uzritināties
uzritināties parasti 3. pers., -inās, pag. -inājās; refl.
1.Saritināties virsū (uz kā, kam) — parasti par kaķi, čūsku.
PiemēriKaķis guļ, uzritinājies uz mūrīša.
2.Refl. → uzritināt2. Tikt uzritinātam.
PiemēriPie vinčas atkal nostājas Valdis Bērziņš, trose mehāniski uzritinās uz spolēm.
3.Refl. → uzritināt3. Tikt uzritinātam.
Avoti: 8. sējums