Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
uzritināt
uzritināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Ritinot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Ritinot uzvirzīt uz kādas vietas.
PiemēriUzritināt riteni kalnā.
2.Ritinot uzvirzīt virsā (uz kā, kam).
PiemēriCilvēks noklāj zemē savu svārku stūri un uzritina tur ezi virsū..
2.1.Uztīt virsū (uz kā, kam).
PiemēriUzritināt kabeli uz spoles.
3.Uzrotīt. Uzlocīt.
PiemēriSpilva bij slapja, kad nometās ceļos, kūdra iegrima žļurkstēdama, krekls gan uzritināts pāri elkoņiem, bet rokas kā dubļu mūrniekam..
Avoti: 8. sējums