pievīlēt
pievīlēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Vīlējot izveidot (kam) vēlamo formu, parasti, (to) pielāgojot.
Piemēri«Miķelsona kundze lūdza, lai tu atslēgu pievīlējot..»
- «Miķelsona kundze lūdza, lai tu atslēgu pievīlējot..»
- Arī viņam [šoferim] pašam dažkārt ir nācies kādu vajadzīgu detaļu izvirpot vai pievīlēt.
1.1.Vīlējot (atsevišķās vietās), panākt, ka (kas) iegūst vēlamo formu.
PiemēriNags nočukstēja, parādījās smirdoši dūmi. Pēc tam piededzinātās vietas.. pievīlēja, atkal karsēja un kala pakavu, kamēr tas piegula, kā vajag.
- Nags nočukstēja, parādījās smirdoši dūmi. Pēc tam piededzinātās vietas.. pievīlēja, atkal karsēja un kala pakavu, kamēr tas piegula, kā vajag.
Avoti: 6-2. sējums