Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
uzritināt
uzritināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Ritinot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Ritinot uzvirzīt uz kādas vietas.
PiemēriUzritināt riteni kalnā.
  • Uzritināt riteni kalnā.
2.Ritinot uzvirzīt virsā (uz kā, kam).
PiemēriCilvēks noklāj zemē savu svārku stūri un uzritina tur ezi virsū..
  • Cilvēks noklāj zemē savu svārku stūri un uzritina tur ezi virsū..
2.1.Uztīt virsū (uz kā, kam).
PiemēriUzritināt kabeli uz spoles.
  • Uzritināt kabeli uz spoles.
  • Uzritināt virvi uz koka.
3.Uzrotīt. Uzlocīt.
PiemēriSpilva bij slapja, kad nometās ceļos, kūdra iegrima žļurkstēdama, krekls gan uzritināts pāri elkoņiem, bet rokas kā dubļu mūrniekam..
  • Spilva bij slapja, kad nometās ceļos, kūdra iegrima žļurkstēdama, krekls gan uzritināts pāri elkoņiem, bet rokas kā dubļu mūrniekam..
Avoti: 8. sējums