Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
uzpucēties
uzpucēties -ējos, -ējies, -ējas, pag. -ējos; refl.; novec.
Uzposties (piemēram, uzģērbjot sev svētku drēbes).
Piemēri«Nu ir gan uzpucējies kā brūtgāns! Kādu puķi vēl piespraud pie cepures.»
Avoti: 8. sējums