).
larkšķēt Radīt griezīgu, skaļu troksni (piemēram, par rotējošām iekārtām, metāla priekšmetiem, kas sitas cits pret citu). Atskanēt šādam troksnim.
raudāt Radīt grūtsirdīgas, smeldzīgas skaņas (par mūzikas instrumentiem, parasti par vijoli).
smieties Radīt īsas, aprautas, citu citai ātri sekojošas balss skaņas (par dažiem dzīvniekiem).
trikšķināt Radīt īsas, parasti augstas, citu citai sekojošas balss skaņas (parasti par putniem).
pukšķēt Radīt īslaicīgas, padobjas, citu citai sekojošas balss skaņas (parasti par dažiem dzīvniekiem).
pukstēt Radīt īslaicīgas, padobjas, citu citai sekojošas balss skaņas (parasti par dažiem dzīvniekiem). Pukšķēt (2).
brakšķēt Radīt īslaicīgu, asu troksni (piemēram, par lūstošiem zariem, koka priekšmetiem, plaisājošu ledu). Atskanēt šādam troksnim.
brikšķēt Radīt īslaicīgu, asu troksni (piemēram, par lūstošiem zariem, koka priekšmetiem, plaisājošu ledu). Atskanēt šādam troksnim.
knakšķēt Radīt īslaicīgu, paasu troksni (piemēram, par nelieliem priekšmetiem, kas lūst vai atsitas pret ko cietu, arī par plaisājošu koku, ledu). Atskanēt šādam troksnim.
klabēt Radīt īslaicīgus, citu citam sekojošus trokšņus, piesitoties (pie kā), atsitoties (pret ko) - par cietiem priekšmetiem, to daļām. Atskanēt šādam troksnim.
spurkšķēt Radīt īslaicīgus, paasus, citu citam sekojošus neskaidrus trokšņus (parasti par motoriem, ierīcēm). Atskanēt šādiem trokšņiem.
purkšķēt Radīt īslaicīgus, padobjus, citu citam sekojošus neskaidrus trokšņus (parasti par motoru, ierīcēm). Atskanēt šādiem trokšņiem.
takšķēt Radīt īslaicīgus, padobjus, citu citam sekojošus trokšņus (piemēram, par iekārtām, ierīcēm). Atskanēt šādiem trokšņiem.
pukšķēt Radīt īslaicīgus, padobjus, citu citam sekojošus trokšņus (piemēram, par mehānismu). Atskanēt šādiem trokšņiem.
pukstēt Radīt īslaicīgus, padobjus, citu citam sekojošus trokšņus (piemēram, par mehānismu). Atskanēt šādiem trokšņiem. Pukšķēt (1).
tirkšķēt Radīt īslaicīgus, samērā asus, citu citam ātri sekojošus trokšņus (piemēram, par ierīcēm, mehānismiem, plīstošiem audumiem). Atskanēt šādiem trokšņiem.
skrabēt Radīt īsus, citu citam sekojošus asus trokšņus, piesitoties (pie kā), atsitoties (pret ko), arī skrāpējoties, beržaties (gar ko) - piemēram, par asiem, cietiem, parasti nelieliem, priekšmetiem, to daļām. Atskanēt šādiem trokšņiem.
grabēt Radīt īsus, citu citam sekojošus trokšņus, piesitoties (pie kā), atsitoties (pret ko) - par cietiem, parasti nelieliem, priekšmetiem, to daļām. Atskanēt šādam troksnim.
mutuļot Radīt lidojošu lodveida, spirālveida (kā) kopumu.
rēkt Radīt ļoti spēcīgu, dobju, nevienmērīgu troksni (parasti par strauji plūstošiem, bangojošiem ūdeņiem, vēju).
dziedāt Radīt melodiskas skaņas (par vibrējošiem priekšmetiem).
sīkt Radīt neskaidras, smalkas, svilpjošas skaņas (piemēram, par apgrūtinātu elpošanu). Atskanēt šādām skaņām.
krākt Radīt raksturīgas paskaļas, vibrējošas skaņas mutes, rīkles dobumā (parasti miegā, arī bezsamaņā, krampju lēkmē).
kraukāties Radīt raksturīgas skaņas atklepojot. Arī atklepot.
kraukāt Radīt raksturīgas skaņas atklepojot. Arī atklepot. Kraukāties.
tirkšķēt Radīt raksturīgas, samērā asas, citu citai ātri sekojošas skaņas (par dažiem dzīvniekiem).
sīkt Radīt samērā smalkas, augstas, vienmērīgas, svilpjosas skaņas (par priekšmetiem, ierīcēm u. tml.). Atskanēt šādām skaņām.
sīkt Radīt samērā smalkas, augstas, vienmērīgas, svilpjošas skaņas (par parādībām dabā, piemēram, par vēju, ūdeņiem). Atskanēt šādām skaņām.
krākt Radīt spēcīgu, nevienmērīgu troksni (parasti par strauji plūstošiem, bangojošiem ūdeņiem).
šņākt Radīt spēcīgu, samērā augstu, vienmērīgu troksni (parasti par strauji plūstošiem, bangojošiem ūdeņiem). Atskanēt šādam troksnim.
gaudot Radīt stieptas spalgas, svelpjošas skaņas (par vēju, vētru u. tml.).
sprauslāt Radīt šādus trokšņus (piemēram, strauji sakarstot, pārvietojoties) - par vielām, uguni.
galalīts Ragveida plastmasa, ko iegūst, apstrādājot kazeīnu ar formalīnu.
izbēdāt Raizējoties, rūpējoties apsvērt, izdomāt.
rajonnieks Rajona (2) iedzīvotājs. Arī lauka iedzīvotājs.
rajonizēt Rajonēt (1).
rajonizēt Rajonēt (2).
kvartāls Rajons, daļa (parasti pilsētā).
robežrajons Rajons, kas atrodas pie (kādas teritorijas, parasti valsts) robežas.
setlments Rajons, teritoriāla iedalījuma vienība (koloniju vai puskoloniju pilsētā), kurā dzīvo kapitālistisko valstu pavalstnieki un kuru parasti pārvalda šo valstu administrācija.
Kaujas lauks Rajons, teritorija, kur risinās kauja.
Kaujas lauks Rajons, teritorija, kur risinās kauja.
aprāt Rājot apsaukt, apklusināt.
izrāt Rājot izteikt (kādam) pārmetumu, nosodījumu.
uzrakņāt Rakņājot apvērst, uzirdināt (augsni, zemes platību).
aprakņāt Rakņājot apvērst, uzirdināt (zemi).
ierakņāt Rakņājot ievietot (parasti zemē), rakņājot pārklāt (ar zemi).
uzrakņāt Rakņājot padarīt nelīdzenu, izbojāt (parasti par dzīvniekiem).
uzurkņāt Rakņājot padarīt nelīdzenu, izbojāt (parasti par dzīvniekiem).
izrakņāt Rakņājot padarīt viscaur nelīdzenu, arī izbojāt.
uzrakņāt Rakņājot, parasti nejauši, negaidīti, ieraudzīt, atrast (ko).
atrakņāt Rakņājot, rakņājoties atsegt (ko). _imperf._ Rakņāt vaļā.
atrakņāt Rakņājot, rakņājoties atvirzīt nost (sānis).
kopraksts Rakstīšana, savienojot burtus vienlaidus.
šifrēt Rakstīt (tekstu), fiksēt (informāciju), izmantojot šifru (1).
dzejnieks Rakstnieks, kas sacer dzejoļus.
piedzejot Rakstot (dzejoļus), piepildīt (ar to tekstiem, piemēram, burtnīcu, kladi).
gatavot Rakstot, sacerot u. tml. veidot, radīt (piemēram, tekstu). Organizējot, mēģinot u. tml. veidot (piemēram, priekšnesumu, pasākumu).
sagatavot Rakstot, sacerot u. tml., izveidot, radīt (piemēram, tekstu). Organizējot, mēģinot u. tml., izveidot, sarīkot (piemēram, priekšnesumu, pasākumu).
vilkt Rakstot, zīmējot veidot (burtu, līniju u. tml.).
Rozīšu raksts Raksts, kam ir šāds ornamenta motīvs un kas izkārtots joslās (apģērba audumos) vai vienmērīgi klāj fonu (galdautu, dvieļu u. tml. audumos).
pamatlīnija Raksturīgo (kā) kontūru, ārējo formu kopums.
tirkšķis Raksturīgu, samērā asu, citu citai ātri sekojošu skaņu kopums, ko rada daži dzīvnieki.
aprāpties Rāpjoties apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
pārrāpties Rāpjoties pārvietoties (uz kurieni, pie kā, kur).
pārrāpties Rāpjoties pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
sarāpties Rāpjoties savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
uzrāpties Rāpjoties, arī rāpojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par dzīvniekiem. Rāpjoties, arī rāpojot uzvirzīties uz kādas vietas.
ierāpties Rāpjoties, arī rāpus ievirzīties (kur iekšā).
izrāpties Rāpjoties, arī rāpus izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izrāpties Rāpjoties, arī rāpus izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
pierāpties Rāpjoties, arī rāpus pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
uzrāpties Rāpjoties, arī rāpus uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Rāpjoties, arī rāpus uzvirzīties uz kādas vietas.
norāpties Rāpjoties, arī rāpus virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
uzlīst Rāpjoties, rāpojot, arī spraucoties u. tml. uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par cilvēkiem. Rāpjoties, rāpojot, arī spraucoties u. tml. uzvirzīties uz kādas vietas.
pārvelties Rāpjoties, veļoties pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
rāpus Rāpojot (par dažiem dzīvniekiem, kukaiņiem).
aprāpot Rāpojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
atrāpot Rāpojot atkļūt šurp. _imperf._ Rāpot šurp. Rāpojot atkļūt (kur, pie kā u. tml.).
aizrāpot Rāpojot attālināties. Rāpot prom. Rāpojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
atrāpot Rāpojot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Rāpot nost (sānis, atpakaļ).
ierāpot Rāpojot ievirzīties (kur iekšā).
izrāpot Rāpojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izrāpot Rāpojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
izrāpot Rāpojot pabūt (daudzās vai visās vietās). Rāpojot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
pārrāpot Rāpojot pārvietoties (uz kurieni, pie kā, kur).
pārrāpot Rāpojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
parāpot Rāpojot pavirzīties.
pierāpot Rāpojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
sarāpot Rāpojot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
uzrāpot Rāpojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par rāpuļiem, bezkāju dzīvniekiem, kukaiņiem) rāpojot uzvirzīties uz kādas vietas.
norāpot Rāpojot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu).
norāpot Rāpojot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
atrāpties Rāpus, arī rāpjoties atkļūt šurp. _imperf._ Rāpties šurp. Rāpjoties atkļūt (kur, pie kā u. tml.).
aizrāpties Rāpus, arī rāpjoties attālināties. _imperf._ Rāpties prom. Rāpus, arī rāpjoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
atrāpties Rāpus, arī rāpjoties atvirzīties nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Rāpties nost (sānis, atpakaļ).
parāpties Rāpus, arī rāpjoties pavirzīties.
izrasēt Rasējot izveidot (piemēram, attēlu, shēmu).
pārrasēt Rasējot nokopēt (rasējumu).
pierasēt Rasējot papildināt (uzrasēto).
atdzimt Rast turpinājumu (pēcnācējos).
attīstīties Rasties, palielināties, sasniegt noteiktu apjomu, līmeni (par fizikālām parādībām).
stabulēt Raudāt, gari stiepjot skaņas.
Desu zāle Raudene, dārza majorāns.
izelsot Raudot, elsojot pateikt, izrunāt.
(No)raudāt pakaļ Raudot, sērojot (iz)paust skumjas (parasti par mirušo).
Noraudāt pakaļ Raudot, sērojot izpaust skumjas (parasti par mirušo).
apraudāt Raudot, sērojot paust savas sāpes, skumjas (par mirušo).
Raudāt pakaļ Raudot, sērojot paust skumjas (parasti par mirušo).
uzraudzēt Raudzējot izgatavot.
saraudzēt Raudzējot pagatavot (ko) lielākā daudzumā. Raudzējot pagatavot (kā lielāku daudzumu).
saraudzēt Raudzējot panākt, ka (kas) iegūst vēlamās īpašības. Raudzējot pagatavot (ko).
noraudzēt Raudzējot panākt, ka (kas) sasniedz vēlamo gatavības pakāpi.
uzraudzēt Raudzējot panākt, ka (piemēram, mīkla) iegūst vēlamo gatavības pakāpi, apjomu.
pārraudzēt Raudzējot pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
pieraudzēt Raudzējot sagatavot (piemēram, mīklu) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
pieraudzēt Raudzējot sagatavot (piemēram, mīklu) tādā daudzumā, ka (tā) piepilda (piemēram, trauku).
atraut Raujot atdabūt šurp. _imperf._ Raut šurp. Raujot atdabūt (kur, pie kā u. tml.).
noraut Raujot atdalīt nost (ko visu vai tā daļu).
atraut Raujot atdalīt, atplēst (pilnīgi vai daļēji). _imperf._ Raut nost.
aizraut Raujot attālināt. _imperf._ Raut prom. Raujot nogādāt, novietot (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.). Strauji, ar rāvienu aizvilkt.
ieraut Raujot ievirzīt (kur iekšā).
izraut Raujot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml., parasti ko ieaugušu, stingri iestiprinātu).
izraut Raujot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
ravēt Raujot no augsnes (parasti ar rokām), iznīcināt nezāles (kādā platībā).
saraut Raujot panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek, parasti pilnīgi, sadalīts, arī sabojāts.
noraut Raujot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties gar (ko), garām (kam).
noraut Raujot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties līdzi lejā (no kurienes, kur u. tml.).
pārraut Raujot pārdalīt.
raustīt Raujot plēst (augus, to daļas).
pieraut Raujot savākt (ko) lielāka, arī pietiekamā daudzumā.
pieraut Raujot savākt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, trauku).
panest Raujot sev līdzi, pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.) - piemēram, par vēju, straumi. Raujot sev līdzi, virzīt nelielu attālumu, neilgu laiku.
plucināt Raujot, ar rāvieniem dalīt nost (parasti ko sīku) no kā. Raujot, ar rāvieniem atbrīvot (ko) no (parasti) kā sīka. Arī plūkt (1).
plūkt Raujot, ar rāvieniem dalīt nost (spalvas) nogalinātam putnam. Raujot, ar rāvieniem atbrīvot no spalvām (nogalinātu putnu).
plucināt Raujot, ar rāvieniem dalīt sīkās daļās.
plūkt Raujot, ar rāvienu dalīt (ko, parasti augu daļas) nost (no kā). Šādā veidā dalot nost, vākt (ko).
noraut Raujot, ar rāvienu panākt vai, neviļus, negribēti paraujot, pieļaut, ka (cilvēks) nogāžas, strauji nosēžas, noguļas (kur, uz kā u. tml.).
noraut Raujot, ar rāvienu panākt vai, neviļus, negribēti paraujot, pieļaut, ka (kas, kāds) nokrīt, nogāžas lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
noraut Raujot, ar rāvienu panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.). Raujot, ar rāvienu panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) atvirzās nost, attālinās (no kā).
šķīt Raujot, ar rāvienu, arī laužot dalīt (ko, parasti augu daļas) nost (no kā). Šādā veidā dalot nost, vākt (ko). Arī plūkt (1).
atraut Raujot, pārvarot pretestību, atšķirt (ko cieši piespiestu, aptvertu u. tml.).
vākt Raujot, plūcot, rokot u. tml. iegūt, gādāt (augu) ražu. Pļaujot, raujot, plūcot, rokot u. tml. augus, iegūt, gādāt (ražu).
paraut Raujot, spēji, spēcīgi velkot, panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.). Raujot, spēji, spēcīgi velkot, panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) virzās nelielu attālumu.
norauties Raujoties atbrīvoties.
aizrauties Raujoties, ar spēju kustību virzoties, attālināties. _imperf._ Rauties prom.
apraustīt Raustot, plūkājot noraut, aplauzīt (vietumis).
atravēt Ravējot attīrīt (ko) no nezālēm.
apravēt Ravējot izraut (daļu nezāļu).
saravēt Ravējot izraut (nezāles) lielākā daudzumā. Ravējot izraut (nezāļu lielāku daudzumu).
pieravēt Ravējot izraut (nezāles) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
izravēt Ravējot izraut (nezāles).
izravēt Ravējot viscaur attīrīt no nezālēm (augus).
izravēt Ravējot viscaur attīrīt no nezālēm (kādu platību).
pļauja Raža, ko vāc pļaujot.
saražot Ražojot iegūt, izveidot (ko) lielākā daudzumā; ražojot iegūt, izveidot (kā lielāku daudzumu).
Masveida ražošana Ražošana, kam raksturīga viena veida izstrādājuma izlaide lielā apjomā.
Masveida ražošana Ražošana, kam raksturīga viena veida izstrādājuma izlaide lielā apjomā.
Paplašinātā atražošana Ražošanas procesa atjaunošana palielinātā apjomā.
Paplašinātā atražošana Ražošanas procesa atjaunošana palielinātā apjomā.
Vienkāršā atražošana Ražošanas procesa atkārtošana iepriekšējā apjomā.
Vienkāršā atražošana Ražošanas procesa atkārtošana iepriekšējā apjomā.
pamatlīdzekļi Ražošanas un neražošanas nozīmes objekti (piemēram, celtnes, mašīnas, iekārtas, darba un produktīvie dzīvnieki, ilggadīgi stādījumi), kas, saglabājot savu naturālo formu, ilgstoši funkcionē tautas saimniecībā.
pamatfonds Ražošanas un neražošanas nozīmes objekti (piemēram, celtnes, mašīnas, iekārtas, darba un produktīvie dzīvnieki, ilggadīgi stādījumi), kas, saglabājot savu naturālo formu, ilgstoši funkcionē tautas saimniecībā. Pamatlīdzekļi.
reducētājs Reaģējoša viela, kurā palielinās kāda elementa oksidēšanas pakāpe.
Apmaiņas reakcija Reakcija, kurā divi savienojumi apmainās ar saviem joniem.
panģermānisms Reakcionārs politisks virziens (19. gadsimta beigās), kas izvirzīja mērķi apvienot vāciski runājošās tautas vienā Vācijas valstī un pievienot tai daudzas citas zemes.
Uzlikt veto Realizējot veto tiesības, aizliegt, noraidīt (piemēram, lēmumu).
piekopt Realizēt, īstenot (ko), parasti, darbojoties ilgstoši, pastāvīgi.
uguns Redzamās gaismas un siltuma starojums, kas rodas līdz attiecīgajai temperatūrai sakarsētā, parasti liesmojošā, vielā, materiālā. Arī liesma, liesmu kopums.
sapnis Redzes, retāk dzirdes tēli, kas parādās miegā sakarā ar atsevišķu galvas smadzeņu apvidu pastiprinātu darbību, kamēr ar apziņu saistītie smadzeņu rajoni atrodas aiztures stāvoklī.
Redzēt elpu Redzēt garaiņus, kas, aukstā laikā izelpojot, plūst no mutes.
Redzēt elpu Redzēt garaiņus, kas, aukstā laikā izelpojot, plūst no mutes.
apjozties Refl. --> apjozt [1].
atdoties Refl. --> atdot (3). Aizraujoties pilnīgi nodoties (kam), būt aizņemtam (ar ko).
atjozties Refl. --> atjozt.
izpirkties Refl. --> izpirkt (2). Iegūt brīvību samaksājot.
izvējoties Refl. --> izvējot (1). Tikt izvējotam.
izvējoties Refl. --> izvējot (2). Tikt izvējotam.
jonizēties Refl. --> jonizēt.
pakārties Refl. --> pakārt (1). Tikt pakārtam. Krītot aizķerties (aiz kā) un palikt karājoties.
pārziepjoties Refl. --> pārziepjot.
uzkārties Refl. --> uzkārt. Aizķerties (aiz kā) un palikt karājoties.
noregulēt Regulējot (iekārtu, ierīci u. tml.), panākt, ka (kādam fizikālam lielumam) rodas vēlamā skaitliskā vērtība.
trimēt Regulējot detaļas, palielināt (radiouztvērēja) jutīgumu.
noregulēt Regulējot panākt, ka (iekārtai, ierīcei u. tml.) rodas vēlamais stāvoklis, vēlamās īpašības.
nostādināt Regulējot panākt, ka (kam) rodas noteikts, parasti līdzsvara, stāvoklis.
skaņot Regulējot panākt, ka (mūzikas instrumentam, tā detaļām, piemēram, stīgām, mēlītēm) rodas noteikts skaņas augstums.
ieregulēt Regulējot panākt, ka (piemēram, ierīce, mašīna) darbojas pareizi.
Nostādīt asumu Regulējot panākt, ka attēls optiskā ierīcē ir skaidrs.
pārregulēt Regulēt vēlreiz, no jauna. Regulējot pārveidot, pielāgot citādu darbību veikšanai.
mērķēt Regulēt, nostādīt šaujamieroci tā, lai šāviena trajektorija ietu caur kādu punktu mērķī. Regulējot, nostādot šaujamieroci šādā veidā, censties panākt, lai lode, šāviņš trāpītu kādā mērķa punktā.
tēmēt Regulēt, nostādīt šaujamieroci tā, lai šāviena trajektorija ietu caur kādu punktu mērķī. Regulējot, nostādot šaujamieroci šādā veidā, censties panākt, lai lode, šāviņš trāpītu kādā mērķa punktā. Mērķēt (1).
pierakstīt Reģistrējot (datus par kādu), iekļaut (to, piemēram, pasākumā, cilvēku kopumā).
iereģistrēt Reģistrējot ierakstīt, arī fiksēt.
piereģistrēt Reģistrējot pierakstīt, fiksēt.
aizriet Rejot aizbaidīt, aizdzīt.
atriet Rejot atsaukties (par suni).
pieriet Rejot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
sarieties Rejot sazināties (parasti par suņiem).
izreklamēt Reklamējot padarīt plaši pazīstamu.
izreklamēties Reklamējot sevi, kļūt pazīstamam, populāram.
iesvētības Reliģiska ceremonija, ar ko uzņem par pilntiesīgu draudzes locekli. Tai sekojošās svinības, mielasts.
kristības Reliģiska ceremonija, kurā bērnu vai pieaugušu cilvēku atbrīvo no grēka, padara par baznīcas locekli un parasti piešķir viņam vārdu. Tai sekojošās svinības, mielasts.
sholastika Reliģiskā filozofija (viduslaikos), kuras galvenais mērķis bija kristīgās ticības dogmu racionālistiska sistematizācija, apoloģija, izmantojot formālās loģikas paņēmienus.
teodiceja Reliģiski filozofiska doktrīna, kuras mērķis ir novērst pretrunu starp Dievu kā absolūti labu būtni un pasaulē eksistējošo ļaunumu.
valnis Reljefa forma, kas veidojusies, ledāja kušanas ūdeņiem pārnesot un akumulējot (uzkrājot) nogulumus.
pieremontēt Remontējot novērst bojājumus (parasti nelielus).
saremontēt Remontējot panākt, ka (kas), parasti pilnīgi, kļūst derīgs lietošanai, atbilst noteiktām prasībām.
fluorogrāfija Rentgenoloģiska pētīšanas metode - rentgenogrāfiskā attēla fotografēšana no fluorescējoša ekrāna.
reģenerēt Restaurējot atjaunot (piemēram, pilsētas daļu, celtni) sākotnējā veidā.
lokāls Restorāns (parasti tāds, kas darbojas naktī un kur apmeklētājiem sniedz izklaidējošus priekšnesumus).
kabarejs Restorāns, kafejnīca ar izklaidējošu (parasti nakts) programmu.
grīnis Retu, vāju priežu un bērzu audze, parasti bez pameža (zemsegā virši, grīšļi u. tml.) jūras piekrastes un iekšzemes zemajos, smilšainajos līdzenumos. Attiecīgais meža augšanas apstākļu tips.
izretušēt Retušējot izlabot, padarīt skaidru (piemēram, attēlu).
izretušēt Retušējot likvidēt (ko, piemēram, attēlā).
resivers Rezervuārs (kompresora iekārtai), kas, uzkrājot saspiestu gaisu (gāzi), izlīdzina spiediena svārstības un attīra gaisu (gāzi) no eļļas un ūdens pilieniem.
apmežojums Rezultāts --> apmežot. Sējot vai stādot ieaudzēts mežs.
apsvērums Rezultāts --> apsvērt. Pārdomāts slēdziens, kas radies paredzot, novērtējot.
atdzejojums Rezultāts --> atdzejot Tulkots dzejas darbs.
dzejojums Rezultāts --> dzejot. Dzejas darbs. Plašāks dzejolis, kas tuvs liroepikas žanram.
galavārds Rezumējoša runa, uzstāšanās (sapulces, konferences u. tml.) nobeigumā.
patvaļa Rīcība, izturēšanās tikai pēc paša uzskatiem, ieskatiem, iegribām, neievērojot citu cilvēku domas, gribu u. tml., arī faktus, apstākļus.
patvarība Rīcība, izturēšanās tikai pēc paša uzskatiem, ieskatiem, iegribām, neievērojot likumus, morāles normas, citu cilvēku gribu, intereses, vajadzības. Arī patvaļa (1).
sariekstot Riekstojot iegūt (riekstus) lielākā daudzumā. Riekstojot iegūt (riekstu lielāku daudzumu).
ierīt Rijot ievirzīt (piemēram, barības vadā). Norīt.
norīt Rijot ievirzīt barības vadā.
pierīties Rijot neviļus, negribēti ievirzīt elpošanas ceļos (parasti dūmus, ūdeni) lielākā daudzumā. Pierīt.
pierīt Rijot neviļus, negribēti ievirzīt elpošanas ceļos (parasti dūmus, ūdeni) lielākā daudzumā. Pierīties (1).
guldzināt Rijot šķidrumu, vairākkārt radīt padobjas skaņas.
pildīt Rīkojoties, darbojoties (saskaņā ar noteikumiem, likumu u. tml.), īstenot, realizēt (tos).
piekļūt Rīkojoties, darbojoties, arī piepūloties tikt klāt (piemēram, kādai vietai, kādam priekšmetam).
spēlēties Rīkoties (ar ko) viegli, bez piepūles (parasti kavējot laiku). Rīkoties (ar kādu priekšmetu) neatbilstoši (tā) funkcijām (parasti aiz izklaidības, kavējot laiku).
rotaļāties Rīkoties (ar ko) viegli, bez piepūles (parasti, kavējot laiku). Rīkoties (ar kādu priekšmetu) neatbilstoši (tā) funkcijām (parasti aiz izklaidības, kavējot laiku).
Kārtot formalitātes Rīkoties saskaņā ar likuma vai tradīcijas noteikto kārtības ārējo formu.
ieturēt Rīkoties tā, ka nemainās (ierīces, darba rīka stāvoklis, kustības virziens). Darbojoties nemainīt (stāvokli, kustības virzienu) - par ierīci, darba rīku.
Nokārtot formalitātes Rīkoties un pabeigt rīkoties saskaņā ar likuma vai tradīcijas noteikto kārtības ārējo formu.
ņemties Rīkoties, darboties (ar kādu, ap kādu), apkopjot, aprūpējot (to). Mācīt (kādu), parasti ilgstoši, ar grūtībām.
riskēt Rīkoties, darboties pārdroši (cerībā uz vēlamu rezultātu). Pakļaut iespējamām briesmām, zaudējumam, rīkojoties, darbojoties pārdroši, arī neapdomīgi.
Glābt savu ādu Rīkoties, domājot tikai par sevi.
Sargāt (arī glābt, žēlot) savu ādu Rīkoties, domājot tikai par sevi.
Sargāt (arī glābt, žēlot) savu ādu Rīkoties, domājot tikai par sevi.
Žēlot (arī sargāt, glābt) savu ādu Rīkoties, domājot tikai par sevi.
ērmoties Rīkoties, uzvesties savādi, neparasti, jocīgi.
izrikšot Rikšojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
aprikšot Rikšojot, rikšiem apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
pārrikšot Rikšojot, rikšiem atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
atrikšot Rikšojot, rikšiem atkļūt šurp. _imperf._ Rikšot šurp. Rikšojot, rikšiem atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
aizrikšot Rikšojot, rikšiem attālināties. _imperf._ Rikšot prom.
ierikšot Rikšojot, rikšiem ievirzīties (kur iekšā).
izrikšot Rikšojot, rikšiem izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
aizrikšot Rikšojot, rikšiem nokļūt (kur, līdz kādai vietai, kam garām u. tml.).
norikšot Rikšojot, rikšiem noskriet.
pārrikšot Rikšojot, rikšiem pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
parikšot Rikšojot, rikšiem paskriet.
pierikšot Rikšojot, rikšiem pieskriet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
uzrikšot Rikšojot, rikšiem uzskriet.
apriņķot Riņķojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt). _imperf._ Riņķot apkārt.
ieriņķot Riņķojot ievirzīties (kur iekšā).
apriņķot Riņķojot izveidot (loku, apli).
izriņķot Riņķojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izriņķot Riņķojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
uzriņķot Riņķojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Riņķojot uzvirzīties uz kādas vietas.
vīties Riņķot (ap ko, kādu) - par dzīvniekiem, piemēram, putniem, lidojošiem kukaiņiem.
manšete Riņķveida pārsējs (parasti spiedošs, imobilizējošs).
skrejveltnis Ripojošs veltnis (kā) sasmalcināšanai.
apripot Ripojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
aizripot Ripojot attālināties. _imperf._ Ripot prom. Ripojot aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai, kam pāri u. tml.).
atripot Ripojot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
atripot Ripojot atvirzīties šurp. _imperf._ Ripot šurp. Ripojot atvirzīties (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
ieripot Ripojot ievirzīties (kur iekšā).
izripot Ripojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izripot Ripojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
noripot Ripojot novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.).
pārripot Ripojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
paripot Ripojot pavirzīties.
pieripot Ripojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
saripot Ripojot savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
uzripot Ripojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Ripojot uzvirzīties uz kādas vietas.
uzripot Ripojot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
noripot Ripojot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu).
noripot Ripojot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam).
noripot Ripojot virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
sprēgāt Risināties viegli, raiti, spilgti (par runu). Izpausties runā viegli, raiti, spilgti (parasti par jokiem). Arī dzirkstēt, dzirkstīt.
hīts Riteņbraukšanā - sacensības par labāko laiku, kad dalībnieki veic distanci pa vienam (startējot no vietas vai gaitā).
krāties Ritēt, veidojot kādu kopumu (par laikposmu).
ierīvēt Rīvējot (ko), panākt, ka (tajā) iesūcas (piemēram, ziede, šķidrums).
norīvēt Rīvējot atdalīt nost.
ierīvēt Rīvējot ievirzīt (kur iekšā).
izrīvēt Rīvējot izkliedēt (parasti kādu masu). Izziest.
izrīvēt Rīvējot izvirzīt mūri (kam), caur (ko). Izberzt.
aprīvēt Rīvējot mazliet noslaucīt, notīrīt (visapkārt vai vietumis).
ierīvēt Rīvējot panākt, ka (piemēram, ziede, šķidrums) iesūcas (kur iekšā). Ieziest.
pārrīvēt Rīvējot pārdalīt.
pierīvēt Rīvējot pievienot (pie kā, kam klāt).
pierīvēt Rīvējot sagatavot (ko) lielākā, pietiekamā daudzumā.
pierīvēt Rīvējot sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
uzrīvēt Rīvējot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
ierīvēt Rīvējot, rīvējoties radīt (piemēram, rievu, brūci).
marka Robeža, robežas zīme (piemēram, kādai joslai, teritorijai).
perimetrs Robežas garums (laukumam, kā apjomīga šķērsgriezumam). Apkārtmērs.
fronte Robežjosla (atmosfērā), kas nodala, šķir dažādas (piemēram, siltas un aukstas) gaisa masas.
atrobīt Robījot, iegriežot visapkārt robus, atdalīt, atgriezt.
rādītājpirksts Rokas otrais pirksts starp īkšķi un vidējo pirkstu.
vēriens Rokas vēziens pļaujot, (izkapts) vilciens pļaujot.
ronis Roņveidīgo kārtas dzimta, kurā ietilpst lieli un vidēji lieli dzīvnieki, kas labi pielāgojušies dzīvei ūdenī (galvenokārt aukstās un mērenās joslas jūrās) un kam raksturīgs vārpstveida ķermenis, peldēšanai pielāgotas ekstremitātes.
uzmargot Rotājot (ar rakstiem, ornamentiem), izveidot, izgatavot.
greznot Rotājot darīt (ko) greznu, skaistu, svinīgu.
krāšņot Rotājot darīt (ko) krāšņu.
izrotāt Rotājot padarīt skaistāku, daiļāku.
marketrija Rotājums, ko veido no nelieliem metāla, koka vai cita materiāla gabaliem, tos uzlīmējot uz priekšmeta.
paslēpes Rotaļa, kurā viens no dalībniekiem meklē pārējos, kas ir paslēpušies.
slēpšanās Rotaļa, kurā viens no dalībniekiem meklē pārējos, kas ir paslēpušies. Paslēpes.
košļāties Rotaļājoties viegli kost vienam otru, citam citu (par dzīvniekiem).
meņģēties Rotaļāties. Arī jokoties, draiskoties.
plaukšķene Rotaļu šaujamrīks, kas paredzēts iluminācijai un ko izšaujot rodas troksnis.
ekscentrs Rotējoša (mašīnas, mehānisma) diskveida detaļa, kuras rotācijas ass nesakrīt ar diska centru.
rullis Rotējoša cilindrveida detaļa, elements, arī rotējošs cilindrveida priekšmets (piemēram, kā gludināšanai, līdzināšanai, arī uztīšanai). Ierīce, iekārta u. tml., kurā darbīgā daļa ir šāda detaļa, elements. Veltnis.
Vāveres ritenis Rotējoša cilindrveida ierīce, kas rada nebrīvē dzīvojošām vāverēm iespēju skriet, kustoties šādas ierīces iekšienē.
propelleris Rotējoša ierīce ar lāpstiņām vilces spēka iegūšanai gaisā.
Skrūves kustība Rotējoša ķermeņa kustība tā rotācijas ass virzienā.
rite Rotējoša ķermeņa pārvietošanās (pa kādu virsmu).
karuselis Rotējoša mašīna, mehānisms, ietaise, iekārta.
Podnieka ripa Rotējoša ripa māla trauku veidošanai.
Podnieka ripa Rotējoša ripa māla trauku veidošanai.
trumulis Rotējoša tilpne ar tajā ievietotu abrazīvu (metāllējumu virsmas apstrādei).
karuselis Rotējoša vizināšanās iekārta (izpriecu vietās), parasti ar iekārtiem vai uz platformas nostiprinātiem sēdekļiem.
trumulis Rotējoša, cilindriska lauksaimniecības mašīnas sastāvdaļa (piemēram, kulšanai, zāles smalcināšanai).
velbomis Rotējošs bomis (ierīcē, iekārtā u. tml.) kustības pārnešanai.
veltnis Rotējošs cilindrveida priekšmets, kura garums ir lielāks par diametru, piemēram, (kā) gludināšanai, līdzināšanai, arī uztīšanai. Ierīce, iekārta u. tml., kurā darbīgā daļa ir šāda detaļa, elements.
frēze Rotējošs daudzšķautņu griezējinstruments (cietu materiālu apstrādei). Arī frēzmašīna.
turbīna Rotējošs dzinējs, kas tvaika, gāzes vai ūdens enerģiju pārvērš mehāniskā darbā.
virpuļlauks Rotējošs elektromagnētiskais vai cita rakstura lauks, kura intensitāte var mainīties telpā un laikā.
skreja Rotējošs iekārtas elements (kādu materiālu) sasmalcināšanai un sajaukšanai.
vārpsta Rotējošs mašīnas elements griezes kustības un spēka momentu pārvadīšanai.
ritenis Rotējošs riņķveida (iekārtas, ierīces u. tml.) elements spēka, griezes kustības pārnesei.
ripa Rotējošs riņķveida elements ar ciparu vai burtu skalu uz tā vai zem tā (piemēram, telefona aparātam).
karuseļstends Rotējošs stends (tehniska iekārta).
ritveltnis Rotējošs veltnis.
ritēt Rotējot pārvietoties, atrasties rites, arī rotācijas kustībā. Arī rotēt.
vīteņroze Roze ar stīgojošiem dzinumiem.
kaulene Rožu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs (ēnainos mežos un krūmājos) ar spilgti sarkaniem augļiem.
ieva Rožu dzimtas koks vai krūms ar sīkiem, baltiem, stipri smaržojošiem ziediem ķekaros un melnām ogām.
kazene Rožu dzimtas puskrūms ar ložņājošu vai stāvu stumbru un zili melnām, paskābām ogām.
uzrūgt Rūgstot palielināties apjomā, iegūt vēlamo gatavības pakāpi.
uzrullēt Rullējot ar rulli, veltni, uzklāt virsū (uz kā, kam).
aprumulēt Rumulējoties aplaistīt (kādu) ar ūdeni.
bezjēdzība Runa, rīcība ar muļķīgu, bieži apkaunojošu, aizskarošu raksturu.
pierunāt Runājot (mudinot, lūdzot u. tml.) pārliecināt (kādu), lai ko dara.
aizrunāties Runājot aizrauties tā, ka zūd mēra (arī pieklājības) sajūta.
ierunāties Runājot aizrauties. Iegrimt sarunā.
saķerties Runājot aprauties, parasti pēkšņi.
Izlaisties (arī palaisties) mutē Runājot atļauties vaļības. Runāt divdomības.
Izlaisties (arī palaisties) mutē Runājot atļauties vaļības. Runāt divdomības.
Palaisties (arī izlaisties) mutē Runājot atļauties vaļības. Runāt divdomības.
pateikt Runājot darīt zināmu (ko), informēt (par ko).
sacīt Runājot darīt zināmu (ko), informēt (par ko).
teikt Runājot darīt zināmu (ko), informēt (par ko).
sarunāt Runājot daudz pateikt, izpaust. Runājot pateikt, izpaust (parasti daudz kā nepatiesa, nevajadzīga u. tml.).
ierunāt Runājot iedvest.
izteikt Runājot izpaust (kādu domu, faktu u. tml.). Izsacīt (1).
izsacīt Runājot izpaust (kādu domu, faktu u. tml.). Izteikt (1).
saukt Runājot mudināt (ierasties, doties kurp u. tml.).
pelt Runājot neatzinīgi, nievīgi u. tml. (par kādu), censties pazemot, apkaunot (to).
paļāt Runājot neatzinīgi, nievīgi u. tml. (par kādu), censties pazemot, apkaunot (to). Pelt.
pelt Runājot neatzinīgi, nievīgi u. tml., paust negatīvu attieksmi (pret cilvēka īpašībām, rīcību u. tml.).
Durt ar pirkstu (arī īkšķi) gaisā Runājot pacelt pirkstu, lai īpaši pievērstu, citu. uzmanību teiktajam.
Durt ar pirkstu (arī īkšķi) gaisā Runājot pacelt pirkstu, lai vairāk pievērstu citu uzmanību teiktajam.
Durt ar pirkstu (arī īkšķi) gaisā Runājot pacelt pirkstu, lai vairāk pievērstu citu uzmanību teiktajam.
pasacīt Runājot padarīt zināmu (ko), informēt (par ko).
pārrunāt Runājot panākt, ka (kāds) maina savas domas, nolemj rīkoties citādi.
Izrunāt no galvas (arī no prāta) Runājot panākt, ka kāds sāk domāt citādi.
Izrunāt no galvas (arī no prāta) Runājot panākt, ka kāds sāk domāt citādi.
Izrunāt no prāta (arī no galvas) Runājot panākt, ka kāds sāk domāt citādi.
ierunāt Runājot panākt, ka skaņas izplatās (kur iekšā).
pierunāt Runājot panākt, ka skaņas izplatās viscaur (parasti telpā). Runāt tā, ka teiktais ir dzirdams, uztverams daudziem (parasti telpā).
ierunāt Runājot pārliecināt. Runājot censties panākt, ka notic (teiktajam). Iestāstīt.
stenēt Runājot paust neapmierinātību, sāpes.
sarunāt Runājot saprasties (ar kādu).
sarunāties Runājot savstarpēji sazināties (par diviem, arī vairākiem cilvēkiem).
runāties Runājot vienam ar otru, citam ar citu, apmainīties domām, noskaidrot (ko).
sarunāt Runājot vienoties (ar kāda par ko vajadzīgu, parasti par kādu rīcību).
sarunāt Runājot vienoties (ar kādu ko darīt).
sarunāt Runājot vienoties (par vietu, laiku kādai darbībai).
pastiept Runājot, arī dziedot palielināt (skaņas, vārda u. tml.) ilgumu.
stiept Runājot, dziedot palielināt (skaņas, vārda, toņa tml.) ilgumu, arī ievērojami nemainīt skaņas augstumu.
pateikt Runājot, parasti īsi, izpaust (ko).
pasacīt Runājot, parasti īsi, izpaust (ko). Pateikt (1).
pārliecināt Runājot, rakstot ietekmēt (kādu) ar sprieduma vai slēdziena loģisku pamatojumu tā, ka (tas) piekrīt izteiktajai domai, izteiktajam viedoklim u. tml., aizstāv to, rīkojas saskaņā ar to.
iestarpināt Runājot, rakstot ievietot (tekstā vārdus, teikumus). Arī papildināt (tekstu).
iespraust Runājot, rakstot ievietot (tekstā vārdus, teikumus). Arī papildināt (tekstu). Iestarpināt (1).
palaist Runājot, rakstot izplatīt, panākt, ka izplatās (kāda, parasti nepatiesa, informācija).
piepušķot Runājot, rakstot, arī domās, iztēlē pievienot (kam esošam, parasti ko izdomātu, arī pārspīlētu).
piedomāt Runājot, rakstot, arī domās, iztēlē pievienot (kam esošam, parasti ko izdomātu, īstenībai neatbilstošu).
piedzejot Runājot, rakstot, arī domās, iztēlē pievienot (kam esošam, parasti ko izdomātu, īstenībai neatbilstošu).
piefantazēt Runājot, rakstot, arī domās, iztēlē pievienot (kam esošam, parasti ko izdomātu, īstenībai neatbilstošu).
Artikulācijas bāze Runas orgānu stāvokļu vai kustību kopums, kas raksturīgs kādā valodā vai izloksnē runājošiem cilvēkiem.
Artikulācijas bāze Runas orgānu stāvokļu vai kustību kopums, kas raksturīgs kādā valodā vai izloksnē runājošiem cilvēkiem.
stostīties Runas traucējuma dēļ runāt ar īslaicīgiem pārtraukumiem, atkārtojot skaņas vai zilbes.
svepstēt Runāt ar pastiprinātiem trokšņa, parasti svilpjošiem, elementiem. Arī neskaidri runāt.
aizrunāties Runāt pārāk ilgi. Aizrauties runājot.
Jaukties pa vidu Runāt vai darīt ko vienlaikus ar citiem, traucējot viņus.
Maisīties pa vidu Runāt vai darīt ko vienlaikus ar citiem, traucējot viņus.
Jaukties (arī maisīties sar.) pa vidu Runāt vai darīt ko vienlaikus ar citiem, traucējot viņus.
ironizēt Runāt, arī izturēties ar ironiju. Būt zobgalīgam, izsmejošam.
lalināt Runāt, bieži aizstājot citus līdzskaņus ar «l» skaņu (par bērniem).
šļupstēt Runāt, neskaidri vai nepareizi artikulējot skaņas, piemēram, mēles nepilnīgas attīstības vai darbības, zobu trūkuma vai defektu dēļ.
teikt Runāt, parasti īsi (kādu tekstu, vārdus), runājot paust (ko). Sacīt (1).
sacīt Runāt, parasti īsi (kādu tekstu, vārdus), runājot paust (ko). Teikt (1).
stabulēt Runāt, parasti stiepti artikulējot skaņas.
runātmāka Runātprasme. Māka, prasme runājot izteikt savas domas, uzskatus u. tml.
parūpēties Rūpējoties (par ko), pacensties izdarīt ko, sasniegt ko.
apkopt Rūpējoties par cilvēku, uzturēt (viņu) tīru, kārtīgi apģērbtu, paēdināt.
pažēlot Rūpīgi lietojot, pasaudzēt (piemēram, priekšmetu).
lamas Rupji, apvainojoši, aizskaroši vārdi, izteicieni.
kanva Rupjš audums ar kvadrātiskām rūtiņām, kuru izmanto par palīglīdzekli izšujot.
farss Rupjš joks, izlēciens.
reindustrializācija Rūpniecības nozaru pārkārtošana, modernizējot tās.
saira Rūpnieciski nozīmīga skumbrijlīdaku dzimtas zivs (Klusā okeāna mērenās un subtropu joslas rajonos).
pārrūsēt Rūsējot pārdalīties. Rūsējot kļūt cauram, bojātam.
pierūsēt Rūsējot piesaistīties (pie kā, kam klāt).
rusts Rustējot iegūts rūsgans krāsas tonis. Rūsgana sula, kas rodas alkšņu mizas plēsuma vietā.
reputācija Sabiedrībā izplatīts vērtējošs uzskats par kā (piemēram, uzņēmuma, pasākuma, arī produkcijas) derīgumu, vērtību, nozīmīgumu.
reputācija Sabiedrībā izplatīts vērtējošs uzskats par kādu cilvēku, tā īpašībām, darbības nozīmīgumu.
Ielu komiteja Sabiedriska organizācija pilsētu vai pilsētciematu individuālās apbūves rajonos, kura palīdz vietējām darbaļaužu deputātu padomēm pilsētas vai pilsētciemata labiekārtošanas un pašpārvaldes darbā.
Ielu komiteja Sabiedriska organizācija pilsētu vai pilsētciematu individuālās apbūves rajonos, kura palīdz vietējām Tautas deputātu padomēm pilsētas vai pilsētciemata labiekārtošanas un pašpārvaldes darbā.
restorāns Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums, kur apmeklētājiem ēdieni un dzērieni tiek īpaši pasniegti un kur parasti atskaņo mūziku, var dejot.
galaprodukts Sabiedriskās ražošanas apjoma rādītājs - materiālās ražošanas nozaru produkcijas daļa, kuru izlieto personīgā patēriņa un sabiedriskā neražojošā patēriņa vajadzībām, pamata un apgrozāmo fondu veidošanai, kā arī eksporta un importa saldo segšanai.
Ražošanas sabiedriskošana Sabiedriskas ražošanas attīstība, kuras pamatā ir progresējošā darba dalīšana pašā sabiedrībā, daudzu strādnieku kopējais darbs lielos uzņēmumos.
