žūžināt
žūžināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju
žužināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.; retāk
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) žūžo (1).
PiemēriBrāzdamies pa atvērtajiem logiem, rudens vējš žužināja uz galda pamesto izpluinīto grāmatu..
- Brāzdamies pa atvērtajiem logiem, rudens vējš žužināja uz galda pamesto izpluinīto grāmatu..
1.1.intrans.
PiemēriPat lielās priedes kuplie zari, pavasara vēsmas iešūpoti, žūžināja savādāk nekā parasts.
- Pat lielās priedes kuplie zari, pavasara vēsmas iešūpoti, žūžināja savādāk nekā parasts.
- Pusdienas pasniedz restorānā, kur miegaini žužina gaisa kondicionieri [kondicionētāji], uzvēdīdami spirdzinošu vēsumu.
2.Žūžojot (2) midzināt (parasti bērnu).
Piemēri..Ieva.. uz rokām šūpoja un žužināja mazo puisīti..
- ..Ieva.. uz rokām šūpoja un žužināja mazo puisīti..
- ..čiepstoša putnēna, ņaudoša kaķēna vai smilkstoša kucēna man bija ļoti žēl. Tos es varēju paijāt, žužināt, glaust pie vaiga..
Avoti: 8. sējums