uzriņķot
uzriņķot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.
1.Riņķojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Riņķojot uzvirzīties uz kādas vietas.
PiemēriDejotāji uzriņķo uz skatuves.
1.1.pārn. Uzvirpuļot (par viesuli, arī sniegu, lapām u. tml.).
PiemēriMēs vēl nevaram apturēt plūdus.. un viesuli nevaram notvert, kad tas kā vanags uzriņķo gaisā.
Avoti: 8. sējums