Ražošanas sabiedriskošana Sabiedriskās ražošanas attīstība, kuras pamatā ir progresējošā darba dalīšana pašā sabiedrībā, daudzu strādnieku kopējais darbs lielos uzņēmumos.
feodālisms Sabiedriski ekonomiska formācija (laikmetā starp verdzības iekārtu un kapitālismu vai starp pirmatnējo kopienu un kapitālismu), kuras ražošanas attiecību pamatā ir feodāļu īpašuma tiesības uz ražošanas līdzekļiem un daļēji uz ražotājiem.
sarīkojums Sabiedrisks pasākums (parasti ar īpaši izstrādātu programmu, tematisku ievirzi), kas noris, cilvēkiem (piemēram, kāda kolektīva locekļiem, interesentiem) pulcējoties vienkopus klubā, kultūras namā u. tml.
recēt Sabiezējot kļūt par recekli.
sarecēt Sabiezējot kļūt, parasti viscaur, par recekli. Recot iegūt vēlamās īpašības.
savilkties Sabiezējot šķidruma, masas daļām, izveidoties (piemēram, par plēvēm, pikām). Kļūt tādam, kurā, parasti viscaur, izveidojas (kas, piemēram, plēves, pikas) - par šķidrumu, masu.
sadambēties Sablīvējoties izveidot šķērsli kādai plūsmai. Sablīvējoties kam, tikt traucētam, apstādinātam (par kā plūsmu).
nogremdēt Sabojājot, radot sūci, panākt, būt par cēloni, ka (parasti ūdens transportlīdzeklis) nogrimst.
salauzt Sabojāt, parasti pilnīgi (piemēram, nevērīgi lietojot). Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek sabojāts, parasti pilnīgi.
saplēst Sabojāt, parasti pilnīgi (piemēram, nevērīgi lietojot). Būt par cēloni tam, ka kas tiek sabojāts, parasti pilnīgi.
sabozt Sacelt stāvus (matus, spalvas), piemēram, gatavojoties uzbrukumam, riestam, aizsargājoties (par dzīvniekiem).
uzbozt Sacelt stāvus (matus, spalvas), sacelt stāvus matus, spalvas (ķermeņa daļai), piemēram, gatavojoties uzbrukumam vai aizsardzībai (par dzīvniekiem).
uzbozties Sacelt stāvus matus, spalvas, piemēram, gatavojoties uzbrukumam, aizsardzībai (par dzīvniekiem).
sabozties Sacelt stāvus matus, spalvas, piemēram, gatavojoties uzbrukumam, riestam, aizsargājoties (par dzīvniekiem).
izbozt Sacelt stāvus spalvu, sarus (piemēram, gatavojoties uzbrukumam vai aizsardzībai).
konkurence Sacensība (par pārākumu, priekšrocībām kādā jomā). Sacensība (par labākiem rezultātiem).
Neklātienes sacensības Sacensības, kurās dalībnieki startē (sacenšas) dažādās vietās (piemēram, dažādās pilsētās, rajonos).
rīmēt Sacerēt (dzejoļus, pantus), parasti diletantiski, nemākulīgi.
taisīt Sacerēt (tekstu, piemēram, dzejoli), veidot (piemēram, attēlu), parasti nemākulīgi.
vārsmot Sacerēt vārsmas. Dzejot.
komponēt Sacerēt vokālu vai vokāli instrumentālu skaņdarbu (izmantojot kāda daiļdarba tekstu).
apmētāt Sacīt vairākkārt (ko apvainojošu, nepatīkamu, asu, nievīgu).
zonēt Sadalīt (kādu teritoriju) pēc noteiktiem kritērijiem ģeogrāfiskās, klimatiskās, hidroloģiskās u. tml. zonās, joslās.
pirolizēt Sadalīt (organisku vielu), izmantojot augstas temperatūras iedarbību bez gaisa, ķīmisku, fizikālu faktoru (piemēram, gaismas) ietekmes.
hidrolizēt Sadalīt (vielu), izmantojot hidrolīzi (1).
izvērst Sadalīt platumā un dziļumā (veidojot kaujas iekārtu).
izjaukt Sadalot atsevišķās daļās (piemēram, izārdot, salaužot, sagraujot), iznīcināt kā veselumu vai izpostīt (ko).
nodot Sadarbojoties ar pretinieku (parasti sniedzot ziņas), apdraudēt (piemēram, valsts, organizācijas, atsevišķu personu) drošību, intereses.
pārpelnot Sadedzinot (parasti kremējot), pārvērst (mirušo) pelnos.
sadancot Sadējot (1).
sadiet Sadējot (1).
sadancot Sadējot (2).
sadiet Sadējot (2).
sadancoties Sadejoties (1).
sadieties Sadejoties (1).
sadancoties Sadejoties (2).
sadieties Sadejoties (2).
pamatmorēna Sadrupinātu iežu kārta, kas izveidojusies zem ledus, ārdoši iedarbojoties ledājam.
Pielocīt (retāk salocīt) pūru folkl Sagādāt (parasti aužot, adot, izšujot) nepieciešamo nākamajai ģimenes dzīvei.
Salocīt (biežāk pielocīt) pūru Sagādāt (parasti aužot, adot, izšujot) nepieciešamo nākamajai ģimenes dzīvei.
saņemt Sagaidīt, izejot pretī, sasveicinoties, arī sagaidīt un uzņemt (atnācēju, ciemiņu).
aizvadīt Sagatavojot, sapošot ceļam, arī izvadot, aizlaist (uz kurieni), pašam nedoties līdzi. _imperf._ Vadīt prom.
izbāzt Sagatavot (beigtu dzīvnieku) uzglabāšanai (novelkot ādu, piepildot to ar attiecīgiem materiāliem, un izveidojot šim dzīvniekam raksturīgu ķermeņa formu).
sastrādāt Sagatavot (kokmateriālus), piemēram, apdarinot, cērtot, zāģējot. Apdarinot, cērtot, zāģējot (nocirstu koku), pārveidot (to) par ko.
sapost Sagatavot (piemēram, ceļam, braucienam), sakravājot nepieciešamos priekšmetus.
iemērkt Sagatavot (veļu) mazgāšanai, ievietojot šķidrumā. Sagatavojot mazgāšanai, ievietot (veļu šķidrumā).
iesālīt Sagatavot uzglabāšanai, apkaisot ar vārāmo sāli vai ievietojot vārāmās sāls šķīdumā.
piemineklis Saglabājams objekts, kam ir liela nozīme kādā kultūras jomā.
sakrāt Saglabājot, neizlietojot, nepārveidojot u. tml. (ko pakāpeniski saņemtu, iegūtu u. tml.), panākt, arī pieļaut, ka (tā) daudzums pakāpeniski palielinās.
iedzemdēt Saglabāt (pēcnācējos) savas īpašības.
noķert Sagūstīt, nomedīt, nozvejot.
notvert Sagūstīt, nomedīt, nozvejot.
pārģērbt Saģērbt (kādu) tā, ka (tas) izskatās pēc kā cita (piemēram, spēlējot teātri, maskojoties).
pārģērbties Saģērbties tā, ka izskatās pēc kā cita (piemēram, spēlējot teātri, maskojoties).
Iesala cukurs Saharīds - cietes sašķelšanās starpprodukts, kas rodas, gatavojot alu, spirtu. Iesalcukurs, maltoze.
iesalcukurs Saharīds - cietes sašķelšanās starpprodukts, kas rodas, gatavojot alu, spirtu. Maltoze.
miljonārs Saimniecība, uzņēmums, kura ienākumi sasniedz miljonu un vairāk rubļu.
Komerciālais aprēķins Saimniecības vadīšanas metode (uzņēmumā), kam pamatā ir ražošanas izmaksu un rezultātu novērtējums naudas izteiksmē (kapitālistiskajās valstīs un Padomju valsts pirmajos gados).
sasaimniekot Saimniekojot sagādāt, iegūt (ko) lielākā daudzumā. Saimniekojot sagādāt, iegūt (kā lielāku daudzumu).
valdīt Saimniekojot vadīt (lauku saimniecību).
piepakot Saiņojot (ko), piepildīt (ar to, piemēram, somu).
sasaiņot Saiņojot (vairākus, daudzus priekšmetus), piepildīt (ko ar tiem).
paunāt Saiņot, kravāt (mantas, parasti gatavojoties ceļam).
paunāties Saiņot, kravāt mantas (parasti gatavojoties ceļam).
kamēr Saista patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu, norādot uz laika attieksmi starp tiem.
taču Saista patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu, norādot uz satura savstarpējo neatbilsmi un piešķirot pretstatījumam pieļāvuma nokrāsu. Arī tomēr (3).
turpretī Saista patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu, norādot uz satura savstarpējo neatbilstību, pretstatu.
tomēr Saista patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu, norādot uz šī teikuma pretnostatījuma sintaktisko attieksmi pret kontekstu.
vien Saista patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu, norādot uz šī teikuma satura pretstatu, neatbilstību.
tik Saista patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu, norādot uz šī teikuma satura pretstatu, norobežojumu.
tikai Saista patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu, norādot uz šī teikuma satura pretstatu, norobežojumu.
ja Saista patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu.
jeb Saista patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu.
jo Saista patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu.
kas Saista patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu.
kaut Saista patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu.
vai Saista patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu.
taču Saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus, pretstatot to nozīmes, norādot uz satura savstarpējo neatbilsmi un piešķirot pretstatījumam pieļāvuma nokrāsu. Arī tomēr (2).
bet Saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus, pretstatot to nozīmes, norādot uz to satura savstarpējo neatbilstību.
taču Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus, norādot uz nozīmju pretstatu vai savstarpējo neatbilsmi un piešķirot pretstatījumam pieļāvuma nokrāsu. Arī tomēr (1).
pēctecība Saistība ar iepriekšējo laikposmu, laikmetu parādībām.
algot Saistīt darbā, maksājot noteiktu atlīdzību, algu.
laulāt Saistīt laulības attiecībās, reģistrējot laulību, parasti svinīgos apstākļos.
termināls Saistīts ar (kā) robežu, arī ar (piemēram, norises, stāvokļa) galējo pakāpi, beigām, tām raksturīgs.
tehnisks Saistīts ar (uzņēmuma, iestādes u. tml.) kārtējo organizatorisko darbību (piemēram, dokumentu noformēšanu, informēšanu), tai raksturīgs.
karš Saistīts ar bruņotajiem spēkiem, tiem raksturīgs. Saistīts ar dienestu bruņotajos spēkos, tam raksturīgs.
elektroķīmisks Saistīts ar elektrisko un ķīmisko procesu savstarpējo sakaru, tam raksturīgs.
psihrometrisks Saistīts ar gaisa mitruma mērīšanu, izmantojot psihrometru, tai raksturīgs.
vakarējs Saistīts ar iepriekšējo laikposmu, tāds, kas bijis, noticis samērā nesenā pagātnē.
jonisks Saistīts ar joniešiem.
rajonāls Saistīts ar kādas teritorijas iedalījumu rajonos, tam raksturīgs.
kompilatīvs Saistīts ar kompilāciju (1), tai raksturīgs. Tāds, kas ir radies kompilējot.
laikmetīgs Saistīts ar pašreizējo (mūsdienu) laikmetu, laikposmu, tam raksturīgs. Mūsdienīgs.
šīsdienas Saistīts ar pašreizējo dienu, tai raksturīgs! tāds, kas pastāv, noris pašreizējā dienā. Šāsdienas (1).
šāsdienas Saistīts ar pašreizējo dienu, tai raksturīgs. Tāds, kas pastāv, noris pašreizējā dienā.
šāgada Saistīts ar pašreizējo gadu, tam raksturīgs. Tāds, kas pastāv, noris pašreizējā gadā.
šīgada Saistīts ar pašreizējo gadu, tam raksturīgs. Tāds, kas pastāv, noris pašreizējā gadā. Šāgada.
šodienīgs Saistīts ar pašreizējo laikposmu, arī ar tagadni, mūsdienām, tām raksturīgs. Tāds, kas atbilst pašreizējā laikposma, arī tagadnes, mūsdienu prasībām, normām.
šolaiku Saistīts ar pašreizējo laikposmu, arī tagadni, mūsdienām, tām raksturīgs.
šodienējs Saistīts ar pašreizējo laikposmu, arī tagadni, mūsdienām, tām raksturīgs. Arī šodienīgs.
šāsdienas Saistīts ar pašreizējo laikposmu, tam raksturīgs. Tāds, kas pastāv, noris pašreizējā laikposmā. Mūsdienu.
šīsdienas Saistīts ar pašreizējo laikposmu, tam raksturīgs. Tāds, kas pastāv, noris pašreizējā laikposmā. Šāsdienas (2). Mūsdienu.
šāmēneša Saistīts ar pašreizējo mēnesi, tam raksturīgs. Tāds, kas pastāv, noris pašreizējā mēnesī.
šīmēneša Saistīts ar pašreizējo mēnesi, tam raksturīgs. Tāds, kas pastāv, noris pašreizējā mēnesī. Šāmēneša.
šīsnakts Saistīts ar pašreizējo nakti, pašreizējās dienas nakti, tai raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā naktī, pašreizējās dienas naktī. Šāsnakts.
šāsnakts Saistīts ar pašreizējo nakti, pašreizējās dienas nakti, tai raksturīgs. Tāds, kas pastāv, noris pašreizējā naktī, pašreizējās dienas naktī.
šāpavasara Saistīts ar pašreizējo pavasari, pašreizējā gada pavasari, tam raksturīgs. Tāds, kas pastāv, noris pašreizējā pavasarī, pašreizējā gada pavasarī.
šīpavasara Saistīts ar pašreizējo pavasari, pašreizējā gada pavasari, tam raksturīgs. Tāds, kas pastāv, noris pašreizējā pavasarī, pašreizējā gada pavasarī. Šāpavasara.
šorītējs Saistīts ar pašreizējo rītu, pašreizējās dienas rītu, tam raksturīgs. Šārīta.
šārīta Saistīts ar pašreizējo rītu, pašreizējās dienas ritu, tam raksturīgs. Tāds, kas pastāv, noris pašreizējā rītā, pašreizējās dienas rītā.
šīrīta Saistīts ar pašreizējo rītu, pašreizējās dienas rītu, tam raksturīgs. Tāds, kas pastāv, noris pašreizējā rītā, pašreizējās dienas rītā. Šārīta.
šārudens Saistīts ar pašreizējo rudeni, pašreizējā gada rudeni, tam raksturīgs. Tāds, kas pastāv, noris pašreizējā rudenī, pašreizējā gada rudenī.
šīrudens Saistīts ar pašreizējo rudeni, pašreizējā gada rudeni, tam raksturīgs. Tāds, kas pastāv, noris pašreizējā rudenī, pašreizējā gada rudenī. Šārudens.
šāvakara Saistīts ar pašreizējo vakaru, pašreizējās dienas vakaru, tam raksturīgs. Tāds, kas pastāv, noris pašreizējā vakarā, pašreizējās dienas vakarā.
šīvakara Saistīts ar pašreizējo vakaru, pašreizējās dienas vakaru, tam raksturīgs. Tāds, kas pastāv, noris pašreizējā vakarā, pašreizējās dienas vakarā. Šāvakara.
šāsvasaras Saistīts ar pašreizējo vasām, pašreizējā gada vasaru, tai raksturīgs. Tāds, kas pastāv, noris pašreizējā vasarā, pašreizējā gada vasarā.
šīsvasaras Saistīts ar pašreizējo vasaru, pašreizējā gada vasaru, tai raksturīgs. Tāds, kas pastāv, noris pašreizējā vasarā, pašreizējā gada vasarā. Šāsvasaras.
šāsziemas Saistīts ar pašreizējo ziemu, pašreizējā gada ziemu, tai raksturīgs. Tāds, kas pastāv, noris pašreizējā ziemā, pašreizējā gada ziemā.
šīsziemas Saistīts ar pašreizējo ziemu, pašreizējā gada ziemu, tai raksturīgs. Tāds, kas pastāv, noris pašreizējā ziemā, pašreizējā gada ziemā. Šāsziemas.
vēlākais Saistīts ar pēdējo iespējamo (kādas darbības, norises u. tml.) laikposmu, laika momentu.
radioloģisks Saistīts ar radioaktīvo starojumu un jonizējošo starojumu, tiem raksturīgs.
redakcionāls Saistīts ar rediģēšanu, tai raksturīgs. Tāds, ko veic rediģējot.
patētisks Saistīts ar saviļņojošu, aizraujoši emocionālu pārdzīvojumu atspoguļojumu (mākslas darbā), tam raksturīgs. Tāds, kurā attēloti saviļņojoši, aizraujoši emocionāli pārdzīvojumi (par mākslas darbu, tā elementiem).
bet Saistot patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu, norāda uz šo teikumu satura savstarpējo neatbilstību, pretstatu.
nosaitēt Saitējot (ko) apkārt, pārklāt (ar to visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
aizsaitēt Saitējot aizsiet. Saitējot sastiprināt.
piesaitēt Saitējot piesaistīt (ķermeni, tā daļu), piemēram, lai ierobežotu kustības.
piesaitēt Saitējot piestiprināt (pie kā, kam klāt).
sajozties Sajozt sev, piemēram, jostu, siksnu.
atpūsties Sajust atvieglojumu, mieru (pēc atbrīvošanās no kā traucējoša).
Piķis (arī velns) ar ārā! Saka dusmojoties, lādoties, arī esot neapmierinātam ar ko.
Velns (arī piķis) ar ārā! Saka dusmojoties, lādoties, arī esot neapmierinātam ar ko.
Vilks ar ārā! Saka dusmojoties, lādoties, arī esot neapmierinātam ar ko.
Velns (arī piķis) ar ārā! Saka dusmojoties, lādoties, esot neapmierinātam ar ko.
Lai vilks būtu paēdis un kaza dzīva Saka par atrisinājumu, ko panāk, savstarpēji piekāpjoties.
Lai vilks būtu paēdis un kaza dzīva Saka par atrisinājumu, ko panāk, savstarpēji piekāpjoties.
Lai vilks būtu paēdis un kaza dzīva Saka par atrisinājumu, ko panāk, savstarpēji piekāpjoties.
(Kā) balta lapa Saka par cilvēku, kam trūkst zināšanu (kādā jomā) vai to ir maz. Saka par cilvēku, kura būtība, rakstura īpašības nav zināmas.
Klāt kā mazais nazītis Saka par cilvēku, kas ierodas nekavējoties, pēc pirmā aicinājuma.
Klāt kā mazais nazītis Saka par cilvēku, kas ierodas nekavējoties, pēc pirmā aicinājuma.
Velna pilns Saka par dzīvespriecīgu cilvēku, kam patīk jokot.
Čuču (arī miega) muiža Saka par guļasvietu, ejot gulēt (parasti runājot ar bērnu).
Kā ūdeni mutē ieņēmis Saka par klusējošu, arī ļoti nerunīgu cilvēku.
Kā ūdeni mutē ieņēmis Saka par klusējošu, arī ļoti nerunīgu cilvēku.
Kā ūdeni mutē ieņēmis Saka par klusējošu, arī ļoti nerunīgu, cilvēku.
Kā salmu uguns Saka par ko ātri pārejošu.
Kauns un negods Saka par ko ļoti apkaunojošu.
Lausks sper (arī spārda, spārdās, sprēgā) Saka par troksni, kas rodas, kokam plaisājot stiprā salā.
Lausks spārda (arī spārdās, sper, sprēgā) Saka par troksni, kas rodas, kokam plaisājot stiprā salā.
Lausks spārdās (arī spārda, sper, sprēgā) Saka par troksni, kas rodas, kokam plaisājot stiprā salā.
Lausks sper (arī spārda, spārdās, sprēgā) Saka par troksni, kas rodas, kokam plaisājot stiprā salā.
Lausks sprēgā (arī spārda, spārdās, sper) Saka par troksni, kas rodas, kokam plaisājot stiprā salā.
Saldu dusu! Saka, aizejot no mirušā kapavietas.
Saldu dusu! arī Dusi Saka, aizejot no mirušā kapavietas.
(Lai viņam) vieglas Saka, apbedījot mirušo, arī pieminot to.
(Lai viņam) vieglas smiltis! Saka, apbedījot mirušo, arī pieminot to.
Dots pret dotu! Saka, atlīdzinot par pakalpojumu ar pakalpojumu. Saka, atriebjot nodarīto.
(Ja) dievs (arī dieviņš) dos Saka, domājot, ka vēlēšanās piepildīsies, ja dievs tā gribēs, ja liktenis tā būs lēmis.
(Ja) dievs (arī dieviņš) dos Saka, domājot, ka vēlēšanās piepildīsies, ja dievs tā gribēs, ja liktenis tā būs lēmis.
(Par) ko tad tā, arī kāpēc tad tā? Saka, izbrīnā, pārsteigumā jautājot par (darbības, norises) cēloni vai nolūku.
Acis (arī skatiens) ieurbjas, arī ieurbties (ar) acīm (arī ar skatienu) Saka, ja cieši, neatlaidīgi skatās (vienā punktā). Saka, ja vērīgi, pētījoši raugās, lai ko saskatītu, uzzinātu.
Skatiens (arī acis) (ie)urbjas, arī (ie)urbties ar skatienu (arī ar acīm) Saka, ja cieši, neatlaidīgi skatās (vienā punktā). Saka, ja vērīgi, pētījoši raugās, lai ko saskatītu, uzzinātu.
Loks noslēdzas Saka, ja darbība, norise atgriežas pie sākotnējā objekta, rada sākotnējo stāvokli.
Klāt kā nagla Saka, ja ierodas kur nekavējoties, īstajā brīdī.
Ēna krīt (uz kādu) Saka, ja ir aizdomas, ka (kāds) ir izdarījis ko kompromitējošu vai ir saistīts ar ko kompromitējošu.
Vajadzība spiež Saka, ja ir jārīkojas, pakļaujoties apstākļiem.
Tīrs gaiss Saka, ja ir novērsts kas traucējošs.
Tīrs gaiss Saka, ja ir novērsts kas traucējošs.
(Dzīvo) kā kurmis (arī āpsis) sava alā Saka, ja kāds dzīvo ļoti noslēgti, neinteresējoties par apkārtējo pasauli.
(Dzīvo) kā kurmis (arī āpsis) savā alā Saka, ja kāds dzīvo ļoti noslēgti, neinteresējoties par apkārtējo pasauli.
(Dzīvo) kā āpsis (arī kurmis) savā alā Saka, ja kāds dzīvo ļoti noslēgti, neinteresējoties par apkārtējo pasauli.
Mīksta mēle Saka, ja kāds runā iztapīgi, arī glaimojoši. Saka, ja kāds ir runīgs.
Mīksta mēle Saka, ja kāds runā iztapīgi, arī glaimojoši. Saka, ja kāds ir runīgs.
Papēži niez Saka, ja ļoti vēlas dejot, arī skriet.
Papēži niez Saka, ja ļoti vēlas dejot, arī skriet.
Domāts - darīts Saka, ja nekavējoties ir paveikts nodomātais, iecerētais.
Domāts darīts Saka, ja nekavējoties ir paveikts nodomātais, iecerētais.
Sacīts (retāk runāts) - darīts Saka, ja nekavējoties tiek izpildīts apsolītais, norunātais.
Runāts (biežāk sacīts), darīts Saka, ja nekavējoties tiek izpildīts apsolītais, norunātais.
Sacīts (retāk runāts), darīts Saka, ja nekavējoties tiek izpildīts apsolītais, norunātais.
Valoda ķeras Saka, ja runā ar grūtībām, negribēti vairākas reizes atkārtojot vienu un to pašu skaņu, skaņu grupu.
Valoda ķeras Saka, ja runā ar grūtībām, negribēti vairākas reizes atkārtojot vienu un to pašu skaņu, skaņu grupu.
Nav divreiz jāsaka Saka, ja uzaicinājums, norādījums tiek nekavējoties izpildīts.
Nav divreiz jāsaka Saka, ja uzaicinājums, norādījums tiek nekavējoties izpildīts.
Nu kā? Saka, jautājot par kādas darbības, stāvokļa pazīmi, kvalitāti.
Kas ir Saka, kādu uzrunājot, lai pamudinātu (ko darīt), pievērstu uzmanību.
(Tikai) pār manu līķi Saka, kategoriski protestējot pret kādu iespējamu, nevēlamu darbību.
Tā viņš ir Saka, ko apstiprinot, apgalvojot.
Kā es te stāvu Saka, ko kategoriski apgalvojot.
Nauda nesmird Saka, krājot, izmantojot negodīgi iegūtu naudu.
Nauda nesmird Saka, krājot, izmantojot negodīgi iegūtu naudu.
Še tev piga! Saka, nievājoši atsakot, noraidot un (parasti) rādot šādu žestu.
Vēl (jo) vairāk, arī jo vairāk, arī pat vairāk Saka, norādot uz sekojošā izteikuma nozīmību, svarīgumu.
Dusi saldi! Saka, novēlot kādam labu, netraucētu miegu. Saka, aizejot no mirušā kapavietas.
(Nekāds) labais dievs (nav) Saka, novērtējot kādus apstākļus (parasti, konstatējot, ka tie nav labi).
(Nekāds) labais dievs (nav) Saka, novērtējot kādus apstākļus (parasti, konstatējot, ka tie nav labi).
Drošs paliek drošs, arī drošs kas drošs Saka, pamatojot kādu rīcību, kas novērš varbūtējas nepatīkamas nejaušības.
Drošs paliek drošs, arī drošs kas drošs Saka, pamatojot kādu rīcību, kas novērš varbūtējas nepatīkamas nejaušības.
Kādu(s) medus podu(s) es tev (arī viņam, viņai u. tml.) esmu izēdis Saka, reaģējot uz kāda nelaipnību, naidīgu attieksmi.
Kādu(s) medus podu(s) es tev (arī viņam, viņai u. tml.) esmu izēdis Saka, reaģējot uz kāda nelaipnību, naidīgu attieksmi.
Kādu(s) medus podu(s) es tev (arī viņam, viņai u. tml.) esmu izēdis, arī ko es tev (arī viņam, viņai u. tml.) esmu izēdis Saka, reaģējot uz kāda nelaipnu, naidīgu attieksmi.
(Godātās) dāmas un kungi! Saka, svinīgi uzrunājot.
(Godātās) dāmas un kungi! Saka, svinīgi uzrunājot.
Zini (arī ziniet) ko Saka, uzrunājot kādu, pievēršot sarunas biedra uzmanību stāstāmajam.
Zini (arī ziniet) ko Saka, uzrunājot kādu, pievēršot sarunbiedra uzmanību stāstāmajam.
Labi rūkts (lauva) Saka, uzslavējot kāda runu, darbu.
telegrāfs Sakām veids tekstu vai nekustīgu attēlu pārraidei, parasti, izmantojot kodu. Telegrāfa sakari.
disociācija Sakarīguma traucējums (psihiskajos procesos).
rūdīt Sakarsējot (materiālus) virs kritiskās temperatūras un strauji atdzesējot, palielināt (to) izturību, triecienstingrumu.
saturēt Sakļaujot, savienojot, sašaurinot u. tml., panākt, ka (piemēram, apģērbs, tā daļās) atrodas vēlamajā stāvoklī.
piespiesties Sakopojot spēkus, enerģiju, pārvarot nevēlēšanos u. tml., piespiest sevi paveikt, padarīt (ko).
turēties Sakopojot spēkus, pārvarēt grūtības. Nepadoties grūtībām, šķēršļiem.
Koncentrēt savās rokās Sakopojot, uzkrājot pakļaut sev.
dagerotipija Sākotnējais fotografēšanas paņēmiens, ar kuru attēlu ieguva uz plates, kas pārklāta ar sudraba jodīdu.
sakravāties Sakravāt savas mantas, priekšmetus, parasti, sagatavojot ņemšanai līdzi pirms došanās uz kurieni. Sakravāt savu somu, portfeli u. tml.
uzņemt Sākt (kustību, darbību), arī darbojoties kāpināt (kā darbības ātrumu), parasti līdz kādai pakāpei (par mašīnām, ierīcēm).
uzņemt Sākt (parasti kāda veida, kustību, virzību), arī ejot, skrienot u. tml. virzoties, pārvietojoties kāpināt (ātrumu), parasti līdz kādai pakāpei (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
stāties Sākt darīt, veikt ko, novietojoties (darba, darbības vietā).
sagriezties Sākt dejot ar straujām riņķveida kustībām. Kļūt tādam, kur sāk dejot ar straujām riņķveida kustībām (par vietu, telpu).
iejusties Sākt justies labi (apkārtējā vidē, noteiktos apstākļos u. tml.), pierodot, iepazīstot, pielāgojoties. Arī iedzīvoties (1).
Krist atpakaļ Sākt slimot no jauna ar to pašu slimību, nepaspējot vēl pilnīgi izveseļoties vai tūlīt pēc izveseļošanās.
sagriezt Sākt vadīt (kādu) dēlā ar straujām riņķveida kustībām. Sākt dejot (kādu deju) ar straujām riņķveida kustībām.
sabeigt Salaužot, saplēšot, arī neuzmanīgi, nevīžīgi lietojot, padarīt nederīgu, nelietojamu. Arī sabojāt (1).
uzputenis Saldais ēdiens, kas gatavots, parasti, no mannas biezputras vai olas baltuma un augļu, augļu sulas masas, uzputojot to.
sasaldēt Saldējot panākt, būt par cēloni, ka (kam) rodas vēlamās īpašības.
izsaldināt Saldējot panākt, ka kļūst salds.
plombīrs Saldējums, ko gatavo no putu krējuma (parasti pievienojot piedevas).
refrižerators Saldēšanas iekārtas daļa, kurā, šķidrumam iztvaikojot, rodas zema temperatūra. Saldēšanas iekārta (parasti pārvietojama).
paškritika Salīdzinoša sevis analīze, vērtējums (konstatējot pozitīvo un negatīvo).
kopvērtējums Salīdzinošs, apkopojošs vērtējums.
saveldrēties Saliekties stublājos tā, ka izveidojas veldre (par lakstaugu kopumu).
atlīgt Salīgstot, vienojoties paturēt sev (daļu).
apkraut Salikt visur, atstājot maz brīvas vietas.
Apkraut visas malas Salikt visur, atstājot maz brīvas vietas.
sakravāt Salikt, novietot vienkopus, noteiktā vietā (vairākus, daudzus priekšmetus), parasti, sagatavojot ņemšanai līdzi pirms došanās uz kurieni.
bet Saliktā pakārtojuma teikumā saista vienlīdzīgus palīgteikumus, norādot uz to satura savstarpējo neatbilstību, pretstatu.
fasete Saliktas (posmkāju) acs radzenes sektors, kas veido omatīdija ārējo slāni.
hidrolīze Saliktas vielas sadalīšanās divās vai vairākās citās vielās, tai reaģējot ar ūdeni.
sarotīt Salocīt (ko) pakāpeniski šaurās joslās, arī riņķveidīgi, cilindrveidīgi.
sakļaut Salokot, sabīdot u. tml., satuvināt (priekšmeta) kustīgās daļas tā, ka (tas) iegūst mazāku apjomu, nav vairs izplests.
sālsmaize Sāls un maize, ko pasniedz par dāvanu, apciemojot kādu jaunā dzīvesvietā.
stearāts Sāls, kas rodas, stearīnskābei reaģējot ar sārmiem vai sodu.
stannāti Sāļi, kuru anjonus veido alvas (IV) savienojumi.
hidrolīze Sāļu jonu reakcija ar ūdeni, kuras rezultātā parasti mainās vides reakcija (skāba, bāziska).
vilksomainis Samaiņu apakšklases plēsīgs dzīvnieks, apmēram suņa lielumā, ar pelēcīgu apmatojumu un tumšām šķērsjoslām uz muguras.
deputāts Samaksa par padarīto darbu naturālijās (pārtikas produktos, malkā u. tml.) vai ļaujot izmantot zemi.
atpirkt Samaksājot izpirkšanas vai soda naudu, atgūt Izpirkt.
atpirkties Samaksājot, dodot kādu materiālu vērtību, atbrīvoties, izvairīties (no atbildības, no soda par nodarīto vai arī no kāda pienākuma).
lejupslīde Samazināšanās (skaitā, apjomā u. tml.).
redukcija Samazināšanās, arī samazinājums attīstības gaitā (orgānam) pēc apjoma. Uzbūves vienkāršošanās, arī vienkāršojums attīstības gaitā.
apcirpt Samazināt (apjomā).
saraukt Samazināt (apjomā). Arī sašaurināt, saīsināt.
relaksēt Samazināt (centrālās nervu sistēmas, muskulatūras) sasprindzinājumu. Samazināt (psihes) stresu (izmantojot autogēno treniņu, hipnozi u. tml.).
paplucināt Samazināt (kā, parasti cilvēku grupas) skaitu, apjomu.
tipizēt Samazināt (kā, piemēram, celtņu konstrukciju, tehnoloģisko procesu) daudzveidību, veidojot (to) pēc tipveida paraugiem.
pierauties Samazināt (kā, piemēram, savas darbības, izdevumu) apjomu, vērienu.
sašaurināt Samazināt (kā) apjomu. Samazināt (kā) nozīmīgumu, ietekmīgumu.
izretināt Samazināt (kādu cilvēku grupu), nogali not, ievainojot, saņemot gūstā (parasti karā).
saīsināt Samazināt apjomu (piemēram, tekstam, skaņdarbam), svītrojot kādu (tā) posmu, daļu u. tml.
noslīdēt Samazināties (par kā skaitlisko vērtību, daudzumu, apjomu).
pierauties Samazināties apjomā, intensitātē u. tml.
sakrist Samazināties apjomā, parasti augstumā (piemēram, sastāvdaļu tuvināšanas, arī noārdīšanās dēļ).
sarukt Samazināties apjomā, vērienīgumā (par darbību, procesu).
krist Samazināties kvantitatīvi (piemēram, par kādu daudzumu, apjomu).
kristies Samazināties kvantitatīvi (piemēram, par kādu daudzumu, apjomu).
noasiņot Samazināties, karavīriem ejot bojā vai tiekot ievainotiem (par karaspēku, tā vienībām, apakšvienībām).
sadilt Samazināties, parasti ievērojami, apjomā, skaitliskajā vērtībā.
sarauties Samazināties, parasti ievērojami, tilpumā, apjomā (par priekšmetiem, vielām, materiāliem).
ierobežot Samazinot pakļaut noteiktai normai (skaitu, daudzumu, apjomu u. tml.).
krietns Samērā apjomīgs, liels.
pakrietns Samērā apjomīgs, liels.
labs Samērā apjomīgs, liels. Krietns (2).
liels Samērā apjomīgs, plašs (par tekstu).
plerkšķis Samērā augsts, skaļš, nevienmērīgs, griezīgs troksnis, kas rodas, piemēram, plāniem metāla priekšmetiem vibrējot, sitoties citam pret citu.
smilšakmens Samērā ciets nogulumiezis, kas ir izveidojies, sacementējoties smiltīm.
pārskrējiens Samērā īss un ātrs skrējiens ar sekojošu nogulšanos zemē, paslēpšanas drošākā vietā, ko parasti veic, izvairoties no pretinieka šaujamieroču uguns.
paaugsts Samērā liels, ievērojams (pēc daudzuma, skaitliskās vērtības, arī lietderīguma). Tāds, kas samērā daudz pārsniedz vidējo, parasto līmeni, pakāpi.
raksts Samērā neliela apjoma publicistisks, zinātnisks, informatīvs teksts (parasti laikrakstā, žurnālā, krājumā).
skops Samērā niecīgs, mazs (skaitā, apjomā u. tml.).
zona Samērā plaša teritorija (ģeogrāfiskās joslas daļa), kurā dabas apstākļu specifiku nosaka siltuma un mitruma mijiedarbība.
plaiksnīt Samērā spoži spīdēt, atstarojot gaismu (par acīm).
plaiksnīties Samērā spoži spīdēt, atstarojot gaismu (par acīm).
plaiksnīt Samērā spoži spīdēt, atstarojot, parasti mazliet mainīga stipruma, gaismu.
plaiksnīties Samērā spoži spīdēt, parasti ar mazliet mainīgu stiprumu, izstarojot vai atstarojot gaismu. Arī plaiksnīt.
pāržmauga Samērā šaura sauszemes josla, kas savieno plašākas sauszemes daļas (piemēram, pussalu ar kontinentu).
vīle Samērā šaura taisnvirziena josla, ko veido svītrveida objekts apvidū, vidē.
starpa Samērā šaura vieta, josla, arī samērā neliels attālums (starp diviem objektiem). Arī sprauga.
švīka Samērā šaura, garena josla, kas izdalās apkārtējā apkaimē, vidē ar savu atšķirīgo krāsu, formu u. tml.
svītra Samērā šaura, garena josla, kas izdalās apkārtējā apkaimē, vidē ar savu atšķirīgo krāsu, formu u. tml.
sleja Samērā šaura, garena, taisna josla (piemēram, laukā, teritorijā).
sleja Samērā šaurs, garens, taisns (kāda samērā plāna materiāla, piemēram, auduma, ādas) gabals. Samērā šaura, garena, taisna josla (kādā materiālā).
lāsteka Samērā tievs, parasti vertikāls, veidojums, kas rodas, sacietējot izkusušā! un lejup tekošai vielai. Samērā tievs, parasti vertikāls, veidojums, kas rodas, izgulsnējoties vielām no lejup tekoša šķidruma.
pajocīgs Samērā, arī mazliet jocīgs.
salidojums Sanāksme, satikšanās, kurā piedalās vienas un tās pašas cilvēku grupas, profesijas u. tml. pārstāvji un kurai parasti ir svinību, arī izklaidējošas daļas.
džinkstēt Sanēt, sīkt, zuzēt u. tml. (par lidojošiem kukaiņiem).
mala Sānu daļa, arī sānu daļas augšējā josla (piemēram, grāvim, bedrei). Josla, kas piekļaujas, piemēram, grāvim, bedrei.
mala Sānu daļa, arī sānu daļas augšējā josla (piemēram, traukam, laivai).
uztvert Saņemt un izzināt priekšmetu un parādību atveidojumu, tiem tieši iedarbojoties uz maņu orgāniem.
lumbago Sāpes mugurā jostasvietā.
anestēzija Sāpju mazināšana ar anestezējošiem līdzekļiem.
iznīcināt Saplosot, aprijot panākt, ka aiziet bojā (cilvēki, dzīvnieki, augi) - par dzīvniekiem.
sajaukties Saplūst (parasti veidojot ģimenes, radot pēcnācējus) - par rasēm, tautām, tautībām u. tml.
sapucēt Sapost (piemēram, saģērbjot svētku drēbēs).
sapucēties Saposties (piemēram, saģērbjoties svētku drēbēs).
vraks Sapostīts, līdz pilnīgai nederīguma pakāpei nolietots kuģis, arī lidaparāts, arī (tā) atliekas, kas pamatos saglabājušas savu ārējo formu.
sagremot Saprast (parasti pamatīgi pārdomājot, iedziļinoties).
pielasīties Sapulcējoties (cilvēkiem) lielākā daudzumā, tikt aizņemtam, piepildītam (ar tiem) - piemēram, par telpu.
sagriezties Saritināties, sačokuroties, parasti bojājoties.
zaimot Sarkastiski izsmiet, izturēties (pret kādu, arī pret ko) ļauni, nievājoši, ar sarkastisku izsmieklu, ļaunām nievām pazemot (kāda) cieņu.
zaimi Sarkastisks izsmiekls, ļaunas, cilvēka cieņu pazemojošas nievas.
gaile Sārts (parasti kvēlojošu ogļu) mirdzums, spīdums.
radiosaruna Saruna, informācijas apmaiņa, izmantojot radiotehniskos līdzekļus.
pārrunāt Sarunājoties savstarpēji apmainīties domām. Organizētā savstarpējā domu apmaiņā iztirzāt (noteiktu jautājumu kolektīvā, sanāksmē).
sapaunāt Sasaiņot, sakravāt (mantas, parasti gatavojoties ceļam).
sapaunāties Sasaiņot, sakravāt mantas (parasti gatavojoties ceļam).
uzsaldēt Sasaldējot kur virsū ūdeni vai citu šķidrumu, izveidot (slidotavu, skrejceļu slidošanai u. tml.).
tilts Sasijās daļa (transportlīdzeklim, piemēram, automobilim, traktoram), kas savieno pretējo pušu riteņus.
iederēties Saskanēt ar apkārtējo, labi iekļauties tajā, būt īstajā, piemērotajā vietā.
sadejot Saskanīgi dejot kopā (ar kādu).
Raugoties (arī skatoties) no (arī pēc) (kā) Saskaņā (ar ko), ievērojot (ko).
Skatoties (arī raugoties) no (arī pēc) (kā) Saskaņā (ar ko), ievērojot (ko).
Izlīdzināt soli Saskaņot soļus ar citiem, parasti, ejot ierindā.
Frontes līnija Saskares līnija starp karojošo pušu karaspēkiem kaujas laikā vai stabilizācijas periodā.
apmērcēt Saslapināt, iegremdējot kādā šķidrumā (uz neilgu laiku).
aizsniegt Sasniegt (piemēram, apjomu, svaru).
izlidot Sasniegt pēdējo attīstības stadiju un iesākt lidot (par spārnotiem kukaiņiem).
norepēt Sasprēgājot, saplaisājot kļūt ļoti negludam, raupjam (parasti par rokām, kājām).
aprepēt Sasprēgājot, saplaisājot kļūt negludam, raupjam, arī kļūt netīram (parasti par rokām, kājām).
sarepēt Sasprēgājot, saplaisājot kļūt, parasti viscaur, negludam, raupjam, arī kļūt, parasti viscaur, netīram (parasti par rokām, kājām).
apstāt Sastājoties apkārt, ielenkt (ko).
sadurties Sastapties rīcībā, darbībā (ar ko nevēlamu, traucējošu).
iemutis Sastāvdaļa (pūšamajos mūzikas instrumentos), ko spēlējot tur mutē vai pie lūpām.
mūrēt Sastiprinot kādus materiālus ar javu, lejot vai blietējot kādu masu, veidot (ko).
notriekt Sašaujot, taranējot gaisā (lidaparātu), panākt, ka (tas) nokrīt. Sašaujot gaisā (piemēram, putnu), panākt, ka (tas) nokrīt.
īsināt Sašaurināt (apjomā, piemēram, tekstu).
sastiķēt Sašujot (vairākas, parasti neviendabīgas, daļas), izveidot (piemēram, apģērba gabalu); sastiprinot, savienojot (vairākas daļas), izveidot (ko).
sadiegt Sašujot kopā, parasti lieliem dūrieniem, arī ātri vai pavirši, atsevišķas detaļas, izgatavot (tērpu).
saknapināt Sataupīt (ko), parasti ar grūtībām, ļoti ierobežojot, samazinot (tā) izmantošanu. Ļoti samazināt (ko).
iela Satiksmei paredzēta josla pilsētās un biezi apdzīvotās vietās.
komunikācija Satiksmes ceļi, kas saista bruņoto spēku darbības rajonu ar to bāzēm un aizmuguri..
Komunikācijas līnija Satiksmes ceļš, kas saista bruņoto spēku darbības rajonu ar to bāzēm un aizmugures rajoniem.
Komunikācijas līnija Satiksmes ceļš, kas saista bruņoto spēku darbības rajonu ar to bāzēm un aizmugures rajoniem.
sagriezt Satinot, savijot izveidot (ko).
samilzt Satūkt, parasti rodoties sastrutojumam, uzkrājoties šķidrumam (par ķermeņa daļu, arī brūci).
dzejolis Satura un formas ziņā noslēgts, parasti neliela apjoma, daiļdarbs saistītā valodā.
ietvert Saturēt (sevī, savā sastāvā pēc apjoma, laika, vietas).
lamāt Saukt (kādu) rupjos, apvainojošos, aizskarošos vārdos, izteicienos. Teikt (kādam) šādus vārdus, izteicienus.
apcepināt Sauļojoties apdedzināt.
nosauļot Sauļojoties panākt, ka (ķermenis, tā daļas) iedeg.
nocept Sauļojoties, uzturoties saulē, iegūt stipru (ķermeņa, tā daļas) iedegumu, arī apdegumu.
pasteļkrāsa Sausā krāsa, ko iegūst, sapresējot krāsu pigmentus ar krītu (arī ģipsi, talku u. tml.) un īpašu līmes maisījumu.
pustuksnesis Sausa, tuksnesīga dabas zona (bez meža), kas mērenajā, subtropu vai tropu joslā veido pāreju uz tuksnesi.
sēklenis Sauss auglis (piemēram, asteru dzimtas augiem), kam ir viena sēkla un kas attīstās no auglenīcas ar apakšējo sēklotni.
veronis Sauss auglis, kas, sēklām nogatavojoties, atveras.
Zelta rudens Sauss un saulains rudens, kad skaidri redzamas dzeltējošo koku daudzveidīgās nokrāsas.
Zelta rudens Sauss un saulains rudens, kad skaidri redzamas dzeltējošo koku daudzveidīgās nokrāsas.
samums Sauss, karsts vējš (Tuvajos Austrumos, Ziemeļāfrikas tuksnešos un Vidusjūras dienvidu piekrastē).
depresija Sauszemes beznoteces rajons, kas atrodas zemāk par okeāna līmeni.
piekraste Sauszemes josla gar ūdenstilpi kopā ar ūdenstilpes joslu sauszemes tuvumā.
sasautēt Sautējot pagatavot (ko) lielākā daudzumā; sautējot pagatavot (kā lielāku daudzumu).
sasautēt Sautējot pagatavot (ko), sautējot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi. Izsautēt (1).
izsautēt Sautējot panākt, ka (kas) kļūst mīksts, lokans.
izsautēt Sautējot panākt, ka (pārtikas produkts, ēdiens) sasniedz vēlamo gatavības pakāpi.
pārsautēt Sautējot pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
piesautēt Sautējot sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piesautēt Sautējot sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
ērmots Savāds, neparasts, jocīgs. Ērmīgs.
