Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
nerūsējošs
nerūsējošs -ais; s. -a, -ā
nerūsējoši apst.
nerūsošs -ais; s. -a, -ā
nerūsoši apst.
1.Nol. divd. → rūsēt.
2.Tāds, kas ir izturīgs pret koroziju.
PiemēriNerūsošs nazis.
Avoti: 5. sējums