Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pleitēties
pleitēties parasti 3. pers., -ējas, pag. -ējās; refl.
Sisties (pret ko), parasti ievainojot, bojājot.
PiemēriGunda saudzīgi atvaira dzīvības koku zarus, lai nepleitējas Vilgai sejā.
Avoti: 6-2. sējums