ērmīgs Savāds, neparasts, jocīgs. Ērmots.
starploceklis Savienojoša detaļa, elements, kas atrodas starp citām detaļām, elementiem.
loceklis Savienojoša detaļa, elements, savienojoša (kā) daļa.
posms Savienojoša, pievienojoša (kā) daļa, detaļa, elements.
kardānpārvads Savienojošu ierīču grupa griezes kustības pārnešanai starp vārpstām, kuru asis nesakrīt vai darba laikā kustas.
stiprināt Savienojot (ar ko), panākt, ka (kas, piemēram, priekšmets, veidojums) atrodas noteiktā, parasti nekustīgā, stāvoklī.
sastiķēt Savienojot (vairākus, parasti neviendabīgus, elementus), izveidot (ko vienu).
noraukt Savienojot adījuma valdziņus, samazināt (valdziņu) skaitu.
pols Savienojumā «magnētiskais pols»: pastāvīga magnēta vai elektromagnēta virsmas rajons, no kura iznāk magnētiska lauka spēka līnijas (ziemeļpols) vai kurā tās ieiet (dienvidpols).
saitīte Savienojumā «mēles saitīte»: gļotādas kroka, kas saista mēles apakšējo virsmu ar mutes dobuma iekšējo sienu.
mēnestiņš Savienojumā «naga mēnestiņš»: gaiša lokveida josla pie naga saknes.
staipeknītis Savienojumā «palu slaipeknītis»: staipekņu dzimtas augs ar nelieliem ložņājošiem dzinumiem, adatveida lapām.
parasimpātisks Savienojumā «parasimpātiskais nervs»: nervs, kas inervē iekšējos orgānus un asinsvadus. Savienojumā «parasimpātiskā nervu sistēma»: veģetatīvās nervu sistēmas daļa, kas inervē iekšējos orgānus un asinsvadus.
simpatētisks Savienojumā «simpatētiskā tinte»: bezkrāsains vai ļoti gaišs šķidrums, ko lieto slepenrakstā un kas kļūst redzams tikai, iedarbojoties uz to, piemēram, ar ultravioletajiem stariem, ķīmiskajiem reaģentiem.
vainags Savienojumā «sonetu vainags»: piecpadsmit sonetu kopums, kurā katrs nākamais sonets sākas ar iepriekšējā soneta pēdējo rindu un piecpadsmitais sonets ir visu četrpadsmit sonetu pirmo rindu apvienojums.
spert Savienojumā «spert kāju»: pārvietojoties veidot soli (parasti kādā virzienā).
spert Savienojumā «spert soli», «spert soļus»: pārvietojoties veidot soli, soļus.
staipekņveidīgs Savienojumā «staipekņveidīgo klase». Paparžaugu nodalījuma klase, kurā ietilpst daudzgadīgi vienādsporu un dažādsporu augi ar ložņājošu vai pacilu stumbru.
svaigs Savienojumā «svaigā veidā»: tā (izmantot, gatavot u. tml.), ka tiek saglabātas (kā, parasti augļu, dārzeņu) dabiskās īpašības, nepakļaujot termiskai, ķīmiskai u. tml. apstrādei.
uzskate Savienojumā «uzskates līdzeklis»: tas, piemēram, priekšmets, tabula, kas sagatavots demonstrēšanai, ko mācot, informējot u. tml., lai mācību vielu, informāciju u. tml. padarītu vieglāk uztveramu, uzskatāmāku u. tml.
prese Savienojumā «vēdera prese». Vēdera muskuļu kopums, kam saraujoties, samazinās vēdera dobuma tilpums.
vējzivjveidīgs Savienojumā «vējzivjveidīgo kārta»: kaulzivju kārta, kurā ietilpst līdz 1 metram garas, saimnieciski izmantojamas zivis, kas dzīvo tropu un mēreno joslu ūdeņos.
šobaltdien Savienojumā «vēl šobaltdien». Līdz pašreizējam laikposmam. Arī joprojām.
aizknābt Savienojumā ar "garām": knābjot neskart.
staigāt Savienojumā ar «ceļu, taku» u. tml.: ejot vairākkārt vai ilgstoši, veikt (ceļa gabalu).
staigāt Savienojumā ar «ceļu»: darboties, parasti ilgstoši (kādā jomā, nozarē u. tml.).
sārmzemju Savienojumā ar «metāli»: Mendeļejeva ķīmisko elementu periodiskās sistēmas otrās A grupas elementi (piemēram, kalcijs, stroncijs, bārijs, rādijs), kuru hidroksīdi šķīst ūdeni, veidojot sārmainu reakciju.
nobeigt Savienojumā ar «mūžs», «dzīve» u. tml.: nomirt. Pavadīt pašu pēdējo mūža posmu.
pabeigt Savienojumā ar «mūžs», «dzīve» u. tml.: nomirt. Pavadīt pašu pēdējo mūža posmu.
beigt Savienojumā ar «mūžs», «gaitas» u. tml.: mirt. Pavadīt pēdējo mūža posmu.
griezt Savienojumā ar «nost», «ārā», «laukā»: stingri savijot (slapjas drēbes, veļu), izspiest (ūdeni).
kapteinis Savienojumā ar «pirmā ranga», «otrā ranga» vai «trešā ranga»: dienesta pakāpes vairāku valstu kara flotēs (PSRS Jūras Kara Flotē - dienesta pakāpes, kas attiecīgi atbilst pulkveža, apakšpulkveža vai majora dienesta pakāpēm Padomju Armijā). Karavīrs, kam ir kāda no šādām dienesta pakāpēm.
laist Savienojumā ar «vaļā»: pārstāt turēt (ko) savās rokās, savā tiešā tuvumā. Pārstājot (ko satvertu) turēt, atņemt, atbrīvot (parasti rokas no tā).
pārāk Savienojumā ar adjektīvu vai apstākļa vārdu norāda, ka īpašība, pazīme izpaužas tik pastiprināti, tik augstā pakāpē, ka ir nevēlama, nepiemērota, traucējoša.
visai Savienojumā ar adjektīvu vai apstākļa vārdu norāda, ka īpašība, pazīme savā izpausmē salīdzinājumā ar ko citu līdzīgu pārsniedz vidējo pakāpi, bet nesasniedz augstāko pakāpi.
māja Savienojumā ar dzīvnieka nosaukumu norāda, ka dzīvnieks uzturas cilvēku mājokļu tuvumā vai cilvēku mājokļos.
pārāk Savienojumā ar nenoteikto skaitļa vārdu norāda uz tik palielinātu daudzuma pakāpi, ka tā ir nevēlama, nepiemērota, traucējoša.
vecs Savienojumā ar uzvārdu: lieto, runājot par abiem vecākiem, retāk par tēvu vai māti pretstatā dēliem vai meitām ar tādu pašu uzvārdu.
jaunākais Savienojumā ar uzvārdu: lieto, runājot par dēliem vai meitām pretstatā vecākiem ar tādu pašu uzvārdu.
jauns Savienojumā ar uzvārdu: lieto, runājot par dēliem vai meitām pretstatā vecākiem ar tādu pašu uzvārdu.
juniors Savienojumā ar uzvārdu: lieto, runājot par dēliem vai meitām pretstatā vecākiem ar tādu pašu uzvārdu. Jaunākais.
vecākais Savienojumā ar uzvārdu: lieto, runājot par vecākiem atšķirībā no viņu dēliem vai meitām ar tādu pašu uzvārdu.
seniors Savienojumā ar uzvārdu: lieto, runājot par vecākiem atšķirībā no viņu dēliem vai meitām ar tādu pašu uzvārdu. Vecākais.
rāpus Savienojumā ar verba «rāpot» formām vai atvasinājumiem no tā lieto, lai uzsvērtu, ka darbība notiek rāpojot.
pārāk Savienojumā ar verbu norāda, ka darbība, stāvoklis izpaužas tik pastiprināti, tik intensīvi, ka ir nevēlams, nepiemērots, traucējošs.
pie- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības rezultātā kas tiek pielāgojot izveidots vēlamajā formā.
pie- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības subjekts papildina iepriekšējo tekstu.
glicerāti Savienojumi, kas rodas, glicerīna spirta grupās ūdeņradi aizstājot ar metālu.
ar Savienojumos «kopā ar», «līdz ar»: norāda uz darītāju savstarpējo saistību.
lēkšana Savienojumos «lēkšana no tramplīna», «lēkšana ar slēpēm»: sporta veids - planējošs lidojums uz priekšu un lejup, izmantojot nobraucienā ar slēpēm no tramplīna iegūto inerci.
pamāt Savienojumos «pamāt sveicienu», «pamāt sveikas», «pamāt ardievas»: mājot sveicināt, atvadīties.
rēzus Savienojumos «rēzus makaks», arī «rēzus pērtiķis»: samērā liels mērkaķu dzimtas dzīvnieks (Himalajos) ar zaļganpelēku apmatojumu, sārtu seju un ausīm, sarkanām sēžas tulznām.
hidroksīds Savienojums, kas satur hidroksiljonus.
saistīt Savienot (valodas vienības), veidojot, piemēram, izteikumu, tā daļu. Būt tādam, kas savieno (valodas vienības), piemēram, izteikumā, tā daļā.
naglot Savienot ar naglām. Savienojot ar naglām detaļas, elementus, veidot (ko).
sapārot Savienot, sasaistīt pa pāriem (piemēram, detaļas, vielu daļiņas). Izveidot (ko), savienojot divas detaļas, elementus u. tml.
saķept Savienoties, sasaistīties kā mīksta, lipīga iedarbībā. Savienojoties, sasaistoties kļūt par mīkstu, lipīgu masu.
sekta Savrupa reliģiska draudze, savrups reliģisks grupējums, kas ir nošķīries no kādas galvenās, valdošās baznīcas, reliģijas, saglabājot tās elementus.
sektantisms Savrupu reliģisku draudžu, savrupu reliģisku grupējumu nošķirtība no kādas galvenās, vaidošās baznīcas, reliģijas, saglabājot tās elementus; piederība pie sektas (1).
saskaņot Savstarpējā darbībā (piemēram, apspriežoties, diskutējot) panākt, ka (kas, parasti uzskati, plāni, nodomi) kļūst līdzīgi, kopīgi, arī pieņemami vairākiem, daudziem cilvēkiem.
pārrunas Savstarpēja domu apmaiņa sarunājoties.
radiosasaukšanās Savstarpēja informācijas apmaiņa, izmantojot radiotehniskos līdzekļus.
konfigurācija Savstarpējais (kā) izvietojums, kārtojums. Savstarpējo (kā) attiecību kopums.
stāvoklis Savstarpējo (vielas) daļiņu telpisko attiecību, mijiedarbību kopums, kas nosaka (tās) fizikālās vai ķīmiskās īpašības (parasti kādā laikposmā).
valoda Savstarpējo signālu kopums (skaņas, ķermeņa pozas, izturēšanās veidi u. tml.), kas radies kādai dzīvnieku sugai evolūcijas procesa.
saite Savstarpēju (parasti tuvu, vienojošu) attiecību kopums. Saistība (2), saikne.
uzmesties Savtīgā nolūkā ietekmējot, pakļaujot savai gribai, kļūt (kādam par padomdevēju, rīcības noteicēju, izkalpinātāju u. tml.).
medības Savvaļas dzīvnieku izsekošana un iegūšana (nonāvējot vai sagūstot).
aizzaroties Sazarojoties aizsniegties.
saprasties Sazināties, izmantojot kopēju, zināmu valodu, zīmju sistēmu.
sarunāties Sazināties, izmantojot zīmes, izturēšanās veidu u. tml.
komunicēties Sazināties. Būt savstarpējos sakaros.
savilkties Sazvejot sev.
sazvejoties Sazvejot sev.
iezvejot Sazvejot.
savilkt Sazvejot.
apžaut Sažaujot (piemēram, veļu), aizņemt, apklāt (ko).
mumificēties Sažūt un ievērojami samazināties apjomā (par audiem).
vīle Secīgu dūrienu virkne, arī šujot izveidota, piemēram, līnija, svītra (kā) savienošanai, apdarei, rotāšanai u. tml.
apvalks Segslānis, ārējā kārta, kas aptver iekšējo daļu.
ruberoīds Seguma, hidroizolācijas materiāls, kuru izgatavo, piesūcinot speciālu veltņu kartonu ar mīkstu naftas bitumenu un pārklājot to no vienas vai abām pusēm ar grūti kūstoša naftas bitumena kārtu.
apsējības Sējas nobeigums. Tam sekojošais mielasts, svinības.
nosēt Sējot (ko), aizņemt (kādu vietu, platību ar to).
piesēt Sējot pievienot klāt (citu augu) sēklas.
uzsēt Sējot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
Kontinenta sēklis Sekla jūras josla, kas stiepjas gar kontinenta malām.
Kontinenta sēklis Sekla jūras josla, kas stiepjas gar kontinenta malām.
segsēkļi Sēklaugi, kam sēklaizmetņi ir ieslēgti auglenīcā un kam, sēklām nogatavojoties, attīstās auglis.
šelfs Seklūdens josla ap kontinentu starp jūras krastu un vietu, kur sākas krasta dziļuma nogāze.
No pakaļas Sekojot (kādam), ejot (aiz kāda).
panākt Sekojot (kam tādam, kas pārvietojas), nokļūt (līdz tam) - par cilvēkiem.
mikrosekunde Sekundes miljonā daļa.
izselekcionēt Selekcionējot izveidot, arī uzlabot (šķirni).
pretors Senajā Romā - amatpersona, kas realizēja augstāko tiesas varu un atbildēja par iekšējo kārtību. Arī provinces pārvaldnieks.
toga Senās Romas pilsoņu virsējais apģērbs, ko darināja no balta vilnas auduma eliptiskā griezumā un ko apņēma ap augumu pār vienu plecu, atstājot kaklu un otru plecu neapsegtu.
vulkāns Seno romiešu ugunsdieva Vulkāna vārdā nosaukts veidojums, kas sastāv no magmas avota, pazemes ejas un šīs ejas virszemes atveres, ap kuru uzkrājas izvirdumu produkti, veidojot zemes virsas pacēlumu - konusu.
sasēņot Sēņojot iegūt (sēnes) lielākā daudzumā; sēņojot iegūt (sēņu lielāku daudzumu).
piesēņot Sēņojot iegūt (sēnes) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piesēņot Sēņojot papildināt (sēņu daudzumu).
piesēņot Sēņojot piepildīt ar sēnēm (parasti grozu).
izsēņot Sēņojot savākt daudzas vai visas sēnes (kādā platībā).
krejot Separējot dalīt (pienu) krējumā un vājpienā.
heptahords Septiņu pakāpju skaņurinda (septimas apjomā).
vēderplēve Serozs apvalks, kas klāj vēdera dobuma sienas un iekšējos orgānus.
alauns Sērskābes dubultsāls, kas satur vienvērtīga un trīsvērtīga metāla jonus.
heksahords Sešu pakāpju skaņurinda (sekstas apjomā).
pašsadedzināšanās Sevis dedzināšana (parasti, protestējot pret ko).
nosēsties Sēžot pārmainīt savu stāvokli (piemēram, iekārtojoties ērtāk).
plāksne Sfēra, joma, kurā (ko) attēlo, izsaka. Viedoklis, no kā (ko) aplūko, analizē.
saaudums Siekalu dziedzeru sekrēta veidojums, ko rada kāpuri iekūņojoties.
uzsiet Sienot sasaistīt, nostiprināt (ko) tā, ka (tas), pacelts stāvus, uz augšu u. tml., sniedzas augstāk par savu parasto vai iepriekšējo stāvokli.
apkasas Siens vai salmi, kas nokrituši zemē, apgrābjot siena vai salmu kaudzi, vezumu.
smalksiens Siens, ko iegūst no apkaltētas un sasmalcinātas zāles, kaltējot to ar aktīvās ventilācijas paņēmienu.
mezglot Siet (ko), veidojot (tajā) mezglus.
korsāža Sieviešu apģērba augšējā daļa līdz jostas vietai. Sieviešu svārku pieguļošā daļa.
ņieburs Sieviešu apģērba, gabals (parasti tautas tērpa sastāvdaļa), kas pieguļoši aptver ķermeņa augšdaļu līdz jostas vietai.
zeķturis Sieviešu veļas gabals - īpaša, parasti elastīga, josta ap vidukli un gurniem garo zeķu piestiprināšanai.
vulvīts Sievietes ārējo dzimumorgānu iekaisums.
vaginisms Sievietes ārējo dzimumorgānu palielināts jutīgums.
videosignāls Signāls attēla ierakstīšanai un reproducēšanai magnētiskajos glabātājos (lentēs, diskos u. c.).
apsijāt Sijājot (ko) apbērt, apbārstīt.
piesijāt Sijājot (ko), piepildīt (ar to, piemēram, trauku).
aizsijāt Sijājot aizbirdināt (aiz kā, kam garām u. tml.).
nosijāt Sijājot atdalīt nost. Atsijāt.
atsijāt Sijājot atdalīt.
iesijāt Sijājot ievirzīt (kur iekšā).
izsijāt Sijājot iztīrīt, izšķirot.
izsijāt Sijājot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
piesijāt Sijājot papildināt (kā daudzumu).
piesijāt Sijājot pievienot (pie kā, kam klāt).
uzsijāt Sijājot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
plūksna Sīka daļa, kas rodas, saplucinot, saraujot (ko). Sīka, plāna daļa, kas iegūta, atdalot kādu kārtu (no kā).
tīklērce Sīka ērce, kas sūc augu sulu, (parasti) veidojot sūkumu vietās tīklojumu.
rīvmaize Sīkas maizes druskas, ko iegūst, sasmalcinot (piemēram, sarīvējot) kaltētu maizi (parasti baltmaizi, rupjmaizi).
Zāģu skaidas Sīkas, parasti koksnes, daļiņas, kas rodas, (to) zāģējot. Zāģskaidas.
zāģskaidas Sīkas, parasti koksnes, daļiņas, kas rodas, (to) zāģējot. Zāģu skaidas.
vizulis Sīkas, vizuļojošas apaļas formas plāksnītes, ko piešuj tērpam, arī cepurei to rotāšanai.
apložņāt Sīki pārmeklējot, izpētījot, apstaigāt, arī novērot.
rasa Sīki ūdens pilieni, kas, pazeminoties apkārtējai temperatūrai un kondensējoties gaisā esošajiem ūdens tvaikiem, nosēdušies uz zemes virsas, augiem, priekšmetiem.
vižņi Sīki, vizuļojoši ledus kristāli.
pieķere Sīks izcilnis, arī plaisa, kur iespējams pieķerties, kāpjot kalnā.
blusenes Sīks, ložņājošs purvu vai (priežu) mežu ogulājs ar melnām ogām un ādainām lapām. Šī auga oga.
uzokšķerēt Sīkt, rūpīgi meklējot, atrast, arī ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus) - par cilvēku.
zooplanktons Sīku dzīvnieku kopums, kurš dzīvo ūdens slānī, pasīvi pakļaujoties ūdens kustībām.
sarma Sīku ledus kristālu apledojums, kas radies uz augu zariem, lapām, iekārtiem vadiem, stieplēm u. tml., sublimējoties ūdens tvaikiem vai sasalstot pārdzesētiem miglas pilieniem.
apkausēt Sildot, karsējot panākt, ka izkūst, nokūst (no virspuses vai visapkārt).
atkausēt Sildot, kausējot panākt, ka atkūst.
Kapājamā sile Sile, kurā kapājot sasmalcina dzīvnieku barību.
gāzturbīna Siltuma dzinējs, kurā vilkmes spēks tiek radīts, pārveidojot kurināma ķīmisko enerģiju izplūstošās gāzes strūklas kinētiskajā enerģijā.
termofikācija Siltuma enerģijas plaša izmantošana (tautas saimniecībā, sadzīvē). Apgāde ar siltuma enerģiju (piemēram, ierīkojot siltumtīklu).
sardīne Siļķu dzimtas zivs, kam ir raksturīgs samērā liels, slaids, sudrabaini balts ķermenis ar melnu plankumu rindu uz sāniem un kas dzīvo okeānu vai jūru augšējos ūdens slāņos.
Zodiaka zīme Simbols vienai no Zodiaka joslas 12 daļām, kas pirms dažiem gadu tūkstošiem apzīmēja 12 Zodiaka zvaigznājus.
Zodiaka zīme Simbols vienai no Zodiaka joslas daļām, kas pirms dažiem gadu tūkstošiem apzīmēja 12 Zodiaka zvaigznājus.
žiroskops Simetrisks, ātri rotējošs, ciets ķermenis, kura rotācijas ass nevar mainīt savu virzienu telpā.
sinjorita Sinjorīna.
polietilēns Sintētisks polimērs - bezkrāsaina puscaurspīdīga viela, ko iegūst, polimerizējot etilēnu.
sasirot Sirojot iegūt (ko) lielākā daudzumā. Sirojot iegūt (kā lielāku daudzumu).
izsirot Sirojot pabūt (daudzās vai visās vietās). Sirojot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā).
apsirot Sirojot, klaiņājot pabūt (daudzās vai visās vietās).
Dauzīt bumbu Sist, spert pa bumbu (spēlējot).
Mērvienību sistēma Sistēma, kurā dažas mērvienības ir pieņemtas par pamatvienībām, bet pārējās ir definētas, pamatojoties uz fizikālām likumsakarībām.
izkārtojums Sistēmas izveidojums, iekļaujot, izvietojot noteiktā kārtībā atsevišķās sastāvdaļas, elementus.
masāža Sistemātiska mehāniska iedarbība uz cilvēka ķermeņa, tā daļu virspusi ārstnieciskos vai higiēniskos nolūkos, izmantojot speciālus paņēmienus.
strādāt Sistemātiski, ilgāku laiku veikt šādas darbības, veidojot, gatavojot (ko).
sasistematizēt Sistematizējot sakārtot, sasaistīt (parādības, faktus, jēdzienus u. tml.).
pleitēties Sisties (pret ko), parasti ievainojot, bojājot.
kāviens Sitieni (piemēram, piekaujot). Stiprs pēriens.
smešs Sitiens, ar ko raida pāri galvai lidojošu bumbu uz leju pretinieka laukumā.
sasist Sitot, plēšot, arī neuzmanīgi, nevīžīgi rīkojoties, parasti pilnīgi, sabojāt, padarīt nelietojamu. Neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) ar sitienu tiek, parasti pilnīgi, sabojāts, padarīts nelietojams.
hlorapskābe Skābe, kas rodas, hloram iedarbojoties uz ūdeni.
ogļskābe Skābe, kas veidojas, oglekļa dioksīdam reaģējot ar ūdeni.
apskābe Skābe, kurā skābi veidojošam elementam ir viszemākā oksidācijas pakāpe.
pārskābēt Skābējot pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
pieskābēt Skābējot sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
pieskābēt Skābējot sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
kefīrs Skābēta piena dzēriens, ko iegūst, raudzējot pienu ar īpašas sēnes tīrkultūru.
rjaženka Skābēta piena dzēriens, ko iegūst, raudzējot stipri karsētu pienu ar īpašas sēnes tīrkultūru.
virpskaida Skaida, kas rodas, apstrādājot ar virpu (cietu materiālu).
ēveļskaidas Skaidas, kas veidojas, ēvelējot koka vai metāla virsmu.
izskaidrot Skaidrojot padarīt pilnīgi saprotamu.
paskaidrot Skaidrojot padarīt saprotamu, zināmu.
noskaidrot Skaidrojot panākt, ka (kādam kas) kļūst saprotams, zināms.
ieskaidrot Skaidrojot panākt, ka (kāds) saprot. Skaidrojot pārliecināt.
kārtoties Skaidroties (ar kādu, piemēram, kārtojot kādu jautājumu).
pusmiljons Skaitlis, ciparu kopa 500 000. Puse miljona (1).
samērot Skaitliski salīdzināt (ko), izmantojot kopēju mēru.
saskaitļot Skaitļojot iegūt (kā) skaitlisko vērtību. Arī izskaitļot.
izskaitļot Skaitļojot iegūt (rezultātu). Skaitļojot aprēķināt.
Logaritmiskais lineāls Skaitļošanai izmantojams lineāls ar iezīmētām logaritmiskajam skalām un pārbīdāmu vidējo daļu.
Logaritmiskais lineāls Skaitļošanai izmantojams lineāls ar iezīmētām logaritmiskajām skalām un pārbīdāmu vidējo daļu.
daudz Skaits, apjoms, masa (priekšmetiem, parādībām).
daudzums Skaits, apjoms, masa.
īpatsvars Skaits, daudzums, biežums vai nozīmīgums, salīdzinot ar pārējo vai pārējiem.
kopskaits Skaits, kas iegūts, summējot vairākus vai daudzus lielumus.
skalbe Skalbju dzimtas augs ar ložņājošu sakneni, zobenveida lapām un lieliem ziediem.
īriss Skalbju dzimtas augs ar ložņājošu sakneni, zobenveida lapām un lieliem ziediem. Skalbes.
pieskaldīt Skaldot izveidot (kam) vēlamo formu, parasti, (to) pielāgojot.
sazilināt Skalojot (ko) veļas ziluma šķīdumā, padarīt (to), parasti viscaur, zilganu.
izskalot Skalojot (smiltis), iegūt (piemēram, dzintaru, zeltu).
pieskalot Skalojot ar ūdens strūklu, plūsmu, pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
noskalot Skalojot atdalīt nost, notīrīt. Skalojot novirzīt nost.
izskalot Skalojot izdabūt (no kurienes, kur u. tml.).
izskalot Skalojot izvirzīt (no augsnes) - par palu vai lietus ūdeņiem.
noskalot Skalojot padarīt tīru (kā) virsmu, ārpusi.
izskalot Skalojot padarīt tīru.
saskalot Skalojot sajaukt.
apskalot Skalojot vai aplaistot mazliet nomazgāt. Apmazgāt.
aizskalot Skalojot, ar ūdens strūklu, plūsmu, aizvirzīt, (kur, līdz kādai vietai, cik tālu u. tml.).
aizskalot Skalojot, ar ūdens strūklu, plūsmu, aizvirzīt, aiznest. _imperf._ Skalot prom.
ieskalot Skalojot, ar ūdens strūklu, plūsmu, ievirzīt (kur iekšā).
atskalot Skalojoties atvirzīt nost (sānis, atpakaļ) - par viļņiem, straumi.
atskalot Skalojoties atvirzīt šurp (par viļņiem, straumi). _imperf._ Skalot šurp. Skalojoties atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
uzskaloties Skalojoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par šķidrumu.
aizgrauzties Skalojoties, izskalojot iežus, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par ūdeni.
pārskalot Skalot vēlreiz, no jauna. Skalojot notīrīt, attīrīt.
izkliegt Skaļā balsī runājot, izreklamēt. Skaļā balsī runājot, piedāvāt (preci).
sakliegt Skaļā balsī runājot, saucot, arī kliedzot panākt, būt par cēloni, ka rodas (piemēram, kāds stāvoklis, notikums).
pārkliegt Skaļi runājot, arī kliedzot, pārspēt skaļumā.
irgt Skaļi smieties. Skaļi smejoties, zoboties.
pieskandēt Skandējot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
Regresīvā disimilācija Skaņas disimilācija sekojošās skaņas ietekmē.
Regresīva disimilācija Skaņas disimilācija sekojošās skaņas ietekmē.
Regresīvā asimilācija Skaņas pielīdzināšanās sekojošai skaņai.
Regresīva asimilācija Skaņas pielīdzināšanās sekojošai skaņai.
dziesma Skaņas, ko rada, piemēram, vibrējoši priekšmeti, gaisa plūsma, ūdens plūsma.
vijoļskaņdarbs Skaņdarbs vijolei. Vijoļdarbs.
vijoļdarbs Skaņdarbs vijolei. Vijoļskaņdarbs.
imprompts Skaņdarbs, kas radies it kā pēkšņi, improvizējot. Ekspromts.
eksprompts Skaņdarbs, kas radies it kā pēkšņi, improvizējot. Imprompts.
diapazons Skaņu apjoms (balsij, mūzikas instrumentam).
atskaņa Skaņu grupa, kas atkārtojas dzejoļa rindu nobeigumos, sākot ar pēdējo uzsvērto patskani.
skaņuplate Skaņu ieraksta nesējs - plāna (parasti plastmasas, metāla, papes) plāksne ar joslām, pa kurām (ierakstu atskaņojot) virzās gramofona adata, akustiskais, elektriskais, optiskais adapters.
labializācija Skaņu izruna, noapaļojot un izstiepjot lūpas.
Melnais skārds Skārds, kam nav aizsargājoša virsmas seguma.
apsvilināt Skart apsaldējot (par salu, salnu, arī asu vēju). Apraut.
priekšplāns Skatītājam, novērotājam tuvākā (kā, piemēram, telpas, teritorijas) daļa, josla. Pretstats: dibenplāns.
izskatīt Skatoties, aplūkojot iepazīties (ar visu, piemēram, grāmatas, laikraksta, tekstu vai tā lielāko daļu).
izskatīt Skatoties, aplūkojot sīki iepazīties (piemēram, ar kādu priekšmetu kopumu, vietu, kur kas atrodas).
noskatīties Skatoties, vērojot apgūt, pārņemt.
uzmanīt Skatoties, vērojot ko sargāt (lai to nenozagtu, neizlaupītu, nesabojātu u. tml.).
uzraudzīt Skatoties, vērojot ko sargāt (lai to nenozagtu, neizlaupītu, nesabojātu u. tml.).
pieskatīt Skatoties, vērojot uzmanīt, pārbaudīt.
pieraudzīt Skatoties, vērojot uzmanīt, pārbaudīt. Pieskatīt.
nozaudēt Skatoties, vērojot, izlaist (ko) no redzes loka.
revija Skatuves mākslas veids, kam raksturīgs greznums, vizuāli spožu iespaidu maiņa, plastika, dejas, ritmiska izklaidējoša mūzika, brīvā secībā savirknētas norises, parasti bez noteikta sižetiskā saistījuma. Šāda skatuves mākslas veida uzvedums.
ieskaut Skaujot ietvert (rokās).
noskopoties Skopojoties neizdot, arī neiegādāties.
trenkāties Skraidelēt, parasti, ko trenkājot.
izskraidīt Skraidot, arī ātri ejot, pabūt (daudzās vai visās vietās). Skraidot, arī ātri ejot, pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
apskraidīt Skraidot, arī ātri ejot, pabūt (vairākās vai visās vietās).
izskraidīties Skraidot, arī ātri ejot, pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
noskrambāt Skrambājot ievainot. Būt par cēloni tam, ka (kam, kur) rodas skrambas.
ieskrambāt Skrambājot mazliet, arī vietumis ievainot. Skrambājot radīt (piemēram, brūci).
saskrambāt Skrambājot radīt vairākas, daudzas rievas, līnijas (priekšmeta) virsmā. Skrambājot sabojāt (priekšmetu), parasti pilnīgi.
saskrambāt Skrambājot savainot, parasti vairākās vietās.
noskrāpēt Skrāpējot atdalīt nost, notīrīt.
noskrāpēt Skrāpējot ievainot.
izskrāpēt Skrāpējot iztīrīt (parasti no iekšpuses).
uzskrāpēt Skrāpējot izveidot (piemēram, zīmi, uzrakstu) virsū (uz kā, kam).
ieskrāpēt Skrāpējot mazliet, arī vietumis ievainot. Skrāpējot radīt (piemēram, brūci).
izecēt Skrāpējot radīt (piemēram, svītras).
saskrāpēt Skrāpējot radīt vairākas, daudzas rievas, līnijas (priekšmeta) virsmā. Skrāpējot sabojāt (priekšmetu), parasti pilnīgi.
ieskrāpēt Skrāpējot radīt, ieveidot (kādā virsmā, piemēram, rievas, līnijas). Mazliet, arī vietumis saskrāpēt.
izskrāpēt Skrāpējot radīt, izveidot (kur, piemēram, caurumu, robu).
saskrāpēt Skrāpējot savainot, parasti vairākās vietās.
izskrāpēt Skrāpējot stipri ievainot (parasti acis).
atskrāpēt Skrāpējot, kasot atdalīt. Noskrāpēt.
pārskriet Skrienot, arī ātri ejot, braucot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
izskriet Skrienot, arī ātri ejot, braucot, pabūt (daudzās vai visās vietās). Skrienot, arī ātri ejot, braucot, pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā).
apskriet Skrienot, arī ātri ejot, pabūt (vairākās vai visās vietās).
izskrieties Skrienot, arī ātri ejot, pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
Izskriet līdzi Skrienot, ātri ejot, neatpalikt (no kāda).
uzskriet Skrienot, pārvietojoties nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), tiekot, parasti nepatīkami, pārsteigtam. Skrienot, pārvietojoties pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), nejauši, arī negribēti, parasti nepatīkami, (to) pārsteidzot.
bizot Skriet, gaiņājoties, glābjoties no dunduriem un citiem kukaiņiem (parasti par govīm).
aizskrūvēt Skrūvējot aiztaisīt. _imperf._ Skrūvēt ciet.
atskrūvēt Skrūvējot attaisīt, atvērt (ko). _imperf._ Skrūvēt vaļā.
ieskrūvēt Skrūvējot ievirzīt (kur iekšā skrūvi, vītņotu detaļu).
izskrūvēt Skrūvējot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
atskrūvēt Skrūvējot palaist vaļīgāk (ko uzskrūvētu). Atgriezt.
pieskrūvēt Skrūvējot piegriezt ciešāk (piemēram, uzgriežņi).
pieskrūvēt Skrūvējot piestiprināt (pie kā, kam klāt).
saskrūvēt Skrūvējot savienot, sastiprināt. Skrūvējot salabot.
uzskrūvēt Skrūvējot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
uzskrūvēt Skrūvējot, griežot (iekārtas, lences) vadības elementu, panākt, ka (kas) uzvirzās augšā.
izdzīt Skujot atbrīvot no apmatojuma.
noskūt Skujot atdalīt apmatojumu (ķermeņa daļai).
noskūt Skujot atdalīt apmatojumu, parasti bārdu (cilvēkam).
noskūt Skujot atdalīt nost (apmatojumu, parasti bārdu).
izskūt Skujot izveidot (piemēram, attiecīgu formu).
izdzīt Skujot izveidot noteiktā formā (piemēram, uzacis).
stiebrlapsene Slaids, vidēji liels lapseņu dzimtas kukainis, kura kāpuri dzīvo galvenokārt augu stiebros, stublājos.
noslacīt Slakot (ko), ļaujot slacīties (kam), padarīt mitru, slapju, arī notraipīt (ar to).
migla Slānis atmosfērā pie Zemes virsas, kurš sastāv no sīkām higroskopiskām daļiņām (pilieniem, kristāliem), kas radušās, ūdens tvaikiem kondensējoties vai sublimējoties.
sagula Slānis, kas izveidojies, (kam) sagulstoties, sablīvējoties.
noslāpēt Slāpējot nodzēst (piemēram, uguni, liesmas).
noslāpēt Slāpējot nonāvēt (cilvēku vai dzīvnieku).
uztīrīt Slaukot, mazgājot savākt (uz grīdas, klona, piemēram, gružus, izlijušu šķidrumu).
uztīrīt Slaukot, mazgājot u. tml. padarīt tīru (grīdu, klonu u. tml.). Slaukot, mazgājot u. tml. padarīt tīru (telpu).
ieslavēt Slavējot iestāstīt, iegalvot.
ieslavēt Slavējot izdaudzināt, izcelt. Atzinīgi novērtēt
izslavēt Slavējot padarīt plaši pazīstamu, ievērojamu.
(Uz)likt ragus Slepeni (pie)vilt, (pie)krāpt (sievai vīru, arī vīram sievu), pārkāpjot laulību.
Uzlikt ragus Slepeni pievilt, piekrāpt (sievai vīru, arī vīram sievu), pārkāpjot laulību.
Likt ragus Slepeni vilt, krāpt (sievai vīru, arī vīram sievu), pārkāpjot laulību.
inkognito Slepeni, neatklājot savu vārdu un personību, paliekot nezināmam.
apslēpties Slēpjoties paiet palīst (zem kā), ielīst (kur). Paslēpties, noslēpties.
izslepkavot Slepkavojot iznīcināt (daudzus vai visus). Slepkavojot iznīcināt daudzus vai visus (kādā vietā).
atslēpot Slēpojot atkļūt šurp. _imperf._ Slēpot šurp. Slēpojot atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
aizslēpot Slēpojot attālināties. _imperf._ Slēpot prom. Slēpojot aizvirzīties (kur, kam garām u. tml.).
ieslēpot Slēpojot ievirzīties (kur iekšā).
izslēpot Slēpojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izslēpot Slēpojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
izslēpot Slēpojot pabūt (daudzās vai visās vietās). Slēpojot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā).
pārslēpot Slēpojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
izslēpot Slēpojot paveikt (distanci).
pieslēpot Slēpojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
noslēpot Slēpojot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu).
noslēpot Slēpojot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
noskatīties Slepus skatoties, vērojot uzzināt.
glūnēt Slepus vērojot, izsekot, spiegot.
sērfs Slīddēlis bez burām (Klusajā okeānā), ar kuru pārvietojas, izmantojot viļņus. Sērfings.
sērfings Slīddēlis bez burām (Klusajā okeānā), ar kuru pārvietojas, izmantojot viļņus. Sērfs.
apslidot Slidojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt). _imperf._ Slidot apkārt.
atslidot Slidojot atkļūt šurp. _imperf._ Slidot šurp Slidojot atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
aizslidot Slidojot attālināties. _imperf._ Slidot prom. Slidojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, kam garām u. tml.).
ieslidot Slidojot ievirzīties (kur iekšā).
noslidot Slidojot izpildīt (piemēram, figūras).
izslidot Slidojot izveidot.
izslidot Slīdojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izslidot Slidojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
aizslidināt Slidojot kopā, aizvadīt (līdz kādai vietai, kam garām u. tml.).
pārslidot Slidojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pieslīdot Slidojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
uzslidot Slidojot uzvirzīties uz kādas vietas.
noslidot Slidojot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu).
noslidot Slidojot virzīties un pabeigt virzīties nost, gar (ko).
ieslīdēt Slīdot ievirzīties (kur iekšā) - par slīdošiem transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
izslīdēt Slīdot izvirzīties (par slīdošiem transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos).
pieslīdēt Slīdot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par slīdošiem transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
kandidamikoze Slimība, ko izraisa raugveida sēnes un kas saistīta ar ādas, gļotādas, iekšējo orgānu un sistēmu bojājumiem.
serumdiagnostika Slimību diagnosticēšana, ar seroloģiskām reakcijām konstatējot specifiskas antivielas organisma šķidrumos.
izsvīst Slimniekam sviedrējoties, izbeigties (par slimību).
apslīpēt Slīpējot (visapkārt, no virspuses), padarīt gludu.
pieslīpēt Slīpējot izveidot (kam) vēlamo veidu, parasti, (to) pielāgojot. Slīpējot pielīdzināt.
izslīpēt Slīpējot izveidot.
slīpējums Slīpējot izveidots ornaments, attēls u. tml.
izslīpēt Slīpējot likvidēt.
noslīpēt Slīpējot padarīt (ko) gludu, līdzenu. Slīpējot izveidot kam (vēlamo formu).
noslīpēt Slīpējot padarīt asu.
uzslīpēt Slīpējot padarīt gludu, līdzenu.
izslīpēt Slīpējot uzasināt.
fosgēns Smacējoša indīgā kaujas viela - bezkrāsaina gāze ar pūstoša siena smaku.
nosmacēt Smacējot nonāvēt (cilvēku vai dzīvnieku).
atdvest Smagi elpojot, klusā balsī atbildēt.
(Ar) sviedriem laistīt (arī slacīt) Smagi fiziski strādāt (pie kā). Smagi fiziski strādājot, radīt, veidot, iegūt (ko).
(Ar) sviedriem slacīt (arī laistīt) Smagi fiziski strādāt (pie kā). Smagi fiziski strādājot, radīt, veidot, iegūt (ko).
(Ar) sviedriem laistīt (arī slacīt) Smagi fiziski strādāt (pie kā). Smagi fiziski strādājot, radīt, veidot, iegūt (ko).
vitriols Smago metālu divlādiņu jonu sulfātu kristālhidrāts.
šlihs Smago minerālu koncentrāts, kuru iegūst, pārskalojot irdenos drupiežus vai mākslīgi sasmalcinātos iežus.
atsvars Smagums (pie rotējoša ķermeņa).
malt Smalcināt (ko) iekārtā, ierīcē, kam ir rotējošas darbīgās daļas, kuras berž, rada triecienus, arī spiež. Šādā veidā smalcinot ko, iegūt (kādu produktu).
malt Smalcināt (parasti gaļu, augļus, saknes) iekārtā, ierīcē, kam ir rotējošas darbīgās daļas, kuras griež, spiež. Šādā veidā smalcinot, parasti gaļu, augļus, saknes, iegūt (kādu produktu).
košļāt Smalcināt ar zobiem, jaukt ar siekalām (barību) mutē, gatavojot (to) rīšanai.
kokons Smalku pavedienu apvalks, ko dažu kukaiņu kāpuri iekūņojoties auž ap sevi. Apvalks, kurā ieslēgtas dažu kukaiņu vai zirnekļu olas.
nosmalstīt Smalstot atdalīt nost (parasti virsējo kārtu).
nokraistīt Smalstot noņemt virsējo daļu (kādam šķidrumam).
atsmiet Smejot atbildēt.
atsmieties Smejoties atbildēt.
iesmieties Smejoties ierunāties.
nosmieties Smejoties noteikt, pateikt.
nosmiet Smejoties noteikt, pateikt. Nosmieties (2).
piesmiet Smejoties panākt, būt par cēloni, ka smieklu skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
pasmieties Smejoties pateikt.
nosmēķēt Smēķējot būt par cēloni tam, ka (kas) aiziet bojā ugunsgrēkā.
izsmēķēt Smēķējot izlietot (daudz vai visu).
pūst Smēķējot izvadīt izelpā pa muti (dūmus).
iesmēķēt Smēķējot padarīt piemērotu smēķēšanai (piemēram, pīpi, iemuti).
iepīpēt Smēķējot padarīt piemērotu smēķēšanai (pīpi).
nosmēķēt Smēķējot patērēt (ko visu vai noteiktu tā daudzumu).
piesmēķēt Smēķējot piepildīt ar dūmiem (parasti telpu).
piesmēķēt Smēķējot piesātināt ar dūmiem (gaisu).
dūmot Smēķējot pildīt telpu ar dūmiem (par cilvēkiem). Radīt dūmus (par degošiem papirosiem, cigaretēm, pīpēm u. tml.).
izsmēķēt Smēķējot pilnīgi izkvēlināt (papirosu, cigareti u. tml.). Smēķējot pilnīgi izkvēlināt tabaku (pīpē).
nosmēķēt Smēķējot sabojāt (parasti organisma daļas).
ieraut Smēķējot strauji ievilkt (dūmus).
dedzīgs Smeldzošs, skaudrs, karsējošs, grūti paciešams (par sāpēm). Dedzinošs.
komēdija Smieklīgs, jocīgs notikums.
nērija Smilšains, bieži ar kāpām klāts zemes šaurums, kas norobežo kāda jūras daļu (jomu) no pārējās jūras.
lavīna Sniega masu nobrukums (kalnos), kas, virzoties pa kalnu nogāzēm, palielinās apjomā.
sniegājs Sniega un ledus sablīvējums (kalnu un līdzenumu rajonos), kas saglabājas visu gadu vai ilgāk nekā apkārtējā sniega sega.
sniegaizture Sniega uzkrāšana tīrumos (piemēram, izveidojot sniega vaļņus), lai palielinātu augsnes mitrumu (parasti stepju apgabalos).
sadzīve Sociālās dzīves neražojošā sfēra, kas ietver cilvēku materiālo vajadzību (piemēram, pēc pārtikas, apģērba, mājokļa, medicīniskās palīdzības) apmierināšanu, kā arī garīgo un kultūras vērtību izmantošanu, cilvēku savstarpējos sakarus, atpūtu, izpriecas. Cilvēku ikdienas dzīves apstākļi un veids, materiālo un garīgo vajadzību apmierināšanas veidu un formu kopums, paradumu, ieražu kopums, kas izveidojušies sociāli vēsturisko apstākļu rezultātā un raksturīgi kādai noteiktai šķirai, sociālai grupai u. tml.
mikroklimats Sociālās vides apstākļu, savstarpējo attiecību kopums (piemēram, kolektīvā).
sociāldemokrātisms Sociāldemokrātijas ideoloģija un taktika sociālistiskas sabiedrības pakāpeniskai izveidošanai, izmantojot demokrātiskas metodes.
polisa Sociālekonomiski un politiski suverēna pilsēta kopā ar tās apkārtējo teritoriju (senajā Grieķijā, Romā). Pilsētvalsts.
pilsētvalsts Sociālekonomiski un politiski suverēna pilsēta kopā ar tās apkārtējo teritoriju (senajā Grieķijā, Romā). Polisa.
Tautas saimniecības bilance Sociālistiskajās valstīs - ekonomisko rādītāju sistēma, kas raksturo paplašinātās sociālistiskās atražošanas tempu un apjomu, galvenās proporcijas un savstarpējās attiecības tautas saimniecībā.
Ražošanas koncentrācija Sociālistiskajās valstīs - plānveidīga ražošanas sakopošana lielākajos ražošanas uzņēmumos.
Ražošanas koncentrācija Sociālistiskajās valstīs - plānveidīga ražošanas sakopošana lielākajos rūpniecības uzņēmumos.
radniecība Sociāls, ar likumu vai tradīciju pamatots sakars starp cilvēkiem, kuriem ir kopējs priekštecis (piemēram, starp bērniem un vecākiem, brāļiem un māsām, brālēniem un māsīcām) vai kuriem šāds sakars ir radies laulībā, arī izveidojoties svainībai.
Melnā sotņa Soda ekspedīcija (1905.-1907. gada revolūcijas laikā). Banda, kas cīnījās pret revolucionāro kustību, nogalinot progresīvus sabiedriskos un politiskos darbiniekus, tīkojot ebreju grautiņus (1905.-1907. gada revolūcijas laikā).
Miesas sods Sods - fiziska ietekmēšana perot, sakropļojot.
Miesas sods Sods - fiziska ietekmēšana perot, sakropļojot.
metabāze Sofistisks paņēmiens diskusijā - novirzīšanās no apspriežamā jautājuma, to aizstājot ar citu jautājumu, spriedumu u.tml.
saistība Solījums, apņemšanās (piemēram, paveikt noteiktu darba apjomu, saražot ko, veikt kādu pasākumu).
Sporta solis Solis, ko veido ceļa locītavā iztaisnojot kāju vertikāles momentā un nezaudējot pēdas saskari ar pamatni.
