apložņāt
apložņāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju
1.intrans. Ložņājot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
PiemēriČūska apložņāja akmenim visapkārt.
1.1.trans.
PiemēriĶirzaka apložņā celmu.
2.trans.; sar. Sīki pārmeklējot, izpētījot, apstaigāt, arī novērot.
PiemēriApložņāt visas malas.
Avoti: 1. sējums