sprauga
sprauga -as, s.
Šaura, garena tukša josla, telpa (piemēram, priekšmetā, veidojumā, materiālā u. tml. vai starp tiem).
PiemēriVēstuļu kastes sprauga.
- Vēstuļu kastes sprauga.
- Krājkasītes sprauga.
- Kontakta sprauga.
- Aizsprosta sprauga.
- Spraugas baļķī.
- Pēc vakariņām vēl ilgi staigājām gar mīli. Dūmi, kas spraudās ārā caur velēnu spraugām, nebija vairs melni..
- Slieteņa vienos sānos ierīkotas durvis vai vienkārši sprauga ieejai.
- Spraugā starp vāgūža stūri un klēts galu parādās salīkuši stāvi..
- Viena diena sevišķi palikusi atmiņā. Tā bija vējaina, un saules stari tikai lāgiem krita cauri mākoņu spraugām.
- ..verandas durvis ir pusvirus. Sprauga brīžam kļūst šaurāka, brīžam platāka, it kā pa to bezrūpīgi ārā un iekšā staigātu caurvējš.
Stabili vārdu savienojumiBalss, sprauga. Durvju sprauga (arī šķirba).
- Balss, sprauga anat. — Atstarpe starp balss saitēm.
- Durvju sprauga (arī šķirba) — Mazliet vaļā pavērtu durvju sprauga.
Avoti: 7-2. sējums