Sporta solis Solis, ko veido, ceļa locītavā iztaisnojot kāju vertikāles momentā un nezaudējot pēdas saskari ar pamatni.
stannīti Soļi, kuru anjonus veido alvas (II) savienojumi.
apsoļot Soļojot apvirzīties, apiet (ap ko, kam apkārt).
atsoļot Soļojot atkļūt šurp. _imperf._ Soļot šurp. Soļojot atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
aizsoļot Soļojot attālināties. _imperf._ Soļot prom.
iesoļot Soļojot ievirzīties (kur iekšā).
apsoļot Soļojot izveidot (loku, apli).
izsoļot Soļojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izsoļot Soļojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
aizsoļot Soļojot nokļūt (līdz kādai vietai, kam garām u. tml.).
nosoļot Soļojot novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.).
pārsoļot Soļojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko). Pāriet, pārnākt (pāri kam, pār ko), parasti raitā, staltā gaitā.
pasoļot Soļojot pavirzīties.
piesolot Soļojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
uzsoļot Soļojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Soļojot uzvirzīties uz kādas vietas.
nosoļot Soļojot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu).
nosoļot Soļojot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam).
nosoļot Soļojot virzīties un pabeigt virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml.).
soļiem Soļojot.
vijoļsonāte Sonāte vijolei.
knaibīt Spaidīt, saspiežot starp pirkstu galiem (parasti, ko meklējot).
samuļļāt Spaidot, jaucot, neprasmīgi, nevīžīgi novietojot u. tml., sabojāt, parasti pilnīgi.
Viengrambas (arī divgrambu, trīsgrambu) spēkrati Spākrati, kas pārvietojoties atstāj vienu grambu (divas grambas, trīs grambas).
kontūrspalvas Spalvas, kas sedz (putna) ķermeni un veido tā ārējo formu.
kārpīt Spārdot ar kājām vai rakņājot (ar kādu rīku vai rokām, piemēram, zemi) un sviežot (to), segt vaļā vai ciet (ko), dabūt ārā (no tās) vai slēpt (tajā ko).
Skābekļa spilvens Speciāla gumijota auduma maiss (skābekļa iepildīšanai) ar gumijas cauruli, kas noslēdzama ar krānu.
Skābekļa spilvens Speciāla gumijota auduma maiss (skābekļa iepildīšanai) ar gumijas cauruli, kas noslēdzama ar krānu.
korsete Speciāla josta, kas saspiež krūšu kurvja lejasdaļu un vēderu, lai augumu padarītu slaidāku.
Drošības josta Speciāla josta, ko lieto drošībai, piemēram, strādājot lielā augstumā, lidojot ar lidmašīnu, braucot ar automobili.
Glābšanas josta Speciāla josta, ko lieto, lai noturētos virs ūdens.
konservēt Speciāli apstrādājot (piemēram, audus), gatavot (tos) ilgstošai uzglabāšanai.
konservēt Speciāli apstrādājot vai radot speciālus uzglabāšanas apstākļus, pasargāt no bojāšanās (piemēram, ierīces, koksni).
apvelt Speciāli apstrādājot, padarīt (audumu) blīvāku, mīkstāku. Uzvelt.
izvelt Speciāli apstrādājot, padarīt (audumu) viscaur blīvāku, mīkstāku.
Baleta kurpes Speciāli baletdejotāju apavi ar cietu purngalu. Baletkurpes.
konservēt Speciāli gatavot (piemēram, pasterizējot, sterilizējot, marinējot, sālot, skābējot, kaltējot, saldējot) ilgstošai uzglabāšanai (pārtikas produktus, barību).
remontbedre Speciāli izbūvēta bedre mašīnu (piemēram, automobiļu) apakšējo daļu remontēšanai.
veterinārfeldšeris Speciālists ar vidējo veterināro izglītību.
viesulis Spēcīga vēja ietekmē izveidojusies, piemēram, sniega, ūdens, smilšu, strauja riņķveida kustība, kas atgādina virpuļojošu stabu.
Uguns vilnis Spēcīgas uguns josla, kas strauji izplatās.
plosīt Spēcīgi iedarbojoties, izraisīt nepatīkamas sajūtas, izjūtas, arī ļoti traucēt (parasti par skaņām).
raut Spēcīgi iedarbojoties, radīt (kam) bojājumu, arī veidot (ko) - par parādībām dabā, parasti par straumi, vēju.
nokārties Spēcīgi raujoties saitē, važā, aizžņaugt sev kaklu un aiziet bojā.
ieblietēt Spēcīgi sitot, stampājot, ievirzīt (kur iekšā).
šļakata Spēcīgi, spēji lidojošs, plūstošs samērā neliels (šķidras vielas) kopums.
brīkšķis Spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, kam pasmagam lūstot, plaisājot vai gāžoties.
brākšķis Spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, lielākiem (koka) priekšmetiem lūstot, plaisājot vai gāžoties.
patētika Spēcīgs, saviļņojošs, aizraujošs emocionāls stāvoklis. Spēcīgu, saviļņojošu, aizraujošu jūtu atspoguļojums (parasti mākslas darbā).
elastība Spēja atjaunot sākotnējo tilpumu, formu pēc deformācijas.
intelekts Spēja atspoguļot un izzināt priekšmetu un parādību īpašības, savstarpējās attieksmes. Spēja, izmantojot izziņas rezultātus, darboties jaunā situācijā.
acumērs Spēja noteikt attālumu, apjomu, svaru, ātrumu u. tml. ar redzi, bez palīglīdzekļiem.
sapratne Spēja pareizi uztvert (kā) īpašības, pazīmes, saturu u. tml., izmantojot, arī veidojot attiecīgos nojēgumus, jēdzienus, spriedumus, to grupējumus.
varonība Spēja pārvarēt ārkārtējas grūtības, briesmas, pašaizliedzīgi pildīt savu pienākumu ārkārtēju grūtību, briesmu apstākļos, spēja aizstāvēt kādus ideālus, cīnīties par tiem, pat riskējot ar savu veselību, dzīvību vai upurējot to. Šīs spējas izpausme rīcībā.
saspekulēt Spekulējot iegūt (ko) lielākā daudzumā. Spekulējot iegūt (kā lielāku daudzumu).
videospēle Spēle, izmantojot spēļu automātu ar ekrānu, uz kura parādās spēlei nepieciešamais attēls.
vistiņa Spēle, kurā viens no dalībniekiem ar aizsietām acīm ķer pārējos.
atspēlēt Spēlējot (piemēram, kārtis), atgūt (zaudēto).
atspēlēt Spēlējot (sporta spēles), atvirzīt (bumbu, ripu) šurp, atpakaļ.
apspēlēt Spēlējot (šahu, kārtis u. tml.), pieveikt (partneri).
iespēlēties Spēlējot iejusties, spēlējot iegūt iemaņas, veiklību (parasti sporta spēlē).
iztikt Spēt rīkoties, darboties (bez kā). Rīkojoties, darbojoties spēt samierināties, būt mierā (ar ko).
liesmot Spīdēt, atstarojot gaismu (par priekšmetiem).
starot Spīdēt, atstarojot gaismu.
mirgot Spīdēt, atstarojot samērā ritmiski un ātri mainīga stipruma gaismu.
spulgot Spīdēt, atstarojot skaidru, dzidru gaismu.
margot Spīdēt, atstarojot, parasti mainīga stipruma, gaismu.
vizēt Spīdēt, mirdzēt, atstarojot mainīga stipruma, nevienmērīgu gaismu.
vizmot Spīdēt, mirdzēt, parasti, atstarojot mainīga stipruma, nevienmērīgu gaismu.
mirgot Spīdēt, parasti nevienmērīgi, atstarojot gaismu (par acīm). Būt redzamam (par acu spīdumu).
vizēt Spīdēt, parasti nevienmērīgi, atstarojot gaismu (par acīm). Būt redzamam (par acu spīdumu).
vizmot Spīdēt, parasti nevienmērīgi, atstarojot gaismu (par acīm). Būt redzamam (par acu spīdumu).
vizuļot Spīdēt, parasti nevienmērīgi, atstarojot gaismu (par acīm). Būt redzamam (par acu spīdumu).
korona Spīdošs rajons, apgabals ap metāla vadiem un smailiem elektrodiem šādā gāzu izlādē.
izspiegot Spiegojot iegūt (informāciju).
izspiegot Spiegojot izsekot (kādu, kāda darbību).
iespietot Spietojot ievirzīties (kur iekšā).
izspietot Spietojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
piestampāt Spiežot, stumjot (ko), piepildīt (ar to, piemēram, somu).
sastampāt Spiežot, stumjot ievietot (kur, parasti daudz).
lāpa Spilgti fotosfēras veidojumi Saules aktīvajos rajonos, kas redzami baltā gaismā (galvenokārt Saules diska malu tuvumā).
mirdzēt Spilgti spīdēt (acīs, skropstās u. tml.), atstarojot gaismu (par asarām).
zvīļot Spilgti spīdēt, atstarojot ātri mainīga stipruma gaismu, arī izcelties apkārtnē ar savu krāsas spilgtumu.
starot Spilgti spīdēt, atstarojot gaismu (par acīm).
mirdzēt Spilgti spīdēt, atstarojot gaismu (par acīm). Būt spilgtam (par acu spīdumu).
mirdzēt Spilgti spīdēt, atstarojot, parasti mainīga stipruma, gaismu.
zaigot Spilgti, spoži spīdēt (acīs, skropstās u. tml.), atstarojot mainīga stipruma gaismu (par asarām).
zaigot Spilgti, spoži spīdēt, atstarojot mainīga stipruma gaismu (par acīm). Būt spilgtam, spožam (par acu spīdumu).
zalgot Spilgti, spoži spīdēt, atstarojot mainīga stipruma gaismu (par acīm). Būt spilgtam, spožam (par acu spīdumu).
zaigot Spilgti, spoži spīdēt, atstarojot mainīga stipruma gaismu.
zalgot Spilgti, spoži spīdēt, atstarojot mainīga stipruma gaismu.
jauks Spirgts, veldzējošs (piemēram, par lietu, gaisu).
atspītēt Spītējot atdarīt, atmaksāt.
izspītēt Spītējot censties (ko) panākt.
atspītēties Spītējoties atdarīt, atmaksāt.
apspļaut Spļaujot aptraipīt. Vairākkārt uzspļaut.
piespļaut Spļaujot ļoti notraipīt, padarīt ļoti netīru (piemēram, grīdu, telpu).
piespļaut Spļaujot ļoti notraipīt, padarīt ļoti netīru no iekšpuses (parasti trauku).
nospļaut Spļaujot notraipīt.
atspolēt Spolējot notīt (kādu dzijas, diegu daudzumu).
nospolēt Spolējot notīt (ko uztītu uz spoles).
pārspolēt Spolējot pārtīt (ko uztītu uz citas spoles).
piespolēt Spolējot pietīt (spoli).
iespolēt Spolējot uztīt (spolei diegus, dziju).
pašsakropļošanās Spontāna ķermeņa daļu atdalīšanās, kas raksturīga dažiem dzīvniekiem, tiem atbrīvojoties no (piemēram, uzbrucēja) satvēriena (parasti pašaizsardzības nolūkā).
skrejceļš Sporta laukumā iekārtots ceļš, kas ir paredzēts skriešanas, arī slidošanas sacensībām un kam ir vairākas paralēlas joslas.
pusfināls Sporta sacensību posms, kurā piedalās iepriekšējo sacensību četras labākās komandas (četri labākie sportisti), lai izcīnītu tiesības piedalīties finālā.
vārtsargs Sporta spēles komandas dalībnieks, kura uzdevums ir sargāt savas komandas vārtus - nepieļaut, ka pretinieks ievirza tajos bumbu vai ripu.
jāšana Sporta veids - jājamzirgu iejāde un sacensības, jājot ar tiem.
Stenda šaušana Sporta veids - šaušana lidojošos mērķos speciāli iekārtotos laukumos (stendos).
voltižēšana Sporta veids - vingrošana uz skrejoša vai lēkājoša zirga. Arī specifisks akrobātikas veids.
skijoringists Sportists, kas specializējies skijoringā.
zibēt Spoži, nevienmērīgi spīdēt, atstarojot gaismu. Arī izcelties apkārtnē ar savu krāsas spilgtumu.
zibināties Spoži, nevienmērīgi spīdēt, atstarojot gaismu. Arī izcelties apkārtnē ar savu krāsas spilgtumu.
zibsnīt Spoži, nevienmērīgi spīdēt, atstarojot gaismu. Arī izcelties apkārtnē ar savu krāsas spilgtumu. Būt tādam, kam (kas) izceļas apkārtnē ar savu krāsas spilgtumu.
vizulis Spožs, vizuļojošs priekšmets, ko (parasti) izmanto rotāšanai. Spoža, vizuļojoša rota.
nosprādzēt Sprādzējot (ko), apņemt (ar to), parasti cieši.
uzsprādzēt Sprādzējot nostiprināt (ko) virsū (uz kā, kam, arī kur).
sprādzēties Sprādzēt sev, piemēram, jostu.
triecienvilnis Sprādziena, elektriskās izlādes, ķermeņu kustības radīta šaura vides josla, kurā strauji palielinās vielas kustības ātrums, blīvums, spiediens un kura izplatās ar virsskaņas ātrumu.
brizants Sprāgstošs, eksplodējošs.
piroksilīns Sprāgstviela, ko iegūst, apstrādājot celulozi ar sērskābes un slāpekļskābes maisījumu.
noraut Spraigi strādājot, darbojoties, nopelnīt, iegūt.
noraut Spraigi strādājot, pabeigt (visu darāmo).
pažobele Sprauga starp jumta apakšējo daļu un celtnes augšējā stāva pārsegumu.
aizsprauslot Sprauslājot aizvirzīt, attālināt.
apsprauslot Sprauslājot apšķiest (parasti ar siekalām).
iesprauslot Sprauslājot ievirzīt (kur iekšā).
uzsprauslot Sprauslājot uzvirzīt (piemēram, siekalas) virsū (kam, uz kā).
izsprauslot Sprauslojot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
atsprēgāt Sprēgājot atkļūt šurp. Sprēgājot atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
izsprēgāt Sprēgājot izlidot (piemēram, par dzirksteli).
Apgalvojuma spriedums Spriedums ar apgalvojošo kopulu «ir».
Apgalvojuma spriedums Spriedums ar apgalvojošo kopulu «ir».
nospriest Spriežot, apsverot, pārdomājot izsecināt (ko).
nospriest Spriežot, apsverot, pārdomājot nolemt (ko).
atspulgot Spulgojoši atspoguļot.
atspulgot Spulgojoši atspoguļoties (kur).
krusts Stabs ar šķērskoku augšdaļā nāves soda izpildīšanai, pienaglojot vai piesienot pie tā sodīto.
nolāčot Staigājot (kam) pāri (ar netīrām, sabristām kājām, apaviem), padarīt netīru (to).
apstaigāt Staigājot (pa kādu teritoriju), nokļūt (vairākās tās vietās), parasti ar kādu nolūku.
apstaigāt Staigājot apvirzīties, apiet (ap ko, kam apkārt).
piedubļot Staigājot ar dubļainiem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
sanest Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, ienest (kur smiltis, putekļus u. tml.) lielākā daudzumā.
piebradāt Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
pielāčot Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
piemīdīt Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
piemīt Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
pienēsāt Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
pienest Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
piestaigāt Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
pievazāt Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
pārstaigāt Staigājot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
izstaigāt Staigājot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
apstaigāt Staigājot no cita pie cita, apmeklēt (daudzus vai visus).
apstaigāt Staigājot nokļūt, pabūt (pie visiem vai daudziem, visā teritorijā).
izstaigāt Staigājot pabūt (daudzās vai visās vietās). Staigājot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
pārstaigāt Staigājot pabūt (visā teritorijā, daudzās vai visās kādas teritorijas vielās). Izstaigāt (1).
nostaigāt Staigājot pabūt (visās kā vietās).
izstaigāt Staigājot pārvietoties. Staigājot paveikt (kādu gājienu).
pārstaigāt Staigājot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
sastaigāt Staigājot sagādāt, iegūt.
izstaigāt Staigājot veikt (ceļu, maršrutu u. tml.).
pārstaigāt Staigājot veikt (kādu attālumu).
nostaigāt Staigājot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu).
nostaigāt Staigājot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam).
nostaigāt Staigājot virzīties un pabeigt virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml.).
lodāt Staigāt, parasti lēni (piemēram, ko vērojot, meklējot).
ložņāt Staigāt, parasti lēni (piemēram, ko vērojot, meklējot).
līkšņa Staigna, slapja pļava, kas izveidojusies, pilnīgi vai daļēji pārpurvojoties ezeram.
staipeknis Staipekņveidīgo klases dzimta, kurā ietilpst vienādsporu augi ar ložņājošu stumbru.
pārstaipīt Staipot, izstiepjot novietot pāri (kam), pār (ko).
nostampāt Stampājot noblīvēt.
sastampāt Stampājot sablīvēt.
sastampāt Stampājot sasmalcināt. Stampājot padarīt, parasti pilnīgi, viendabīgu, arī mīkstu.
pārstarot Starojot apspīdēt (ko).
piestarot Starojot būt par cēloni tam, ka gaisma izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
iestarot Starojot iespīdēt (kur iekšā)- par gaismu, gaismas avotu.
Jonizējošais starojums Starojums, kas tieši vai netieši izraisa vides jonizāciju (piemēram, elektromagnētiskais starojums, korpuskulārais starojums).
Jonizējošais starojums Starojums, kas tieši vai netieši izraisa vides jonizāciju (piemēram, elektromagnētiskais starojums, korpuskulārais starojums).
semafors Starptautiska koda signālu sistēma, kurus noraida ar roku attiecīgu stāvokli, izmantojot krāsainus karodziņus, lukturus u. tml.
memorands Starptautiskajās attiecībās - īpašs dokuments, kurā detalizēti (argumentējot valdības uzskatus) ir izteikti jautājumi, kas jau izvirzīti diplomātiskajā sarakstē, un kuru pievieno notai vai arī iesniedz kā patstāvīgu dokumentu bez paraksta un zīmoga.
Teritoriālā integritāte Starptautisko tiesību princips, saskaņā ar kuru aizliegta otras valsts teritorijas sagrābšana, sadalīšana vai pievienošana, lietojot spēku vai tā draudus.
piedaudzināt Stāstot, arī tenkojot piedēvēt (kādam ko).
Garais stāsts Stāsts, kurā atšķirībā no īsā stāsta attēlots nevis viens, bet vairāki notikumi galvenās darbojošās personas dzīvē.
klifs Stāva klinšu krauja, ko rada viļņi, graujot krastu.
līdzsvars Stāvoklis (cilvēkiem vai dzīvniekiem), kurā (tie) stāvot vai pārvietojoties atrodas noteiktā attiecībā pret apkārtējiem priekšmetiem, telpu.
saskaņa Stāvoklis, kad (cilvēkiem) būtiskās (piemēram, psihes, rakstura, personības) īpašības, darbības vērstība ir līdzīgas, kopīgas un nodrošina vēlamo savstarpējo saskarsmi.
visatļautība Stāvoklis, kad (kādā jomā) viss ir atļauts, nav ierobežojumu.
palielinājums Stāvoklis, kad (ķermeņa daļas) apjoms pārsniedz normu.
atslodze Stāvoklis, kad samazināts kāds smagums, darbības apjoms u. tml. (parasti uz laiku).
vieta Stāvoklis, kuru kāds ieņem, piemēram, sabiedrībā, kādā darbības jomā.
kritums Stāvus lejupejošs (parasti ceļa, kalna, upes gultnes) slīpums.
atsteberēt Steberējot, neveiklā gaitā ejot, atkļūt šurp. _imperf._ Steberēt šurp Steberējot, neveiklā gaitā ejot, atklāt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
aizsteberēt Steberējot, neveiklā gaitā ejot, attālināties. _imperf._ Steberēt prom. Steberējot, neveiklā gaitā ejot, nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
iesteberēt Steberējot, neveiklā gaitā ejot, ievirzīties (kur iekšā).
izsteberēt Steberējot, neveiklā gaitā ejot, izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izsteberēt Steberējot, neveiklā gaitā ejot, izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
pasteberēt Steberējot, neveiklā gaitā ejot, pavirzīties.
piesteberēt Steberējot, neveiklā gaitā ejot, pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
nosteberēt Steberējot, neveiklā gaitā noiet, nonākt.
pārsteigties Steidzīgi, nepārdomāti ko darot, izlemjot u. tml., kļūdīties.
vokalizācija Stenogrāfijā - grafiska metode vārda patskaņu attēlošanā, dažādi pārveidojot līdzskaņu rakstījumu.
plēst Stiepjot (ko), dažādos, parasti pretējos, virzienos, dalīt (to) atsevišķos gabalos, arī radīt (tajā) plaisas.
plēst Stiepjot ar zobiem, nagiem, arī kožot, dalīt atsevišķos gabalos, arī nonāvēt (medījumu) - par dzīvniekiem.
iestiept Stiepjot ievirzīt (kur iekšā ķermeņa daļu).
pārstiept Stiepjot izvirzīt garumā (pāri kam, pār ko).
nostiept Stiepjot izvirzīt garumā tā, ka kĮūst taisns, tiek saspriegts.
sastiept Stiepjot izvirzīt garumā tā, ka kļūst, parasti pilnīgi, taisns, tiek, parasti pilnīgi, saspriegts.
pārstiept Stiepjot izvirzīt garumā un piestiprināt, parasti abus galus.
nostiept Stiepjot izvirzīt garumā un piestiprināt, parasti abus galus. Stiepjot izvirzīt garumā gar (ko), pār (ko).
pastiept Stiepjot mazliet iztaisnot un pavirzīt (piemēram, uz priekšu, uz augšu, ķermeni, tā daļas). Stiepjot pavirzīt (piemēram, uz priekšu, uz augšu, ķermeni, tā daļās).
izstiept Stiepjot padarīt garāku (priekšmetu).
pastiept Stiepjot padarīt garāku (priekšmetu).
pastiept Stiepjot padarīt vaļīgāku, lielāku (priekšmetu).
vilkt Stiepjot panākt, ka kļūst garāks.
pastiept Stiepjot pavilkt, pavirzīt garumā.
pastiept Stiepjot roku, pavirzīt (priekšmetu kur, kādā virzienā).
pārstiept Stiepjot uz priekšu, pārvirzīt (ķermeņa daļu pāri kam, pār ko).
uzstiept Stiepjot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
plēst Stiepjot, laužot, arī kožot dalīt nost (auga daļu).
uzspīlēt Stiepjot, plēšot nostiprināt virsū (uz kā, kam).
plēst Stiepjot, velkot (ko piestiprinātu, pieaugušu), dalīt (to) nost (no kā).
iestiept Stiepjot, velkot ievietot, iestiprināt (kur, piemēram, auklu).
aizstiepties Stiepjoties aizsniegties (līdz kādai vietai, arī tālu).
pastiepties Stiepjoties mazliet iztaisnoties un pavirzīties (piemēram, uz priekšu, uz augšu) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem. Tikt pastieptam (par ķermeni, tā daļām).
aizstiepties Stiepjoties, plešoties aizsniegties (kam priekšā).
vaids Stiepta, šņācoša, arī neskaidra skaņa, kas rodas, darbojoties motoriem, ierīcēm u. tml.
gaudas Stieptas spalgas, svelpjošas skaņas.
gaudīgs Stiepts spalgs, svelpjošs (par skaņām).
iestīgot Stīgojot ievirzīties (kur iekšā) - par augiem.
piestīgot Stīgojot izplatīties (kur) lielākā daudzumā (par augiem, to daļām); stīgojot pilnīgi vai daļēji pārklāt (ko).
pārstīgot Stīgojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko) par augiem, to daļām.
alts Stīgu instruments, nedaudz lielāks par vijoli.
ledusstikls Stikls ar matētu, pēc izskata leduspuķēm līdzīgu virsmu, kas izveidota, to apstrādājot ar emaljas putekļiem.
atsperties Stingri atbalstīties (parasti ar kājām vai rokām darbojoties vai turoties pretim kādai citai darbībai).
apdriskāt Stipri apvalkāt (apģērbu, apavus). Lietojot sabojāt.
konjaks Stiprs alkoholisks dzēriens, ko iegūst, pārtvaicējot dabiskos vīnogu vīnus un destilātu nogatavinot ozolkoka traukos.
neklātiene Strādājošiem paredzēts mācību veids - mācību vielas apgūšana galvenokārt patstāvīgi, kā arī īpašās sesijās. Attiecīgā (mācību iestādes) nodaļa, arī mācību iestāde.
slimokase Strādājošo (parasti strādnieku, ierēdņu) medicīniska apdrošināšanas iestāde. Slimo kase.
Slimo kase Strādājošo (parasti strādnieku, ierēdņu) medicīniska apdrošināšanas iestāde. Slimokase.
izsmelt Strādājot (parasti radošu darbu), zaudēt spējas, vairs neatrast ierosmi, idejas turpmākai darbībai.
uzsist Strādājot ar āmuru un citiem darbarīkiem, izgatavot, izveidot.
sabraukt Strādājot ar braukšanu saistītu darbu, sagādāt, iegūt.
sastrādāt Strādājot iegūt (materiālu labumu), sasniegt (ko).
izstrādāt Strādājot iegūt (noteiktu atalgojumu). Nopelnīt.
iestrādāties Strādājot iegūt darba iemaņas.
sapelnīt Strādājot iegūt iespēju par saņemto samaksu iegādāties, nopirkt (ko).
Ievingrināt roku Strādājot iegūt veiklību, prasmi kādā darbā.
uzņemt Strādājot kāpināt, parasti līdz kādai pakāpei (darba tempu).
sastrādāties Strādājot kopā (ar kādu), iegūt prasmi saskanīgi strādāt.
izplēsties Strādājot nomocīties, nopūlēties.
paplēsties Strādājot pamocīties, papūlēties.
sastrādāt Strādājot paveikt (ko) lielākā daudzumā. Strādājot paveikt (kā lielāku daudzumu). Strādājot, darba procesā izgatavot (ko) lielākā daudzumā. Strādājot, darba procesā izgatavot (kā lielāku daudzumu).
izstrādāt Strādājot paveikt (noteiktu darba daudzumu).
iestrādāt Strādājot, darba procesā iegūt (kādu rezultātu).
iestrādāt Strādājot, darba procesā izveidot, pilnveidot.
atpelnīt Strādājot, pelnot dabūt atpakaļ, arī atlīdzināt (izdotos, zaudētos līdzekļus).
piepelnīt Strādājot, pelnot iegūt papildus (piemēram, naudas summu). Nopelnīt (ko) papildus.
piepelnīties Strādājot, pelnot iegūt sev papildu materiālos līdzekļus.
izdienēt Strādājot, veicot dienesta pienākumus, iegūt, nopelnīt.
uzsitējs Strādnieks, kas veic savu darbu, strādājot ar āmuru, veseri.
priekšstrādnieks Strādnieks, kas, pats strādājot, vada kādas strādnieku grupas darbu.
līnija Stratēģiska aizstāvēšanās josla ar ilglaicīgiem nocietinājumiem.
aizbrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) attālināties. _imperf._ Brāzties prom. Straujā gaitā (parasti ar troksni) nokļūt (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.). Aizjoņot, aiztraukties.
uzbrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to). Straujā gaitā (parasti ar troksni) uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
uzbrāzties Straujā gaitā ejot, skrienot, braucot nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu).
uzdrāzties Straujā gaitā ejot, skrienot, braucot nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu).
uzgrūsties Straujā gaitā pārvietojoties, parasti ar troksni, saskarties (ar kādu, ko).
uzdrāzties Straujā gaitā uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to). Straujā gaitā uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
aizvirpuļot Straujām kustībām (griežoties, dejojot) attālināties.
atvirpuļot Straujām kustībām (griežoties, dejojot) atvirzīties šurp.
aizvirpuļot Straujām kustībām dejojot, attālināt (kādu).
ievirpuļot Strauji (griežoties, dejojot) ievirzīties (kur iekšā).
izvirpuļot Strauji (griežoties, dejojot) izvirzīties.
apmesties Strauji apgriezties uz pretējo pusi.
novirpuļot Strauji griezties, dejot (visu laikposmu) un pabeigt griezties, dejot.
uzvirpuļot Strauji griežoties, dejojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Strauji griežoties, dejojot uzvirzīties uz kādas vietas.
pievirpuļot Strauji griežoties, dejojot, pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
novirpuļot Strauji griežoties, dejojot, virzīties un pabeigt virzīties nost, gar (ko).
izlidot Strauji izkrist, parasti jājot, braucot.
nogāzt Strauji izlejot (parasti lielāku kā daudzumu), pārklāt, padarīt slapju (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
uzgāzt Strauji lejot, berot, metot u. tml., uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
pārmesties Strauji pagriezties (parasti uz otriem sāniem, piemēram, guļot); strauji apgriezties (balstoties uz rokām, galvas un vēzējot kājass uz augšu).
saskrieties Strauji pārvietojoties, saskarties vienam ar otru, citam ar citu (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
saskrieties Strauji pārvietojoties, skart (ko), arī savstarpēji saskarties (piemēram, par transportlīdzekļiem).
uztriekties Strauji pārvietojoties, uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par transportlīdzekļiem, arī braucējiem tajos. Strauji pārvietojoties, uzvirzīties uz kādas vietas.
uztriekties Strauji pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem. Strauji pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam. Arī uzgrūsties (3).
griezt Strauji riņķojot, dejot (kādu deju).
griezt Strauji riņķojot, vadīt (kādu) dejā.
Raut (arī plēst) vaļā Strauji sākt (parasti ko dziedāt, spēlēt, dejot).
raut Strauji sākt (parasti ko dziedāt, spēlēt, dejot).
notraukt Strauji skarot, sašūpojot (ko), panākt, būt par cēloni, ka (kas) nokrīt, nobirst (no tā).
izgāzt Strauji, arī nevērīgi iztukšot (piemēram, trauku), izlejot, izberot (saturu).
piegāzt Strauji, arī nevērīgi lejot, papildināt (kā daudzumu).
piegāzt Strauji, arī nevērīgi lejot, piepildīt (piemēram, trauku).
piesprukt Strauji, arī slēpjoties, ar grūtībām piekļūt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
traukt Strauji, arī spēcīgi iedarbojoties (piemēram, raujot, sitot, spiežot), panākt, būt par cēloni, ka (kas) atdalās, virzās nost (no kā).
ieurbties Strauji, parasti rotējot, ievirzīties (kur iekšā) - par lodi, šāviņu.
urbties Strauji, parasti rotējot, virzīties (kur iekšā) - par lodi, šāviņu.
notraukt Strauji, piemēram, ar sitienu, kratot, atdalīt nost, ļaujot nokrist zemē. Strauji, piemēram, ar sitienu, kratot, atdalīt nost un panākt vai pieļaut, ka nokrīt, nobirst (kur, uz kā u. tml.).
triekt Strauji, spēcīgi iedarbojoties (piemēram, ar darba rīku), panākt, ka (kas) virzās (kur iekšā). Šaujot panākt, ka (lode, šāviņš u. tml.) virzās (kur iekšā).
šalts Strauji, spēji lidojošs, krītošs u. tml. (sīku vielas daļiņu, arī sīku priekšmetu) kopums.
lēkāt Strauji, virpuļojot plūst (parasti pār šķēršļiem) - par straumi, viļņiem u. tml.
laidiens Straujš, plašs vilciens (ar otu, piemēram, gleznojot).
pretstraume Straume, kuras virziens ir pretējs attiecīgās teritorijas valdošo vēju, kā arī stabilo virspusējo straumju virzienam. Straume, kuras virziens ir pretējs transportlīdzekļa braukšanas virzienam.
apstrāvot Strāvojot apņemt (par gaisu, smaržām u. tml.), appūst.
iestrāvot Strāvojot ievirzīties (kur iekšā) - parasti par siltumu, gaisu.
piestrāvot Strāvojot izplatīties viscaur (telpā, apkārtnē, vidē) - parasti par gaismu.
pārstrāvot Strāvojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
sastrēbt Strebjot apēst, arī izdzert (ko), parasti daudz.
sastrēbties Strebjot daudz apēst, arī izdzert (ko).
iestrēbt Strebjot iedzert.
iestrēbt Strebjot ieēst.
izstrēbt Strebjot izēst, arī izdzert.
izstrēbt Strebjot iztukšot (trauku).
nostrēbt Strebjot noēst, arī nodzert (daļu no kā).
nostrēbt Strebjot noēst, arī nodzert (ko visu vai noteiktu tā daudzumu).
nostrēbties Strebjot paēst, arī padzerties.
pastrēbt Strebjot paēst, arī padzerties.
piestrēbt Strebjot pieēst, arī piedzert (pie kā, kam klāt).
piestrēbties Strebjot pieēsties, arī pilnīgi padzerties.
ģeņģerisks Streipuļojošs.
pārstreipuļot Streipuļojot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
aizstreipuļot Streipuļojot attālināties. _imperf._ Streipuļot prom.
atstreipuļot Streipuļojot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
atstreipuļot Streipuļojot atvirzīties šurp. _imperf._ Streipuļot šurp. Streipuļojot atvirzīties (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
iestreipuļot Streipuļojot ievirzīties (kur iekšā).
izstreipuļot Streipuļojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izstreipuļot Streipuļojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
nostreipuļot Streipuļojot noiet, nonākt.
aizstreipuļot Streipuļojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā, aiz kā u. tml.).
pārstreipuļot Streipuļojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pastreipuļot Streipuļojot pavirzīties.
piestreipuļot Streipuļojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
uzmeimurot Streipuļojot uziet, uznākt.
uzstreipuļot Streipuļojot uziet, uznākt.
rieties Strīdēties, runājot skali, strupi.
nostrīķēt Strīķējot noasināt (piemēram, izkapti).
izstrīķēt Strīķējot uzasināt (piemēram, izkapti).
uzstrīķēt Strīķējot uzasināt (piemēram, izkapti).
sikoze Strutojošs matu maisiņu iekaisums.
izstudēt Studējot augstskolā, izmācīties (par ko).
Mūžīgais students Students, kas vājo sekmju dēļ mācās ievērojami ilgāk nekā paredzēts mācību plānos.
studentija Studentu kopums. Studējošā jaunatne.
aizstumt Stumjot aizdabūt (līdz kādai vietai, aiz kā, kam priekšā u. tml.).
aizstumt Stumjot attālināt. _imperf._ Stumt prom. Aizbīdīt.
atstumt Stumjot atvirzīt nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Stumt nost (sānis, atpakaļ).
atstumt Stumjot atvirzīt šurp. _imperf._ Stumt šurp. Stumjot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
iestumt Stumjot ievirzīt (kur iekšā).
izstumt Stumjot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
izstumt Stumjot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
sastumt Stumjot panākt, ka (cilvēki, arī dzīvnieki) savirzās (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
iestumt Stumjot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) ievirzās (kur iekšā).
izstumt Stumjot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) izvirzās (no kurienes, kur u. tml.).
izstumt Stumjot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) izvirzās cauri (kam), caur (ko).
nostumt Stumjot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties nost, lejā, gar (ko). Stumjot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) atvirzās nost, attālinās (no ka).
pastumt Stumjot panākt, ka (cilvēks, arī dzīvnieks) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.). Stumjot panākt, ka (cilvēks, arī dzīvnieks) pavirzās nelielu attālumu.
iestumt Stumjot panākt, ka (parasti transportlīdzeklis) sāk kustēties.
pārstumt Stumjot pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur).
pārstumt Stumjot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
pastumt Stumjot pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.). Stumt nelielu attālumu.
pastumt Stumjot pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā.
piestumt Stumjot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
sastumt Stumjot savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
uzstumt Stumjot uzvirzīt (piemēram, priekšmetu) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Stumjot uzvirzīt uz kādas vietas.
nostumt Stumjot virzīt (visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt virzīt.
nostumt Stumjot virzīt un pabeigt virzīt nost, lejā, gar (ko). Stumjot atvirzīt nost, attālināt (no ka).
aizripināt Stumjot, bīdot pārvietot (ratus, vagonus u. tml.).
uzstumt Stumjot, grūžot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
uzdzīt Stumjot, velkot, grūžot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Stumjot, velkot, grūžot uzvirzīt uz kādas vietas.
iestumties Stumjoties iebraukt (kur iekšā ar transportlīdzekli).
izstumties Stumjoties izbraukt (ar transportlīdzekli) cauri (kam), caur (ko).
izstumties Stumjoties izbraukt (no kurienes, kur u. tml. ar transportlīdzekli).
nostumties Stumjoties novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.). Stumjoties atvirzīties nost, attālināties (no kā).
pārstumties Stumjoties pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
uzstumties Stumjoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Stumjoties, uzvirzīties uz kādas vietas.
aizstūrēt Stūrējot aizvadīt, aizvirzīt. _imperf._ Stūrēt prom. Stūrējot aizvadīt, aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
iestūrēt Stūrējot ievirzīt (kādā vietā, parasti transportlīdzekli).
izstūrēt Stūrējot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml., parasti transportlīdzekli).
izstūrēt Stūrējot izvirzīt (parasti transportlīdzekli) cauri (kam), caur (ko).
piestūrēt Stūrējot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk, parasti transportlīdzekli).
uzstūrēt Stūrējot uzvirzīt (transportlīdzekli) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Stūrējot uzvirzīt (transportlīdzekli) uz kādas vietas.
nostūrēt Stūrējot virzīt (transportlīdzekli kā) un pabeigt virzīt.
nostūrēt Stūrējot virzīt (transportlīdzekli visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt virzīt.
nostūrēt Stūrējot virzīt un pabeigt virzīt (transportlīdzekli) lejā, nost, gar (ko).
pampa Subtropu joslas stepes līdzenums (Dienvidamerikā, galvenokārt Argentīnā).
sabiedrība Sugu kopums, grupa, kas ir izveidojusies, pielāgojoties kādiem ekoloģiskajiem apstākļiem.
izsūkāt Sūkājot apēst (piemēram, konfekti).
atsukāt Sukājot atvirzīt atpakaļ (matus).
iesukāt Sukājot ieveidot (piemēram, matus).
izsūkāt Sūkājot izsūkt.
izsukāt Sukājot iztīrīt (piemēram, gružus, putekļus).
sasukāt Sukājot izveidot (cilvēkam) matu sakārtojumu. Sukājot izveidot (dzīvniekam) apmatojuma sakārtojumu.
sasukāt Sukājot izveidot (matus noteiktā sakārtojumā).
izsukāt Sukājot izveidot (piemēram, matos celiņu).
nosūkāt Sūkājot noēst.
nosūkāt Sūkājot nolaizīt.
nosukāt Sukājot notīrīt, iztīrīt (piemēram, drēbes).
nosukāt Sukājot padarīt (dzīvnieka) apmatojumu gludu, tīru.
nosukāt Sukājot padarīt gludu, līdzenu (ko, parasti matus). Sukājot noglaust uz leju (parasti matus).
atsukāt Sukājot panākt, ka (mati) ieņem noteiktu stāvokli.
pasukāt Sukājot patīrīt (piemēram, drēbes).
pasukāt Sukājot patīrīt (piemēram, gružus, putekļus).
piesukāt Sukājot pieglaust, pielīdzināt.
uzsukāt Sukājot sakārtot (matus) virsū (piemēram, pierei, ausīm).
pārsukāt Sukājot sakārtot (parasti matus) pāri (kam), pār (ko).
nosukāties Sukājot sakārtot sev matus.
uzsukāt Sukājot sakārtot, uzliekt (parasti matus) veidojumā uz augšu.
piesūknēt Sūknējot (šķidrumu, gāzi), piepildīt (ar to, piemēram, tvertni).
nosūknēt Sūknējot atdalīt (no kā).
nosūknēt Sūknējot atdalīt nost (daļu).
iesūknēt Sūknējot iepildīt (kur iekšā).
izsūknēt Sūknējot iztukšot (piemēram, trauku).
izsūknēt Sūknējot panākt, būt par cēloni, ka (kas) izplūst, izvirzās (no kurienes, kur u. tml.).
sasūknēt Sūknējot panākt, ka (kas) savirzās (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
pārsūknēt Sūknējot pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur).
piesūknēt Sūknējot pievadīt (ko).
atsūknēt Sūknējot samazināt (gaisa, ūdens u. tml. daudzumu).
uzsūknēt Sūknējot uzvirzīt (parasti šķidrumu) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
Kondukcijas sūknis Sūknis, kas, iedarbojoties elektromagnētiskajam spēkam, sūknē šķidrumu.
Kondukcijas sūknis Sūknis, kas, iedarbojoties elektromagnētiskajam spēkam, sūknē šķidrumu.
epitēlijs Sūnas, kas izklāj dažus iekšējos augu dobumus.
Jonītu piens Svaigs, sterilizēts govs piens, kas apstrādāts ar katjonītiem.
Jonītu piens Svaigs, sterilizēts govs piens, kas apstrādāts ar katjonītiem.
spriedums Svarīgākais procesuālais akts, ko tiesa taisa civillietas vai krimināllietas izskatīšanas rezultātā, izlemjot lietu pēc būtības. Tiesas gribas izteikums, ar ko izšķir lietu.
pašsvārstības Svārstības, kuras notiek sistēmā, izmantojot no ārienes saņemtu enerģiju.
laka Sveķus saturošu saistvielu šķīdums organiskos šķīdinātājos (kā) pārklāšanai, lai, piemēram, piešķirtu (tam) dekoratīvu izskatu, aizsargātu no korozijas.
gāzelēties Svērties, šķiebties uz vienu un otru pusi (piemēram, ejot, skrienot).
nosvilpt Svilpjoši noteikt, pateikt.
izsvilpt Svilpjot izpaust neapmierinātību (parasti ar kāda uzstāšanos, rīcību). Svilpjot panākt, ka (kāds) iziet (no kurienes, kur u. tml.).
iesvilpt Svilpjot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās (kur iekšā).
piesvilpt Svilpjot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
sasvilpt Svilpjot panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa.
pasvilpt Svilpjot pasaukt (parasti suni).
sasvilpties Svilpjot sazināties.
piesvilpot Svilpojot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
iesvilpot Svilpojot panākt, ka skaņas izplatās (kur iekšā).
izsvilpot Svilpojot radīt (skaņas).
sasvilpoties Svilpojot sazināties.
ditirambs Svinīgs dzejojums (līdzīgs odai, himnai).
oda Svinīgs slavinājuma dzejolis.
kantāte Svinīgs, lirisks dzejolis. Oda.
svēdra Svītra, josla (piemēram, priekšmetā, veidojumā, vidē).
trase Svītrveida gaismas parādība, arī gāzu, dūmu josla, ko lidojumā rada kas degošs (parasti lode, šāviņš).
iela Šāda josla kopā ar celtņu rindām gar to.
vāls Šādā joslā nopļautā zāle, labība u. tml.
kalt Šādā veidā apstrādājot plastisku materiālu, parasti metālu, gatavot, veidot (ko) no tā.
kalt Šādā veidā apstrādājot, parasti akmeni, kokmateriālu, gatavot, veidot (ko, parasti mākslas darbu) no tā. Šādā veidā apstrādājot, parasti akmeni, kokmateriālu, veidot (ko) tajā.
drāzt Šādā veidā gatavojot priekšmetu, atdalīt (piemēram, skaidas).
spiest Šādā veidā iedarbojoties ar spēku, darināt, gatavot (ko), arī veidot (kā) virsmā, uz (kā) virsmas (zīmi, attēlu u. tml.).
Skriet uz vietas Šāda veidā kustināt kājas, atrodoties vienā un tai pašā vietā (parasti vingrojot).
metināt Šādā veidā savienojot ko, veidot (savienojuma vietu).
lodēt Šādā veidā vienojot detaļas, elementus, gatavot (ko).
slēdzis Šādas ierīces elements (poga, svira u. tml.), kas uztver ārējo iedarbību uz ierīces mehānismiem.
birze Šādas joslas iezīmējums.
kukainis Šāds parazitējošs dzīvnieks (parasti uts).
karalis Šaha figūra, kuru zaudējot spēlētājs zaudē partiju.
rokāde Šaha spēlē - gājiens (ievērojot vairākus priekšnoteikumus), kurā karali pārvieto pa horizontāli torņa virzienā pāri vienam lauciņam, bet torni pārcel pāri karalim un novieto tam līdzās.
pats Šaha spēlē - neizšķirts stāvoklis, kad viens no spēlētājiem nevar izdarīt kārtējo gājienu, nenoliekot pa sitienam savu karali, kam nav pieteikts šahs.
trīsvilcis Šaha uzdevums, kas jāatrisina trijos gājienos.
Šos laikos Šajos laikos.
apšalkot Šalkojot apņemt, ietvert. Apšalkt.
sašaut Šaujot iegūt (ko, parasti medījumu) lielākā daudzumā. Šaujot iegūt (kā, parasti medījuma, lielāku daudzumu).
iešaut Šaujot ievirzīt (kur iekšā, piemēram, lodi, bultu). Šaujot trāpīt (kur).
izšaut Šaujot izlietot (daudz vai visu).
izšaut Šaujot iznīcināt (daudzus vai visus dzīvniekus, arī dzīvnieku kāpumu).
izšaut Šaujot iztukšot (parasti ieroci).
izšaut Šaujot izvirzīt (no ieroča lādiņu, lodi, šāviņu u. tml.).
izšaut Šaujot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
sašaut Šaujot mērķī, iegūt (noteiktu punktu skaitu).
nošaut Šaujot nonāvēt (cilvēku vai dzīvnieku).
(Pa)ņemt uz grauda Šaujot notēmēt.
Paņemt uz grauda Šaujot notēmēt.
piešaut Šaujot papildināt (medījuma daudzumu).
pāršaut Šaujot pārvirzīt lodi, šāviņu (pāri kam, pār ko).
sašaut Šaujot sabojāt, parasti pilnīgi.
sašaut Šaujot savainot, sakropļot.
iešaut Šaujot skart, trāpīt (ar ko).
Ņemt uz grauda Šaujot tēmēt.
uzšaut Šaujot uzvirzīt (lādiņu) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Šaujot uzvirzīt (lādiņu) uz kādas vietas.
raidīt Šaujot virzīt (lodi, šāviņu u. tml.). Izdarīt šāvienu kādā virzienā.
koridors Šaura (kādas valsts) zemes josla, kas, šķērsodama citas valsts teritoriju, paver (tai) izeju uz jūru vai savieno (to) ar citu (tai) piederošu teritoriju.
stiga Šaura josla, kas ir izveidota, lai iezīmētu robežas (piemēram, starp zemes gabaliem, zemes īpašumiem).
stars Šaura redzama gaismas izplatīšanās josla.
zemesšaurums Šaura sauszemes josla, kas savieno divas sauszemes daļas. Zemes šaurums.
Zemes šaurums Šaura sauszemes josla, kas savieno divas sauszemes daļas. Zemesšaurums.
Jūras šaurums Šaura ūdens josla, kas savieno jūras vai jūru ar okeānu.
Jūras šaurums Šaura ūdens josla, kas savieno jūras vai jūru ar okeānu.
