Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
sapucēties
sapucēties -ējos, -ējies, -ējas, pag. -ējos; refl.; novec.
Saposties (piemēram, saģērbjoties svētku drēbēs).
Piemēri«Uz kurieni tad tu tāds sapucējies?» apprasījos, ieraudzījis Miku spodros zābakos un jaunu drānu kārtu mugurā.
  • «Uz kurieni tad tu tāds sapucējies?» apprasījos, ieraudzījis Miku spodros zābakos un jaunu drānu kārtu mugurā.
  • Sapucējušās sievietes vienmēr izskatās jaunākas par saviem gadiem.
  • ..ieraugot kādu savu paziņu saposušos svētku reizei, jūs nodomājat: «Ak kungs, kā sapucējusies!»..gan auskari, gan krelles, gan gredzens, gan rokassprādze, piespraude, varbūt arī matos kāda rota.
Avoti: 7-1. sējums