Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
atsperīgs
atsperīgs -ais; s. -a, -ā
atsperīgi apst.
1.Tāds, kas pēc stiepšanas, liekšanas vai spiešanas ātri, viegli spēj ieņemt iepriekšējo formu un stāvokli.
PiemēriAtsperīga gumijas nūjiņa.
  • Atsperīga gumijas nūjiņa.
  • Atsperīgs sēdeklis.
  • Atsperīgs tērauds.
  • ..Daunis sajuta rokā spēcīgu rāvienu un asi piecirta [makšķeri]. Kāts atsperīgi saliecās. Vai tiešām forele?
  • Vieta, kur viņš uzspēra kāju, iegrima, bet, kolīdz to pārcēla uz citu vietu, pirmā steidzīgi, gandrīz atsperīgi cēlās uz augšu, izlīdzinājās..
  • pārn. ..viņa tīksmi spēra soļus mīkstos, atsperīgos arumos.
1.1.pārn. Vingrs, elastīgs.
PiemēriAtsperīga gaita.
  • Atsperīga gaita.
  • Atsperīgs lēciens.
  • ..puisim viegli, atsperīgi soļi.
  • Tā viņi aiziet. Viens liels un spēcīgs, otrs sīkāks, bet atsperīgāks un straujš kā bulta.
Avoti: 1. sējums