Zemes šaurums Šaura zemes josla, kas savieno divas sauszemes daļas.
rats Šaura, augstāka josla (audumā). Arī šādu joslu kopums.
pavediens Šaura, gara (kā) josla, strūkla u. tml.
svītra Šaura, garena (zīmēta, krāsota, reljefi veidota u. tml.) josla (kā) virsmā.
sprauga Šaura, garena tukša josla, telpa (piemēram, priekšmetā, veidojumā, materiālā u. tml. vai starp tiem).
zemesmēle Šaura, izstiepta zemes josla, strēle.
Zemes mēle Šaura, izstiepta zemes josla, strēle. Zemesmēle.
stars Šaura, noteiktā virzienā orientēta (elektromagnētisko viļņu, elementārdaļiņu, arī enerģijas) izplatīšanās josla. Pa šādu joslu virzītais (elektromagnētisko viļņu, elementārdaļiņu, arī enerģijas) kopums.
līnija Šaura, svītrai līdzīga (kā) josla.
tamburīns Šauras, garas bungas, ko tautas muzikants sit, vienlaikus spēlējot stabuli. Provansas bungas.
Stenda šaušana Šaušana lidojošos mērķos speciāli iekārtotos laukumos (stendos).
šķīvītis Šaušanas sacensībās - lidojošs mērķis, ko izmet speciāla ierīce.
kārta Šāviena troksnis, kas rodas, (ložmetējam, automātam, artilērijas ierocim) izšaujot vienā paņēmienā noteiktu daudzumu patronu vai šāviņu.
Sēra korķis Šī sekrēta sastrēgums, kas aizsprosto ārējo auss eju.
nošķendēties Šķendējoties noteikt, pateikt.
piešķeterēt Šķeterējot (diegus, dziju), pietīt (spoli).
sašķeterēt Šķeterējot izveidot (ko). Šķeterējot izveidot (ko) lielākā daudzumā; šķeterējot izveidot (kā lielāku daudzumu).
piešķeterēt Šķeterējot pievienot (pie kā, kam klāt diegu, dziju).
piešķeterēt Šķeterējot sagatavot (diegus, dziju) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
solvatācija Šķīdinātāja molekulu piesaistīšanās cietai vielai vai izšķīdinātas vielas molekulām, joniem.
pludiņš Šķidrumā peldoša detaļa, elements, kas uztver un pārraida uz mērierīci vai regulējošo iekārtu šķidruma līmeņa maiņas.
hidrodinamika Šķidrumu un gāzu kustība un mijiedarbība ar tajos iegremdētiem ķermeņiem vai ar cauruļvadu sienām.
izšķiebt Šķiebjot padarīt šķību, greizu.
sašķiebt Šķiebjot pārmainīt, parasti ievērojami (kā) stāvokli, piemēram, uz sāniem, uz leju.
minerālvate Šķiedrains materiāls, ko iegūst, izkausējot izdedžus, iežus vai to maisījumu, un ko izmanto siltumizolācijai.
ciltslopi Šķirnes mājdzīvnieki, kas atbilst audzētāju prasībām un spēj savas īpašības atkārtot pēcnācējos.
atlasīt Šķirojot atdalīt (no kopuma).
atšķirot Šķirojot atdalīt, nodalīt.
izlasīt Šķirojot izdalīt, atšķirt (no kāda kopuma). Atlasīt.
iedalīt Šķirojot klasificēt.
nošķirot Šķirojot nodalīt.
sašķirot Šķirojot sagrupēt.
pašķirt Šķirot paliekt, pavirzīt (kā kopumu, piemēram, matus): šķirot (matus), izveidot (tajos celiņu).
ieskāt Šķirstīt (matus), parasti, meklējot (tajos) utis.
sašķūrēt Šķūrējot (ko), izveidot (piemēram, kaudzi).
piešķūrēt Šķūrējot (ko), piepildīt (ar to, piemēram, grāvi).
aizšķūrēt Šķūrējot aizvākt. Aizstumt.
atšķūrēt Šķūrējot atdabūt nost (sānis). _imperf._ Šķūrēt nost.
atšķūrēt Šķūrējot atdabūt šurp (piemēram, sniegu). _imperf._ Šķūrēt šurp. Šķūrējot atdabūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
iešķūrēt Šķūrējot ievirzīt (kur iekšā).
nošķūrēt Šķūrējot notīrīt (kā) virsmu.
nošķūrēt Šķūrējot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.).
piešķūrēt Šķūrējot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
izšķūrēt Šķūrējot pilnīgi notīrīt (parasti ceļu, taku).
sašķūrēt Šķūrējot savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
nošķūrēt Šķūrējot virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
izšļūkāt Šļūkājot izbojāt.
pašļūkāt Šļūkājot pavirzīties.
piešļūkāt Šļūkājot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
iešļūkāt Šļūkājot radīt, ieveidot (piemēram, taku, pēdas).
atšļupstēt Šļupstot atbildēt. Neskaidri runājot, atbildēt.
nošļupstēt Šļupstot noteikt, pateikt. Neskaidri runājot, noteikt, pateikt.
pašļupstēt Šļupstot pateikt. Neskaidri runājot, pateikt.
piešļupstēt Šļupstot, arī neskaidri runājot, piebilst.
sašņaukāt Šņaukājot (degunu), padarīt, parasti ļoti, viscaur, slapju, arī netīru (parasti kabatlakatu). Piešņaukāt.
piešņorēt Šņorējot piestiprināt (pie kā, kam klāt).
zeme Šo kārtu, slāni veidojošs dažādu iežu daļiņu sajaukums, kopums.
ieštancēt Štancējot iestiprināt (kur iekšā).
pieštancēt Štancējot izgatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
pieštancēt Štancējot izgatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, tvertni, trauku).
izštancēt Štancējot izgatavot, izveidot.
kuģītis Šujmašīnas elements, kas krusto augšējo un apakšējo diegu.
nošūt Šujot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
atšūt Šujot apdarināt (griezuma vietā atlocītu drānu, piemēram, tērpa apakšējo malu, piedurknes galu).
iešūt Šujot iestiprināt, piestiprināt.
lāpīt Šujot īpašā veidā, lai pildītu ar diegu, dziju caurumu, izdilumu, labot (piemēram, apģērba gabalu). Šujot īpašā veidā, pildīt ar diegu, dziju (caurumu, izdilumu), piemēram, apģērba gabalā.
sašūt Šujot izgatavot (parasti vairākus, daudzus tērpus). Šujot izgatavot (parasti tērpu, lielāku daudzumu). Arī pašūt (1).
sašūties Šujot izgatavot sev (parasti vairākus, daudzus tērpus). Šujot izgatavot sev (parasti tērpu, lielāku daudzumu).
pašūt Šujot izgatavot.
uzšūt Šujot izgatavot. Pašūt.
izšūt Šujot izlietot (daudz vai visu).
izšūt Šujot izveidot (izšuvumu, rotājumu).
apšūt Šujot izveidot (piemēram, rakstu ap ko). Šujot nostiprināt (ko).
uzšūt Šujot izveidot (piemēram, rotājumu) virsū (uz kā, kam), arī šujot piestiprināt (uz kā, kam).
nošūt Šujot izveidot dūrienu rindu, lai nostiprinātu, arī izrotātu.
iešuve Šujot izveidota ieloce.
nošuve Šujot izveidota līnija, svītra.
šuve Šujot izveidota savienojuma josla (brūcei, plīsumam u. tml.).
izšūt Šujot izvirzīt adatu ar diegu cauri (kam), caur (ko).
sadiegt Šujot lieliem dūrieniem, arī šujot ātri vai pavirši, salabot, salāpīt (saplīsušu, parasti auduma, izstrādājumu, arī izplīsumu, caurumu tajā).
sadiegt Šujot lieliem dūrieniem, savienot. Šujot ātri vai pavirši, savienot.
ieturēt Šujot mazliet savilkt audumu, lai sašaurinātu, samazinātu (gatavojamā apģērba daļu).
uzturēt Šujot mazliet savilkt audumu, lai sašaurinātu, samazinātu (gatavojamā apģērba daļu).
apšūt Šujot noklāt (ko ar ko).
iešūt Šujot padarīt, parasti šaurāku.
piešūt Šujot pagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piešūt Šujot pagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, skapi).
izšūt Šujot pārklāt ar izšuvumu, rotājumu.
pāršūt Šujot pārveidot citādu, par ko citu.
piešūt Šujot piestiprināt (pie kā, kam klāt).
sašūt Šujot salabot, salāpīt (saplīsušu, parasti auduma, izstrādājumu, arī izplīsumu, caurumu tajā).
aizšūt Šujot savienot (kā malas). _imperf._ Šūt ciet. Šujot aizdarīt (caurumu).
stepēt Šujot savienot audumu un starpkārtu (piemēram, apģērbam).
sašūt Šujot savienot.
vīlēt Šujot veidot malu, arī apmali (piemēram, auduma gabalam).
rakstīt Šujot, aužot, kaļot u. tml. rotāt (ko) ar rakstu (3).
lāpīt Šujot, līmējot virsū ielāpu caurumam, izdilumam, labot (piemēram, apģērba gabalu, apavus). Šujot, līmējot virsū ielāpu, segt (caurumu, izdilumu), piemēram, apģērba gabalā, apavos.
savārstīt Šujot, parasti nevīžīgi, lieliem dūrieniem, savienot. Šujot ātri vai pavirši, savienot. Arī sadiegt.
žūžas Šūpojošas kustības. Arī darbība → žūžot (2).
aijas Šūpojošas, aijājošas kustības, arī darbība --> aijāt.
aizšūpot Šūpojot attālināt.
atšūpot Šūpojot atvirzīt šurp (par ūdeņiem, vēju u. tml.). Šūpojot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par ūdeņiem, vēju u. tml.
izšūpot Šūpojot izkustināt.
izšūpot Šūpojot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
aijāt Šūpojot midzināt, mierināt (bērnu). Šūpot (parasti dziedot).
nošūpot Šūpojot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml., parasti transportlīdzekli).
piešūpot Šūpojot pievirzīt, būt par cēloni, ka pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
uzšūpot Šūpojot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
midzināt Šūpojot, dziedot u. tml. censties panākt, lai (kāds) aizmieg.
pāršūpot Šūpojot, šūpojoties pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
palēkties Šūpojoties (parasti lielos viļņos) strauji pavirzīties (uz augšu) - par ūdens transportlīdzekļiem.
iešūpoties Šūpojoties ievirzīties (kur iekšā).
izšūpoties Šūpojoties izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izšūpoties Šūpojoties izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
piešūpoties Šūpojoties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
uzšūpoties Šūpojoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
līgoties Šūpojoties virzīties, pārvietoties.
līgot Šūpojoties virzīties, pārvietoties. Līgoties (1).
karuseļšūpoles Šūpoles, arī sēdekļi, kas iekārti rotējošā iekārtā.
dūriens Šūšanas tehnikas paņēmiens (ar adatu un diegu veidojot izšuvuma rakstus vai sasaistot materiālu).
uzšvīkāt Švīkājot uzvilkt (svītru), izveidot (piemēram, zīmējumu) virsū (uz kā, kam).
Svaigā veidā Tā (izmantot, gatavot u. tml.), ka tiek saglabātas (kā, parasti augļu, dārzeņu) dabiskās īpašības, nepakļaujot termiskai, ķīmiskai u. tml. apstrādei.
Līdz nepazīšanai Tā (mainīt, mainīties), ka pilnīgi zaudē iepriekšējo veidu, izskatu, tā, ka pilnīgi zaudē iepriekšējo veidu, izskatu, tā, ka vairs nav pazīstams.
masveidā Tā, ka (kas) norisinās plašā apjomā. Tā, ka (kas) skar daudzus.
masveidā Tā, ka (kas) tiek veikts plašā apjomā. Tā, ka (kas) attiecas uz daudziem objektiem.
Par nastu (kādam) Tā, ka apgrūtina citus cilvēkus (parasti, nespējot sevi apkopt).
visgarām Tā, ka aptver visu (kā) apjomu, kopumu. Arī gluži (1). Viscaur.
viscaur Tā, ka aptver visu (kā) apjomu, kopumu. Arī gluži, pavisam.
Visā pilnībā Tā, ka aptver visu (kā) apjomu, kopumu. Pilnīgi.
pilnība Tā, ka aptver visu (kā) apjomu, kopumu. Pilnīgi.
tuvu Tā, ka ir daudz kopīga, vienojoša (ar kādu). Tā, ka ir laba garīgā saskaņa, draudzīgas attiecības (ar kādu).
tālu Tā, ka ir maz kopīga, vienojoša (ar ko). Tā, ka nav garīgas saiknes, tuvības (ar ko).
rokraksts Tā, ka ir uzrakstīts ar roku, izmantojot attiecīgus rakstāmrīkus.
smieklīgs Tā, ka jāsmejas. Arī jocīgi, dīvaini.
tālu Tā, ka kas (piemēram, izplatoties, veidojoties) aizņem samērā lielu vietu, telpu u. tml.
Uz (kā) rēķina Tā, ka kas tiek veikts, izmantojot kādu citu parādību, sistēmu u. tml.
papilnam Tā, ka pilnīgi pietiek. Lielā daudzumā, skaitā, apjomā. Bagātīgi.
pamats Tā, ka tiek īstenots galvenais, neievērojot mazāk nozīmīgo.
papildus Tā, ka tiek izmantots, organizēts, funkcionē, papildinot galveno, nozīmīgāko, būtiskāko, raksturīgāko, arī iepriekš paredzēto, sākotnējo.
augstums Tāda (skaņas) īpašība, ko raksturo vibrējoša ķermeņa svārstību skaits noteiktā laika vienībā.
dedzīgs Tāds (cilvēks), kam ir spēcīgas, kvēlas, aktivizējošas jūtas.
klaidonīgs Tāds (cilvēks), kas eksistē bez pastāvīgas dzīves un darba vietas, arī neievērojot morāles normas. Tāds (cilvēks), kas pastāvīgi klaiņo no vienas vietas uz citām un ir bez noteikta eksistences pamata.
intransitīvs Tāds (darbības vārds), kam nevar pievienot papildinātāju akuzatīvā (bez prievārda). Nepārejošs.
transitīvs Tāds (darbības vārds), kam var pievienot papildinātāju akuzatīvā (bez prievārda). Pārejošs (3).
eksplozīvs Tāds (līdzskanis), ko izrunājot slēgums tiek momentāni pārtraukts.
frikatīvs Tāds (līdzskanis), ko veido vibrējoša gaisa plūsma caur šauru spraugu runas aparātā.
četrrindu Tāds (pants, dzejolis), kam ir četras rindas.
piecrindu Tāds (pants, dzejolis), kam ir piecas rindas.
sešrindu Tāds (pants, dzejolis), kam ir sešas rindas.
trīsrindu Tāds (pants, dzejolis), kam ir trīs rindas.
divvirzienu Tāds (piemēram, ceļš), kas paredzēts kustībai divos (pretējos) virzienos.
klusgaitas Tāds (piemēram, transportlīdzeklis), kas darbojoties nerada stipru troksni.
biržains Tāds (sadīdzis tīrums, sējums), kur ir neapsētas vai pamīšus apsētas sējuma joslas.
viegls Tāds (žanrs, mākslas darbs), kam ir izklaidējošs raksturs.
mazgājams Tāds, ar kā palīdzību mazgā, mazgājas (par ierīci, mašīnu). Tāds, ko izmanto mazgājot, mazgājoties (par ziepēm, pulveri u. tml.).
nepieciešams Tāds, bez kā (kas) nevar pastāvēt, tāds, kam noteikti jābūt attiecīgajos apstākļos.
ireāls Tāds, kā nav vai kā nevar būt īstenībā. Iedomāts, fantāzijā eksistējošs. Nereāls.
pikolo Tāds, kam attiecīgā mūzikas instrumenta tipā ir vismazākais apjoms un visaugstākā tesitūra (par mūzikas instrumentu).
saskanīgs Tāds, kam būtiskās (piemēram, psihes, rakstura, personības) īpašības, darbības vērstība ir līdzīgas, kopīgas un nodrošina vēlamo savstarpējo saskarsmi. Tāds, kurā izpaužas šāda īpašību līdzība, kopība.
neizturīgs Tāds, kam darbojoties ātri rodas funkcionāli traucējumi (par cilvēka vai dzīvnieka ķermeni, tā daļām).
apjomīgs Tāds, kam ir apjoms (2).
plašs Tāds, kam ir daudzveidīgs, daudzas parādības aptverošs saturs, arī liels apjoms (piemēram, par tekstu, zināšanām).
strēļains Tāds, kam ir garenas, šauras joslas forma, veids. Tāds, kas sastāv no garenām, šaurām joslām.
sterils Tāds, kam ir iznīcināta, zaudēta spēja radīt pēcnācējus, saglabājoties dzimumdziedzeru endokrīnai funkcijai.
kanjonveida Tāds, kam ir kanjonam raksturīga forma. Kanjonam līdzīgs.
masīvs Tāds, kam ir liela masa, liels apjoms. Arī blīvs.
apjomīgs Tāds, kam ir liels apjoms (1).
sīks Tāds, kam ir maza vērtība, arī apjoms. Niecīgs, arī lēts.
miniatūrs Tāds, kam ir mazs apjoms (par daiļdarbu).
miniatūrs Tāds, kam ir neliels apjoms un parasti viena noskaņa (par skaņdarbu).
vērienīgs Tāds, kam ir nozīmīgas parādības aptverošs saturs, liela, vispārināta forma, arī plašs apjoms (piemēram, par mākslas darbu, zinātnisku pētījumu).
pagarš Tāds, kam ir paliels apjoms, tāds, kas mazliet pārsniedz vajadzīgo apjomu (piemēram, par tekstu).
sirms Tāds, kam ir pelēcīgi balti, savu sākotnējo krāsu zaudējuši mati.
vērienīgs Tāds, kam ir plašs apjoms, daudzveidīgas funkcijas, nozīmīgs, veiksmīgs risinājums (piemēram, par celtni).
kundzisks Tāds, kam ir raksturīga (parasti nepamato tā) pārākuma apziņa, nevērīga, arī nievājoša attieksme pret citiem cilvēkiem.
salonisks Tāds, kam ir raksturīga kāda laikposma (parasti 29. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma) skaistuma etalonam atbilstoša ārēja tēlu idealizācija, dažādu stilu un virzienu izmantojums, izklaidējoša ievirze (par mākslas darbu).
patvaļīgs Tāds, kam ir raksturīga rīcība, izturēšanās tikai pēc paša uzskatiem, ieskatiem, iegribām, neievērojot citu cilvēku domas, gribu u. tml. (par cilvēkiem).
patvarīgs Tāds, kam ir raksturīga rīcība, izturēšanās tikai pēc paša uzskatiem, ieskatiem, iegribām, neievērojot likumus, morāles normas, citu cilvēku gribu, intereses, vajadzības. Arī patvaļīgs (2).
līgans Tāds, kam ir raksturīga vienmērīga šūpošanās (par gaitu). Tāds, kas pārvietojas, vienmērīgi šūpojoties.
laicīgs Tāds, kam ir sākums un beigas. Tāds, kas ir ierobežots laikā. Pārejošs.
solīds Tāds, kam ir samērā liela skaitliskā vērtība, samērā liels apjoms.
garš Tāds, kam ir samērā liels apjoms (piemēram, par tekstu).
paplašs Tāds, kam ir samērā liels apjoms (piemēram, par tekstu).
vājš Tāds, kam ir samērā maza koncentrācija (piemēram, par šķidrumu, šķīdumu). Tāds, kam ir maza jonizācijas pakāpe.
neliels Tāds, kam ir samērā mazs apjoms (par tekstu).
paīss Tāds, kam ir samērā mazs apjoms (piemēram, par tekstu).
negarš Tāds, kam ir samērā neliels apjoms (piemēram, par tekstu).
skujains Tāds, kam ir skujiņu raksts. Tāds, ko veido skujiņas (2). Skujots (2).
kvēlains Tāds, kam ir spožs mirdzums, spīdums. Kvēlojošs.
draiskulīgs Tāds, kam ir tieksme draiskuļot, jokot. Dzīvespriecīgs, jautrs. Arī nerātns. Draisks.
draisks Tāds, kam ir tieksme draiskuļot, jokot. Dzīvespriecīgs, jautrs. Arī nerātns. Draiskulīgs.
trejāds Tāds, kam ir trīs veidi. Tāds, kas izpaužas trijos veidos.
pietiekams Tāds, kam ir vajadzīgais, nepieciešamais, arī vēlamais apjoms, kvalitāte, intensitāte; tāds, kas atbilst kādām prasībām, normām.
pietiekošs Tāds, kam ir vajadzīgais, nepieciešamais, arī vēlamais apjoms, kvalitāte, intensitāte. Tāds, kas atbilst kādām prasībām, normām. Pietiekams (2).
padevīgs Tāds, kam kādas iedarbības rezultātā viegli izmainās, piemēram, forma, apjoms. Pakļāvīgs (2).
pakļāvīgs Tāds, kam kādas iedarbības rezultātā viegli pārmainās, piemēram, forma, apjoms.
nekonkrēts Tāds, kam nav konkrēta, īstenības daudzveidību atspoguļojoša satura. Vispārīgs, abstrakts.
nesaistīts Tāds, kam nav mijiedarbības ar citām elementārdaļiņām vai ar ārējo lauku (par elementārdaļiņām). Brīvs.
klejojošs Tāds, kam nav saimnieka, mājvietas (par suni, kaķi). Tāds, kas klejo apkārt bez saimnieka pavadības (par suni).
tilpumains Tāds, kam piemīt samērā liels, parasti īpatnējais, tilpums. Tāds, ko raksturo ar, parasti īpatnējo, tilpumu.
dialektisks Tāds, kam raksturīga attīstība pretstatu cīņā, iekšējo pretrunu pārvarēšana.
piedzīvojums Tāds, kam raksturīgs aizraujošs sižeta risinājums, reālu vai izdomātu notikumu, piedzīvojumu, dēku atveidojums (parasti par literāru darbu, kinofilmu).
sarkanbaltsarkans Tāds, kam starp sarkaniem laukumiem, sarkanām joslām ir balts laukums, balta josla.
lāsains Tāds, kam, atstarojot gaismu, ir mainīgas nokrāsas nevienmērīgs spīdums (par priekšmetu). Lāsmains. Tāds, kas pakāpeniski pāriet no viena toņa citā (par krāsu).
lāsmains Tāds, kam, atstarojot gaismu, ir mainīgas nokrāsas nevienmērīgs spīdums.
pavēls Tāds, kas aptuveni, samērā nenoteikti attiecas uz kāda laika perioda beigām, tā pēdējo posmu. Tāds, kas noris aptuveni kāda laika perioda beigās, tā pēdējā posmā.
pilnīgs Tāds, kas aptver visu (kā) apjomu, kopumu.
pilns Tāds, kas aptver visu (kā) apjomu, kopumu. Tāds, kurā ir visas paredzētās, nepieciešamās daļas, detaļas u. tml. (par ko kompleksu).
slēgts Tāds, kas ar kādu detaļu, elementu ir norobežots no visām pusēm. Tāds, kas noris sistēmā, kurai nav izejas uz apkārtējo vidi.
vaļējs Tāds, kas ar kādu detaļu, elementu nav norobežots no visām pusēm. Tāds, kam nepārtraukti notiek vielas un enerģijas apmaiņa ar ārējo vidi (parasti par sistēmu).
smieklīgs Tāds, kas ar ko neparastu, dīvaina, nepamatotu u. tml. izraisa smieklus, arī neizpratni, izsmieklu. Arī jocīgs (2).
smagnējs Tāds, kas ar savu apjomu, formu rada smaguma iespaidu (parasti par priekšmetiem). Arī samērā smags (1).
strūklains Tāds, kas atgādina strūklu. Arī svītrains, joslains.
sāns Tāds, kas atrodas (priekšmeta, telpas, laukuma) malējā daļā, pusē atšķirībā no (tā) viena vai otra gala, augšas vai apakšas. Tāds, kas veido (priekšmeta, telpas, laukuma) malējo daļu, pusi atšķirībā no (tā) viena vai otra gala, augšas vai apakšas.
saistīts Tāds, kas atrodas mijiedarbībā ar citām elementārdaļiņām vai ar ārējo lauku (par elementārdaļiņām). Tāds, ko ierobežo šāda mijiedarbība (par fizikālām parādībām).
pakaļējs Tāds, kas atrodas tajā (cilvēka, dzīvnieka ķermeņa daļas) joslā, kas ir pretēja (šīs daļas) priekšējai joslai.
pazems Tāds, kas atrodas zemāk par parasto, vidējo (līmeni).
zodiakāls Tāds, kas atrodas zodiaka joslā.
subalpīns Tāds, kas atrodas, pastāv, noris kalnos starp alpīno un mežu (stepju) joslu.
subekvatoriāls Tāds, kas atrodas, pastāv, noris starp ekvatoriālo un tropu joslu.
starprajonu Tāds, kas atrodas, pastāv, noris starp rajoniem.
subpolārs Tāds, kas atrodas, pastāv, noris starp Zemes polāro un mēreno joslu.
tropisks Tāds, kas atrodas, pastāv, noris starp Zemes tropiem [1] (1) vai starp vienu no tiem un ekvatoru (ekvatoriālo joslu).
subtropisks Tāds, kas atrodas, pastāv, noris starp Zemes tropu un mēreno joslu.
virsūdens Tāds, kas atrodas, pastāv, noris virs ūdens, tāds, kas ir saistīts ar ūdens virsējo kārtu.
subantarktisks Tāds, kas atrodas, pastāv, noris Zemes dienvidu puslodē starp antarktisko un mēreno joslu.
subarktisks Tāds, kas atrodas, pastāv, noris Zemes ziemeļu puslodē starp arktisko un mēreno joslu.
endokrīns Tāds, kas attiecas uz (organisma) iekšējo sekrēciju.
intīms Tāds, kas attiecas uz cilvēka iekšējo pasauli, personisko dzīvi. Dziļi personisks.
jauniesaucamais Tāds, kas attiecas uz kārtējo iesaukumu aktīvajā karadienestā.
zems Tāds, kas attiecībā pret pārējo reljefa daļu atrodas lejā, ieplakā (par vietu, platību).
ugunsdrošs Tāds, kas attiecīgajos apstākļos nevar aizdegties (piemēram, par materiālu, vielu, priekšmetu).
ugunsizturīgs Tāds, kas attiecīgajos apstākļos nevar aizdegties (piemēram, par materiālu, vielu, priekšmetu). Ugunsdrošs.
ugunsnedrošs Tāds, kas attiecīgajos apstākļos viegli vai samērā viegli aizdegas, uzliesmo (par materiālu, vielu, priekšmetu).
reducēts Tāds, kas attīstības gaitā ir samazinājies pēc apjoma (par orgāniem). Tāds, kam attīstības gaitā ir vienkāršojusies uzbūve.
ruderāls Tāds, kas aug mājokļu tuvumā, gar ceļiem, piegružotās vietās, mēslainēs, sētmalēs u. tml. (par augiem, parasti nezālēm).
plosīgs Tāds, kas bieži ir ļoti kustīgs, izturas skali, parasti rotaļājoties, priecājoties. Arī draiskulīgs.
iela Tāds, kas darbojas, noris ārpus telpām, parasti šādā satiksmei paredzētā joslā.
trokšņains Tāds, kas darbojoties rada nevēlami skaļas skaņas, parasti trokšņus (par iekārtām, ierīcēm u. tml.).
transcendentāls Tāds, kas eksistē ārpus sajūtu, apziņas, pieredzes jomas, aiz galīgās, empīriskās pasaules robežām.
dūmrades Tāds, kas eksplodējot, degot rada daudz dūmu.
ultraviolets Tāds, kas gaismas spektrā atrodas aiz violetās gaismas joslas.
infrasarkans Tāds, kas gaismas spektrā piekļaujas sarkanās gaismas joslai.
pārgatavs Tāds, kas gatavojoties ir pārsniedzis vēlamo gatavības pakāpi.
Ar asinīm iegūts (arī izcīnīts) Tāds, kas iegūts, izcīnīts sīvās cīņās, pat ziedojot dzīvību.
zvērināts Tāds, kas ietilpst vēlētas tiesas komisijā, kuras uzdevums ir konstatēt apsūdzētā vainu un kuras lēmums obligāti jāievēro tiesnesim, gatavojot spriedumu.
pagājušais Tāds, kas ir bijis pirms līdzīga sekojošā, tagadējā (par laikposmu, laiku). Iepriekšējais.
sens Tāds, kas ir bijis, pastāvējis ilgu laiku (daudzus gadsimtus, laikmetus u. tml.) pirms kāda jaunāka, pašreizējā laikposma. Tāds, kas ir radīts, radies ilgu laiku (daudzus gadsimtus, laikmetus u. tml.) pirms kāda jaunāka, pašreizējā laikposma un pastāv joprojām.
nekaunīgs Tāds, kas ir drošs, izturas uzmācīgi, traucējoši (par dzīvniekiem).
nekautrīgs Tāds, kas ir drošs, izturas uzmācīgi, traucējoši (par dzīvniekiem). Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
balsnējs Tāds, kas ir gaišs vai gaišāks par apkārtējo. Tāds, kas ar savu gaišumu izdalās uz tumšāka fona.
kopējs Tāds, kas ir iegūts, summējot kādus lielumus.
mākslīgs Tāds, kas ir īpaši radīts cilvēka praktiskajā darbībā pēc kā dabā eksistējoša parauga (piemēram, par vielām, priekšmetiem, norisēm).
salikts Tāds, kas ir izgatavots no atsevišķām (gatavām) detaļām, elementiem, tos savstarpēji savienojot un parasti papildus neapstrādājot.
rotācija Tāds, kas ir izveidojies, punktam vai visiem kādas figūras punktiem rotējot ap kādu asi.
pusasiņu Tāds, kas ir izveidots, krustojot tīršķirnes dzīvnieku ar primitīvas izcelsmes dzīvnieku.
vienots Tāds, kas ir izveidots, sasaistot, apvienojot atsevišķās daļas (par kādu veselumu).
sīks Tāds, kas ir izvērsts ļoti vāji, rada nenozīmīgus rezultātus (par darbību, norisi); tāds, kam ir samērā neliels apjoms (piemēram, par darbu).
operatīvs Tāds, kas ir jāveic nekavējoties. Tāds, kas ir paredzēts (kā) tūlītējai veikšanai, saistīts ar (kā) tūlītēju veikšanu.
steidzams Tāds, kas ir jāveic tūlīt, nekavējoties (par darbu, darbību). Tāds, kas ir jārisina tūlīt, nekavējoties (piemēram, par jautājumu). Tāds, kas prasa tūlītēju rīcību.
radiojutīgs Tāds, kas ir jutīgs pret jonizējošā starojuma iedarbību.
masa Tāds, kas ir lielā daudzumā, skaitā. Tāds, kas ir lielā (daudzumā, apjomā).
pazemināt Tāds, kas ir mazāks par vidējo, parasto kvantitātes pakāpi, par normu.
pazems Tāds, kas ir mazliet zemāks par vidējo, parasto līmeni, pakāpi.
jodains Tāds, kas ir notraipīts ar joda šķīdumu spirtā. Tāds, kas ir pārklāts ar joda šķīdumu, spirtā.
pārietāls Tāds, kas ir novietots organisma sānos. Tāds, kas ir novietots galvvidū, paura rajonā.
cauršūts Tāds, kas ir pagatavots, piestiprināts u. tml., šujot (ko kam) cauri.
fosforizēts Tāds, kas ir pārklāts ar fosforescējošu vielu.
gatavs Tāds, kas ir pieņemts, izdomāts iepriekš (neievērojot konkrēto situāciju). Arī šablonisks.
vecs Tāds, kas ir radies, izveidojies, pastāvējis pirms samērā ilga laika pagātnē un (parasti) joprojām pastāv.
sens Tāds, kas ir radīts, radies, bijis pirms samērā ilga laika (piemēram, pirms vairākiem gadiem, gadu desmitiem) un (parasti) pastāv joprojām.
nemelnzemes Tāds, kas ir raksturīgs lauksaimniecības dabiskajiem apstākļiem mērenās joslas meža zonās, kuras atrodas uz ziemeļiem no melnzemju izplatības areāla (piemēram, par apvidu, rajonu).
hektogrāfisks Tāds, kas ir raksturīgs, piemērots hektogrāfam. Tāds, kas iegūts, pavairojot ar hektogrāfu.
šapirogrāfisks Tāds, kas ir raksturīgs, piemērots šapirogrāfam. Tāds, kas ir iegūts, pavairojot ar šapirogrāfu.
neskarts Tāds, kas ir saglabājis savu pirmatnējo veidu, izskatu, tāds, ko cilvēks nav pārveidojis (piemēram, par apvidu dabā).
jautrs Tāds, kas ir saistīts ar jokiem, smiekliem.
strutains Tāds, kas ir saistīts ar sastrutojumu, strutu rašanos. Strutojošs (2).
šaurs Tāds, kas ir saistīts tikai ar viena darbības, arī īstenības jomu vai nedaudzām darbības, arī īstenības jomām.
sašaurināt Tāds, kas ir šaurāks par pārējo daļu.
plastisks Tāds, kas ir telpisks, apjomīgs, tāds, kam ir gaismēnas radīta iluzora forma (parasti par tēlotājas mākslas darbu).
atpakaļējs Tāds, kas ir vērsts uz iepriekšējo vietu vai stāvokli.
sirms Tāds, kas ir zaudējis savu sākotnējo krāsu un kļuvis pelēcīgi balts (par matiem, bārdu u. tml.).
Ar asinīm izcīnīts (arī iegūts) Tāds, kas izcīnīts, iegūts sīvās cīņās, pat ziedojot dzīvību.
Ar asinīm izcīnīts (arī iegūts) Tāds, kas izcīnīts, iegūts sīvās cīņās, pat ziedojot dzīvību.
pseidotautisks Tāds, kas izmanto tautas mākslas motīvus, tēlus, izteiksmes līdzekļus un kas orientējas uz romantizētu tautas pagātni, neievērojot sabiedrības aktuālās problēmas (parasti par mākslas virzienu, mākslas darbu).
respektabls Tāds, kas izraisa ievērību, izceļas ar savu apjomu, kvalitāti, izskatu (piemēram, par celtni, priekšmetu).
atklāts Tāds, kas izsaka visu vaļsirdīgi, neslēpjot savas domas un jūtas. Vaļsirdīgs.
pusautomātisks Tāds, kas kādu darbības cikla daļu veic patstāvīgi, bet tā pārējo daļu - ar cilvēka līdzdalību (par mašīnām, mehānismiem u. tml.).
krājaizdevu Tāds, kas kārto kredītdarījumus un citas finansiālas operācijas, darbojoties uz kooperatīviem pamatiem (par iestādi, organizāciju).
reljefs Tāds, kas krasi atšķiras no kā cita līdzīga, piemēram, ar savu apjomu, formu.
mantrausīgs Tāds, kas ļoti cenšas (parasti, izmantojot dažādus, arī negodīgus, līdzekļus) iegūt mantu, naudu, tāds, kas ļoti cenšas krāt naudu, mantu. Arī skops.
milzīgs Tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz pēc daudzuma, labuma vidējo, parasto līmeni, pakāpi.
milzu Tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz pēc daudzuma, labuma vidējo, parasto līmeni, pakāpi. Milzīgs (3).
paliels Tāds, kas mazliet pārsniedz pēc daudzuma, labuma, vērtības vidējo, parasto līmeni, pakāpi.
īss Tāds, kas nav plašs apjomā (piemēram, par tekstu).
parasts Tāds, kas nav specializēts (par vispārizglītojošo mācību iestādi, tās klasēm).
ļengans Tāds, kas nav stingrs, tāds, kas, zaudējot stingrumu, liecas lejup (par augiem, to daļām). Tāds, kas nav stingri nostiepts (par priekšmetiem).
ietiepīgs Tāds, kas neatlaidīgi cenšas īstenot savas, parasti reālajos apstākļos nepamatotās, vēlēšanās.
tiepīgs Tāds, kas neatlaidīgi, nepiekāpīgi cenšas īstenot savas, parasti reālajos apstākļos nepamatotās, vēlēšanās, iegribas. Ietiepīgs.
uzmācīgs Tāds, kas neatlaidīgi, netaktiski vēršas pie kāda prasot, lūdzot, piedāvājot u. tml.
nemanāms Tāds, kas neizceļas pārējo vidū. Tāds, kas nepievērš sev uzmanību.
nekaunīgs Tāds, kas neizjūt kaunu. Tāds, kas izturas, rīkojas, runā bez smalkjūtības, izaicinoši, aizvainojoši.
nopietns Tāds, kas nejoko, nesmejas, izturas nosvērti.
uzplijīgs Tāds, kas nekautrīgi, uzmācīgi vēršas pie kāda, prasot, lūdzot, piedāvājot u. tml.
ortodoksāls Tāds, kas nelokāmi, konsekventi seko kādai pārliecībai, virzienam, mācībai, parasti neievērojot konkrētus apstākļus, attīstības procesus. Saistīts ar ortodoksiju, tai raksturīgs.
mazs Tāds, kas nesasniedz pēc daudzuma, labuma vidējo, parasto līmeni, pakāpi.
divvirzienu Tāds, kas noris divos (pretējos) virzienos.
veltenisks Tāds, kas noris veļoties, kūleņojot.
vērienīgs Tāds, kas noris, izpaužas, tiek veikts plašā apjomā, arī daudzveidīgi (piemēram, par darbību, norisi, pasākumu).
masveida Tāds, kas norisinās plašā apjomā. Tāds, kas skar daudzus.
masveidīgs Tāds, kas norisinās plašā apjomā. Tāds, kas skar daudzus.
telefonisks Tāds, kas notiek, ko veic, izmantojot telefona sakarus.
telegrāfisks Tāds, kas notiek, ko veic, izmantojot telegrāfa sakarus.
inerts Tāds, kas parastajos apstākļos ir ķīmiski neaktīvs.
neplīstošs Tāds, kas parastajos lietošanas apstākļos neplīst (parasti par stiklu, stikla izstrādājumiem).
smiltis Tāds, kas parasti ir sastopams smiltājos, smilšainās vietās (par savvaļas dzīvniekiem, to sugām).
labdabīgs Tāds, kas parasti veidojas lēni, neieaugot apkārtējos audos, un neveido jaunus perēkļus (par audzēju).
endoparazītisks Tāds, kas parazitē citu organismu šūnās, audos, iekšējos orgānos.
neaptumšots Tāds, kas pareizi atspoguļo ārējo pasauli (par psihiskām norisēm, psihi).
liels Tāds, kas pārsniedz pēc daudzuma, labuma vidējo, parasto līmeni, pakāpi.
pamatīgs Tāds, kas pārsniedz pēc daudzuma, labuma vidējo, parasto līmeni, pakāpi.
grandiozs Tāds, kas pārsteidz ar savu lielumu, apjomu. Milzīgs.
plēsīgs Tāds, kas pārtiek no dzīvniekiem, tos medījot barībai, un kam ir raksturīga (piemēram, zobu, knābja, nagu) uzbūve (par dzīvniekiem).
gatavs Tāds, kas pārveidojoties, kādā norisē ir kļuvis derīgs izmantošanai.
ātrs Tāds, kas pārvietojoties spēj veikt lielu attālumu samērā īsā laika sprīdī.
žigls Tāds, kas pārvietojoties spēj veikt lielu attālumu samērā īsā laika sprīdī. Ātrs (1).
straujš Tāds, kas pārvietojoties, virzoties veic lielu attālumu samērā īsā laika sprīdī. Arī ātrs (1).
lēnīgs Tāds, kas pārvietojoties, virzoties veic samērā mazu attālumu kādā laika sprīdī (parasti par straumi, gaisa plūsmu).
lēns Tāds, kas pārvietojoties, virzoties veic samērā mazu attālumu kādā laika sprīdī.
lejupslīdošs Tāds, kas pasliktinās, regresē, kļūst mazvērtīgāks. Lejupejošs (2).
neizsmeļams Tāds, kas pastāv tik lielā apjomā, pārpilnībā, ka to visu ir grūti vai neiespējami izmantot.
pirmsskolas Tāds, kas pastāv, noris pirms bērns sāk mācīties vispārizglītojošā skolā.
pirmsdienesta Tāds, kas pastāv, noris pirms dienesta bruņotajos spēkos.
pirmsiesaukuma Tāds, kas pastāv, noris pirms iesaukuma bruņotajos spēkos.
patruls Tāds, kas pavāji uztver apkārtējo, pavāji reaģē uz to.
vesels Tāds, kas pēc apjoma, sastāva u. tml. atbilst lielam daudzumam, arī priekšstatiem (par kā lielu kopumu).
pavairots Tāds, kas pēc skaita, apjoma, intensitātes u. tml. pārsniedz kādu normu.
atsperīgs Tāds, kas pēc stiepšanas, liekšanas vai spiešanas ātri, viegli spēj ieņemt iepriekšējo formu un stāvokli.
cauršauts Tāds, kas radies, šāviņam, lodei izurbjoties cauri.
pārgalvīgs Tāds, kas rīkojas pārdroši, neievērojot iespējamās nevēlamās sekas, tāds, kas ir pārdroši draisks, jautrs.
mirklīgs Tāds, kas rodas, noris ļoti īsā laika sprīdī, pēkšņi. Ļoti ātri pārejošs. Acumirklīgs.
acumirklīgs Tāds, kas rodas, noris vienā mirklī, pēkšņi. Īslaicīgs, ļoti ātri pārejošs.
aizrautīgs Tāds, kas sajūsmina, valdzina. Aizraujošs.
daudzmiljonu Tāds, kas sastāv no daudziem miljoniem vienību.
jodains Tāds, kas satur daudz joda [1].
ūdeņains Tāds, kas satur daudz ūdens vai tam (pēc krāsas, konsistences u. tml.) līdzīgu šķidru vielu (par organisma daļām, veidojumiem, vielu maisījumiem tajos).
pilns Tāds, kas savā izpausmē ir sasniedzis augstāko pakāpi, arī galējo robežu (par norisi, procesu, parādību).
nekritisks Tāds, kas savā vērtējumā izceļ pozitīvo, neanalizējot trūkumus.
ložņāt Tāds, kas savas uzbūves dēļ aug, stiepjoties paralēli zemes virsmai, ir pietuvināts zemes virsmai (par augiem, to daļām).
varonīgs Tāds, kas spēj pārvarēt ārkārtējas grūtības, briesmas, pašaizliedzīgi pildīt savu pienākumu ārkārtēju grūtību, briesmu apstākļos, tāds, kas spēj aizstāvēt kādus ideālus, cīnīties par tiem, pat riskējot ar savu veselību, dzīvību vai upurējot to.
parenterāls Tāds, kas tiek ievadīts organismā, apejot gremošanas traktu (piemēram, ievadot vēnā, muskulī, zemādā).
papildu Tāds, kas tiek izmantots, organizēts, funkcionē, papildinot galveno, nozīmīgāko, būtiskāko, raksturīgāko, arī iepriekš paredzēto, sākotnējo.
spaidi Tāds, kas tiek veikts, organizēts pēc pavēles, rīkojuma u. tml., pakļaujot (kādu) noteiktas darbības obligātai izpildei. Arī piespiedu (1).
piespiedu Tāds, kas tiek veikts, organizēts pēc pavēles, rīkojuma, tiesas sprieduma, pakļaujot (kādu) noteiktas darbības, rīcības obligātai izpildei.
tālākejams Tāds, kas turpmāk ir jāveic ejot.
jaukts Tāds, kas veidojies, apvienojoties dažādām sastāvdaļām. Tāds, kam ir dažādas sastāvdaļas.
vijīgs Tāds, kas viegli padodas deformācijai un ātri pēc tās izbeigšanās atjauno iepriekšējo formu, tāds, kas viegli lokāms, liecams. Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
lāsmains Tāds, kas, atstarojot gaismu, nevienmērīgi ne visai spoži vai arī spoži spīd.
gudrs Tāds, kas, veikli orientējoties dažādos apstākļos, prot tos izmantot savā labā. Arī viltīgs.
pieglaudīgs Tāds, kas, viegli piekļaujoties, pieskaroties, izraisa patīkamu sajūtu (parasti par audumu).
slābans Tāds, kas, zaudējot stingrumu, liecas lejup (par augiem, to daļām). Tāds, kas nav saspriegts (par priekšmetiem).
slābs Tāds, kas, zaudējot stingrumu, liecas lejup (par augiem, to daļām). Tāds, kas nav saspriegts (par priekšmetiem).
šļaugans Tāds, kas, zaudējot stingrumu, liecas lejup (par augiem, to daļām). Tāds, kas nav saspriegts (par priekšmetiem).
sanitārs Tāds, ko (parasti bruņotajos spēkos, civilajā aizsardzībā) izmanto ievainoto, slimnieku transportēšanai (par transportlīdzekļiem).
