Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
nievājošs
nievājošs -ais; s. -a, -ā
nievājoši apst.
1.Divd. → nievāt.
2.Tāds, kurā izpaužas nievas. Nievīgs.
PiemēriBrigadiera.. sejā parādās saprotošs un reizē nievājošs smīns. «Kas tu par metinātāju, ja neesi par savu darbu drošs.»
Avoti: 5. sējums