čalīgs Tāds, ko dara čalojot.
galēnisks Tāds, ko iegūst, apstrādājot ārstnieciskas izejvielas, kuras atrodamas augu, arī dzīvnieku valstī.
neausts Tāds, ko iegūst, cauršujot vai līmējot orientētu šķiedru kopumu (par tekstilmateriālu).
savstarpējs Tāds, ko īsteno, rada, kas īstenojas, rodas, vairākiem, daudziem priekšmetiem, parādībām, dzīvām būtnēm ietekmējot vienai otru, citai citu (piemēram, par darbību, stāvokli).
saliekams Tāds, ko izveido no atsevišķām (gatavām) detaļām, elementiem, tos savstarpēji savienojot un parasti papildus neapstrādājot.
neatliekams Tāds, ko nevar atlikt uz vēlāku laiku, kas jāveic tūlīt, nekavējoties (par darbu, darbību). Tāds, kas jāizskata, jārisina nekavējoties (piemēram, par jautājumu, prasību).
tīrs Tāds, ko nosakot, analizējot, aprēķinot u. tml., neieskaita, neņem vērā, piemēram, kādus tā elementus, attiecības.
steidzīgs Tāds, ko veic ātri, tāds, kas jāveic tūlīt, nekavējoties (par darbību). Tāds, kas norisinās ātri.
akls Tāds, ko veic neskatoties. Tāds, ko veic, orientējoties pēc instrumentiem.
masveida Tāds, ko veic plašā apjomā. Tāds, kas attiecas uz daudziem objektiem.
masveidīgs Tāds, ko veic plašā apjomā. Tāds, kas attiecas uz daudziem objektiem. Masveida (2).
patvaļīgs Tāds, ko veic tikai pēc paša darītāja uzskatiem, ieskatiem, iegribām, neievērojot citu cilvēku domas, gribu u. tml., arī faktus, apstākļus.
patvarīgs Tāds, ko veic tikai pēc paša uzskatiem, ieskatiem, iegribām, neievērojot citu cilvēku gribu, intereses, vajadzības.
māja Tāds, ko veic, darina, izmanto dzīvesvietā, mājoklī vai ciešā saistībā ar to.
skanisks Tāds, ko veido skaņas. Tāds, ko veido, izmantojot skaņas.
sirms Tāds, kura apmatojums vai apspalvojums ir zaudējis savu sākotnējo krāsu un kļuvis pelēcīgi balts (par dzīvniekiem).
divdabīgs Tāds, kurā apvienotas divējādas (bieži pretējas) īpašības. Tāds, kurš eksistē, izpaužas divējādos (bieži pretējos) veidos.
saliekams Tāds, kura detaļas, elementus ir iespējams sabīdīt, sakļaut u. tml., lai samazināta tā apjomu (piemēram, glabāšanai, transportēšanai).
savāžams Tāds, kura detaļas, elementus ir iespējams, parasti pagriežot ap asi, iekļaut vienu otrā, citu citā, lai samazinātu tā apjomu (piemēram, pārnēsāšanai, glabāšanai). Arī saliekams (3).
rotācija Tāds, kurā galvenās operācijas veic rotējošas detaļas, rotējoši elementi (par iekārtām, ierīcēm u. tml.).
nekaunīgs Tāds, kura iedarbība ir traucējoša (par parādībām dabā).
nekautrīgs Tāds, kura iedarbība ir traucējoša (par parādībām dabā).
stabils Tāds, kura īpašības, arī stāvoklis attiecīgajos apstākļos nemainās (piemēram, par priekšmetiem, veidojumiem). Pretstats: labils.
stabils Tāds, kura īpašības, skaitliskie raksturojumi attiecīgajos apstākļos nemainās (par, parasti fizikālām, norisēm, procesiem, arī stāvokļiem).
rezolutīvs Tāds, kurā ir ietverti atzinumi, secinājumi, lemjoši ieteikumi galīgā veidā (par dokumentiem).
joslains Tāds, kurā ir joslas (1).
naturāls Tāds, kurā ir kopēti īstenības priekšmeti un parādības, neatspoguļojot būtisko, tipisko.
ziedains Tāds, kurā ir nelieli piena, biezpiena kunkuļi, kas rodas, karsējot ieskābušu pienu.
pētīgs Tāds, kurā izpaužas cenšanās (ko) novērot, saskatīt, pamanīt, uzzināt (parasti par skatienu, skatīšanos). Pētījošs (2).
ironisks Tāds, kurā izpaužas ironija. Izsmejoši zobgalīgs.
sīvs Tāds, kurā izpaužas kas dzēlīgs, izsmejošs. Tāds, kurā izpaužas sāpīgs pārdzīvojums, arī naids.
bezdomīgs Tāds, kurā izpaužas nepietiekami spraiga domāšana, arī izklaidība. Tāds, kas tiek veikts nedomājot.
nievīgs Tāds, kurā izpaužas nievas. Nievājošs.
netaisnīgs Tāds, kura izturēšanās, rīcība, runa ir pretrunā ar taisnīguma izjūtu. Tāds, kas nepelnīti vēršas pret kādu (piemēram, apvainojot, nosodot viņu).
netaisns Tāds, kura izturēšanās, rīcība, runa ir pretrunā ar taisnīguma izjūtu. Tāds, kas nepelnīti vēršas pret kādu (piemēram, apvainojot, nosodot viņu). Netaisnīgs (1).
stabils Tāds, kura sastāvs, struktūra attiecīgajos apstākļos nemainās, nepārveidojas (par vielām, to daļiņām).
programmatisks Tāds, kura saturs ir izklāstīts īpašā paskaidrojošā tekstā vai arī tikai nosaukumu (par instrumentālu skaņdarbu)
sanitārs Tāds, kura uzdevums (parasti bruņotajos spēkos, civilajā aizsardzībā) ir veikt higiēnas, veselības aizsardzības pasākumus, arī sniegt palīdzību ievainotajiem (par cilvēkiem, to grupām, karaspēka apakšvienībām u. tml.).
trūcīgs Tāds, kura veidošanai, sagatavošanai ir izlietots nepietiekamā daudzumā, apjomā kas vērtīgs, nepieciešams.
nabadzīgs Tāds, kura veidošanai, sagatavošanai nav izlietots vai ir izlietots nepietiekamā daudzumā, apjomā kas vērtīgs, nepieciešams.
simbolisks Tāds, kura vērtības apjoms, intensitāte u. tml. ir mazāka nekā nepieciešams, vajadzīgs, arī parasts.
lāsumains Tāds, kura virsma ir ar atšķirīgas nokrāsas lāsumiem un, atstarojot gaismu, nevienmērīgi spīd.
stings Tāds, kuram ir raksturīga cietība, arī valkanums, želejveidīgums, kas parasti izveidojas, pazeminoties temperatūrai, iztvaikojot kādām sastāvdaļām.
nebalsīgs Tāds, kuru artikulējot balss saites nevibrē (par valodas skaņu).
balsīgs Tāds, kuru artikulējot vibrē balss saites (par valodas skaņu).
Šo baltu (retāk balto) dienu Tagadējos laikos, mūsdienās.
Mūsu dienās Tagadējos laikos, mūsdienās.
Šo baltu (retāk balto) dienu Tagadējos laikos, mūsdienās.
riša Taisna (parasti viegla), vienā malā krokota, kruzuļota auduma josla (iešūšanai tērpā, apģērba gabalā vai uzšūšanai uz tā).
pārtieši Taisni, nelīkumojot (virzīties).
spieķis Taisns, samērā tievs (piemēram, koka, metāla) stienis, kam parasti ir rokturis un ko ejot lieto atbalstam vai dekoratīviem nolūkiem.
bazilika Taisnstūrveida celtne, kuras iekšpuse ar stabu vai kolonnu rindām sadalīta trijās vai piecās gareniskās daļās (jomos).
trīssoļlēkšana Tāllēkšanā - triju citu citam sekojošu lēcienu veikšana pēc vieno, ieskrējiena.
ietamborēt Tamborējot ieveidot (piemēram, rakstu).
satamborēt Tamborējot izgatavot (ko) lielākā daudzumā; tamborējot izgatavot (kā lielāku daudzumu).
pietamborēt Tamborējot izgatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
pietamborēt Tamborējot izgatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, kārbu, atvilktni).
uztamborēt Tamborējot izgatavot, arī izveidot. Notamborēt.
notamborēt Tamborējot izgatavot.
iztamborēt Tamborējot izlietot (daudz vai visu).
iztamborēt Tamborējot izveidot (parasti ornamentu, rakstu).
pietamborēt Tamborējot izveidot un piestiprināt (pie kā, kam klāt).
satamborēt Tamborējot savienot.
duļļi Tapas (laivas malās), starp kurām airējot liek airus.
iztapsēt Tapsējot izklāt (telpā), parasti sienas. Tapsējot izklāt (parasti sienas).
paka Tas (atsevišķs priekšmets, arī kā kopums), kas ir iesaiņots papīrā, kartonā u. tml. materiālā. Veidojums, kas radies, ko iesaiņojot.
sakasnis Tas (parasti kā paliekas, atlikumi), kas ir savākts, (tos) sakasot, sagrābjot u. tml.
plīva Tas (parasti parādība dabā), kas izplatās plaši, pārklājot, iekļaujot ko.
miteklis Tas (piemēram, celtne, telpa, tas daļa), ko (cilvēki) izmanto dzīvošanai, par dzīvesvietu. Mājoklis.
mērs Tas (piemēram, lielums, vērtība, parādība), ar kuru salīdzina, kvantitatīvi raksturojot (ko). Arī mērvienība.
strupkājis Tas (tāds), kam ir īsas, parasti paresnas, kājos.
puscaurceļotājs Tas (tāds), kas dzīvo jūras iesāļajā daļā upju. guvu rajonos, bet nārsto upju lejtecēs (par zivīm).
caurceļotājs Tas (tāds), kas uz neilgu laiku apmetas kādā vietā, ceļojot no ligzdošanas vietām uz pārziemošanas vietām un atpakaļ (par putniem).
atsukas Tas, kas atbirst, sukājot (ko).
miniatūra Tas, kas ir ļoti samazināts apjomā. Tas, kas ir ļoti mazs.
ērms Tas, kas ir savādāks nekā pārējie, tas, kas ir neparasts, jocīgs.
izsukas Tas, kas izbirst, sukājot (parasti linus).
lieluzņēmējs Tas, kas nodarbojas ar plaša apjoma līgumdarbu, tirdzniecisku operāciju u. tml. organizēšanu, veikšanu.
uzvija Tas, kas pārsniedz paredzēto, nepieciešamo (kā) daudzumu, apjomu, pakāpi u. tml.
rezerve Tas, kas pastāv psihē un attiecīgos gadījumos var izpausties, iekļaujoties darbībā, rīcībā.
kuriozs Tas, kas saista uzmanību ar neparastumu (parasti ačgārnību). Tas, kas ir jocīgs, dīvains.
atsijas Tas, kas sijājot ir atdalījies, atbiris (parasti no graudiem).
žņaugs Tas, kas stipri spiež, parasti, traucējot elpošanu. Arī tas, kas cieši apņem, apvij, cieši atrodas visapkārt (kam).
gumza Tas, kas veidojies sablīvējoties.
zāles Tas, kas, labvēlīgi iedarbojoties uz organismu, palīdz pārvarēt fiziskas vainas, arī tas, kas palīdz pārvarēt negatīvu psihisku stāvokli.
šujams Tas, ko gatavo, veido šujot.
saturs Tas, tas atklāj visu kāda objekta elementu vienību, īpašības, iekšējos procesus, attīstības tendences.
lapreņģe Tauka, liela reņģe, kas nārsto un tiek zvejota aptuveni laikā, kad plaukst lapas.
pietaukšķēt Taukšķējot (piemēram, zirņus), sagatavot (tos) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda (piemēram, trauku).
sataukšķēt Taukšķējot pagatavot (ko) lielākā daudzumā. Taukšķējot pagatavot (kā lielāku daudzumu).
sataukšķēt Taukšķējot pagatavot (ko), taukšķējot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi, arī kādas īpašības.
iztaukšķēt Taukšķējot panākt, ka sasniedz vēlamo gatavības pakāpi.
pietaukšķēt Taukšķējot sagatavot (piemēram, zirņus) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
pietaupīt Taupīgi rīkojoties, censties lieki neiztērēt (piemēram, naudu).
aiztaurēt Taurējot attālināties.
iztaurēt Taurējot izveidot (skaņas, melodiju).
pietaurēt Taurējot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
sataurēt Taurējot panākt, ka (vairāki, daudzi) nokļūst, ierodas (kopa, kādā kopuma, arī kur). Taurējot panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa.
ietaurēt Taurējot panākt, ka skaņas izplatās (kur iekšā).
sfings Tauriņš, kam raksturīgs liels, drukns ķermenis ar tievāku pakaļējo daļu un priekšējie spārni, kas ir ievērojami garāki par pakaļējiem spārniem.
sirpjspārņi Tauriņu dzimta, kuras pārstāvjiem ir raksturīga sirpjveidīgi pagarināta priekšējo spārnu priekšmala. Šīs dzimtas tauriņi.
urbējs Tauriņu kārtas dzimta, kur ietilpst galvenokārt lieli tauriņi, kuru kāpuri graužas koksnē, lakstaugu stublājos, augu saknēs. Šīs dzimtas tauriņi.
sprīžotājs Tauriņu kārtas dzimta, kur ietilpst vidēji lieli tauriņi, kuru kāpuri pārvietojas sprīžojot un pārtiek no augiem.
lācītis Tauriņu kārtas dzimta, kurā ietilpst lieli, spilgtas krāsas, naktīs lidojoši tauriņi. Šīs dzimtas tauriņi.
čamdīt Taustīt, grābstīt (parasti, ko meklējot).
persieši Tauta, Irānas (agrāk Persijos) pamatiedzīvotāji.
čigāni Tauta, kas cēlusies no Ziemeļindijas klejotāju ciltīm un dzīvo dažādās pasaules zemēs.
inguši Tauta, kas dzīvo Čečeniešu-Ingušu Autonomajā Padomju Sociālistiskajā Republikā (galvenokārt tās rietumu rajonos).
mīms Tautas izrāde ar improvizētu dziedāšanu, dejošanu, dialogu (senajā Grieķijā, senajā Romā).
tings Tautas sapulce Skandināvijā (agrajos viduslaikos).
pašnoteikšanās Tautas, nācijas gribas izpausme jautājumā par savas valsts iekārtu, īstenojot savu nacionālo suverenitāti.
Tautu (arī valstu) sadraudzība Tautu (valstu) sadarbība kopīgu mērķu sasniegšanai, pamatojoties uz starptautiskiem līgumiem par savstarpējas brīvprātības, līdztiesības un suverenitātes principu ievērošanu.
Tautu draudzība Tautu sadarbība kopīgu mērķu, risināšanai, pamatojoties uz savstarpējas brīvprātības un līdztiesības principu ievērošanu.
repetitors Teātra darbinieks, kas (parasti muzikālajā teātrī) tēlotājiem, baletdejotājiem palīdz iestudēt lomas, partijas.
notecināt Tecinot (ko), ļaujot tecēt (kam), padarīt slapju, arī notraipīt (ar to).
Materiālu pretestība Tehnikas nozare, kas izstrādā metodes ķermeņa izmēru noteikšanai, ievērojot spēkus, kuri darbojas uz to. Attiecīgais mācību priekšmets.
Materiālu pretestība Tehnikas nozare, kas izstrādā metodes ķermeņa izmēru noteikšanai, ievērojot spēkus, kuri darbojas uz to. Attiecīgais mācību priekšmets.
dozimetrija Tehniskās fizikas nozare, kas nodarbojas ar radioaktīvo un jonizējošo starojumu mērīšanu un pētī šo starojumu iedarbību uz cilvēka organismu.
rotors Tehniskas sistēmas rotējošā daļa (parasti cilindrs, disks, veltnis).
piemetināt Tehnoloģiskā procesā, parasti karsējot, pievienot, piestiprināt (pie kā, kam klāt).
metināt Tehnoloģiskā procesā, piemēram, karsējot, savstarpēji savienot (ko).
ķengāties Teikt ļoti rupjus, apvainojošus, aizskarošus vārdus, izteicienus. Saukt kādu šādos vārdos.
lamāties Teikt rupjus, apvainojošus, aizskarošus vārdus, izteicienus. Saukt kādu šādos vārdos, izteicienos.
aptekāt Tekājot nokļūt, pabūt (pie visiem vai daudziem, visā teritorijā).
iztekāt Tekājot pabūt (daudzās vai visās vietās). Tekājot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
pārtekāt Tekājot pabūt (visā telpā, teritorijā, daudzās vai visās kādas telpas, teritorijas vietās) - parasti par dzīvniekiem.
patekāt Tekājot pavirzīties.
audums Tekstilizstrādājums, kas veidojas, aužamajos stāvos savstarpēji perpendikulāri saistoties audiem un šķēriem.
apdrukāt Tekstilrūpniecībā - pārklājot audumu ar krāsu, padarīt to rakstainu.
dziesma Teksts (šādam skaņdarbam), arī dzejolis.
neotektonika Tektonikas nozare, kas pētī jaunākajos ģeoloģiskajos periodos notikušās Zemes garozas tektoniskās kustības, šo kustību veidotās strukturālās formas un to nozīmi Zemes reljefa izveidē.
pārmats Tektoniska struktūra, kas rodas, slāņa daļai pārvietojoties pa horizontālu lūzuma virsmu.
radiotelegrafēšana Telegrafēšana, izmantojot radioviļņus.
radiotelemehānika Telemehānikas nozare, kas pētī, kā realizējama signalizācija, kontrole, regulēšana un vadība no attāluma, izmantojot radioviļņus.
reflektors Teleskops ar spoguļveida objektīvu, kurā attēls rodas, gaismai atstarojoties.
spoguļteleskops Teleskops ar spoguļveida objektīvu, kurā attēls rodas, gaismai atstarojoties. Reflektors [1].
modelēt Tēlniecībā - veidot paraugu, skici u. tml. (mālā, vaskā, plastilīnā). Apstrādāt nākamās skulptūras virsmu, veidojot izciļņus un iedobumus.
sīkplastika Tēlniecības, lietišķās mākslas veids, kas ietver neliela apjoma darbu darināšanu. Šādu darbu darināšana.
pārvērsties Tēlojot (lomu), kļūt ārējā izskatā, uzvedībā, domāšanas veidā u. tml. atbilstošam attiecīgajam tēlam.
patēlot Tēlojot atspoguļot, parādīt (parasti kādas detaļas, iezīmes).
nospēlēt Tēlojot atveidot izrādē, iestudējumā (visu lomu, tēlu, tā īpašības, emocionālo stāvokli u. tml.).
nospēlēt Tēlojot atveidot no sākuma līdz beigām (izrādi, iestudējumu, tā daļu).
izspēlēties Tēlojot izpaust sevi, savas dotības.
pārvērst Tēlojot ko, izveidot (sevi) ārējā izskatā, uzvedībā, darbībā atbilstoši lomai.
pārtapt Tēlojot lomu, domāt, pārdzīvot, darboties atbilstoši šai lomai.
plastika Tēlotājā mākslā - telpisku, apjomīgu darbu veidojums. Arī tēlniecība, skulptūra.
dadaisms Tēlotājas mākslas un literatūras virziens (Rietumeiropā 20. gadsimta desmitajos un divdesmitajos gados), kuram raksturīga jebkuru estētisko vērtību noliegšana un patvaļas absolutizēšana daiļradē.
tēlniecība Tēlotājas mākslas veids, kas īstenību atspoguļo apjomīgos, telpiskos tēlos.
klase Telpa (parasti vispārizglītojošajā skolā), kurā notiek šādas skolēnu grupas mācības.
gremdētava Telpa starp (kuģa) dibenu un apakšējo klāju, kur atrodas mašīnas un krava.
anatomikums Telpa vai ēka (arī iestāde vai tās nodaļa), kur pētī cilvēka ķermeni, anatomējot līķus.
valstība Telpa, vieta, apvidus, arī cilvēka dzīves joma, kam raksturīgs kādu parādību kopums.
valsts Telpa, vieta, apvidus, arī cilvēka dzīves joma, kam raksturīgs kādu parādību kopums.
stāvoklis Telpisku, kādā laikposmā nemainīgu (dzīvas būtnes) attiecību kopums pret apkārtējo telpu, vidi, to objektiem. Telpisku savstarpējo, kādā laikposmā nemainīgu attiecību kopums (starp organisma daļām).
plastika Telpiskums, apjomīgums (parasti tēlotājas mākslas darbam).
albums Tematiski apvienots (fotoattēlu, zīmējumu, gleznu reprodukciju u. tml.) izdevums grāmatas veidā ar īsu, paskaidrojošu tekstu.
satenkot Tenkojot daudz pateikt, izpaust.
attenterēt Tenterējot atkļūt šurp. _imperf._ Tenterēt šurp. Tenterējot atkļūt (kur, pie kā u. tml.).
aiztenterēt Tenterējot attālināties. _imperf._ Tenterēt prom. Tenterējot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
attenterēt Tenterējot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
ietenterēt Tenterējot ievirzīties (kur iekšā).
iztenterēt Tenterējot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
iztenterēt Tenterējot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
notenterēt Tenterējot noiet, nonākt.
pārtenterēt Tenterējot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
patenterēt Tenterējot pavirzīties.
pietenterēt Tenterējot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
Staru terapija Terapija, kurā izmanto jonizējošo starojumu.
profiltērauds Tērauda sagatave, arī izstrādājums, kas parasti ir iegūts velmējot un kam ir noteikta šķērsgriezuma forma.
veidtērauds Tērauda sagatave, arī izstrādājums, kas parasti ir iegūts velmējot un kam ir sarežģīta šķērsgriezuma forma.
vanādijtērauds Tērauds, kam par leģējošo elementu izmantots vanādijs.
Vanādija tērauds Tērauds, kam par leģējošo elementu izmantots vanādijs. Vanādijtērauds.
tomastērauds Tērauds, ko iegūst, tomasējot čugunu.
Dziļa aizmugure Teritorija, kas atrodas tālu no frontes joslas.
fronte Teritorija, kur noris kara darbība. Karaspēka saskares līnija ar pretinieku. Stratēģisks rajons ar tajā novietotajiem bruņotajiem spēkiem.
iecirknis Teritorijas vai joslas (neliela) daļa, kas paredzēta noteiktam nolūka, vai noteiktai darbībai.
atkvēlināt Termiski apstrādājot, pakāpeniski atdzesēt (metālu), lai stabilizētu (tā) struktūru.
kausēt Termiski iedarbojoties, atdalīt lieko, attīrīt.
kausēt Termiski iedarbojoties, panākt, ka (cietviela) pāriet šķidrā agregātstāvoklī.
kausēt Termiski iedarbojoties, pārvērst viendabīgā masā, materiālā (piemēram, kādas vielas sīkas daļas).
pietēst Tēšot izveidot (kam) vēlamo veidu, parasti, (to) pielāgojot. Tēšot pielīdzināt.
ietetovēt Tetovējot ieveidot (attēlu, zīmi).
uztetovēt Tetovējot izveidot (zīmējumu, burtus u. tml.) virsū (uz ķermeņa, tā daļām).
iztetovēt Tetovējot izveidot (zīmējumu).
iztetovēt Tetovējot pārklāt ar zīmējumu.
dogma Tēze, apgalvojums, mācība, ko pieņem par nemainīgu patiesību, nekritiski, neievērojot konkrētos apstākļus.
pančenlama Tibetas reliģiskais vadonis un vietējo varas orgānu vadītājs.
uzticēt Ticot (kādam), paļaujoties (uz kādu), izpaust (tam, piemēram, noslēpumu).
uzticēties Ticot (kādam), paļaujoties (uz kādu), izpaust (tam), piemēram, noslēpumu.
stāvēt Tiekot apstādinātam, atrasties uz vietas (par transportlīdzekļiem). Apstājoties, arī sabojājoties vairs nevirzīties.
prakticisms Tieksme uz praktisku darbību, nenovērtējot teorijas nozīmīgumu.
cīņa Tiekšanās (uz kādu mērķi), aktīvi darbojoties, pārvarot grūtības, šķēršļus.
cīnīties Tiekties (uz kādu mērķi), aktīvi darbojoties, pārvarot grūtības, šķēršļus.
diskriminācija Tiesību ierobežošana (noteiktām pilsoņu kategorijām vai atsevišķām valstīm pretstatā citiem pilsoņiem vai citām valstīm). No vispārējiem principiem un kārtības atšķirīga, pazemojoša izturēšanās.
Procesuālās tiesības Tiesību normu kopums, kas regulē sabiedriskās attiecības, kuras rodas, izmeklējot noziegumus, izskatot un iztiesājot krimināllietas un civillietas.
Kriminālprocesuālās tiesības Tiesību nozare, kas regulē krimināllietu ierosināšanas, pirmstiesas izmeklēšanas un iztiesāšanas kārtību, kā arī nosaka tiesas, prokuratūras, iepriekšējās izmeklēšanas, izziņas iestāžu un procesu dalībnieku tiesības un pienākumus, izmeklējot un iztiesājot krimināllietas.
Tiesību analoģija Tiesību vispārējo principu attiecināšana uz likumā neparedzētu gadījumu uz līdzības pamata.
institūts Tiesību, normu kopums, kas regulē sabiedriskās attiecības kādā jomā. Juridisku attiecību norma.
Ģimenes stāvoklis Tiesisks stāvoklis, ko nosaka piederība pie ģimenes un kas rodas, cilvēkam piedzimstot, un mainās, noslēdzot vai šķirot laulību, adoptējot bērnu.
Ģimenes stāvoklis Tiesisks stāvoklis, ko nosaka piederība pie ģimenes un kas rodas, cilvēkam piedzimstot, un mainās, noslēdzot vai šķirot laulību, adoptējot bērnu.
taisni Tieši, bez aplinkiem, arī neko neslēpjot (ko runāt, darīt u. tml.).
(Iedot) kā ar āmuru (pa galvu, arī pa pieri) Tieši, nekautrējoties, arī skarbi, asi pateikt.
zeltactiņa Tīklspārņu kārtas zaļgans vai dzeltenbrūngans kukainis ar zeltaini mirgojošām acīm, dzīslotiem, caurspīdīgiem spārniem, kas nelidojot sakļauti jumtveidā.
pacelties Tikt celtam, veidotam augstāk (par apkārtējo).
aizsnigt Tikt pārklātam ar sniegu. Pārklājoties ar sniegu, kļūt grūti pieejamam. Piesnigt.
izbeigties Tikt pilnīgi izlietotam, izmantotam (par pēdējo, atlikušo, arī par visu).
safrizēties Tikt safrizētam. Frizējot izveidot sev matu sakārtojumu.
novietoties Tikt uzceltam, būvējot izvietotam (kur, parasti kādā secībā, attālumā).
griezt Tinot, vijot veidot (ko).
reverss Tirdzniecības tiesībās - saistība, solījums, kuru paraksta, ieķīlājot (ko).
komerctiesības Tirdzniecības tiesības. Objektīvo, parasti valsts, normēto tiesisko normu kopums personām, lietām, tiesiskām attiecībām tirdzniecības jomā.
iztirgot Tirgojoties pārdot, izpārdot (daudz vai visu).
satirgot Tirgojoties, pārdodot iegūt (ko, parasti naudu) lielākā daudzumā. Tirgojoties, pārdodot iegūt (kā, parasti naudas, lielāku daudzumu).
ietirgot Tirgojoties, pārdodot iegūt (naudu).
No rokas tirgoties (arī pārdot) Tirgoties (pārdot) pašam, neizmantojot kāda starpniecību.
kopt Tīrīt un uzturēt kārtībā (cilvēka ķermeni, tā daļas), ievērojot higiēnas, kosmētikas nosacījumus.
attīrīt Tīrot atbrīvot (no kā nevajadzīga, traucējoša, arī netīra), padarīt tīru (kādu platību).
attīrīt Tīrot atbrīvot (parasti priekšmetu no netīrumiem, arī no kā nevajadzīga, traucējoša). Notīrīt.
iztīrīt Tīrot atdalīt, aizvākt (netīrumus, arī ko nevajadzīgu, traucējošu).
attīrīt Tīrot novākt (ko nevajadzīgu, traucējošu, arī netīru no kādas platības).
iztīrīt Tīrot pilnīgi atbrīvot (piemēram, priekšmetu, telpu, platību) no netīrumiem, arī no kā nevajadzīga, traucējoša.
birze Tīruma josla, ko sējējs apsēj vienā gājienā (sējmašīna - vienā braucienā).
ritināt Tīt (uz kā apaļa, arī rotējoša vai nost no tā).
stāvtītavas Tītavas, karu rotējošais elements ir novietots vertikāli.
ritēt Tīties (uz kā apaļa, arī rotējoša vai nost no tā).
huņņi Tjurku klejotāju ciltis, kas 4. gadsimtā no Āzijas ielauzās Eiropā.
tatāri Tjurku valodās runājošu mongoļu tautu grupa (piemēram, Pievolgā, Urālos, Krimā).
kokakola Tonizējošs dzēriens, kas satur kofeīnu un kokaīnu un ko gatavo no kokas un kolas.
tonika Tonizējošs dzēriens.
pantokrīns Tonizējošs līdzeklis, ko iegūst no dažu briežu dzimtas dzīvnieku pantiem.
Pieklājības teicieni Tradicionāli teicieni, ko lieto sasveicinoties, pateicoties, uzrunājot kādu.
Pieklājības teicieni Tradicionāli teicieni, ko lieto sasveicinoties, pateicoties, uzrunājot kādu.
aiztransportēt Transportējot aizgādāt. _imperf._ Transportēt prom. Transportējot aizgādāt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
attransportēt Transportējot atgādāt šurp. _imperf._ Transportēt šurp. Transportējot atgādāt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
ritenis Transportlīdzekļa elements - rotējošs riņķveida priekšmets, kas saskaras ar ceļa virsmu un padara iespējamu transportlīdzekļa kustību.
pārvērst Traucējot (kā) saskatāmību, pārklājoties pāri (kā) virsmai, būt par cēloni tam, ka (kas) izskatās citāds (par miglu, tumsu, sniegu u. tml.). Būt par cēloni tam, ka (kas) izskatās citāds (par gaismu).
iztramdīt Traucējot saniknot (parasti bites, lapsenes).
urdīt Traucēt, ietekmēt (kādu), parasti neatlaidīgi, arī uzmācīgi ko runājot.
satrenēt Trenējot panākt, ka (ķermenis, tā daļas) kļūst spēcīgs, iegūst vēlamās īpašības. Uztrenēt.
satrenēt Trenējot panākt, ka (sportists) iegūst vēlamo sportisko formu.
ietrenēt Trenējot panākt, ka izveidojas (iemaņas, paņēmieni u. tml.).
ietrenēt Trenējot panākt, ka kļūst spēcīgs, veikls (ķermenis, tā daļas).
uztrenēt Trenējot, vingrinot attīstīt, parasti līdz vēlamajai pakāpei (spējas, atmiņu u. tml.).
uztrenēt Trenējot, vingrinot panākt, ka (ķermenis, tā daļas) kļūst spēcīgs, iegūst vēlamās īpašības.
satrenēties Trenējoties iegūt vēlamo sportisko formu. Uztrenēties.
ietrenēties Trenējoties, arī ko darot, iegūt vēlamās iemaņas, veiklību.
uztrenēties Trenējoties, vingrinoties attīstīt, parasti līdz vēlamajai pakāpei, spējas, atmiņu u. tml.
uztrenēties Trenējoties, vingrinoties iegūt vēlamo, parasti sportisko, formu.
satrenkāt Trenkājot (parasti dzīvnieku), sapūlēt, ļoti nogurdināt (to). Ilgāku laiku trenkājot (parasti dzīvnieku), panākt, arī pieļaut, ka (tas) nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
ietrenkāt Trenkājot iebaidīt.
ietrenkāt Trenkājot iedzīt (kur iekšā dzīvniekus).
iztrenkāt Trenkājot izklīdināt (dzīvniekus).
satrenkāt Trenkājot panākt, būt par cēloni, ka (vairāki, daudzi dzīvnieki) savirzās, nokļūst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
pārtrenkāt Trenkājot panākt, ka (parasti dzīvnieks) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
uztrenkāt Trenkājot panākt, ka (parasti dzīvnieks) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Trenkājot panākt, ka (parasti dzīvnieks) uzvirzās uz kādas vietas.
notrenkāt Trenkājot panākt, ka (parasti dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties lejā, zemē, nost, gar (ko).
aiztriept Triepjot (ko iekšā, priekšā), aizdarīt, aiztaisīt (parasti spraugu, caurumu u. tml.). _imperf._ Triept ciet.
pārtriept Triepjot (ko) virsū, pārklāt (ar to).
pārtriept Triepjot (ko) virsū, pārklāt (to kam).
satriept Triepjot (ko), pārklāt (ar to), parasti pilnīgi.
ietriept Triepjot (krāsu), ieveidot (kur, piemēram, zīmi).
uztriept Triepjot (piemēram, ziedi, krāsu), uzvirzīt virsū (uz kā, kam). Uzziest.
ietriept Triepjot ieziest.
iztriept Triepjot izklāt (kādu vielu).
iztriept Triepjot izlietot (daudz vai visu).
uztriept Triepjot izveidot (zīmi, attēlu u. tml.) virsū (uz kā, kam, arī kur).
notriept Triepjot padarīt netīru, traipainu. Notraipīt.
iztriept Triepjot pārklāt (ar kādu vielu, parasti no iekšpuses).
aptriept Triepjot pārklāt (ar ko).
notriept Triepjot pārklāt (kā) virsmu.
trejkrāsains Trijos krāsās. Trīskrāsains.
Telpiskās konstrukcijas Triju dimensiju konstrukcijas, kurās spēki un slodzes sadalās trijos virzienos.
līvis Trīsstūra prizmas veida bridnis (zvejošanai saldūdeņos).
trizulis Trizuļojošs priekšmets.
čala Troksnis, kas rodas, sarunājoties, tērzējot vairākiem vai daudziem cilvēkiem reizē.
Žēlastības maize Trūcīgs uzturs, paši nepieciešamākie eksistences līdzekļi, ko saņem no kāda, parasti pazemojošā veidā.
Žēlastības maize Trūcīgs uzturs, paši nepieciešamākie eksistences līdzekļi, ko saņem no kāda, parasti pazemojošā veidā.
satūkt Tūkstot ievērojami palielināties apjomā (parasti par ķermeņa daļu, arī brūci).
uztūkt Tūkstot palielināties apjomā (par ķermeņa daļu, ķermeni, arī cilvēku vai dzīvnieku).
Uz karstām pēdām, retāk pa karstām pēdām Tūlīt (parasti pēc kāda notikuma, darbības u. tml.), nekavējoties, steidzami.
Uz karstām pēdām, retāk pa karstām pēdām Tūlīt (parasti pēc kāda notikuma, darbības u. tml.), nekavējoties, steidzami.
steigšus Tūlīt, nekavējoties (ko darīt, veikt).
Uz līdzenas vietas Tūlīt, nekavējoties (ko darīt).
Uz līdzenas vietas Tūlīt, nekavējoties (ko darīt).
uztumēt Tumējot panākt, ka (ēdiens) iegūst vēlamo tumīgumu.
kreolīns Tumši brūns, eļļains dezinficējošs šķīdums. Krezola un ziepju šķīdums.
Karotīna pasta, arī hlorofila karotīna pasta, arī karotīna hlorofila pasta Tumši zaļa, stingra masa, ko iegūst, ar benzīnu ekstrahējot sasmalcinātas priežu vai egļu skujas (lieto, piemēram, lopkopībā, farmācijā). Skuju hlorofila pasta.
muarē Tumšu un gaišu joslu kopums nepareizi izgatavotas klišejas novilkumā.
sūkāt Turēt mutē un lēni šķīdināt, mitrināt (ko) ar siekalām, gatavojot rīšanai. Turēt mutē un vairākkārt lēni sūkt (no kā) ko ēšanai, dzeršanai derīgu.
Aktīvais tūrisms Tūrisms, kura dalībnieki pārvietojas, piemēram, ejot, slēpojot, braucot ar pašu vadītiem transportlīdzekļiem.
saturēt Turot (kādu), neļaut (tam) kustēties, virzīties. Turot panākt, ka (kāds) saglabā savu iepriekšējo stāvokli.
rādīt Turot, arī virzot (gaismas avotu), apgaismot (ko) - par cilvēku. Izstarojot gaismu, apgaismot (ko) - par gaismas avotu.
sniegt Tuvināt kādam (piemēram, lūpas, vaigu), pieļaujot skatienu, sitienu u. tml.
dīvāns Tuvo un Vidējo Austrumu literatūrā: dzejoļu krājums, kur atskaņu alfabēta secībā sakārtoti dzejoļi ar vienādām atskaņām.
Pret pusdienu Tuvojoties dienas vidum.
aust Tuvojoties lēktam, izplatīt gaismu, parādīties pie debesīm (par debess spīdekļiem).
lenkt Tuvojoties novietoties (kam) vairākās vai visās pusēs.
Pret rītu, arī pret rīta pusi Tuvojoties rītam.
satuvoties Tuvojoties savirzīties, novietoties tuvu kopā vienam pie otra, citam pie cita.
Pret vakaru (arī uz, retāk pret vakara pusi) Tuvojoties vakaram.
pacelties Tuvojoties zenītam, nonākt (piemēram, virs kā, pāri kam) - par debess spīdekļiem. Uzaust (piemēram, par gaismu).
lenkt Tuvoties, sekot (kam, parasti dzīvniekam), medījot (to), uzbrūkot (tam).
zempūtis Tuvu zemei virpuļojošs vējš.
garaiņi Tvaiks, kas rodas, iztvaikojot karstam šķidrumam.
iztveicēt Tveicējot padarīt pilnīgi sausu (parasti zemi).
satveicēt Tveicējot panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, viscaur, karsts.
iztveicēt Tveicējot panākt, būt par cēloni, ka izdalās (mitrums no kā).
pietveicēt Tveicējot piekarsēt.
ieubagot Ubagojot iegūt.
izubagot Ubagojot iegūt. Arī izlūgties.
saubagot Ubogojot iegūt, dabūt.
virsmēslojums Ūdenī labi šķīstoši minerālmēsli, ko izkaisot, izsmidzinot papildus dod augiem (parasti, tos neiestrādājot augsnē).
ķērājs Ūdenī nogrimis priekšmets, zemūdens akmens, sēklis u. tml., kas traucē zvejošanu, braukšanu pa ūdeņiem.
Ūdens kukaiņi Ūdenī un uz ūdens dzīvojoši kukaiņi.
vīst Ūdens trūkuma dēļ zaudējot šūnu spraigo stāvokli, kļūt ļenganam, izkaltušam (par augiem, to daļām).
akvatorija Ūdens virsmas rajons.
Kristalizācijas ūdens Ūdens, kas ir tā saistīts ar kristāla (1) iekšējo uzbūvi, ka kristāls sabrūk, ja šo ūdeni atņem (izkarsē).
Kristalizācijas ūdens Ūdens, kas ir tā saistīts ar kristāla (1) iekšējo uzbūvi, ka kristāls sabrūk, ja šo ūdeni atņem (izkarsē).
akvalangisms Ūdenssporta veids - niršana un pārvietošanās zem ūdens, elpošanai lietojot akvalangu.
ūdensceļš Ūdenstilpe, tās josla, ko izmanto transportam.
ūdens Ūdenstilpe, ūdenstilpju kopums (kādā teritorijā). Ūdenstilpes daļa, josla (parasti ar noteiktām pazīmēm, īpašībām).
krastmala Ūdenstilpes josla gar sauszemi.
krasts Ūdenstilpes josla sauszemes tuvumā.
piekraste Ūdenstilpes josla sauszemes tuvumā.
izdegt Uguns iedarbībā tikt izbojātam (piemēram, izveidojoties caurumam, robam) - par priekšmetu.
pretuguns Uguns izraisīšana kādā joslā, lai ierobežotu (parasti meža) ugunsgrēka izplatīšanos.
robežupe Upe, kas tek gar (kādas teritorijas, parasti valsts) robežu vai sadala to divās paralēlās joslās.
(Ie)urbt sulas Urbjot (ie)veidot kokā (parasti bērzā) caurumu sulu tecināšanai.
izurbties Urbjot (ko), izvirzīt urbi cauri (tam), caur (to).
izurbties Urbjot (ko), izvirzīties cauri (tam), caur (to). Urbjoties, arī strauji triecoties, izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
ieurbt Urbjot ieveidot (piemēram, caurumu).
Ieurbt sulas Urbjot ieveidot kokā (parasti bērzā) caurumu sulu tecināšanai.
izurbt Urbjot izdabūt (no kurienes, kur u. tml.).
saurbt Urbjot izveido! (caurumus).
pieurbt Urbjot izveidot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
izurbt Urbjot izveidot (piemēram, caurumu, padziļinājumu (kur).
izurbt Urbjot izveidot caurumu, padziļinājumu (kur). Ieurbjoties, arī strauji ietriecoties, padarīt (ko) cauru, caurumainu, robainu.
saurbt Urbjot radīt caurumus. Urbjot sabojāt, parasti pilnīgi.
pieurbties Urbjot vai urbjoties piekļūt (pie kā).
Urbt sulas Urbjot veidot kokā (parasti bērzā) caurumu sulu tecināšanai.
uzurbt Urbjot, parasti nejauši, negaidīti, ieraudzīt, atrast (ko).
ieurbties Urbjoties ievirzīties (kur iekšā) - parasti par urbi.
uzurbties Urbjoties, parasti nejauši, negaidīti, saskarties (piemēram, ar ko vajadzīgu, vēlamu).
urogrāfija Urīnceļu rentgenoloģiska izmeklēšana, izmantojot kontrastvielas.
apslapināties Urinējot kļūt slapjam (parasti par zīdaini, mazu bērnu).
pieslapināt Urinējot padarīt mitru, slapju, notraipīt (ko).
ieurķēt Urķējot ievirzīt (kur iekšā).
izurķēt Urķējot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
uzurrāt Urrājot uzcelt (kādu) vairākas reizes gaisā (uz rokām, krēsla u. tml.).
uzpirkstenis Uz (parasti rokas vidējā pirksta) pirkstgala uzmaucams (metāla, plastmasas u. tml.) veidojums pirksta aizsargāšanai, šujot ar šujamadatu.
apkārt Uz pretējo pusi, pretējā virzienā (apgriezt, apvērst u. tml.).
riņķis Uz pretējo pusi, pretējā virzienā, stāvoklī. Otrādi.
Karpu uts Uz zivīm parazitējošs vēzis.
Karpu uts Uz zivīm parazitējošs vēzis.
uzlūgt Uzaicināt (dejot).
iedzīt Uzbrūkot panākt, ka (pretinieks), strauji atkāpjoties, ievirzās (parasti neizdevīgā vietā).
pretuzbrukums Uzbrukums (piemēram, sporta spēlēs, cīņā u. tml.), ko veic, reaģējot uz pretinieka, parasti neveiksmīgu, uzbrukumu.
labilitāte Uzbudinājuma pamatnorišu straujums, nelīdzsvarotība dzīvajos audos, funkcionālais kustīgums.
novietot Uzcelt, būvējot izvietot (kur, parasti kādā secībā, attālumā).
uzgriezt Uzdejot (piemēram, valsi).
uzlēkt Uzdejot (strauju deju).
uzdancot Uzdejot.
uzraut Uzdziedāt, arī uzspēlēt, uzdejot.
amizēties Uzjautrināties, jokoties, jautri pavadīt laiku (parasti ar pretēja dzimuma personu). Koķetēt.
nobradāt Uzkāpjot (kam) vairākkārt virsū, ievainot, arī nonāvēt (to).
aizsegties Uzklājot, pārklājot sev (ko) pāri, aizklājot (ko) priekšā, panākt, ka tiek aizsargāts, nav redzams vai ir grūtāk saskatāms. Aizklāties.
pieaugt Uzkrājoties palielināties apjomā.
sasnigt Uzkrājoties sniegam, izveidoties (par, parasti lielām, kupenām, arī par, parasti biezu, sniega kārtu).
tūkt Uzkrājoties šķidrumam audos, palielināties apjomā (par ķermeņa daļu, ievainojumu).
pieriest Uzkrāt sevī šķidrumu lielākā daudzumā (par augiem). Uzkrāt, koncentrēt sevī (šķidrumu) lielākā daudzumā un palielināties apjomā (par augļiem, ogām).
pierietēt Uzkrāt, koncentrēt sevī šķidrumu lielākā daudzumā un palielināties apjomā. Piepildīties (ar šķidrumu).
nosusināt Uzlabojot (zemes virsējo slāni, parasti augsni), padarīt (to) sausāku.
pasniegt Uzlikt (kādam paredzēto ēdienu, dzērienu), parasti, klājot galdu.
pataupīt Uzmanīgi lietojot, pagarināt (kā, parasti apģērba, apavu) izmantošanas laiku.
blenzt Uzmanīgi skatīties, novērojot (ko).
noglūnēt Uzmanīgi, piesardzīgi vērojot, izvēlēties (piemērotu, izdevīgu laikposmu, laika momenta).
Būt (arī stāvēt) nomodā Uzmanot, sargājot no kā nevēlama, rūpēties (par kādu).
Stāvēt (arī būt) nomodā Uzmanot, sargājot no kā nevēlama, rūpēties (par kādu).
samīt Uzminot, uzkāpjot virsū, nonāvēt, arī savainot.
samīt Uzminot, uzkāpjot virsū, sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt.
lietuve Uzņēmums vai tā daļa, kur kausē metālu un lejot izgatavo no tā priekšmetus.
spiestuve Uzņēmums, arī tā daļa, celtne, telpa, kurā (ko) iegūst spiežot, presējot.
uzpucēt Uzpost (piemēram, uzģērbjot svētku drēbes).
uzpucēties Uzposties (piemēram, uzģērbjot sev svētku drēbes).
aprakstīt Uzrādīt, reģistrēt īpašā aktā (kādam piederošu mantu, aizliedzot rīkoties vai ierobežojot rīcību ar to).
aprakņāt Uzrakņājot (zemi), apkopt (kokus, krūmus).
aprakņāt Uzrakņājot (zemi), apstrādāt (piemēram, dārzu).
Izvilkt sērkociņu(s) Uzraujot izlietot (parasti vairākus sērkociņus).
Izvilkt sērkociņu(s) Uzraujot izlietot (parasti vairākus) sērkociņus.
Uz vietas Uzreiz, tūlīt, arī nekavējoties.
kungs Uzrunas forma (runājot ar vīrieti). Cieņas izteikšanas forma.
kundze Uzrunas forma (runājot ar, parasti precēta, sievieti). Cieņas izteikšanas forma.
pasaukt Uzrunāt (kādā vārdā). Uzrunājot nosaukt (kāda vārdu).
pieņemt Uzsākt kārtējo (darba, dienesta, sabiedriska) pienākuma veikšanu, nomainot šī pienākuma iepriekšējo veicēju.
tabeļuzskaite Uzskaite, ko veic, izmantojot tabeles.
solipsisms Uzskats, arī filozofijas virziens, saskaņā ar kuru eksistē tikai domājošais subjekts un objektīvā pasaule pastāv vienīgi viņa apziņā.
doma Uzskatu kopums (kādā jomā). Zināšanas, to kopums (kādā nozarē).
piebriest Uzsūcot, uzkrājot šķidrumu, palielināties apjomā. Piesūcoties ar šķidrumu, mitrumu, kļūt cietākam, stingrākam, biezākam.
uzšuve Uzšuvums, parasti rotājošs (piemēram, uz apģērba, apaviem).
saspolēt Uztīt (dziju), parasti lielākā daudzumā, uz spoles. Spolējot dziju, piepildīt ar to (spoli).
saieties Uzturēt draudzīgas, tuvas attiecības (piemēram, bieži satiekoties, apciemojot vienam otru u. tml.).
luncināties Uzturēties (kā tuvumā), luncinot asti, kustoties, lēkājot (parasti par suni).
ierauties Uzturēties (noteiktā vietā), norobežojoties no citiem.
dežurēt Uzturēties kādā vietā, parasti ko gaidot, vērojot.
pansija Uzturs, ko saņem no kāda, parasti pie tā īrējot istabu, gultasvietu.
saprast Uztvert (kā) īpašības, pazīmes, saturu u. tml., izmantojot, arī veidojot attiecīgos nojēgumus, jēdzienus, spriedumus, to grupējumus.
uzpeldēt Uzvirzīties (šķidruma, masas) virspusē (piemēram, karsējot).
lapgrauzis Vaboļu dzimta, kurā ietilpst sīkas vai vidēji lielas augēdājas vaboles, parasti spilgtā, metāliski zaigojošā krāsā.
skrejvaboles Vaboļu kārtas dzimta, kurā ietilpst sīkas, vidēji lielas un lielas, tumšas, reizumis metāliski zaigojošas vaboles. Šīs dzimtas vaboles.
pētīt Vācot faktus, ziņas, novērojot, eksperimentējot u. tml., gūt vispusīgu, parasti jaunu, informāciju par ko, izzināt (ko), parasti zinātnē.
ievadāt Vadājot ievilināt (kur iekšā).
izvadāt Vadājot panākt, ka nokļūst (kādas teritorijas daudzās vai visās vietās).
audzināt Vadīt (bērna, jaunieša) attīstību, apgādājot (viņu) ar visu eksistencei nepieciešamo, mācot morāles un uzvedības normas, veidojot dažādas praktiskas iemaņas.
tiesāt Vadīt (kā) sacensības, sekojot noteikumu ievērošanai, izšķirot strīdus.
dzīt Vadīt (transportlīdzekli), izmantojot maksimālās ātruma iespējas.
novadīt Vadīt un pabeigt vadīt (dzīvnieku kā, parasti jājot, braucot).
pārvaldīt Vadīt, pārzināt (kā, piemēram, uzņēmuma, ražošanas nozares) darbību. Saimniekojot vadīt, pārzināt (piemēram, saimniecību).
korifejs Vadošais dejotājs (kordebaletā).
spiedvads Vads, pa ko (kas) tiek virzīts, izmantojot spiedienu.
Izotermiskais vagons Vagons ātri bojājošos produktu pārvadāšanai pazeminātā temperatūrā.
ievalcēt Vaicājot ieveidot (kādā materiālā, piemēram, caurumus, pacēlumus).
ievaimanāties Vaimanājot ierunāties.
novaimanāties Vaimanājot noteikt, pateikt.
izvaimanāt Vaimanājot radīt (skaņas). Vaimanājot izpaust.
Savienotie trauki Vairāki jebkādas formas trauki, kas apakšējā daļā ir savstarpēji savienoti tā, ka tajos iepildīta viendabīga šķidruma brīvā virsma visos traukos nostājas vienāda augstuma horizontālā līmenī.
Savienotie trauki Vairāki jebkādas formas trauki, kas apakšējā daļā savienoti tā, ka tajos iepildīta viendabīga šķidruma brīvā virsma visos traukos nostājas vienāda augstuma horizontālā līmenī.
atskalot Vairākkārt aplaistot, skalojot, dabūt nost (ko piekaltušu, pielipušu u. tml.).
lēkt Vairākkārt ar atspērieniem atraujoties no pamata un virzoties uz priekšu, pārvietoties.
ievesties Vairākkārt atkārtojoties, kļūt par ierastu.
nospēlēt Vairākkārt atskaņojot, nolietot (parasti skaņuplati).
mīdīties Vairākkārt cilājot kājas, pārvietoties no vienas vietas uz otru, turp un atpakaļ neliela platībā. Stāvot uz vietas, cilāt kājas un vairākkārt pārnest sava ķermeņa masu no vienas kājas uz otru.
mīņāties Vairākkārt cilājot kājas, pārvietoties no vienas vietas uz otru, turp un atpakaļ nelielā platībā. Stāvot uz vietas, cilāt kājas un vairākkārt pārnest sava ķermeņa masu no vienas kājas uz otru. Mīdīties.
iecilāt Vairākkārt cilājot, padarīt lokanākas (kājas).
iedejoties Vairākkārt dejojot, iemācīties labi dejot. Dejot, kamēr dejošana sāk labi veikties.
iedejot Vairākkārt dejojot, labi apgūt (piemēram, deju).
ieieties Vairākkārt ejot (pa kādu vietu), pierast (pie tās).
iemīdīt Vairākkārt ejot, staigājot, izveidot (piemēram, taku), iespiest (piemēram, pēdas).
spārdīt Vairākkārt elektriski izlādēties (kādā vidē, priekšmetā u. tml.) - par zibeni. Vairākkārt izraisīties (kādā vidē), zibenim elektriski izlādējoties (par pērkonu).
ostīt Vairākkārt ieelpojot caur degunu, uztvert (ko, piemēram, vielu, arī smaku, smaržu) ar ožas analizatoru (par cilvēkiem). Arī ost (1), parasti ilgāku laiku.
mētāties Vairākkārt izdarīt straujas kustības (ar visu ķermeni), pārvietojoties (piemēram, no viena sāna uz otru).
svaidīties Vairākkārt izdarīt straujas kustības (ar visu ķermeni), pārvietojoties (piemēram, no viena sāna uz otru). Mētāties (2).
rakņāties Vairākkārt jaucot, arī pārvietojot ar kādu rīku vai rokām, piemēram, zemi, smiltis, meklēt, censties iegūt ko.
rušināties Vairākkārt jaucot, arī pārvietojot ar kādu rīku vai rokām, piemēram, zemi, smiltis, meklēt, censties iegūt ko. Arī rakņāties (1).
košļāt Vairākkārt kost (ko), piemēram, sasprindzinājumā, nervozējot. Kodīt.
kūleņot Vairākkārt krist, velties (parasti draiskuļojoties).
locīt Vairākkārt kustināt (ko), veidojot (tajā) lokus.
aizkravāt Vairākkārt liekot, kraujot, aizvākt, aizgādāt. _imperf._ Kravāt prom. Vairākkārt liekot, kraujot, aizvākt, aizgādāt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
iemazgāt Vairākkārt mazgājot, padarīt mīkstu.
nomazgāt Vairākkārt mazgājot, padarīt tādu, kas ir zaudējis sākotnējo krāsu, kļuvis neizskatīgs.
iemeloties Vairākkārt melojot, iegūt prasmi melot. Pierast melot.
skalot Vairākkārt mērcot (parasti ūdenī, kādas vielas ūdens šķīdumā), arī aplejot (ar tiem), panākt, ka (kas) tiek atbrīvots no kā nevēlama (piemēram, mazgāšanas līdzekļa paliekām). Kļūst tīrs. Iedarboties (uz ko) tā, ka (tas) kļūst tīrs (piemēram, par ūdeni).
slidināties Vairākkārt pārvietoties pa ko slidenu (parasti rotaļājoties).
maldīties Vairākkārt pārvietoties, doties no vienas dzīvesvietas, darbavietas uz otru, nespējot atrast vēlamo dzīvesvietu, darbavietu.
Staipīt (arī snaikstīt) kaklu Vairākkārt pastiepjot kaklu, pūlēties labāk saredzēt, sadzirdēt.
Staipīt (arī snaikstīt) kaklu Vairākkārt pastiepjot kaklu, pūlēties labāk saredzēt.
līkņāties Vairākkārt pieliekties, noliekties (piemēram, strādājot, meklējot).
līkāties Vairākkārt pieliekties, noliekties (piemēram, strādājot, meklējot). Līkņāties.
iepļauties Vairākkārt pļaujot, iemācīties labi pļaut. Pļaut, kamēr pļaušana sāk labi veikties.
iepļaut Vairākkārt pļaujot, padarīt piemērotu pļaušanai (darba rīku).
plosīt Vairākkārt raujot, plēšot (parasti spēcīgi, arī dažādos virzienos), dalīt (ko) daļās, radīt (kam) plaisas, caurumus.
pērt Vairākkārt sist (parasti pirtī, piemēram, ar pirtsslotu), mazgājot, sviedrējot, ārstējot.
pērt Vairākkārt sitot, ar sitieniem dzīt prom (ko uzmācīgu, traucējošu). Gaiņāt.
mīdīt Vairākkārt spiest, skart (ko) ar kājām, parasti ejot, staigājot.
mīņāt Vairākkārt spiest, skart (ko) ar kājām, parasti ejot, staigājot. Mīdīt (1).
iestaigāt Vairākkārt staigājot, iemīt (piemēram, taku).
izstaigāt Vairākkārt staigājot, izbojāt (kādu vietu). Vairākkārt staigājot, izmīdīt (parasti augus).
mīdīt Vairākkārt staigājot, kāpjot virsū, bojāt, daļēji iznīcināt (ko).
mīņāt Vairākkārt staigājot, kāpjot virsū, bojāt, daļēji iznīcināt (ko).
izstaigāt Vairākkārt staigājot, radīt, izveidot (piemēram, taku).
bradāt Vairākkārt staigāt šurp un turp (parasti ko bojājot, saminot).
mētāties Vairākkārt strauji kustināt (rokas), piemēram, žestikulējot.
svaidīties Vairākkārt strauji kustināt (rokas), piemēram, žestikulējot.
raustīties Vairākkārt strauji svārstīties, arī mainīties apjomā (par liesmu). Izplatīt vairākkārt strauji mainīga stipruma gaismu (par gaismas avotu). Vairākkārt strauji mainīt stiprumu (par gaismu).
mētāties Vairākkārt strauji, arī bezmērķīgi virzīties, pārvietojoties (no vienas vietas uz citu).
svaidīties Vairākkārt strauji, arī bezmērķīgi virzīties, pārvietojoties (no vienas vietas uz otru).
spārdīt Vairākkārt strauji, spēcīgi likt kāju vai kājas (pret ko), parasti kliedējot (to).
taustīties Vairākkārt taustīt, parasti, ko meklējot, cenšoties ko satvert.
urdīties Vairākkārt traucēt, ietekmēt kādu, parasti, neatlaidīgi, arī uzmācīgi runājot.
vadāt Vairākkārt vai ilgāku laiku braucot, jājot u. tml., ņemt (ko) sev līdzi.
staigāt Vairākkārt vai ilgstoši ejot, pārvietoties (parasti dažādos virzienos) - par cilvēku.
ievadāt Vairākkārt vedot, vadājot sev līdzi, pieradināt nākt (līdzi).
lodāt Vairākkārt, arī dažādos virzienos iet, staigāt (parasti, ko meklējot) - par dzīvniekiem, kam ir kājas.
ložņāt Vairākkārt, arī dažādos virzienos iet, staigāt (parasti, ko meklējot) - par dzīvniekiem, kam ir kājas.
apbraukāt Vairākos braucienos vai viena brauciena vairākos paņēmienos ierasties (vairākās vietās), apmeklēt (vairākus cilvēkus). Braukājot aptvert (visu teritoriju, visas vietas).
kopapjoms Vairāku vai daudzu (kā) apjomu summa.
vairodziņš Vairogveida sūcējorgāns.
savairot Vairojot panākt, arī pieļaut, ka (dzīvnieku, augu) skaits, parasti ievērojami, palielinās.
savairoties Vairojoties palielināties skaitā, parasti ievērojami (par dzīvniekiem, augiem).
pumpuroties Vairoties bezdzimuma veidā, šūnām daloties un jaunajam organismam izveidojoties no šūnas daļas (par zemākajiem dzīvniekiem, augiem).
bēgt Vairoties, glābjoties doties (steigā) prom.
mukt Vairoties, glābjoties doties (steigā) prom.
slapstīties Vairoties, slēpjoties klaiņot (par dzīvniekiem).
izvajāt Vajājot izklīdināt (cilvēkus).
izvajāt Vajājot izklīdināt, izdzenāt (dzīvniekus).
tumst Vājināties, arī zust (par psihisku stāvokli). Zaudēt spēju atspoguļot ārējo pasauli (piemēram, par prātu, apziņu).
satumst Vājināties, parasti ievērojami, arī izzust (par psihisku stāvokli). Zaudēt, parasti ievērojami, spēju atspoguļot ārējo pasauli (piemēram, par prātu, apziņu).
skarificēt Vakcinējot izdarīt vairākus mazus, seklus griezumus ādā.
lasīt Vākt, arī ēst, pa vienam ceļot, piemēram, no zemes, raujot ar knābi (par putniem).
lasīt Vākt, raujot, plūcot, griežot u. tml. nost, parasti pa vienam (piemēram, ogas, sēnes).
izvalcēt Valcējot pilnīgi apstrādāt.
izspīlēt Valkājot izstaipīt (parasti apģērbu, tā daļas). Būt par cēloni tam, ka izspiežas (4).
nomīt Valkājot nodeldēt, nošķiebt (parasti apavu papēžus).
izvalkāt Valkājot nolietot (drēbes, apavus). Novalkāt.
nošķiebt Valkājot padarīt (apavus, to daļās) šķībus, izliektus uz sāniem.
noslampāt Valkājot padarīt netīru, neizskatīgu.
savalkāt Valkājot padarīt, parasti ļoti, viscaur, netīru (apģērbu, apģērba gabalu, tā daļu).
apvalkāt Valkājot parasti mazliet nolietot, apdeldēt (piemēram, apģērbu, apavus).
substrāts Valodas parādības, kas ienācēju valodā ir radušās kādreizējo vietējo iedzīvotāju valodas ietekmē.
sods Valstisks piespiedu līdzeklis, ko valsts vārdā, pamatodamās uz likumu, tiesa, ievērojot procesuālo kārtību, piemēro personai, kuras vaina nozieguma izdarīšanā ir pierādīta. Sabiedriska rakstura ietekmēšanas līdzeklis, ko, parasti administratīvās, varas orgāni piemēro personai, kas izdarījusi pārkāpumu.
izmeklētājs Valsts amatpersona, kuras kompetence ir izdarīt iepriekšējo izmeklēšanu.
partikulārisms Valsts atsevišķu daļu, apgabalu tiekšanās pēc iespējami lielākas neatkarības, pēc savu vietējo tiesību neaizskaramības.
totalitārisms Valsts forma, kurai raksturīga vienas politiskas partijas vai politiskas grupas neierobežota vara un pilnīga kontrole pār visām sabiedrības dzīves sfērām, nepieļaujot nekādu politisku brīvību un opozīciju. Attiecīgā ideoloģijas forma.
Muitas politika Valsts iekšējās tirdzniecības politika, kas reglamentē preču importa vai eksporta apjomu, struktūru un noteikumus.
Neitralitāte karā Valsts nepiedalīšanās ar militārām operācijām kādā karojošo valstu pusē.
resors Valsts pārvaldes nozare. Iestāžu sistēma vai iestāde, kas šo nozari pārzina, arī tās darbības nozare, joma.
redemarkācija Valsts teritorijas robežas pārbaude (parasti atjaunojot vai nomainot robežzīmes).
Kroņa maize Valsts uzturs (bruņotajos spēkos, arī cietumā).
Kroņa maize Valsts uzturs (bruņotajos spēkos, arī cietumā).
Slepenais karš Valstu slepena cīņa ar pretinieku, organizējot politiskas diversijas, pret valdību vērstu propagandu, izplatot provokatoriskas baumas iedzīvotāju vidū u. tml.
izvāļāt Vāļājoties pieplacināt, saplacināt.
savāļāt Vāļājoties saburzīt (ko), arī padarīt (ko), parasti ļoti, viscaur, netīru.
atsegt Vaļsirdīgi izteikt, izpaust, parādīt (savu iekšējo būtību).
interpolācija Vārda vai frāzes iestarpināšana tekstā, autoram nezinot (parasti, rokrakstu pārrakstot vai tulkojot).
pavadvārdi Vārdi, teksts (piemēram, novēlējums), ko saka, kādam aizejot, aizbraucot.
leksikons Vārdnīca (parasti enciklopēdiska vai skaidrojoša).
novārdot Vārdojot radīt (kam) dziedinošas spējas.
termins Vārds vai vārdu savienojums, kas apzīmē noteiktu jēdzienu (piemēram, kādā zinātnes, tehnikas, mākslas nozarē) un kam ir specializēta nozīme, lietošanas joma.
saliktenis Vārds, kas ir darināts, savienojot divu vai vairāku vārdu saknes, celmus vai arī divus vai vairākus vārdus.
kalks Vārds, vārdu savienojums, kas veidots pēc citas valodas parauga, burtiski tulkojot attiecīgās valodas vārdu, vārdu savienojumu.
palama Vārds, vārdu savienojums, kurā sauc (cilvēku, izceļot vai arī piedēvējot kādu, parasti negatīvu, īpašību, pazīmi). Iesauka.
iesauka Vārds, vārdu savienojums, kurā sauc (cilvēku, parasti, izceļot vai arī piedēvējot kādu īpašību, pazīmi).
pavārds Vārds, vārdu savienojums, kurā sauc (cilvēku, parasti, izceļot vai arī piedēvējot kādu īpašību, pazīmi). Arī iesauka, palama.
saiklis Vārdšķira, pie kuras pieder nelokāmi vārdi, kas norāda uz dažādām jēdzieniski gramatiskām attieksmēm starp vārdiem, vārdkopām, salikta teikuma daļām, kā arī starp teikumu un tā iepriekšējo kontekstu. Šīs vārdšķiras vārds.
aglutinācija Vārdu atvasināšana, saknei pievienojot piedēkļus, kurus var lietot arī kā patstāvīgus vārdus un kuriem vienmēr ir tikai viena nozīme.
vārddarināšana Vārdu krājuma bagātināšana ar jauniem vārdiem, pārveidojot valodā lietojamo vārdu uzbūvi un nozīmi ar valodas sistēmā esošajiem līdzekļiem un paņēmieniem.
pagūt Varēt (ko izdarīt) pirms kādas citas, tūlīt sekojošas darbības.
picikato Variācija, ko baletdejotāji izpilda asi, filigrāni.
varoņdarbs Varonīga rīcība ārkārtējos apstākļos, briesmās, riskējot ar dzīvību vai upurējot to. Ļoti nozīmīga, pašaizliedzīga darbība, darbs sevišķi grūtos apstākļos vai pārvarot kādas grūtības.
apvārtīt Vārtot, viļājot (kādā vielā), panākt, ka pārklājas (ar šo vielu).
kutikula Vaskveida plēve, kas pārklāj auga mizu, aizkavējot ūdens iztvaikošanu.
rekombinācija Vecāku ģenētiskā materiāla pārgrupēšanās pēcnācējos, kurā rodas jaunas gēnu kombinācijas.
gaiņāties Vēcinot (ar rokām vai ar kādu priekšmetu), censties atbrīvoties (no kā uzmācīga, traucējoša).
gainīties Vēcinot (ar rokām vai ar kādu priekšmetu), censties atbrīvoties (no kā uzmācīga, traucējoša). Gaiņāties (1).
gaiņāt Vēcinot (ar rokām vai ar kādu priekšmetu), dzīt prom (ko uzmācīgu, traucējošu).
gainīt Vēcinot (ar rokām vai ar kādu priekšmetu), dzīt prom (ko uzmācīgu, traucējošu). Gaiņāt (1).
Vēdera prese Vēdera muskuļu kopums, kam saraujoties samazinās vēdera dobuma tilpums.
vēderdejotājs Vēderdeju dejotājs.
Simpātiskā nervu sistēma Veģetatīvās nervu sistēmas daļa, kas piedalās cilvēka un mugurkaulnieku iekšējo orgānu darbības un vielmaiņas regulācijā.
briedumzari Veģetatīvie (augļu koku) zari, kurus, koku vainagu veidojot, īsi apgriež.
rotāt Veidojot (attēlus, ornamentus u. tml.), arī novietojot, piestiprinot (piemēram, priekšmetus), panākt, ka (kas) kļūst skaists, daiļš.
greznot Veidojot (rakstus, zīmējumus), izdaiļot.
urbties Veidojot caurumu, dobumu (priekšmetā, materiālā u. tml.), pakāpeniski virzīties (tajā).
iecistēties Veidojot cistu, ievietoties tajā.
šūt Veidojot diegu šuves, vīles, saistīt (kāda materiāla, piemēram, auduma, ādas, gabalus). Šādā veidā saistot detaļas, elementus, gatavot (ko, piemēram, apģērbu, apavus, to daļas), arī veikt (to) apdari.
piedrukāt Veidojot iespieddarbu, papildināt ar rakstu zīmēm, attēliem (piemēram, lappusi).
mūrēt Veidojot ko, sastiprināt ar javu (piemēram, ķieģeļus, akmeņus).
liekt Veidojot lokveida formu, gatavot (piemēram, riteni, stīpu).
siet Veidojot mezglus, cilpas, vijumus u. tml., iekļaut, nostiprināt (ko, piemēram, priekšmetā).
siet Veidojot noteiktu mezglu, cilpu sistēmu, darināt, gatavot (ko).
ieveidot Veidojot panākt, ka (kas) iegūst (noteiktu formu, izskatu).
ieveidot Veidojot panākt, ka (piemēram, mati) iegūst noteiktu sakārtojumu. Veidojot panākt, ka matos rodas (parasti sprogas).
iestigot Veidojot stigu, iezīmēt (kā) robežas.
aizaust Veidojot tīklu, aizdarīt vai pārklāt (par zirnekli).
pieaust Veidojot tīklu, piesaistīt (ar to pie kā, kam klāt) - par zirnekli.
izvītņot Veidojot vītnes, izgatavot (ko).
pārlikt Veidojot, montējot u. tml. ielikt, iestiprināt vēlreiz, no jauna.
pielāgot Veidojot, pārveidojot (piemēram, priekšmetu, celtni), padarīt (to) labāk izmantojamu (noteiktā darbībā, procesā u. tml.).
pieaugt Veidojoties (kam), piepildīties, arī tikt aizklātam (ar to).
uzzaļot Veidojoties asniem, stublājiem, zariem, lapām, kļūt zaļam (par augiem, arī to kopumu).
sazaļot Veidojoties asniem, stublājiem, zariem, lapām, kļūt, parasti pilnīgi, zaļam (par augiem, to daļām, arī par augu kopumu).
nobriest Veidojoties, attīstoties pastiprināties, nonākt līdz atklātai izpausmei (parasti par parādībām sabiedrībā).
traucēt Veidojoties, pastāvot vienlaikus (ar kādu, parasti fizikālu, procesu), nevēlami iekļauties (tā) sistēmā, radīt (tam) nevēlamas īpašības.
traucēt Veidojoties, pastāvot, norisot vienlaikus (ar kādu stāvokli, procesu, piemēram, apkārtnē, vidē), nevēlami iekļauties (tajā), radīt (tam) nevēlamas īpašības.
sildītājs Veidojums (parasti no gumijas, auduma) ķermeņa daļas sildīšanai, izmantojot karsta ūdens siltumu vai elektriskās enerģijas radīto siltumu. Termofors.
rāmis Veidojums (piemēram, no listēm, stieņiem), kas samērā šaurā joslā no visām pusēm ietver (ko tajā ievietotu, iestiprinātu). Arī ietvars.
mākonis Veidojums atmosfērā, kurš sastāv no daudzām sīkām daļiņām, kas radušās, ūdenstvaikiem kondensējoties vai sublimējoties.
sausmigla Veidojums zemajos atmosfēras slāņos, kuru rada putekļu, dūmu u. tml. piejaukumi. Arī dūmaka.
paaugstinājums Veidojums, kas paceļas, atrodas augstāk par apkārtējo virsmu. Laukums uz šāda veidojuma.
režģis Veidojums, kas radies (kam) savstarpēji savijoties, krustojoties.
šķērslis Veidojums, priekšmets u. tml., kas atrodas kādā vietā, joslā un traucē, arī padara neiespējamu pārvietošanos pa to (kādā virzienā).
patronēt Veidot (auduma) rakstu, apdari, izmantojot patronu (3).
konstruēt Veidot (ģeometrisku figūru), izmantojot (tās) dotos elementus. Veidot (līniju), izmantojot (tās) dotās īpašības.
darināt Veidot (jaunus vārdus), izmantojot valodā esošos vārdus vai morfēmas.
kārtot Veidot (kādu sistēmu), izvietojot noteiktā kārtībā atsevišķas sastāvdaļas, elementus.
raupināt Veidot (kam) nelīdzenu virsmu. Raupjot.
montēt Veidot (kinofilmu, fonogrammu, uzvedumu u. tml.), grupējot gatavas sastāvdaļas. Grupēt (gatavas sastāvdaļas), lai veidotu kinofilmu, fonogrammu, uzvedumu u. tml.
velt Veidot (ko apaļu) no sniega, virzot ar rites kustību (sniega piku, rituli) pa sniegu tā, lai palielinātos (tā apjoms).
stiegrot Veidot (ko, piemēram, konstrukciju, materiālu), iestrādājot (tajā) stiegras.
kārpīt Veidot (ko, piemēram, zemē), spārdot ar kājām vai rakņājot (ar kādu rīku vai rokām) un sviežot (piemēram, zemi).
stīgot Veidot (ko) pavediena, stieples, šauras joslas u. tml. veidā.
stiķēt Veidot (ko), savienojot atsevišķus gabalus, elementus u. tml. Veidojot ko, stiprināt kopā (atsevišķus gabalus, elementus u. tml.).
jaukt Veidot (maisījumu), apvienojot kopā dažādas sastāvdaļas. Apvienot (dažādas sastāvdaļas) maisījumā.
mest Veidot (metus) aužamajos stāvos. Arī aust.
ģeometrizēt Veidot (parasti mākslas darbu), vienkāršojot, vispārinot dabas formas, izmantojot ģeometrijas abstrakcijas paņēmienus.
skaldņot Veidot (parasti mākslas darbu), vienkāršojot, vispārinot dabas formas, izmantojot plaknes.
krāsot Veidot (uzrakstu, attēlu) ar krāsu (3), klājot to uz kādas virsmas.
kalkot Veidot (vārdu, vārdu savienojumu) pēc citas valodas parauga, burtiski tulkojot attiecīgās valodas vārdu, vārdu savienojumu.
stigot Veidot apvidū īpašu (kā) joslu. Veidot (apvidū) joslu kādam nolūkam.
riest Veidot auduma pamatni (aužamajos stāvos).
čemuroties Veidot čemurus. Augt kupli, savijot zarus (par kokiem, krūmiem).
secināt Veidot domu, spriedumu, pamatojoties uz, piemēram, vērojumiem, eksperimentiem, faktiem, atzinumiem, spriedumiem.
kristalizēt Veidot ļoti skaidri (piemēram, domu, priekšstatu). Ļoti stingri vērtēt šķirojot, atlasot.
Siet plostu Veidot plostu, ar saitēm, stieplēm u. tml. savienojot kokmateriālus.
sižetēt Veidot sižetu (piemēram, izmantojot kādus faktus).
Sliet statiņus (arī status) Veidot statiņus, novietojot vairākus kūļus slīpi citu pret citu.
Sliet status (arī gubas) Veidot status (gubas), novietojot vairākus kūļus slīpi citu pret citu.
Sliet status (arī statiņus) Veidot status, novietojot vairākus kūļus slīpi citu pret citu.
valcēt Veidot, apstrādāt (ko, piemēram, vēlamā formā), spiežot starp rotējošiem veltņiem. Gatavot ar šādu metodi.
velmēt Veidot, apstrādāt (ko), izmantojot spiedienu, kas rodas spraugā starp velmēm.
žonglēt Veikli rīkoties, darboties, saglabājot līdzsvaru.
apstrādāt Veikt agrotehniskus pasākumus, sagatavojot (zemi, tīrumu) sējai vai kopjot sējumus, stādījumus.
turpināt Veikt joprojām, nepārtraukti (aizsāktu darbību). Veikt atkal pēc pārtraukuma (aizsāktu darbību) kādā (tas) nākamajā posmā.
Turēt līdzi Veikt tādu pašu (piemēram, darba) apjomu kā citi, neatpalikt no citiem. Darīt to pašu, ko citi.
urbties Veikt urbumu (priekšmetā, materiālā u. tml.). Urbjot (priekšmetu, materiālu u. tml.), virzīties (tajā).
vējoties Vējot (1).
vējoties Vējot (3).
ievelt Vējot ievirzīt (kur iekšā).
pievelties Vējoties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
musons Vējš (parasti ekvatoriālajos apgabalos), kas divreiz gadā atkarā no gadalaika maina virzienu.
izvelēt Velējot izmazgāt (veļu).
ievelēt Velējot padarīt (audumu) mīkstu un gludu.
izvelēt Velējot padarīt (audumu) pilnīgi mīkstu un gludu.
ievelēt Velējot padarīt (velējamo vāli) ērtu, parocīgu velēšanai.
savelēt Velējot padarīt, parasti viscaur, tīru, arī mīkstu, gludu.
ievēlēt Vēlējot, balsojot izveidot (cilvēku grupu kādu uzdevumu veikšanai).
zvērināts Vēlētas tiesas komisijas loceklis, kuras uzdevums ir konstatēt apsūdzētā vainu un kuras lēmums obligāti jāievēro tiesnesim, gatavojot spriedumu.
pacelt Velkot, arī darbinot īpašu iekārtu, ierīci, pārvietot uz augšu un nostiprināt vajadzīgajā vietā, padarīt nekustīgu, stabilu (ko nolaižamu, arī rotējošu).
uzvilkt Velkot, stiepjot, parasti (kā) atsperi, stiegru, nostādīt (to) darbošanās gatavībā. Velkot, stiepjot noregulēt, nostādīt noteiktā sprieguma pakāpē (stīgu, stiegru, atsperi u. tml.).
ievelmēt Velmējot ieveidot (kādā materiālā, piemēram, padziļinājumus).
uzvelmēt Velmējot izgatavot, izveidot (ko).
izvelmēt Velmējot izveidot.
Iedzīšanas brauciens Velosporta disciplīna, kurā sportisti sacenšas viena garuma distancē, startējot pretējās treka pusēs.
izvēlēt Vēlot, balsojot izveidot (cilvēku grupu kādu uzdevumu veikšanai).
upurēt Veltīt (laiku, laikposmu) kādam, parasti cildenam, mērķim, neizmantojot (to) sev paredzētajam.
ziedot Veltīt (laiku, laikposmu) kādam, parasti cildenam, mērķim, neizmantojot (to) sev paredzētajam.
izveltnēt Veltnējot izveidot.
parullēt Veltnējot padarīt blīvāku, līdzenāku, gludāku.
saveltnēt Veltnējot panākt, ka (parasti kā masa) iegūst noteiktu veidu, formu. Veltnējot izveidot (ko).
uzveltnēt Veltnējot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
apvelt Veļot, viļājot izveidot (apaļu, arī gludu).
ripot Veļoties, rotējot pārvietoties kādā virzienā.
pazeme Veļu valsts, kas atrodas zem zemes virsmas. Dažu mitoloģisko būtņu mājoklis, kas atrodas zem zemes virsmas.
apvemt Vemjot aptraipīt. Novemt.
ievemt Vemjot ievirzīt (kur iekšā).
izvemties Vemjot iztukšot kuņģi.
izvemt Vemjot izvirzīt no kuņģa (ko).
novemt Vemjot notraipīt, padarīt netīru.
novemties Vemjot notraipīties, padarīt sevi netīru.
pievemt Vemjot padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
pievemt Vemjot piepildīt (trauku).
dimensija Vēriens, apjoms.
nolūkot Vērojot (parasti uzmanīgi, pārdomāti) izraudzīt, izvēlēties lietošanai, izmantošanai.
nolūkot Vērojot (parasti uzmanīgi, pārdomāti) izvēlēties (piemērotu, atbilstošu cilvēku, piemēram, līgavu). Noskatīt (2).
nolūkot Vērojot (parasti uzmanīgi, pārdomāti) izvēlēties (piemērotu, izdevīgu laikposmu, laika momentu).
novērot Vērojot pamanīt (ko).
pievērpt Vērpjot (dziju), piepildīt (ar to, parasti spoli).
ievērpt Vērpjot ietvert (pavedienā).
savērpt Vērpjot izgatavot (dziju) lielākā daudzumā. Vērpjot izgatavot (dzijas lielāku daudzumu).
pievērpt Vērpjot izgatavot (dziju) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
izvērpt Vērpjot izlietot (daudz vai visu).
notecināt Vērpjot izveidot (dziju, diegu). Izvērpt.
izvērpt Vērpjot izveidot (dziju, diegus).
iztecināt Vērpjot izveidot pavedienā.
pievērpt Vērpjot papildināt (kā daudzumu.).
savērpt Vērpjot pārstrādāt (tekstilšķiedras) dzijā.
savērpt Vērpjot tekstilšķiedras, izveidot, izgatavot (dziju).
uzvērpt Vērpjot uzvirzīt (diegu, tā kārtu) virsū (uz kā, kam, arī kur).
novērpties Vērpjoties, virpuļojot Īsu brīdi, virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam).
griezties Vērsties (pie kāda, piemēram, ko jautājot, sakot). Doties (pie kāda, kur, piemēram, pēc palīdzības).
kapeadors Vēršu cīņas dalībnieks, kas kaitina vērsi, uzstājoties pirms toreadora.
nolūkot Vērtējoši apskatīt, noskatīt.
nomērīt Vērtējoši apskatīt, novērtēt (ar skatienu, acīm).
nomērot Vērtējoši apskatīt, novērtēt (ar skatienu, acīm). Nomērīt (3).
novērtēt Vērtējot atzīt (kādu) par tādu, kam piemīt vai nepiemīt noteiktām prasībām atbilstošas īpašības, spējas, zināšanas u. tml.
novērtēt Vērtējot atzīt, noteikt (kā, piemēram, priekšmeta, telpas, parādības vai to īpašību) atbilstību noteiktām izmantošanas, arī gaumes, estētikas prasībām.
novērtēt Vērtējot atzīt, noteikt (kāda īpašību, spēju, zināšanu u. tml.) atbilstību noteiktām prasībām, uzskatiem.
daudzināt Vērtējot dēvēt, atkārtoti saukt (par ko, kā).
stādīt Vērtējot izvirzīt (kādu, ko) kāda grupējuma, kopuma u. tml. noteiktā vietā, līmenī.
atsijāt Vērtējot nošķirt, atmest (parasti lieko, mazvērtīgo, kaitīgo u. tml.).
novērtēt Vērtējot noteikt (zināšanu, sekmju, darba rezultāta) atbilstību noteiktām vērtēšanas normām.
novērtēt Vērtējot noteikt, arī izprast, apzināties (stāvokli, situāciju, iespējas u. tml.).
pārvērtēt Vērtējot pārāk augstu (sevi vai citu, savas vai cita psihes, personības, rakstura īpašības), kļūdīties.
Ar skatienu (arī skatu, acīm) mērīt (arī mērot) Vērtējot pētījoši apskatīt.
Ar skatienu (arī skatu, acīm) mērot (arī mērīt) Vērtējot pētījoši apskatīt.
Ar skatienu (arī ar skatu, acīm) mērīt (arī mērot) Vērtējot pētījoši apskatīt.
Ar skatu (arī ar skatienu, acīm) mērīt (arī mērot) Vērtējot pētījoši apskatīt.
Mēroties skatieniem Vērtējot pētījoši skatīties vienam uz otru, citam uz citu.
mērot Vērtējot salīdzināt.
samērot Vērtējot salīdzināt.
novērtēt Vērtējot, analizējot no šāda viedokļa, pārdomāt (aizvadīto dzīvi, laikposmu).
novērtēt Vērtējot, analizējot noteikt (kā satura, mērķa u. tml.) atbilstību noteiktām prasībām, arī izprast.
novērtēt Vērtējot, analizējot noteikt (sabiedriskas parādības, piemēram, darba, panākumu) atbilstību noteiktām prasībām, arī attīstības pakāpei.
Mēroties skatieniem Vērtējot, pētījoši skatīties citam uz citu.
pieskaitīt Vērtējot, salīdzinot, arī grupējot pievienot (pie kāda kopuma), iekļaut (kādā kopumā).
skaitīt Vērtējot, salīdzinot, arī grupējot uzskatīt par piederīgu (kādam kopumam, daudzumam). Uzskatīt, ka (notikums, fakts u. tml.) ir īstenojies.
izbrāķēt Vērtējot, šķirojot atzīt par nederīgu, likvidējamu.
izbrāķēt Vērtējot, šķirojot atzīt par nederīgu, normām neatbilstošu.
brāķēt Vērtējot, šķirojot atzīt par sliktu (dzīvnieku, augu).
kapitāls Vērtība, kas, kapitālistam ekspluatējot darbaspēku, dod virsvērtību.
taisni Vertikāli, neveidojot šauru leņķi (virzīt, virzīties, atrasties kādā stāvokli).
savervēt Vervējot iesaistīt (cilvēkus) kādā organizācijā, pasākumā, darbā u. tml. Vervējot izveidot (cilvēku grupu).
transportēt Vest, pārvietot (ko), parasti oficiālos pārvadājumos, izmantojot attiecīgas iekārtas, ierīces u. tml.
arheoloģija Vēstures zinātnes nozare, kas pētī cilvēku sabiedrības (it īpaši pirmatnējās kopienas) attīstību pēc lietiskiem vēstures avotiem, kurus parasti iegūst arheoloģiskajos izrakumos.
rase Vēsturiski izveidojusies areāla cilvēku grupa, kurai ir kopēja izcelšanās un noteiktās teritoriālās robežās variējošas kopīgas iedzimtas morfoloģiskās un fiziskās pazīmes (piemēram, ādas, acu un matu krāsa, galvas forma).
Padomju tauta Vēsturiski izveidojusies jauna sociāla un internacionāla cilvēku kopība, kam ir kopēja teritorija, sociālistiska ekonomika un kultūra, viena kopēja daudznāciju valsts un vienojošs mērķis - komunisma uzcelšana.
padomjtauta Vēsturiski izveidojusies jauna sociāla un internacionāla cilvēku kopība, kam ir kopēja teritorija, sociālistiska ekonomika un kultūra, viena kopēja daudznāciju valsts un vienojošs mērķis - komunisma uzcelšana. Padomju tauta.
atvētīt Vētījot atdalīt (ko no kā).
aizvētīt Vētījot atdalīt, aizmest.
pievētīt Vētījot attīrīt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
ievēzēt Vēzējot sagatavot (kādai darbībai).
ievēzēties Vēzējot sagatavoties (kādai darbībai).
savēžot Vēžojot iegūt (vēžus) lielākā daudzumā. Vēžojot iegūt (vēžu lielāku daudzumu).
pievēžot Vēžojot iegūt (vēžus) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
pievēžot Vēžojot iegūt (vēžus) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda (ko).
svilpt Vibrējot, skarot kā virsmu, radīt augstu, samērā griezīgu skaņu (par rīkiem, ierīcēm, iekārtām u. tml.).
kārdinošs Vicinošs, aizraujošs. Valdzinošs, tāds, ko kāro iegūt.
starpa Vidējā josla (starp kādiem, parasti diviem, priekšmetiem, veidojumiem u. tml.).
vidusskola Vidējā vispārizglītojošā, arī vidējā speciālā mācību iestāde.
bruņniecība Vidējo un sīko feodāļu privileģēta kārta.
videogrāfija Videotehnikas nozare, kas nodarbojas ar mainīga lieluma parametru atspoguļošanu, izmantojot videotehnikas ierīces.
trase Vides josla, kas ir paredzēta lidaparātu lidojumam. Šāda josla saistījumā ar attiecīgajām aviācijas, kosmonautikas būvēm, iekārtām.
stereoskopija Vides objektu, to attēlu vizuāla uztvere, kas balstās uz binokulārās redzes īpašībām un dod iespēju novērtēt objektu telpisko formu un savstarpējo novietojumu. Metožu kopums plakanu attēlu veidošanai, kuri izraisa telpiskuma sajūtas.
svārki Viduklim pieguļošs sieviešu apģērba gabals no jostasvietas uz leju.
sāns Vidukļa daļa starp muguru un vēderu no pleca līdz gurnam ķermeņa labajā vai kreisajā pusē (cilvēkam). Šis vidukļa daļas labā vai kreisā puse, arī josla.
vēderjosta Vidukļa josta.
rumba Vidusdaļa (rotējošam elementam, detaļai, piemēram, ritenim) ar caurumu (tā) novietošanai uz ass.
vidiene Vidusdaļa, vidusjosla (teritorijā).
prākrits Vidusindiešu sākotnējo dialektu kopums un rakstu valoda.
vasalis Viduslaikos - feodālis, kas no lielāka feodāļa (senjora) par karadienestu un citiem pienākumiem saņēma valdījumā zemi un citus materiālus labumus.
trubadūrs Viduslaiku ceļojošs dzejnieks un dziesminieks (no 11. līdz 13. gadsimtam Dienvidfrancijā).
izviebt Viebjot pārveidot (seju), izveidot (tajā grimases). Izvaibstīt.
saviebt Viebjot pārveidot, parasti ievērojami (seju, tās daļas), izveidot (sejā grimasi).
gaisma Viedoklis, no kāda, kas tiek aplūkots, vērtēts. Nosacījums, kāds ņemams vērā, ko aplūkojot, vērtējot.
orpe Viegla trose, ko piestiprina pie orpenkura, orpējot kuģi ostā.
ieslīdēt Vieglā, slīdošā gaitā pārvietojoties, ievirzīties (kur iekšā), arī par braucējiem tajos.
izslīdēt Vieglā, slīdošā gaitā pārvietojoties, izkļūt (no kurienes, kur u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
izslīdēt Vieglā, slīdošā gaitā pārvietojoties, izkļūt cauri (kam), caur (ko).
izslīdēt Vieglā, slīdošā gaitā pārvietojoties, izvirzīties (par laivām, kuģiem u. tml., arī par braucējiem tajos).
kārtslēkšanā Vieglatlētikas disciplīna - lēkšana augstumā pāri latiņai, izmantojot kārti.
napalms Viegli uzliesmojoša aizdedzinoša kaujas viela, kuras pamatā ir ar dažādām vielām sabiezināti naftas produkti.
degmaisījums Viegli uzliesmojošu vielu maisījums.
līgot Viegli viļņojoties, plūst (par ūdeņiem).
aplidot Viegli, it kā lidojot, apdējot, apskriet (apkārt).
ķircināt Viegli, jokojoties zobot (kādu). Arī kaitināt (1).
ķircināties Viegli, jokojoties zoboties (par kādu).
noslīdēt Viegli, slīdoši nobraukt (nost no kurienes, kur u. tml.) - par ripojošiem transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
noslīdēt Viegli, slīdoši nobraukt gar (ko), garām (kam) — par ripojošiem transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
noslīdēt Viegli, slīdoši nobraukt lejā (no kurienes, kur u. tml.) - par ripojošiem transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
paslīdēt Viegli, slīdoši pabraukt (kur, kādā virzienā u. tml.) - par ripojošiem transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos. Viegli, slīdoši braukt nelielu attālumu, neilgu laiku.
paslīdēt Viegli, slīdoši pabraukt garām (kam), arī gar (ko) - par ripojošiem transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
paslīdēt Viegli, slīdoši pabraukt zem (kā), arī (kam) apakšā (par ripojošiem transportlīdzekļiem, arī par braucējiem lajos).
pārslīdēt Viegli, slīdoši pārbraukt (pāri kam, pār ko) - par ripojošiem transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
noslīdēt Viegli, slīdoši pārvietojoties, virzīties un pabeigt virzīties lejā (kur) - par laivām, kuģiem u. tml., arī par braucējiem tajos.
pieslīdēt Viegli, slīdoši piebraukt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par ripojošiem transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
pieslidināt Viegli, slīdoši piebraukt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par transportlīdzekļiem, arī ar braucējiem tajos.
noslīdēt Viegli, slīdoši virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam) — par laivām, kuģiem u. tml., arī par braucējiem tajos.
nodzīvoties Vieglprātīgi, izšķērdīgi dzīvojot, nonākt materiālās grūtībās, nabadzībā.
čadra Viegls plīvurs, kurā musulmaņu sievietes, izejot no mājas, ietinas, atstājot šauru spraugu acīm.
līgans Viegls, elastīgs (par šūpošanos pārvietojoties).
rītakleita Viegls, ērts sieviešu rītatērps (parasti viscaur pogājams vai apņemams ar jostu).
gruzdviela Viela, kas rodas, cepot vai grauzdējot pārtikas produktus.
elektrolīts Viela, kas šķīdumā vai izkausētā stāvoklī sadalās jonos.
bāze Viela, kas, disociējot ūdens šķīdumā, dod hidroksiljonus.
inde Viela, kas, iedarbojoties uz organismu, jau samērā mazās devās izraisa saindēšanos vai nāvi.
scintilators Viela, kurā jonizējošā starojuma iedarbībā rodas īslaicīgs gaismas uzliesmojums.
Gaismas izkliede Vielai caurejošas gaismas vājināšanās, kas saistīta ar to, ka daļa gaismas staru maina savu virzienu, nezaudējot enerģiju.
rentgenspektrālanalīze Vielas fizikālās analīzes metode, kas balstās uz atomu, jonu vai molekulu rentgenspektru pētījumiem.
Elektrolītiskā disociācija Vielas sadalīšanās atsevišķos jonos.
polifosfāti Vielas, ko iegūst, polimerizējot fosforskābes sāļus.
kušņi Vielas, ko pievieno rūdām, tās kausējot domnās, lai samazinātu kušanas temperatūru un attīrītu ķetu no piemaisījumiem.
substitūcija Viena (kādas sistēmas, kopuma u. tml.) elementa, sastāvdaļas aizstāšana ar citu, parasti, ievērojot attiecīgus nosacījumus, likumsakarības.
priekšautsvārki Viena gabala, sānos nesašūti svārki, kuru daļas mugurpusē pārliek vienu otrai pāri un viduklī sasien ar piešūto jostu.
ģenerācija Vienā laikā eksistējošs (augu, dzīvnieku) kopums.
Uguns blīvums Vienā laika vienībā izšauto šāviņu, ložu skaits uz noteikta garuma frontes joslu vai noteikta lieluma laukumu.
cauri Vienā laikā, kopā ar ko (bieži to pārvarot, pārspējot).
kubikcentimetrs Viena miljondaļa kubikmetra.
kvadrātmilimetrs Viena miljondaļa kvadrātmetra.
stāvs Viena no (augu audzes) horizontālajām joslām, kuras atšķiras ar veģetācijas īpatnībām, augu sastāvu.
sēļi Viena no baltu ciltīm, vēlāk tautībām, kas mūsu ēras sākumā līdz 13. gadsimtam apdzīvoja teritoriju Daugavas kreisajā krastā (tagadējā Jēkabpils un Daugavpils rajonā).
laukšpati Viena no galvenajām iežus veidojošo minerālu grupām, kuri sastāv no alumīnija, kālija, nātrija un kalcija silikātiem.
platforma Viena no planētas garozas galvenajām struktūrformām, kas sastāv no līmeniskiem nogulumiežu slāņiem un vāji padodas iekšējo spēku darbībai.
vārsne Viena no saaugušajām augļlapām auglī (piemēram, pākstīm), kas, sēklām nogatavojoties, atdalās no citam augļlapām to saauguma vietās.
Pretstatu cīņa Viena no vispalīgākajām dialektiskajām likumībām dabas, sabiedrības un cilvēka domāšanas attīstībā, attīstības avots - ikvienas parādības pretējo pušu savstarpējais sakars, sadursme.
Pretstatu cīņa Viena no vispārīgākajām dialektiskajām likumībām dabas, sabiedrības un cilvēka domāšanas attīstībā, attīstības avots - ikvienas parādības pretējo pušu savstarpējais sakars, sadursme.
paaudze Vienā un tai pašā laikposmā eksistējošs, aptuveni vienāda vecuma vienas sugas (dzīvnieku, augu) kopums. Ģenerācija.
Ģeogrāfiski attālas augu formas Vienas dzimtas, arī vienas ģints augi no dažādiem, savstarpēji tāliem zemeslodes rajoniem.
Ģeogrāfiski attālas augu formas Vienas dzimtas, arī vienas ģints augi no dažādiem, savstarpēji tāliem zemeslodes rajoniem.
Ģeogrāfiski attālas augu formas Vienas dzimtas, arī vienas ģints augi no dažādiem, savstarpēji tāliem zemeslodes rajoniem.
daļa Vienas ieroču šķiras administratīvi un saimnieciski patstāvīga vienība (piemēram, motorizēto strēlnieku pulks, atsevišķais sapieru bataljons).
populācija Vienas sugas ģenētiski dažādu, savstarpēji brīvi krustojošos īpatņu kopa, kas aizņem noteiktu teritoriju un kādā veidā ir atdalīta no citām tās pašas sugas īpatņu kopām.
šatieris Vienas un tās pašas krāsas dažādu toņu joslains salikums (piemēram, austās segās).
sekvence Vienbalsīga vai daudzbalsīga muzikāla uzbūve, kas tiek atkārtota (bez izmaiņām vai ar variantiem) vairākas reizes, pārvietojot to par noteiktu intervālu augšupejošā vai lejupejošā virzienā.
plēne Viendabīga, plāna vispirms atdzisušas vielas kārta, kas rodas uz kā kvēlojoša (parasti uz oglēm).
tume Viendabīgs biezināts šķidrums, ko iegūst, piemēram, novārot putraimus, pievienojot šķidrumam miltus.
redingots Viengabala piegriezums (sieviešu apģērbam), kurā ir neliels paplatinājums uz leju no joslas vai gurnu vietas.
Lauka rācenis Viengadīga kāpostu (krustziežu) dzimtas nezāle ar dzelteniem ziediem, skaujošām lapām, zilganu apsarmi.
vanagnadziņi Viengadīgi vai daudzgadīgi tauriņziežu dzimtas cerojoši lakstaugi (lopbarības augi) ar dzelteniem ziediem.
melone Viengadīgs ķirbjaugu dzimtas augs ar stīgojošu stublāju, lielām lapām, dzelteniem ziediem un sulīgiem, aromātiskiem, parasti ovāliem, augļiem.
ķirbis Viengadīgs ķirbjaugu dzimtas dārzenis ar dzelteniem ziediem, lieliem apaļiem, ovāliem vai iegareniem augļiem, ložņājošu stublāju un lielām lapām.
gurķis Viengadīgs ķirbjaugu dzimtas dārzenis ar dzelteniem ziediem, zaļiem, iegareniem augļiem, garu ložņājošu stublāju un asām lapām.
pērtiķmutīte Viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar vienkāršu vai zarainu stublāju un pretējām, zobainām vai gludām, reizēm daivainām, lapām un spilgti dzelteniem ziediem, parasti skrajos ķekaros.
puķzirnītis Viengadīgs vai daudzgadīgs tauriņziežu dzimtas krāšņumaugs ar kāpelējošu stublāju un daudzkrāsainiem ziediem.
zirnis Viengadīgs vai daudzgadīgs tauriņziežu dzimtas pārtikas un lopbarības augs ar kāpelējošu stublāju un sēklām pākstīs.
zilausis Viengadīgs vai divgadīgs gundegu dzimtas lakstaugs ar pamīšus sakārtotām, plūksnaini dalītām lapām un zili violetiem ziediem skrajos ķekaros.
pamatpiegrieztne Vienkārša, pēc auguma mēriem konstruēta piegrieztne, no kuras var modelējot izveidot sarežģītākas piegrieztnes.
sadzīvot Vienlaicīgi būt, eksistēt kādā saistībā, kādās attiecībās, neiedarbojoties nelabvēlīgi vienam uz otru, citam uz citu (par ko atšķirīgu, piemēram, par priekšmetiem, parādībām, īpašībām).
sadzīvot Vienlaicīgi eksistēt tuvu kopā, neietekmējot nevēlami vienam otru, citam citu (par dzīvniekiem, augiem).
šķīst Vienmērīgi kliedēties (kādā vidē), veidojot šķīdumu.
noderēt Vienojoties izbeigt naidoties, strīdēties.
nolīgt Vienojoties par īres saistībām, uz laiku pieņemt (īrnieku).
kompromiss Vienošanās, izlīgums (starp cilvēkiem ar pretējiem, atšķirīgiem uzskatiem, starp atšķirīgiem virzieniem u. tml.), kas panākts, savstarpēji piekāpjoties.
Sist saujā Vienoties par ko, salīgt, parasti spēcīgi sarokojoties.
Sist saujā Vienoties par ko, salīgt, parasti spēcīgi sarokojoties.
šāviens Vienreizēja paveikta darbība --> šaut (1). Īslaicīgs vienreizējs troksnis, kas rodas šaujot.
strūdzinieks Viens no cilvēkiem, kas, ejot gar krastu, vilka ūdens transportlīdzekli, parasti strūgu, vai airēja to.
segspārns Viens no diviem (kukaiņu, piemēram, vaboļu) priekšspārniem, kas pārsedz pakaļējo, plēvjaino spārnu.
krustleņķis Viens no diviem leņķiem leņķu pārī, kuri veidojas, krustojoties divām taisnēm tā, ka viena leņķa malas ir otra leņķa malu turpinājums.
Garais stāsts Viens no episkās, vēstītājas literatūras paveidiem, kurā atšķirībā no īsā stāsta attēlots nevis viens, bet vairāki notikumi galvenās darbojošās personas dzīvē.
žoklis Viens no galvaskausa sejas daļas lielākajiem kauliem, kas veido pusi no virsējās sejas daļas vai kustīgo apakšējo sejas daļu.
zīmējums Viens no grafikas pamatveidiem - unikāls attēls, kas iegūts brīvā darbībā ar roku, izmantojot grafiskās tēlošanas līdzekļus - punktus, līnijas, laukumus. Ar šādiem tēlošanas līdzekļiem veidots darbs.
saknīte Viens no nervu šķiedru kūlīšiem, kas iznāk no muguras smadzeņu sānu virsmas un, savienojoties ar otru šādu kūlīti, veido vienu no muguras smadzeņu nerviem.
vijoļkoncerts Viens no simfoniskās mūzikas žanriem. Koncerts vijolei un orķestrim.
oktāva Viens no šāda apjoma intervāliem, kuri sākas ar skaņu dō un kuros ir sadalīta muzikālā skala.
transepts Viens vai vairāki šķērsjomi, kas taisnā leņķī šķērso garenisko jomu (parasti sakrālajās celtnēs).
raugs Vienšūnas sēnes, kas vairojas pumpurojoties un ar sporām un kas cukuru saturošās vielās izraisa rūgšanu.
konjugātas Vienšūnas vai daudzšūnu zaļaļģes, kas vairojas konjugējot.
tirānija Vienvaldības forma (Senajā Grieķijā no 7. līdz 6. gadsimtam pirms mūsu ēras), kas radās, ietekmīgai personai sagrābjot varu, un kam bija piespiedu raksturs.
ķēde Vienveidīgu, cits citam sekojošu priekšmetu rinda.
viduklis Vieta (cilvēka ķermenim) starp krūšu kurvi un gurniem. Jostas apvidus, jostasvieta.
osta Vieta (ūdenstilpes krasta iecirknis līdz ar tam pieguļošo dabisko vai mākslīgi veidoto, pret viļņiem aizsargāto ūdens joslu), kas iekārtota kuģu stāvēšanai, iekraušanai, izkraušanai, pasažieru iekāpšanai, izkāpšanai, kā arī dažādu palīgoperāciju veikšanai.
ribstarpa Vieta, josla starp (cilvēka vai dzīvnieka) ribām.
pazeme Vieta, kas atrodas zem zemes virsmas un kur mirušo grēcinieku dvēseles izcieš sodu. Arī velnu mājoklis.
paaugstinājums Vieta, kas ir augstāka par pārējo apkārtni.
sateka Vieta, kur (upe, strauts u. tml.) satek (ar citu upi, strautu u. tml.), veidojot vienu ūdenstilpi.
elle Vieta, kur mirušo grēcinieku dvēseles izcieš sodu. Velnu mājoklis.
kakts Vieta, kur saskaras (telpas, celtnes) iekšējās sienas, veidojot leņķi. (Telpas, celtnes) daļa šādas vietas tuvumā.
pajumte Vieta, mītne, kur patverties, palikt kādu laiku. Arī mājoklis, mājvieta.
mērķis Vieta, objekts, kas jāsasniedz (piemēram, ejot, braucot).
apakšzeme Vieta, rajons, kas atrodas samērā dziļi zem zemes virsējās kārtas, arī dziļos zemes slāņos.
landrāts Vietējās pārvaldes rajona orgāna vadītājs (Vācijas Federatīvajā Republikā).
pīne Vijīga (kā, piemēram, ūdens, dūmu) plūsma. Vijīga, kustīga (vienveidīgu cits citam sekojošu priekšmetu, dzīvu būtņu) rinda.
vīteņaugi Vijīgi vai kāpelējoši augi.
pijole Vijole.
vijoļliteratūra Vijolei komponēti skaņdarbi (nošu rakstā).
vijoļmūzika Vijolei komponēti skaņdarbi.
vijoļspēle Vijoles spēle.
atraitnīte Vijolīšu dzimtas augs ar dažādas krāsas ziediem.
vijolīte Vijolīšu dzimtas lakstaugs ar violetiem, retāk baltiem vai dažādas krāsas ziediem.
Trejkrāsu vijolīte Vijolīšu dzimtas viengadīgs vai divgadīgs lakstaugs ar stāvu vai pacilu stublāju, iegarenām, olveida vai lancetiskām lapām, un nekārtniem violetziliem, bālgandzelteniem ziediem.
Vijoles koncerts Vijoļkoncerts.
Vijoles mūzika Vijoļmūzika.
vijoļskola Vijoļspēles skola.
vijoļbūve Vijoļu būve.
vijoļbūvētājs Vijoļu būvētājs. Vijoļmeistars.
vijoļmeistars Vijoļu meistars. Vijoļbūvētājs.
vijums Vijot (1) līdzīgs ornaments, līniju, formas veidojums.
apvīt Vijot (ap ko, kam apkārt), apņemt.
vijums Vijot (kāda materiāla šķiedras, pavedienus), darināts izstrādājums.
apvīt Vijot apņemt (ar ko).
atvīt Vijot atraisīt, atrisināt (ko savītu). _imperf._ Vīt vaļā.
ievīt Vijot ietvert (vijumā). Vijot iestiprināt (kur iekšā).
izvīt Vijot izgatavot.
novīt Vijot izgatavot.
izvīt Vijot izklāt.
izvīt Vijot izlietot (daudz vai visu).
novīt Vijot izveidot (ligzdu) - par putniem.
savīt Vijot izveidot (ligzdu) - par putniem.
savīt Vijot izveidot, izgatavot (ko) lielākā daudzumā. Vijot izveidot, izgatavot (kā lielāku daudzumu).
pievīt Vijot izveidot, izgatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
savīt Vijot izveidot, izgatavot (ko).
izvīt Vijot izvirzīt cauri (kam), caur (ko). Vijot caur aust.
aizvīt Vijot nostiprināt tā, lai neraisās vajā. Vijot aizdarīt.
pārvīt Vijot pārklāt (ar ko).
pievīt Vijot piestiprināt (pie kā, kam klāt).
savīt Vijot savienot, sasaistīt.
vērpt Vijot, griežot saistīt kopā (tekstilšķiedras) diegā, dzijā u. tml. Šādā veidā saistot tekstilšķiedras, gatavot (diegu, dziju u. tml.).
sagrodot Vijot, vērpjot panākt, ka (kas, parasti diegs, dziļa) kļūst grods.
aizvīties Vijoties aizvirzīties. Vijoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
apvīties Vijoties apņemt (visapkārt, no visām pusēm).
izvīties Vijoties izplūst (piemēram, par dūmiem, tvaiku).
izvīties Vijoties izvirzīties (par augiem).
izvīties Vijoties izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
uzvīties Vijoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par augiem, to daļām.
apvīt Vijoties, lokoties apņemt, aptvert (par liesmām, dūmiem).
ievīlēt Vīlējot (ar vīli), ieveidot (kādā virsmā, piemēram, robu).
izvīlēt Vīlējot (ar vīli), uzasināt (piemēram, zāģi).
uzvīlēt Vīlējot (ar vīli), uzasināt (piemēram, zāģi).
pievīlēt Vīlējot (atsevišķās vietās), panākt, ka (kas) iegūst vēlamo formu.
apvīlēt Vīlējot (visapkārt, no virspuses), apstrādāt.
novīlēt Vīlējot atdalīt nost.
izvīlēt Vīlējot izgatavot, izveidot (ko).
pievīlēt Vīlējot izveidot (kam) vēlamo formu, parasti, (to) pielāgojot.
izvīlēt Vīlējot izveidot (kur, piemēram, robu, rievu).
novīlēt Vīlējot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo formu.
pārvīlēt Vīlējot pārdalīt.
atvilnīt Vilnījot atplūst šurp. Vilnījot atplūst (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
stāvvilnis Vilnis, kam periodiski mainās izmēri, tam šūpojoties uz vietas.
šķērsvilnis Vilnis, kura raksturojošais vektoriālais lielums atrodas plaknē, kas ir perpendikulāra viļņa izplatīšanās virzienam.
apviļāt Viļājot (kādā vielā), panākt, ka pārklājas (ar šo vielu).
saviļāt Viļājot izveidot (ko) noteiktā formā.
izviļāt Viļājot izveidot (ko).
apviļāt Viļājot izveidot apaļu, arī gludu.
noviļāt Viļājot notraipīt, padarīt netīru.
saviļāt Viļājot saspiest.
noviļāties Viļājoties notraipīties, kļūt netīram. Tikt noviļātam (2).
saviļāt Viļājoties padarīt (ko), parasti ļoti, viscaur, netīru, arī saburzīt (ko).
izviļāt Viļājoties pieplacināt, saplacināt.
refrakcija Viļņa frontes, gaismas stara virziena maiņa, tam pārejot no kādas vides citā, kurā ir cits viļņa (stara) izplatīšanās ātrums.
aizviļņot Viļņojot aizplūst (par upi, straumi u. tml.).
atviļņot Viļņojot atplūst šurp. Viļņojot atplūst (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
atviļņot Viļņojot atvirzīt šurp. Viļņojot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
ieviļņot Viļņojot ieplūst (kur iekšā) - par upi, straumi u. tml.
izviļņot Viļņojot izplūst (no kurienes, kur u. tml.) - par upi, straumi u. tml.
izviļņot Viļņojot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.)- par upi, straumi.
pārviļņot Viļņojot pārvietoties, izplatīties (uz citu vietu).
pārviļņot Viļņojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
kūsāt Viļņojoties, strauji plūstot, radīt daudz burbuļu (piemēram, par ūdenstilpi).
Bangu terase Viļņu nogludināta, slīpi pret jūru vērsta krasta josla.
Bangu terase Viļņu nogludināta, slīpi pret jūru vērsta krasta josla.
kroka Viļņveida veidojums, josla (piemēram, tērpiem, aizkariem).
automātisms Vingrinājumos izveidota spēja atkārtot noteiktas kustības, tās neregulējot apzināti.
Bezpriekšmetu darbība Vingrinājums skatuves mākslā - dažādu darbību veikšana, imitējot priekšmetu lietošanu.
iesildīties Vingrojot, skrienot u. tml. panākt, ka muskulatūra, ķermeņa daļas kļūst elastīgākas, vingrākas (piemēram, pirms sacensībām).
piramīda Vingrošanas vai akrobātikas figūra, ko veido dalībnieki, novietojoties cits uz cita.
voltižēt Vingrot uz skrejoša vai lēkājoša zirga.
civillaulība Vīrieša un sievietes kopdzīve, nereģistrējot laulību.
rikša Vīrietis, kas, velkot divričus, pārvadā tajos pasažierus, kravu (Japānā, arī dažās citās Āzijas zemēs).
vīrs Vīrietis. Cilvēks (runājot par vīrieti).
aizvirmot Virmojot attālināties. Aizvirpuļot.
atvirmot Virmojot atvirzīt.
atvirmot Virmojot atvirzīties šurp. Virmojot atvirzīties (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
ievirmot Virmojot ievirzīties (kur iekšā).
izvirmot Virmojot izvirzīties.
pārvirmot Virmojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
uzvirmot Virmojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par putekļiem, dūmiem u. tml.
karuseļvirpa Virpa ar rotējošu galdu, uz kura apstrādā lielas masas izstrādājumu sagataves, kam biezums ir samērā mazs salīdzinājumā ar diametru.
apvirpot Virpojot (visapkārt, no virspuses), apstrādāt.
ievirpot Virpojot ieveidot (kādā virsmā, piemēram, rievu, vītni).
savirpot Virpojot izgatavot (ko) lielākā daudzumā. Virpojot izgatavot (kā lielāku daudzumu).
izvirpot Virpojot izgatavot, izveidot (priekšmetu, tā daļas).
izvirpot Virpojot izveidot (priekšmeta formu). Virpojot izveidot (kur robu, caurumu u. tml.).
novirpot Virpojot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo formu.
pārvirpot Virpot vēlreiz, no jauna. Apvirpot (ārējo virsmu).
aizvirpuļot Virpuļojot attālināt.
aizvirpuļot Virpuļojot attālināties. _imperf._ Virpuļot prom. Virpuļojot aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
atvirpuļot Virpuļojot atvirzīt šurp. Virpuļojot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
atvirpuļot Virpuļojot atvirzīties šurp. _imperf._ Virpuļot šurp. Virpuļojot atvirzīties (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
ievirpuļot Virpuļojot ievirzīt (kur iekšā).
ievirpuļot Virpuļojot ievirzīties (kur iekšā).
izvirpuļot Virpuļojot izplūst, izplatīties.
izvirpuļot Virpuļojot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
izvirpuļot Virpuļojot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
izvirpuļot Virpuļojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izvirpuļot Virpuļojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
pārvirpuļot Virpuļojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pievirpuļot Virpuļojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
uzvirpuļot Virpuļojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
novirpuļot Virpuļojot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu).
novirpuļot Virpuļojot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
krekls Virs apakšveļas valkājams auduma (vīriešu) apģērba gabals ar garām vai īsām piedurknēm, kas parasti sniedzas pāri jostas vietai. Arī virskrekls.
ārpuse Virsma, kas robežojas ar apkārtējo (piemēram, ar āru, citu telpu). Pretstats: iekšpuse.
Rotācijas hiperboloīds Virsma, kas rodas, hiperbolai rotējot ap vienu no savām asīm.
Štāba virsnieks Virsnieks, kam ir majora, apakšpulkveža, pulkveža u. tml. vai kāda no kara flotes kapteiņa dienesta pakāpēm (daudzu valstu bruņotajos spēkos). Virsnieks, kas veic dienestu štābā.
bubonis Virspusējo limfātisko mezglu izteikts iekaisums. Iekaisis limfātiskais mezgls.
tāds Virsteikumā norāda uz (kā) īpašību, pazīmi, ko konkretizē sekojošais palīgteikums.
tas Virsteikumā norāda uz dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi, ko konkretizē (parasti) sekojošais palīgteikums.
tas Virsteikumā vispārināti norāda uz nojēgumu, ko konkretizē (parasti) sekojošais palīgteikums.
Absolūtā rente Virsvērtības daļa, ko piesavinās zemes īpašnieki, pamatojoties uz zemes privātīpašuma monopolu.
Absolūtā rente Virsvērtības daļa, ko piesavinās zemes īpašnieki, pamatojoties uz zemes privātīpašuma monopolu.
halze Virve, ar ko nostiprina apakšējo, vējapusē esošo buras stūri.
pavada Virve, siksna, lente, kuras abus galus piestiprina pie (darba dzīvnieka) mutes dzelžiem (tā vadīšanai jājot).
lonža Virve, trose, ko izmanto, piemēram, akrobātu nodrošināšanai lēcienos. Drošības josta, piemēram, cirka māksliniekiem, sporta vingrotājiem.
mājup Virzienā uz savu dzīvesvietu, mājokli.
plīva Virziena, arī apjoma bieža maiņa (piemēram, gāzu plūsmai, liesmām, sīku daļiņu kopumam).
kubisms Virziens buržuāziskajā tēlotājā mākslā (20. gadsimta sākumā), kas reālās pasaules atveidu shematizēja, izmantojot ģeometriskus laukumus un apjomus.
superreālisms Virziens tēlotājā mākslā (Amerikas Savienotajās Valstīs un Eiropā 20. gadsimta 60.-70.gados), kura pārstāvji, attēlojot ikdienišķus objektus, precīzi, detalizēti un bezpersoniski fiksē vizuālo realitāti.
vest Virzīt (transportlīdzekli), parasti, velkot, arī stumjot (to) - par transportlīdzekļiem.
airēt Virzīt laivu, iegremdējot un vēzējot airus ūdenī.
irt Virzīt laivu, iegremdējot un vēzējot airus ūdenī. Airēt.
gremdēt Virzīt šķidrumā, panākot vai ļaujot, ka iegrimst. Novietot gāzē, irdenā vielā.
līkumot Virzīties (uz priekšu), apejot (kam apkārt). Virzīties ar līkumiem.
locīties Virzīties ar līkumiem, līkumojot.
pārvietoties Virzīties noteiktā veidā (piemēram, ejot, lecot, peldot).
sliekties Virzīties pa šķietami liektu līniju, tuvojoties, piemēram, horizontam (parasti par sauli).
slīdēt Virzīties pa ūdeni, ūdenstilpi, parasti vienmērīgā gaitā (par ūdens transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos).
ripināties Virzīties rotējot, arī riņķveida.
mīt Virzīties, pārvietoties (pa ko), parasti ejot.
taustīties Virzīties, pārvietoties nedroši, orientējoties pēc taustes (par cilvēkiem).
streipuļot Virzīties, pārvietoties nevienmērīgiem, ļodzīgiem soļiem, līgojoties, neieturot taisnu kustības virzienu.
stiepties Virzīties, pārvietoties, arī izplatīties (parasti) garā virknē, joslā, veidojumā.
tīt Virzot (priekšmeta, materiāla daļas, joslas), parasti cilindrveidīgi, veidot (to vēlamajā formā). Šādā veidā darināt (ko).
savirzīt Virzot, pārvietojot panākt, būt par cēloni, ka (vairākiem, daudziem) izveidojas noteikts novietojums (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur), noteiktas telpiskas attiecības (kādā kopumā, sistēmā u. tml.).
ievirzīt Virzot, pārvietojot panākt, ka (priekšmets) nonāk (kur iekšā).
pienest Virzot, raujot sev līdzi (smiltis), piepildīt (ar tām ko)- par straumi, vēju u.tml.
aiznest Virzot, raujot sev līdzi, attālināt (par straumi, vēju u. tml.).
nonest Virzot, raujot sev līdzi, novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.) - par straumi, upi, veļu u. tml.
iznest Virzot, raujot sev līdzi, pārvietot (no kurienes, kur u. tml.) - par ūdeņiem, vēju.
pārnest Virzot, raujot sev līdzi, pārvietot (uz citu vietu) - par straumi, upi, vēju u. tml.
svilpt Virzoties gaisā, radīt augstu, samērā griezīgu skaņu (par lidojošiem priekšmetiem, parasti par lodēm).
svilpot Virzoties gaisā, vairākkārt radīt augstas, samērā griezīgas skaņas (par lidojošiem priekšmetiem, parasti par lodēm).
zvalstīties Virzoties šūpoties (parasti spēcīgi) no vieniem sāniem uz otriem - par transportlīdzekļiem, arī pasažieriem tajos.
zvāļoties Virzoties šūpoties (parasti spēcīgi) no vieniem sāniem uz otriem - par transportlīdzekļiem, arī pasažieriem tajos. Zvalstīties (1).
saķerties Virzoties, pārvietojoties (viens otram, cits citam pāri, garām u. tml.), sasaistīties.
sliedēt Virzoties, pārvietojoties atstāt sliedi (2).
kūļāties Virzoties, pārvietojoties nevienmērīgi svārstīties, šūpoties. Virzīties, pārvietoties nevienmērīgi, neritmiski.
savirzīties Virzoties, pārvietojoties nokļūt, novietoties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur), kļūt tādiem, starp kuriem izveidojas noteiktas telpiskas attiecības (kādā kopumā, sistēmā u. tml.) - par vairākiem, daudziem.
vagot Virzoties, pārvietojoties panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas joslas, līnijas veida padziļinājumi.
sist Virzoties, pārvietojoties strauji skart. Spēcīgi skart ko tādu, kas virzās, pārvietojas.
visvairāk Vislielākajā daudzumā, skaitā, apjomā (salīdzinot ar ko citu).
motīvs Vismazākā melodijas daļa (parasti vienas takts apjomā), kam piemīt noteiktas, raksturīgas īpašības.
indukcija Vispārīgu atzinumu izsecināšana, izmantojot zināšanas par konkrētām lietām vai parādībām.
apjomīgums Vispārināta īpašība --> apjomīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
apjomība Vispārināta īpašība --> apjomīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme. Apjomīgums (2).
nepārejamība Vispārināta īpašība --> nepārejošs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Intransitivitāte, intransitīvums.
pārejamība Vispārināta īpašība --> pārejošs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme. Transitivitāte, transitīvums.
sirmums Vispārināta īpašība --> sirms (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Parādība, kad mati zaudē savu sākotnējo krāsu un kļūst pelēcīgi balti.
apjomība Vispārināta īpašība -> apjomīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Apjomīgums (1).
apjomīgums Vispārināta īpašība -> apjomīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
vispār Vispārināti, apvienojoši aplūkojot. Kopumā. Visumā.
visumā Vispārināti, apvienojoši aplūkojot. Vispār. Kopumā.
kopumā Vispārināti, apvienojoši aplūkojot. Vispār. Visumā.
rentabilitāte Vispārinošs rādītājs, ko izmanto, lai fiksētu (kā) ekonomisko efektivitāti noteiktā laikposmā, un ko aprēķina, vai nu šajā laikposmā gūto peļņu dalot ar ražošanas pamatfondu un apgrozāmo līdzekļu vidējo vērtību naudas izteiksmē, vai arī izsakot peļņas summu procentos no realizētās produkcijas pašizmaksas. Arī ekonomiska efektivitāte, ienesīgums.
Pilsētas skola Vispārizglītojoša mācību iestāde (pirmsrevolūcijas Krievijā un dažās citās valstīs).
Pilsētas skola Vispārizglītojoša mācību iestāde (pirmsrevolūcijas Krievijā un dažās citās valstīs).
Svētdienas skola Vispārizglītojoša mācību iestāde, kurā nodarbības notiek svētdienās, arī kādas dienas pēcpusdienā, vakarā.
Svētdienas skola Vispārizglītojoša mācību iestāde, kurā nodarbības notiek svētdienās, arī kādas dienas pēcpusdienā, vakarā.
vakarskola Vispārizglītojoša skola, kurā mācības notiek vakaros un zināšanas apgūst strādājošie.
internātskola Vispārizglītojoša skolai (vidusskola vai astoņgadīgā skola), kur audzēkņi dzīvo, tiek audzināti un mācīti.
Gatavības eksāmeni Vispārizglītojošās vidējās mācību iestādes beigšanas eksāmeni.
Jaunākās klases Vispārizglītojošo skolu pirmās trīs vai četras klases.
Jaunākās klases Vispārizglītojošo skolu pirmās trīs vai četras klases.
Vecākās klases Vispārizglītojošo skolu vidusskolas klases.
izlemt Vispusīgi apsverot, pārdomājot, nolemt.
lemt Vispusīgi apsverot, pārdomājot, pieņemt, izvēlēties kādu no vairākām iespējām.
Politiskā nodaļa Vissavienības Komunistiskas (boļševiku) partijas, vēlāk - Padomju Savienības Komunistiskās partijas Centrālās Komitejas politisks orgāns (līdz 1956. gadam), ko nodibināja atsevišķos sociālisma celtniecības iecirkņos, Bruņotajos Spēkos partijas vadības un politiskā darba pastiprināšanai.
pirmpapardes Vissenākās un vienkāršākās paleozoja ēras papardes (tagadējo paparžu priekšteces), kam ir raksturīgas ļoti sīkas lapas.
skaņurinda Visu mūzikā lietojamo skaņu augšupejoša vai lejupejoša secība.
aizvīterot Vīterojot attālināties (par putniem).
pievīterot Vīterojot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
staipeknis Vītne (lapas pārveidne), arī vijīgs, kāpelējošs stumbrs.
uzgrieznis Vītņota savienojuma vai skrūves pārvada elements ar iekšējo vītni.
atvizmot Vizmojoši atspoguļot (ko).
atvizmot Vizmojoši atspoguļoties (kur).
aizvizmot Vizmojot attālināties (parasti par gaismu). Aizvizēt.
skats Vizuāli uztveramo (parasti cilvēka, dzīvnieka) ārējo pazīmju kopums; arī izskats (1).
atvizuļot Vizuļojoši atspoguļot (ko).
atvizuļot Vizuļojoši atspoguļoties (kur).
mikrovolts Volta miljonā daļa.
savulkanizēt Vulkanizējot salabot.
apzāģēt Zāģējot apstrādāt.
izzāģēt Zāģējot atdalīt (piemēram, koka zarus). Nozāģēt no kāda kopuma (piemēram, kokus mežā).
nozāģēt Zāģējot atdalīt nost.
atzāģēt Zāģējot atdalīt. _imperf._ Zāģēt nost. Nozāģēt.
iezāģēt Zāģējot ieveidot (kur, piemēram, robu).
izzāģēt Zāģējot izgatavot (priekšmetu).
izzāģēt Zāģējot izveidot (kur robu, caurumu u. tml.).
Izzāģēt durvis (arī logu) Zāģējot izveidot durvju (loga) aili.
piezāģēt Zāģējot papildināt (kā daudzumu).
pārzāģēt Zāģējot pārdalīt.
sazāģēt Zāģējot pārveidot par ko.
iezāģēt Zāģējot radīt bojājumu. Zāģējot radīt ievainojumu.
sazāģēt Zāģējot sadalīt, sasmalcināt.
piezāģēt Zāģējot sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piezāģēt Zāģējot sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (piemēram, telpu).
sazāģēt Zāģējot sagatavot, sagādāt (ko) lielākā daudzumā. Zāģējot sagatavot, sagādāt (kā lielāku daudzumu).
sazāģēt Zāģējot sagatavot, sagādāt.
lata Zāģmateriāls, kas iegūts, garenvirzienā sazāģējot apaļkoku neliela profila sloksnēs.
dēlis Zāģmateriāls, kas iegūts, garenvirzienā sazāģējot baļķi (apaļkoku) dažus centimetrus biezās plāksnēs.
planka Zāģmateriāls, kas iegūts, garenvirzienā sazāģējot platu baļķi (apaļkoku) biezās plāksnēs.
atzaigot Zaigojoši atspoguļot (ko).
atzaigot Zaigojoši atspoguļoties (kur).
iezaigoties Zaigojot parādīties (acīs) - par asarām.
nozaimot Zaimojot nopelt.
nozākāt Zākājot nopelt.
virszāles Zāles, kas ir garākas, ziedu stiebriem un lapām bagātākas un aizņem zelmeņa virsējo daļu.
apakšzāles Zāles, kas pastiprināti stīgo un aizņem zelmeņa apakšējo daļu.
atzalgot Zalgojoši atspoguļoties (kur).
šļukt Zaudējot atbalstu, saistījumu, slīdēt uz leju, arī krist.
nozaudēt Zaudējot orientāciju, novirzīties (no ceļa, takas, pēdām u. tml.).
dzeltēt Zaudējot savu sākotnējo (parasti balto) krāsu, kļūt dzeltenam, dzeltenīgam.
nodzeltēt Zaudējot savu sākotnējo (parasti balto) krāsu, kļūt dzeltenam, dzeltenīgam.
padzeltēt Zaudējot savu sākotnējo (parasti balto) krāsu, kļūt mazliet, daļēji dzeltenam.
Nokrist no kājām Zaudējot spēkus pārmērīgā darbā, smagi saslimt, arī nomirt.
ļimt Zaudējot stingrumu, liekties lejup (par augiem, to daļām). Tiekot nogrieztam, krist.
noļimt Zaudējot stingrumu, noliekties (par augiem, to daļām).
saļimt Zaudējot stingrumu, noliekties lejup (par augiem, to daļām). Tiekot nogrieztam, nokrist.
neitralizēties Zaudēt skābes īpašības, iedarbojoties sārmiem, vai sārma īpašības, iedarbojoties skābēm.
aptumšoties Zaudēt spēju pareizi atspoguļot ārējo pasauli (par psihiskām norisēm).
sašļukt Zaudēt, parasti ievērojami, apjomu, arī stingrumu (par priekšmetiem).
sazelēt Zelējot apēst.
apzelēt Zelējot apsūkāt.
izzelēt Zelējot izlietot (daudz vai visu).
nozelēt Zelējot noēst (visu vai kā daļu).
sazelēt Zelējot sabojāt, parasti pilnīgi.
tantrisms Zemākajās kastās izplatīts budisma un hinduisma virziens, kam ir raksturīga rituālu noslēgtība, saistība ar jogismu.
tautskola Zemākās pakāpes vispārizglītojošā skola.
vats Zemas jūras piekrastes josla, kas applūst paisumā, nožūst bēgumā.
zemnīca Zemē iedziļināts apļveida vai četrstūrveida mājoklis ar baļķu, kāršu u. tml. pārsegumu, kas apbērts ar zemi.
atgriezums Zemes gabals, kas, pārkārtojot zemes valdījuma attiecības, tiek atdalīts (no kādas citas platības).
lēnis Zemes īpašums (parasti kopā ar zemniekiem) vai citāda veida materiāls labums, ko vasalis saņēma valdījumā no sava senjora. Feods.
feods Zemes īpašums, ko vasalis saņēma valdījumā no sava senjora. Lēnis.
pamale Zemes josla apvāršņa tuvumā.
jūrmala Zemes josla gar jūru. Jūras krasts.
piekraste Zemes josla gar krastu. Krastmala (1).
krasts Zemes josla gar ūdenstilpi (parasti gar upi, ezeru, jūru).
krastmala Zemes josla gar ūdenstilpi (parasti gar upi, ezeru, jūru). Krasts (1).
augstiene Zemes virsas daļa, kas paugurainā līdzenumā paceļas attiecībā pret apkārtējo teritoriju augstāk par 200 metriem (Latvijā - par 120 metriem) virs jūras līmeņa.
trops Zemes virsmas josla starp šiem riņķiem.
austrumi Zemes, kas atrodas Āzijā un tai tuvajos apvidos.
orients Zemju kopums, kuras atrodas Āzijā un tai tuvajos apvidos. Austrumi.
Deviņos līkumos Zemojoties, glaimojot.
Deviņos līkumos Zemojoties, glaimojot.
zemiene Zems līdzenums, kas attiecībā pret apkārtējo teritoriju atrodas ne augstāk par 200 metriem virs jūras līmeņa.
jūraszāles Zemūdens piekrastes joslu daudzgadīgi jūras ziedaugi ar garām zālveida lapām un neciliem ziediem.
iezibsnīt Zibsnījot iespīdēt (kur iekšā).
sikspārnis Zīdītāju kārta, kurā ietilpst sīki un vidēji lieli lidojoši dzīvnieki, kam priekškājas ir pārveidotas par spārniem un kam raksturīgs biezs, zīdains apmatojums.
zīdvērpējs Zīdtauriņa (2) kāpurs, kas pārtiek no zīdkoku lapām un iekūņojoties veido zīda pavedienu, kas tiek izmantots dabiskā zīda ražošanā.
Pildītie ziedi Ziedi ar palielinātu vainaglapu daudzumu, kas radies, putekšņlapām pārveidojoties vainaglapās.
saziedot Ziedojot iedot (ko) lielākā daudzumā (parasti par vairākiem, daudziem). Ziedojot iedot (kā lielāku daudzumu).
izziepēt Ziepējot izklāt, pārklāt.
izziepēt Ziepējot izlietot (daudz vai visu).
kodolziepes Ziepes, kuru sastāvā ir daudz nepārziepjotu taukskābju.
zilumzāles Zila krāsviela (ko nelielā daudzumā pievieno citām vielām, gatavojot zilinātāju). Arī zilums (3).
Zilbes centrs Zilbes daļa, kuru izrunājot muskuļu saspriegums sasniedz kulmināciju.
Lauztā intonācija Zilbes intonācija, kuras pirmā daļa ir kāpjoša un saspriegta, bet otrā - pēc momentāna balss pārtraukuma nesaspriegta.
uzsvars Zilbes izcēlums (izrunājot to augstāk vai spēcīgāk). Šī izcēluma grafiskais apzīmējums. Akcents (1).
akcents Zilbes izcēlums (izrunājot to augstāk vai spēcīgāk). Šī izcēluma grafiskais apzīmējums. Uzsvars.
izzīlēt Zīlējot pareģot. Zilējot uzzināt.
loze Zīme (piemēram, zīmīte ar numuru, priekšmets), ar ko lozējot noskaidro (kā) saņēmēju, veicēju u. tml.
apzīmēt Zīmējot apvilkt (ap ko, kam apkārt). Zīmējot ierobežot (kādu laukumu).
nozīmēt Zīmējot atdarināt, atveidot līdzīgu oriģinālam (piemēram, attēlu, shēmu, karti).
iezīmēt Zīmējot atveidot (mākslas darbā).
iezīmēt Zīmējot ieveidot (kur attēlu, rakstu u. tml.).
izzīmēt Zīmējot izlietot (daudz vai visu).
izzīmēt Zīmējot izveidot (piemēram, līniju, attēlu).
piezīmēt Zīmējot, ar zīmējumu papildināt (attēlu, rakstu u. tml.).
apzīmēt Zīmējot, rakstot apklāt, izrotāt (kādu virsmu).
loze Zīmīte ar kārtas numuru karadienestā iesaucamo noteikšanai lozējot (piemēram, pirmsrevolūcijas Krievijā).
aizzīmogot Zīmogojot nodrošināt, padarīt neaizskaramu.
dotumi Zināmi, eksistējoši fakti, apstākļi, nosacījumi.
kosmoķīmija Zinātne par kosmisko ķermeņu ķīmisko sastāvu un ķīmiskajiem procesiem tajos.
metālmācība Zinātne par metālu un to sakausējumu sastāvu, struktūru, īpašībām un par likumsakarīgām pārmaiņām, kādas tajos rodas ķīmisku, mehānisku, termisku un citu iedarbību rezultātā.
tjurkoloģija Zinātne par tjurku valodām un šajās valodās runājošo tautu vēsturi, literatūru, kultūru.
Radiācijas ķīmija Zinātnes nozare, kas pēlī jonizējošā starojuma izraisītās ķīmiskās pārmaiņas vielā.
paleoģeogrāfija Zinātnes nozare, kas pētī fiziski ģeogrāfiskos apstākļus pagājušajos ģeoloģiskajos laikmetos.
Radiācijas ģenētika Zinātnes nozare, kas pētī jonizējošo starojumu izraisītos ģenētisko struktūru bojājumus.
aerofotogrāfija Zinātnes nozare, kas pētī metodes topogrāfisko karšu izstrādāšanai pēc attēliem, kuri iegūti, fotografējot apvidu no lidaparātiem. Apvidus fotografēšana no lidaparātiem.
semitoloģija Zinātnes nozare, kas pētī semītu valodas un šajās valodās runājošo tautu vēsturi, literatūru.
Zooloģiskais dārzs Zinātniska un izglītojoša iestāde, kas komplektē un eksponē dzīvniekus, lai parādītu to daudzveidību, kā arī saglabātu retās un izzūdošās sugas.
muzejs Zinātniska, zinātniski izglītojoša iestāde, kas vāc, glabā, pētī un eksponē vēsturiskus dokumentus, kultūras pieminekļus (mākslas darbus, kolekcijas, dabas bagātību paraugus u. tml.).
planetārijs Zinātniski izglītojoša iestāde, kur lasa lekcijas astronomijā un ar šādiem aparātiem, ierīcēm demonstrē debess sfēras ainas. Celtne, telpas, kur darbojas šāda iestāde.
komentārs Zinātniski pamatots izskaidrojums, paskaidrojošas piezīmes (kādam tekstam).
izziņot Ziņojot uzaicināt, sapulcināt.
radiogramma Ziņojums, ko pārraida, izmantojot radioviļņus.
kopnozveja Zivju daudzums, ko zvejojot ir ieguvuši vairāki vai daudzi.
sazīžļāt Zīžļājot sabojāt, parasti pilnīgi.
izzobot Zobojot nopelt. Izsmiet.
zolīte Zoles formai un lielumam atbilstošs ieliktnis apavā (piemēram, siltumizolējošs, ortopēdisks).
zootehniķis Zootehnikas speciālists (parasti ar vidējo izglītību).
Dabiskie zudumi Zudumi, kas rodas, uzglabājot lauksaimniecības ražojumus.
dukurs Zvejas rīks (ar ko zvejo zivis, brienot pa ūdeni) - pie klūgas loka piestiprināts tīkla maiss ar garu, sašaurinātu galu.
bridnis Zvejas rīks, ar ko zvejo zivis, brienot pa ūdeni.
Vilkt lomu Zvejojot gūt lomu.
Vilkt lomu Zvejojot gūt lomu.
sazvejot Zvejojot iegūt (ko) lielākā daudzumā. Zvejojot iegūt (kā lielāku daudzumu).
piezvejot Zvejojot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piezvejot Zvejojot iegūt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, trauku).
nozvejot Zvejojot iegūt.
izzvejot Zvejojot iznīcināt, izskaust (daudzus vai visus ūdens dzīvniekus, parasti zivis).
izzvejot Zvejojot izvilkt (ūdens dzīvniekus, parasti zivis).
izzvejot Zvejojot panākt, ka (piemēram, dīķī, ezerā) vairs nav ūdens dzīvnieku, parasti zivju.
piezvejot Zvejojot papildināt (kā daudzumu).
metiens Zvejošanai izmests tīkls, parasti kopā ar tajā notvertajiem dzīvniekiem. Vienā paņēmienā ar tīklu notverto dzīvnieku kopums.
kārst Zvejot (kādā vietā) tā, ka nepaliek gandrīz nemaz zivju. Kāst (3).
nozvejot Zvejot (visu laikposmu) un pabeigt zvejot.
dukurēt Zvejot ar dukuru.
makšķerēt Zvejot ar makšķeri.
smalstīt Zvejot ar tīklu.
tralēt Zvejot ar trali (1). Pētīt, meklēt ar trali.
šmīgot Zvejot ar trali.
velcēt Zvejot ar velci (3).
bļitkot Zvejot zivis ar vizuli (ledū izcirstā āliņģī).
žibulēt Zvejot zivis ar žibuli.
ķeselēt Zvejot, vēžot ar ķeseli. Smelt (parasti zivis) ar ķeseli.
vagot Zvejot. Kuģot.
ķirzaka Zvīņrāpuļu kārtas dzīvnieks ar iegarenu ķermeni, diviem pāriem īsu kāju un garu asti, kuru aizsargājoties spēj nomest.
uzžaut Žaujot novietot (piemēram, veļu) virsū, (uz kā, kam, arī kur).
pāržaut Žaujot novietot pāri (kam), pār (ko).
izžaut Žaujot novietot žūšanai.
izžāvēt Žāvējot (parasti dūmos), panākt, ka (piemēram, gaļa, zivis) iegūst vēlamo gatavības pakāpi.
nožāvēt Žāvējot (parasti dūmos), panākt, ka (produkts) iegūst vēlamo gatavības pakāpi. Izžāvēt (2).
pāržāvēt Žāvējot (parasti dūmos), pieļaut, ka (produkts) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
piežāvēt Žāvējot (parasti dūmos), sagatavot (piemēram, gaļu, zivis) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piežāvēt Žāvējot (parasti dūmos), sagatavot (piemēram, gaļu, zivis) tādā daudzumā, ka (tās) piepilda (ko).
sažāvēt Žāvējot (piemēram, siltumā, dūmos) panākt, ka (kas) iegūst vēlamās īpašības. Žāvējot samazināt, parasti ievērojami (kā) mitrumu, ūdens saturu.
izžāvēt Žāvējot panākt, ka izžūst. Būt par cēloni tam, ka izžūst.
pāržāvēt Žāvējot pieļaut, ka (kas) pārāk izžūst.
piežāvēt Žāvējot sagatavot (ko, piemēram, augļus) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
iežāvēt Žāvējot sagatavot (piemēram, augļus, ogas) ilgstošai uzglabāšanai.
piežāvēt Žāvējot sagatavot (piemēram, augļus) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda (ko).
izžāvēties Žāvējoties panākt, ka izžūst spalva, apmatojums, vilna (par slapju, izmirkušu dzīvnieku).
izžāvēties Žāvējoties panākt, ka izžūst uzvilktais apģērbs (par izmirkušu cilvēku).
nosūdzēt Žēlojoties par (kāda) pārkāpumiem, nodarījumiem, apsūdzēt (to, parasti slepus, arī savtīgos nolūkos).
gausties Žēlojoties, vaimanājot paust neapmierinātību.
piga Žests, kas pauž nievājošu atteikumu, noraidījumu - roka ar dūrē savilktiem pirkstiem un parasti starp otro un trešo pirkstu izbāztu īkšķi.
nožūpot Žūpojot notērēt (visu naudu, mantu vai noteiktu tās daudzumu).
plītēt Žūpot, arī uzdzīvot (parasti iztērējot lielas materiālas vērtības).
žūžināt Žūžojot (2) midzināt (parasti bērnu).
piežūžot Žūžojot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
iežūžot Žūžojot panākt, ka iemieg.

jo citās vārdnīcās:

Tēzaurs

jo¹

jo²

jo³

jo⁴

MLVV

jo¹

jo²

MEV

juõ